Baiba Petrenko: Telefons sievietei (11)

  • Māra Laizāne  

    2013. gada 8. martā, plkst. 10:19

    Tieši tā, arīi šie "mazie" aizspriedumi veido mūsu ikdienu un no tiem daudz grūtāk izvairīties un tos pamanīt, bet tas jau nemazina to ietekmi.

    Es (naivi) ceru, ka šo rakstu izlasīs tie, kas pārprot dzimumu vienlīdzību un domā, ka tam kaut kāds sakars ar vīriešu un sieviešu padarīšanu par vienu dzimumu vai tml. ;)

  • Arvis Kolmanis > Izbanotais  

    2013. gada 8. martā, plkst. 11:02

    Raksts ir par sieviešu līdztiesību, nevis etniskām problēmām, būtu interesantāk lasīt tavas domas par seksismu.

  • dute > izbanotais  

    2013. gada 8. martā, plkst. 11:04

    nu jau mēs pēc noklusējuma pieņemam, ka visa Rīgas pašvaldība = krievi? :)

  • bridzha  

    2013. gada 8. martā, plkst. 11:42

    vai tieshaam shis ir kaarteejais `meitenes arii driikst speeleeties ar mashiinaam` raksts? velk uz pirmaa kursa zhurnaalistikas studenti, kas, noreibusi no sidra, uzstaajas paareejo draudzenju priekshaa ar klishejaam paarpilnu monologu par dzimumu liidztiesiibu un stereotipiem

  • Arvis Kolmanis  

    2013. gada 8. martā, plkst. 12:08

    'jebkurš veids, kā sieviete ir tāda, kāda viņa vēlas būt, ir pareizs un nevienam tur nav ko purkšķēt. Ir tikai viens nepareizs veids, kā būt sievietei: būt tādai, kāda viņa nevēlas būt, un purkšķēt, ka pasaule pie tā vainīga.'
    Jā.

  • Māra_OK  

    2013. gada 8. martā, plkst. 23:23

    Grūti saprast, vai autore apzināti izvēlas "tuneļ-skatu" uz stereotipu izmantošanu reklāmā vai tiešām tic, ka tikai sievietes ir pakļautas stereotipizācijai. Visa reklāmas industrija taču balstās uz stereotipiem - arī vīriešiem taču tiek piedāvātas mašīnas, kas "tevi padarīs par īstu veci" utt. Un, ja nu tu, gadījumā, cilvēks sajūties nedaudz sevišķāks un tāpēc varbūt reizēm bēdīgs par šādu dalījumu stereotipos, tad tev palīgā nāks cita, varbūt nedaudz specifiskāka, šaurāka reklāmas nozare, kas specializējas tieši uz tādiem - individuālistiem, sava ceļa gājējiem. Kurus atkal ļoti viegli ir stereotipizēt. Manuprāt reklāma nevar nebalstīties uz stereotipiem, jo reklāma nekad nav vērsta uz atsevišķu indivīdu. Un vienīgais veids, kā "būt tādai, kāda vēlies būt" ir pēc iespējas kritiskāk skatīties uz jebkuru ideju/domu/lietu, kas ienāk tavā prātā vai vidē un izvērtēt, vai tev tas ir vajadzīgs, vai "no ārpuses" izskatās, ka tu piederi tai cilvēku grupai, kurai tas ir vajadzīgs.

  • medai  

    2013. gada 9. martā, plkst. 15:53

    Man atkal nepatīk domes reklāmas. Nepatīk, ka tagad visas šīs gleznas ir pabāztas zem kaut kāda stulba 8.marta reklāmas. Labāk patiktu, ka atzītu, ka nav bijuši spējīgi nodrošināt laicigu muzeja remontu un tagad šī ir kompensācija un karāsies uz visiem stūriem regulāri, nevis tikai viņiem tīkamos svētkos. Un karāsies ar labi izlasāmiem mākslinieku vārdiem un lielu mākslas muzeja simboliku, nevis sveicieniem kaut kādos pārprastos svētkos.

  • aijaaija  

    2013. gada 10. martā, plkst. 11:15

    jā, man arī uzkrita tās telefonu reklāmas. es NEKAD nepirktu telefonu ar kaut kādām rozā puķītēm, bēee. nez kuram idiotam kaut ko tādu var iebarot.

  • dzimmijs13  

    2013. gada 11. martā, plkst. 7:19

    "viņa domas un uzskati ir viņa paša radīti, nevis no sabiedrības aizgūti," - nu bet nav taču vispār iespējami kāda mītiska individuāla "paša", no apkārtējās sabiedrības pilnīgi neatkarīgi uzskati. Arī "sabiedrības vairākumam" it kā neatbilstoši uzskati ir kādas sabiedrības daļas kultivēti uzskati.
    Tā arī, vai tikai "es nevados pēc stereotipiem" automātiski nav kārtējā stereotipa radīšana. Proti, šajā gadījumā - sieviete, kurai patīk rozā telefons, ir "stereotipiem pakļauta", tālāk iznāk ka ja melnās drēbēs, tad "dumpiniece", vēl piemēram ja pašas tamborētā, dažādu krāsu jaciņā, kaut kāda uztamborēta "pankūka" uz galvas un kājās raibas bikses ar šekumu līdz par papēžiem - tad neatkarīgi domājoša māksliniece.
    Vieni vienīgi stereotipi, no tiem neizbēgt.

  • provinciāle  

    2013. gada 21. martā, plkst. 11:43

    Par nodarbju šķirošanu zēnu un meiteņu nodarbēs - piekrītu, nesmuks, skarbs šovinisma piemērs. Tam, ka reklāmu vide tiražē kaitinošu, virspusēju sievietes tēlu - pilnībā piekrītu.

    Par rozā cakām, nagu lakām un tamlīdzīgi - godīgi sakot šādas jūsu runas mani aizvaino. Šo rakstu lasot, man rodas sajūta, ka ja vēlos vilkt īsus svārkus, papēžus, krāsot zilas acis un rozā lūpas, tad ar mani kaut kas nav kārtībā. Jūs un jūsu domu biedrenes sievietes mani nosodīs un nicinās. Un par to, ka patīk iepirkties, pieklājīgā sabiedrībā vispār labāk nerunāt! Tas sen vairs nav stils. Lai gan jociīgi, ka šefs netic - daudziem šī nodarbe tiešām riebj.
    Koša ilustrācija feminisma problēmai - tas tā pat kā šovinisms aizraujas ar ārējo. Īstena vienlīdzība būs tad, kad visi vienādi cienīs gan sievieti kedās bez kosmētikas, gan balinātu blondīni ar milzu silikona kūtīm, gela nagiem un rozā kleitu. Un, kad tas pats tiks attiecināts uz vīrieti. Tad varēsim runāt par patiesu vienlīdzību, kad ne tikai reklāmu veidotāji, bet arī mēs pašas - sievietes un feministes, skatīsimies tālāk par ārējo cilvēkos.
    Esmu par to, lai sieviete varētu būt, kāda vēlas - dabiska vai izskaistinājusies - bet cienīta jebklurā gadījumā.

  • Tāks  

    2014. gada 10. februārī, plkst. 15:08

    stereotips nenokrīt no zila gaisa. Esmu redzējis, ka nopietna feministe, kam ar rozā krāsu nav nekādas tuvības, tomēr iemīlēšanās un bērnkopības laikā uz šo pavilkās. Ja mēs padomājam, ar ko šī krāsa mums asociējas (maigumu, bērnišķību, koša - ar vieglprātīgu baudīšanu), un vislabāk - izjūtam to, tad kļūst skaidrs, kāpēc tāds stereotips dzīvo. Un galīgi nav tā, ka šī krāsa nav sievišķīga, jo vismaz pagaidām, kamēr vīriešu kritiskā masa nav kļuvusi dziļi jūtoša, mēs šo rozīguma kvalitāti varam tomēr asociēt ar sievišķo

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Tas ir reāls murgs – kādu rītu pamosties un saprast, ka tavi klasesbiedri ir tie, kas šobrīd vada valsti.

    Kurts Vonnegūts

Iesakām

  • 2013. gada 18. jūlijā, plkst. 7:07

    Reinis Lazda: Zeķes sandalēs (52)

    Zeķes sandalēs parasti parādās kā viens no pirmajiem, viens no visbriesmīgākajiem labas uzvedības pārkāpumiem, ko vīrietis var paveikt. Tas tiek ievietots vienā līmenī ar necenzētas leksikas lietošanu, nemazgātu vai saburzītu apģērbu, kā arī treniņtērpu lietišķas vai romantiskas tikšanās laikā.

  • 2014. gada 27. novembrī, plkst. 6:11

    Prozas lasījumu sarunas: Madara un Agnese Rutkēvičas

    Tuvojoties gadskārtējiem Prozas lasījumiem, mēs esam sagatavojuši sarunu sēriju ar literātiem, kas šogad piedalīsies tajos ar saviem prozas darbiem un tulkojumiem. Šoreiz – māsas Madara un Agnese Rutkēvičas.

  • 2014. gada 30. aprīlī, plkst. 7:04

    Ilmārs Šlāpins: Muzikālas brīvības stunda (1)

    Pets Metīni – džeza ģitārists, kas izskatās pēc rokzvaigznes, spēlē kā Paganīni un uzvedas kā cilvēks, kas izgudrojis laika mašīnu un tāpēc spēj izdzīvot un izdarīt to, ko citi nevarētu paspēt pat vairākās dzīvēs.

  • 2016. gada 7. janvārī, plkst. 6:42

    Māris Zanders: Latvijas iekšpolitiskās neirozes

    Proti, ja vien valstī notiek godīgas vēlēšanas, ja šajā valstī ir neatkarīga tiesu un iekšlietu sistēma, tad kur gan ir risks, ja viena partija kontrolē lielāku varas "pīrāga" daļu?

  • 2014. gada 17. oktobrī, plkst. 6:10

    Sandra Vensko: Stikla starpstacija

    aiziet garām sieviete pa blakussliedēm baltiem cimdiem ādas zābakos lūpās cigarete no sulas sarkanuma aizdegta īd pārmija nozūd paralēlē citā vilciens stikla matiem plīvojot

  • 2015. gada 31. jūlijā, plkst. 6:07

    Rihards Bargais: Par nesatikšanos (5)

    Reiz kādā lauku ciematā netālu no Rīgas dzīvoja trīs geji, šis būs stāstiņš par viņiem. Un par kādu ziemas vakaru. Par nesatikšanos. Vai, ja saņem visu kopā, tad par trīs geju nesatikšanos kādā ziemas vakarā lauku ciematā netālu no Rīgas.

  • 2014. gada 15. janvārī, plkst. 7:01

    10 lubenes, kas jāizlasa pirms/pēc filmas noskatīšanās 2014. gadā

    Fakts, ka attiecīgā grāmata ir kļuvusi par pamatu filmai, jau vien nozīmē to, ka tajā ir aizraujošs sižets. Iespējams, Holivudu neinteresē laba literatūra, taču tai noteikti ir vajadzīgi labi stāsti.

  • 2015. gada 12. februārī, plkst. 9:02

    Dita Jonīte: Tikai zelta putekļi

    Elza Leimane-Martinova atzīstas, ka daļēji viņas sapnis par dzīvi baletā saistījies ar baleta kostīmu, respektīvi – ar iespēju uzvilkt pačku. Viņa paskaidro, ka pačku var saukt arī latviski par kārtaini vai svešākā mēlē – tutu.