Jānis Daugavietis: Grāmata par "bijušajiem jauniešiem" (10)

  • fakingsons  

    2013. gada 4. aprīlī, plkst. 11:03

    ..lasot ik brīdi pārņēma domas par to, ka gribētos reiz grāmatnīcās arī Tavu grāmatu ieraudzīt, lai to izlasītu ar lielu patiku!

  • jdjd  

    2013. gada 4. aprīlī, plkst. 13:46

    ..man ir tikai fotogrāfijas.

  • fakingsons  

    2013. gada 4. aprīlī, plkst. 16:38

    ..bet lasot šo, Tu visu laiku izmantoji savas atmiņas par visādiem laikiem un diez vai tur nav pietiekai daudz krāsainu lietu, ko apkopot arī rakstiskā formātā :)

  • Kasims  

    2013. gada 4. aprīlī, plkst. 21:06

    Varbūt tad ir vērts sazināties ar Joņevu, lai divatā sataisītu retrospektīvu par Torni un mūziku? ;)

  • Vents Sīlis  

    2013. gada 5. aprīlī, plkst. 15:49

    Salīdzinājumā ar trim portālā Ubi Sunt publicētajām recenzijām šo Daugavieša tekstu ir grūti nosaukt par recenziju (skat. A. Koroševskis - http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/19988/ J. Dibovska - http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/19966/ un U. Alksne - http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/19965/). Tai pat laikā piekrītu Kasimam, ka būtu ļoti interesanti lasīt Daugavieša vai kāda cita insaidera sarakstītu Torņa ierakstu studijas stāstu.

    Vēl viena mulsinoša lieta ir tas, ka pirmā lieluma pagrīdes scēnas aktīvists uzraksta frāzi, ka tagad talantīgākie pagrīdes mūziķi strādā reklāmas aģentūrās, kamēr citi jau nomiruši vai ieslīguši atkarībās. Kādā veidā var noteikt, ka tie ir tieši talantīgākie? Cik es atceros, tad viena no underground vides tēzēm bija "galvenais - nekad nepārdoties". Vai gan nebūtu tā, ka tajos laikos tādu " reklāmistu" kā minimums izmestu no grupas, ja ne vispār pārtrauktu ar viņu attiecības, jo reklāma ir taču ir Ļaunā Kapitālisma sirds?

  • Weed  

    2013. gada 6. aprīlī, plkst. 14:29

    laiks paiet tik strauji,ka nepagūstam novecot.škiie,t tas bija vakar.

  • csdd  

    2013. gada 7. aprīlī, plkst. 13:13

    Par laiku sevī.Deviņdesmitie-samērā pretīgs vēstures posms.

  • runcisrenars > jd  

    2013. gada 8. aprīlī, plkst. 18:14

    Paldies par aprakstu. Tabestic Enteron, protams, lieliska grupa, kas arī bija tā laika Latvijas supergrupa, spēlēja progessive death / grind, ļoti inovatīvu, dvēseliskiem tekstiem. Laikam arī labākais, kas LV metālmūzikā ir noticis. Bet tā arī viņi nevienu albumu neierakstīja. Tā kā Fauns no metālvokālista gaitām šķietami ir atteicies uz ilgāku laiku, tad laikam arī nespīd vairs arī.

    Uz Meshuggah gribēju iet cph, bet koncis nenotika (grupa pat vispār nebija apstprinājusi savu klātbūtni), un uz šo brīdi vairs neinteresē tik ļoti, lai pirktu biļeti. Labāk par Obituray koncīti tāpat nebūs :}}} Beherit baigie sātanisti ;((

    Tabestic dziesmas teksts :
    Čau, es esmu tavs draugs!
    Tavs vaginālais sanitārs
    Tavs kaunuma ananāss
    Vienā vārdā sakot, es esmu pidarass.

    Tu nespēji sagremot mūsu fekālās olas
    Bet mutē jūti rabarberu garšu
    Agri vai vēlu, es būšu tava astrālā padauza

    Tas, ko tu pašreiz dari
    Ir kā RPG bez dialogu variantiem
    Tu izgaršo mūsu ekskrementus
    Lai paceltu savu niecīgo levelu
    Un izmanto expierience pointus
    Savas anālās uztveres padziļināšanai

    Es tevi izpisu Doom’ā un izdrāzu Duke’ā
    Kveiks tev bija smagi par ātru
    Bet ja tu zinātu, kas ir Unreal Tournament
    Tu sāktu raudāt, jo te tev nav nekāds Counter-Strike

    Un tu masēsi manas mazās sārtās oliņas
    Tu būsi mans draudziņš, mēs iesim roku rokā
    Uz vietu, kur nenoriet saule, un putni svilpo Judas Priest
    Es tikai vēlos būt laimīgs

  • jdjd  

    2013. gada 8. aprīlī, plkst. 20:49

    TB teksts kā OBERJOBERŠTRUMBANTFĪRER meets MAZIE SMIRDĪGIE KOCIŅI meets ELIOTS.

    Reklāmas aģentūras ir mana vājība... Ekonomiskais determinisms + LV mazie tirgi (ja Andžons, Šubrovskis vai Korsietis būtu amerikāņi, viņi varbūt nebūtu miljonāri, bet bez mūzikas spēlēšanas viņiem točna nekas nekad vairāk nebūtu jādara). Protams, 'tajos laikos' bija cita attieksme..

  • Gogolis > runcis  

    2013. gada 21. aprīlī, plkst. 17:33

    nu moins ...
    šīs dzejas rindas paties' ir dvēseliskas. Tikai to autors ir kompleksains memļaks, kas dzenā mošķus datorspēlē un šķiet tikpat kusls kā recencetēs grāmatas varoņi

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Kara laikā patiesība ir tik apdraudēta, ka tai vienmēr līdzi nāk melu miesassardze.

    Vinstons Čērčils

Iesakām

  • 2013. gada 5. novembrī, plkst. 7:04

    Ivars Ījabs: Malējās zinātnes (4)

    Tas Vjačeslavs Dombrovskis, kurš pirms gadiem trim skaļi sodījās par augstākās izglītības kvalitāti un iestājās par starptautiski recenzētām publikācijām, un ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ir divas pavisam dažādas personas.

  • 2014. gada 4. aprīlī, plkst. 22:03

    Māris Salējs: LaLiGaBa 2013

    Latvijas Literatūras gada balvas nominants kategorijā "Labākais dzejas darbs" , dzejnieks Māris Salējs sarunājas ar Ilmāru Šlāpinu.

  • 2013. gada 29. jūlijā, plkst. 7:07

    Edmunds Frīdvalds: Vietām sajauktās ēdenes (9)

    Rūdītiem nihilistiem parasti ir tikai divas izejas – mirt jauniem, atstājot skaistu līķi, vai kļūt par svētajiem. romānā izspēlēts otrais scenārijs, taču neuzskatiet to par priekšā teikšanu, jo fakts, ka esat iepazīstināti ar grāmatas finālu, nemazina baudu lasīt pašu romānu.

  • 2016. gada 9. jūnijā, plkst. 13:07

    Ilmārs Šlāpins: Inteliģence kā identitāte (2)

    Domāt joprojām ir iespējams tikai individuālā kārtā. Kopīgi var strādāt, ēst, pat gulēt un piedalīties demonstrācijās, kopīgi var vēlēt un vilties ievēlētajos. Bet domāt kopīgi nav iespējams.

  • 2013. gada 31. janvārī, plkst. 22:01

    Sergejs Timofejevs: Klusais Dievs (3)

    Un šajā mirklī Klusais Dievs mani uzrunāja, viņš teica, lai es necenšos traukties kājās un mesties sāņus, Viņš teica: "Atpūties!" Un es jutu, ka gaisma noguļas man uz pieres kā roka. Un es atcerējos, kā gulēju mammas vēderā, un savilkos līdzīgā kamoliņā un gulēju.

  • 2015. gada 27. februārī, plkst. 6:02

    Inga Pizāne: Atmiņu nogulsnes, 2. daļa (3)

    Es atceros – tu man uzdāvināji "Mars" vai "Snickers" šokolādi – tā bija mana pirmā dāvana no puiša, tikai diemžēl starpbrīdī man kāds to nozaga. Es to ļoti pārdzīvoju, bet neatceros, vai tev atzinos...

  • 2014. gada 21. februārī, plkst. 7:02

    LaLiGaBa: Mūža balva Margaritai Stārastei

    Viņa spējusi radīt pati savu pasauli – saulainu, košu, pārsteigumu un briesmu pilnu, taču ārkārtīgi labu un drošu. Šajā pasaulē darbojas viens no galvenajiem likumiem – acis turēt plaši ieplestas, brīnīties par visu un vienmēr.

  • 2014. gada 3. aprīlī, plkst. 8:04

    Laura Tabūna: Pierakstīt bērnu

    Skaidrs, ka vairumam vecāku viņu lolojums liekas absolūti ģeniāls, viss, ko viņš saka – ļoti asprātīgs, un katrs solis – iemūžināms. Tas ir pilnīgi nopietni: es pati esmu apsēsta ar sava vienīgā bērna gaitu fiksēšanu visos iespējamos formātos.



Kultūras Ministrija
vkkf