Edmunds Cepurītis: Paldies, nē! (4)

  • Artūrs Lūsis  

    2013. gada 28. janvārī, plkst. 12:12

    aizraujošs raksts. ne velti--Butānai ir vienotās laimes koncepcija. nekā lieka, tikai laime.

  • Artūrs Lūsis  

    2013. gada 28. janvārī, plkst. 12:13

    izmisīga pateisība: 'Šādā skatījumā ekonomiskā izaugsme kļūst par pašmērķi, nevis instrumentu cilvēku vajadzību piepildīšanai – tad preces jāražo nevis tādēļ, ka tās kādam būtu vajadzīgas, bet tādēļ, ka tā vienkārši vajag. Tāda ražošana par katru cenu rada ievērojamu piesārņojumu, iznīcina bioloģisko daudzveidību, veicina sociālo nevienlīdzību, un ekonomista Dž. M. Keinsa savulaik prognozētā trīs stundu darba diena tā arī nekad nepienāk. Par tik iespaidīgu cenu pirkta ekonomiskā izaugsme ar visiem tās plusiem nemaz neizskatās pēc tik laba darījuma. Bet piedāvājums, protams, tiek labi reklamēts./ E.C.

  • kuģis  

    2013. gada 28. janvārī, plkst. 15:45

    lielisks raksts! PALDIES!

  • Dāvis Lācis  

    2013. gada 3. februārī, plkst. 14:25

    Huh. Ņemties ar reklāmu man šķiet pretīgi. Kad pašam tas jādara.
    Taga jau kā pusgadu strādāju grāmatnīcā un prakstiski mēģinu izdomāt, kā lai uzbāžas cilvēkiem.
    Pēc dabas neesmu tāds cilvēks, kurš sevī var apspiest cilvēcīgo, vai nu nodalīt sevi no tā ko daru darbā, tādēļ ir tāda pretīga sajūta. tieši necilvēcīga un lieka, jo kā cilvēkam, kurš darbojās ap to visu pamatsajūta ir tāda - tas ir pa lieko, jo cilvēki tā vai tā vadās pēc vajadzībām. Nu kkā tā.

    Lācis, no grāmatnīcas.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mēdz teikt, ka cilvēks ir domājošs dzīvnieks. Visu savu mūžu es esmu centies atrast pierādījumus, kas to apliecinātu.

    Bertrans Rasels

Iesakām

  • 2012. gada 23. februārī, plkst. 9:02

    Pauls Bankovskis: Mazliet par mazu, lai palaistu vienu (14)

    Kāpēc mazās zemestrīces, kas likumsakarīgi mēdz rasties kā kritiķu un autoru attiecību blaknes, Latvijā reizēm mēdz izvērsties par postošām kataklizmām?

  • 2016. gada 8. jūnijā, plkst. 9:11

    Liene Dobrāja: Esmu ļoti atvērta pārmaiņām

    Teātra un kino kostīmu māksliniece Liene Dobrāja pirms kāda laika devās uz Ņujorku, lai studētu šo profesiju tur, taču nu jau vairākus gadus regulāri atgriežas Latvijā un veido tērpus filmām, teātra izrādēm, arī operai.

  • 2014. gada 13. oktobrī, plkst. 1:10

    Anete Konste: Skolas romāns (12)

    Aprautie, nepaplašinātie teikumi un ilgās klusuma pauzes liek domāt, ka aktieri / amatieri īsti nezina, kas jāsaka, nevis viņu varoņi grib tādā veidā padziļināt pateiktā nozīmi vai tajā brīdī nav spējīgi sajūtas izteikt vārdos.

  • 2012. gada 27. februārī, plkst. 6:02

    Tomass Hendriks Ilvess: Uzruna Igaunijas neatkarības dienā (13)

    Mūsu izvēles iespējas ir lielākas nekā jebkad agrāk. Mēs paši esam radījuši, veidojuši un atklājuši šīs iespējas.

  • 2016. gada 8. septembrī, plkst. 14:46

    Sigurbjerga Trosta meita: Manas krūtis (1)

    impulsīvi, pierietot piena, pilot, nu vidēji dikti, nu strupi apraujot, izjusti, secīgi, līksmi, mundri, dikti, nu ne tik ātri, nu tīksmi, nu marša tempā

  • 2015. gada 12. aprīlī, plkst. 18:04

    Justīne Kļava: Edgars dodas karā

    Sadarbībā ar "Dirty Deal Teatro" piedāvājam teātra tekstu lasījumu ciklu "Kara piezīmes", kurā deviņu mēnešu garumā dažādi dramaturgi un režisori sekos notikumiem pasaules politiskajā teātrī un transformēs tos jaunos dramaturģiskos tekstos.

  • 2012. gada 11. aprīlī, plkst. 9:04

    Astra Zoldnere: Kristapa dokumentālisti (4)

    Man šķiet pārsteidzoši, ka valstī, kurā dzīvo gandrīz četrdesmit procentu etnisko minoritāšu pārstāvju, nav spilgtu, cittautiešu režisoru veidotu dokumentālo filmu.

  • 2014. gada 17. jūlijā, plkst. 16:16

    Baltvilka balvai nominētie rakstnieki: Pasakaina sajūta nāk no dzīves

    Piedāvājam īsas sarunas ar Jāņa Baltvilka balvai nominētajiem rakstniekiem, kā arī nelielus fragmentus no viņu jaunākajiem literārajiem darbiem bērniem.



Kultūras Ministrija
vkkf