Madara Heidemane: Mēle ir sāpīga, katrs vārds ir bite (7)

  • ieraksts  

    2013. gada 11. janvārī, plkst. 1:45

    tik sirreāli man tīk, jā! pat ja brīžiem izskatās, ka sapinas viss, nu tur putra sasienas mezglā, tad tomēr šķiet, ka viss izlīdzināsies ar laiku.

  • Franzio La Pero  

    2013. gada 11. janvārī, plkst. 10:03

    Labs

  • Re:runcis  

    2013. gada 11. janvārī, plkst. 14:47

    Ā, cīk lābi, forši! Madaras prieks. Super! Jāparok, varbūt vēl meiča ko saradījusi. Izskatās arī pēc meitenes ..nevis mākslinieces. Veiksmi!

  • h. e. zēgners  

    2013. gada 12. janvārī, plkst. 18:39

    es īsti nezinu, kā šeit spriest par kvalitāti, bet man ļoti patika.

  • ardnija  

    2013. gada 14. janvārī, plkst. 13:30

    es esmu laikam pārāk vecmodīga...diemžēl palika nelabi šo lasot..piedodiet, varēju jau neizteikties, parasti jau saka, vai nu labu vai neko...bet šīs jau nav bēres un metene vēl pat ļoti dzīva, kas manī vainas nezinu, bet šāds stils ļoti nepatīk....tas varbūt ir kā olīvas vai zilais siers...un ir jau ļauži, kam tie negaršo - cik cilvēku, tik garšas.. nu nav manējā, atvainojiet..

  • dukurs  

    2013. gada 14. janvārī, plkst. 18:38

    nu labie gabali.
    šķauda un klepo--riktīgi velk uz pavasari !
    lai veicas dzejā un attiecībās!

  • Kristaps Vecgrāvis  

    2013. gada 29. janvārī, plkst. 9:53

    Man patika. Atsevišķos dzejoļos prasās piestrādāt ar pareizām pieturzīmēm vai starprindām - lai lasītājam pateiktu priekšā, kā tad autore ir iecerējusi dzejoli lasāmā veidā:)

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mana mūzika dzīvos mūžīgi. Varbūt ir muļķīgi tā teikt, taču fakts paliek fakts – mana mūzika dzīvos mūžīgi.

    Bobs Mārlijs

Iesakām

  • 2015. gada 6. maijā, plkst. 6:05

    Ivars Ījabs: Mūsu te nav. Jauns pētījums par Latvijas krievvalodīgajiem skolēniem (10)

    Kā īsti Latvijas krievvalodīgo jaunieši redz savu vietu un nākotni Latvijā, kādas ir viņu politiskās lojalitātes un kā viņi redz savas attiecības ar latviešiem?

  • 2015. gada 15. septembrī, plkst. 6:09

    Satori diskusija: Par pieaugšanu

    Pāreja no bērna uz pieaugušo ir viens no svarīgākajiem notikumiem ikviena cilvēka dzīvē. Kādas pēdas tā atstāj mūsu personībā? Kā tikt tai pāri un to nesabojāt? Ko tā pastāsta par mums un pasauli mums apkārt?

  • 2013. gada 10. jūlijā, plkst. 7:07

    Elīna Gulbe: Lielais tukšums (3)

    No skatuves augšas krītošas mīkstās rotaļlietas, baltas papīra lapas un vienā no epizodēm – dramatiski un strauji skatuves dēļos ieurbies nazis, lampas gaismā uz plikās skatuves sienām projicētais Makbeta profils ar ērkšķu kroni.

  • 2016. gada 31. augustā, plkst. 5:24

    Modris Matisāns: Kā rīkoties pareizāk? Skats uz emigrāciju (3)

    Pēdējā laikā Latvijā ir manīti gan centieni aicināt tautiešus atpakaļ, gan viedokļi, ka to nevajag vai nav jēgas darīt. Dažkārt tā vietā, lai meklētu pareizo atbildi, ir vērts pameklēt citu jautājumu.

  • 2013. gada 12. septembrī, plkst. 3:14

    Zvjads Ratiani: Rekviēms dzīvajiem un citi dzejoļi (1)

    Es stāvu pie loga, acis nenovērsdams no debesīm. Nu, protams, no debesīm. No kurienes gan vēl varam gaidīt nelaimi? No kurienes gan vēl gaidīt glābšanu? Un uz ko gan vēl skatīties? Ne jau uz kaimiņu māju.

  • 2014. gada 11. jūlijā, plkst. 6:07

    Raimonds Jaks: Pasaka par Gastonu un Vijolīti

    Mēslu bija vairāk, kā vajag. Katru dienu tie krājās no jauna un bija jāved tālāk no mājām. Jau no kūts uzbūvēšanas laikiem tos dzina, kā šīs jomas profesionāļi sauc mēslu izvešanu, uz pļavu aiz aploka.

  • 2016. gada 18. oktobrī, plkst. 5:59

    Ivars Neiders: Divas filmas par pašnāvību (1)

    Filmas "Tavās rokās" un "Klusā sirds" ir lieliska iespēja ielūkoties to cilvēku dzīvē, kas publiskās politiķu vai medicīnas ētiķu diskusijās par asistēto pašnāvību ir sastopami tikai kā abstrakcijas.

  • 2014. gada 25. februārī, plkst. 8:02

    Solvita Lazdiņa: Nenosargātais bērns un atbildības dalīšana (4)

    Tās bižainās meitenes, kuras noskatījušās kādu speciāli profilakses nolūkam gatavoto filmu par narkotikām sacīs: "Es nekad to nedarīšu, tas ir tik briesmīgi", patiesībā šo lēmumu būs pieņēmušas jau iepriekš



Kultūras Ministrija
vkkf