Pauls Bankovskis: Izskatās, ka nekas nenotiek (14)

  • baltaisruncis  

    2013. gada 28. februārī, plkst. 10:56

    Uz sitiena vēl varētu nosaukt ''Words'' (2012.g. Režisori: Brian Klugman, Lee Sternthal) un ''Ruby Sparks'' (2012.g. Režisori: Jonathan Dayton, Valerie Faris). Nezinu vai zem ši paša temata varētu paslaucīt ''Kon-Tiki'' (2012.g. Režisori: Joachim Rønning, Espen Sandberg), bet Heijerdāls jau ar bija rakstnieks.

  • ivity  

    2013. gada 28. februārī, plkst. 11:15

    "Fear and loathing in Las Vegas" (1998) jo Hanters Tompsons, protams, bija rakstnieks.

  • Jim Moriarty  

    2013. gada 28. februārī, plkst. 12:46

    Nezinu,man personīgi,filmas par rakstniekiem šķiet apmēram tikpat neinteresantas kā,teiksim,par topmodelēm,stila konsultantiem un santehniķiem. Un vispār-jebkura atsevišķa cilvēka stāsts būs skumjš.

  • aijaaija  

    2013. gada 28. februārī, plkst. 17:55


    man milakas shaja zhanra ir
    Pola X
    Bored to Death

    filma, kuru absoluti nevareju ciest - Californication. Star citu, ari Sex and the City ir daleji filma par rakstnieci, jo galvena varone tachu partika un visus savus Manolo Blanika kalnus pirka par skribelejumiem kaut kada tjip. Rigas Balsi.

    atsevishks zhanrs ir filmas par dzejniekiem! (dzejnieki laikam skaitas trakaki, tapec filmas ir atraktivakas)
    Total Eclipse un filma par Oskaru Vaildu, laikam ta ari saucas - Vailds?

  • Ugis Rekis  

    2013. gada 28. februārī, plkst. 19:51

    Chinese Coffee ar Al Pacino ir diezgan lieliska.

  • Patricija  

    2013. gada 28. februārī, plkst. 20:38

    man patika Airisa ar Dž. Denču. it kā jau rakstīšanas procesa tur pārāk daudz nebija, un tas vairāk bija viņas attiecību stāsts ar vīru un slimību, un tomēr.

  • aijaaija  

    2013. gada 1. martā, plkst. 10:30

    nu, ja secinājums ir viens - rakstnieka/ces tēlu filmās var pārdot divos veidos - 1) kā pusimpotentu neirotiķi a la Vudija Allena filmu varoņi, kuri skumji reflektējot par Čomski kaut kur Manhentenā/Parīzē noskatās, kā viņa meiteni aizved draugs 2) traks maniaks vai nimfomāne (var būt abi reizē), vēlams ar slepkavnieciskām tieksmēm un seksuālām novirzēm. abos variantos rakstnieki daudz dzer, pīpē, pavada laiku slimnīcās un raksta naktīs, vērojot tumšo pilsētu no sava mansarda/ villas (variants, kad maniaks ir bagāts).

  • JL  

    2013. gada 1. martā, plkst. 11:18

    Hmm, brīnos, ka neviens nav pieminējis Adaptation.

    Manuprāt, teicama filma, kur redzamas rakstnieka radošās mokas.

    Tad vēl izdevusies ir filma Howl par Alenu Ginsbergu un viņa slaveno dzejoli.

    Protams, Barfly, kas veidota pēc Bukovska scenārija,



  • Dace R  

    2013. gada 1. martā, plkst. 11:24

    Neesmu redzējusi filmu "Misery" (1990), kas veidota pēc Stīvena Kinga "Mizerija" motīviem. Bet grāmata bija tik šaušalīga un tik ļoti par sagūstīta rakstnieka rakstīšanas procesu un mokām, ka domāju - filma noteikti neatpaliek. Vismaz ne ļoti. Jo tur nemaz nav iespējams apiet romāna tapšanas procesu.

  • JL  

    2013. gada 1. martā, plkst. 11:29

    aijaaija


    Piekrītu par Californication. Seriāla laikā varbūt piecas minūtes
    veltītas rakstīšanas procesam vai ar to saistītām lietām.

    Pārējais - garlaicīga seksošana, garlaicīgs alkoholisms.




  • Jim Moriarty  

    2013. gada 1. martā, plkst. 12:54

    Piekrītu JL- rakstnieki-alkoholiķi ir viena pretīga suga. Snobs Nabokovs,piemēram,man šķiet simts reizes interesantāks par Hemingveju vai,teiksim,Remarku.Toties par Nabokovu nekāds kīno nesanāktu.

  • pepaze  

    2013. gada 1. martā, plkst. 15:10

    Homme qui aimait les femmes
    http://www.youtube.com/watch?v=ZaRB9FR8-UU
    The hours
    http://www.youtube.com/watch?v=QPeo4ZyK2X0
    Tamara Drewe
    http://www.youtube.com/watch?v=JUGSh3BMuaQ

  • aijaaija  

    2013. gada 1. martā, plkst. 16:40

    Jim Moriarty, seriāla Californication varonis nebija nekāds reāls rakstnieks - alkoholiķis, viņš bija izdomāts tēls, patiesībā tāds rakstnieks, kādi gribētu būt visi - diendaris, kurš vienreiz bija uzrakstījis grāmatu un tapēc varēja baudīt lielisku dzīvi siltā un skaistā klimatā. Kad viņam aptrūkās naudas, izrādījās, ka brīnumainā kārtā tieši tajā brīdī viņa blogs ir nesis milzu peļņu. Protams, kas cits cilvēkam atlika no tādas dzīves kā nemitīgi dzert un staigāt pie vecenēm.

  • Jim Moriarty > aijaaija  

    2013. gada 2. martā, plkst. 12:02

    Jeez!:)

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Cilvēks, kurš sapņo, ir ģēnijs.

    Akira Kurosava

Iesakām

  • 2016. gada 4. jūlijā, plkst. 6:04

    Māris Zanders: Platona ala 21. gadsimtā (5)

    Pēc drūmas galvas šūpošanas vairāku dienu garumā vairāki mani paziņas atzina – viņi kļūdījušies savos pieņēmumos par "Brexit" balsojuma iznākumu, jo pārāk paļāvušies uz to, ka pašu lietotā viedokļu telpa atspoguļo vairākuma priekšstatus.

  • 2014. gada 15. novembrī, plkst. 10:11

    Krišs Salmanis: Entuziasms ir labākais iespējamais katalizators

    Man tomēr liekas, ka Latvijā māksla ir patiesāka. Vai tā ir labāka vai sliktāka? Neņemos spriest.

  • 2015. gada 15. decembrī, plkst. 6:44

    Anda Baklāne: Par pienu, kura nebija (3)

    Vēl viena iezīme, kas šo romānu noteikti padarīs pieņemamāku zvērinātiem Ikstenas daiļrades nīdējiem, – tajā notiek kustība, sižeta attīstība.

  • 2016. gada 14. jūlijā, plkst. 6:55

    Pauls Bankovskis: Laipni lūgtum tukšumā

    Es kādudien aptvēru, ka būs jānomirst. Jānomirst reiz būs gan maniem vecākiem, gan man pašam un vispār – ikvienam.

  • 2014. gada 21. februārī, plkst. 7:02

    Gundega Šmite: Septiņi mīlas dzejojumi (6)

    šodien tavs klusums aizcērt man elpu tā, ka cieši spiedīgi mākoņi drūzmējas acīs, samelno debesis, bet neļauj tām līt. kalst un priežu miesa šķiļas ar īsu un sausu čukstu.

  • 2014. gada 4. aprīlī, plkst. 7:04

    Tatjana Hramova: Garie un svētie (7)

    Viss ir daudz sarežģītāk, nekā liekas no pirmā acu skatiena, jo tēvs pats par sevi var būt un teorētiski var arī nebūt, bet nekad – es uzsveru: nekad – tēvs nevar būt bez mātes. Vismaz kaut kādu laiku tai mātei ir jābūt.

  • 2013. gada 20. jūnijā, plkst. 11:06

    Kerija Trī: Mūzika, ko es klausos

  • 2015. gada 25. novembrī, plkst. 10:13

    Anete Piņķe: Uzzīmētā bērnība

    Kamēr nomainījušies mākslas stili, mode un izpratne par bērnību tik ļoti, ka nav iespējams renesanses zēnu atšķirt no šodienas meitenes, bērni joprojām zīmē to pašu un tāpat kā senāk