Etgars Kerets: Desmaize (22)

  • paula  

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 8:13

    precīzi

  • mukijs, izbanotajam Felsbergam  

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 11:30

    Jāāā, pavem, pavem :))), nabaga vecais lapsa, zem skābajām vīnogām grūši tipinot :) - žēl, ka Tev tā neizdodas uzrakstīt. Bet varbūt kādreiz sanāks, ja ilgi, ilgi trenēsies :)))
    Kerets ir burvīgs kā vienmēr.

  • WTF?  

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 11:40

    Atkal pilnīgi nekāds stāsts par neko un iespēja jaunajiem autoriem izlikties, ka viņi no tā sajūsmā čurā biksēs. Ar stāstiem no "Pasaules bērnu" sērijas šo vismazāk var salīdzināt, tur publicēja tiešām interesantus stāstus, bet kas ir šis te? Pat stāsta ārējo pazīmu trūkst.

  • zemene  

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 11:47

    Tipiski keretiski. Prieks!
    Paldies.

  • m.  

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 12:44

    jāsaka, arī man izvēlētā stāsta forma nebūt nav no tām tuvākajām, lai neteiktu - liekas pilnīgi bezjēdzīga. tomēr tās ietvaros tekstiņš, bez šaubām, izdevies.

  • Aivars Eipurs  

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 13:53


    Būs laikam jāpalasa stāstu krājums. "Precīzi" ir labākais vārds. Un šis ir Jau Izbanotā salīdzinoši labs komentārs. To es bez pielīšanas, jau sagaidot atpakaļ negācijas.

  • Jānis Krastiņš  

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 14:12

  • Jānis Krastiņš  

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 14:14

    Nez, vai ivritā bumbai saka "viņa" vai "tā"?

    "Tas tomēr ir labāk, nekā tad, ja viņa būtu uzsprāgusi mums blakus, – Šira saka, tīrīdama no biksēm smiltis un skudras.
    – Vislabāk būtu, ja viņa nokristu tik tālu, ka mums nekas nenotiktu, bet pietiekami tuvu, lai es varētu salasīt detaļas, – Levs spriež."

  • mp  

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 14:39

    Jāni,
    paldies par jautājumu. Ivritā tiklab dzīvām būtnēm, kā priekšmetiem ir viens un tas pats vietniekvārds, bet, protams, ne jau tādēļ šeit bumba ir "viņa".
    Pirmkārt, tā ir tiešā runa.
    Otrkārt, K. apzināti un (gandrīz) vienmēr raksta "neliterārā" valodā. Viņa stāstu valoda ir tāda, kādā ikdienā runā "normāli" cilvēki, mēreni nepareiza. Jā, tā bija neliela revolūcija mūsdienu ivrita literatūrā.


  • hmm > Jānis Krastiņš  

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 14:41

    Jā, nez vai ivritā vai latviešu valodā, sanskritā vai somu valodā, ģimenes locekļi savā starpā runā pēc visiem smalkajiem, pūristu izdomātajiem likumiem, vai arī tā, kā dzīvē cilvēki runā?...

    (Tas, ka "viņš" vairs nedrīkstot attiecināt uz nedzīvām lietām, ir salīdzinoši nesenu laiku izdomājums. Senāk vispār latviešu valodā "viņš" bija normāls norādāmais vietniekvārds.)

  • hmm  

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 14:45

    Bet vienīgi - par to badmintona "bumbiņu ar spalvām"... vai latviski to nesauc vienkārši par volāniņu?

  • mp  

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 15:06

    hmm,
    paldies par piezīmi. Jā, sauc par volāniņu, turklāt tieši sarunvalodā, vārdnīcā šāda nozīme nav minēta.
    Autors termina vietā ir lietojis aprakstošu apzīmējumu.Tulkotāja būtu varējusi aprakstu reducēt līdz terminam, taču nolēma tā nedarīt.

  • ..  

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 15:15

  • dukurs  

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 16:01

    labS

  • Oksimorons  

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 16:55

    Patika. Vienkārši un bez naida.

  • Roberts  

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 20:30

    Manuprāt, šis ļoti labs stāsts. Caur spēlēm mācāmies pasauli.

  • nu  

    2012. gada 28. novembrī, plkst. 3:05

    nu, tā desa gan manā datora izskatās neēdama. Mans kaķis to neēstu

  • Eikasija  

    2012. gada 28. novembrī, plkst. 13:02

    Princips atgādina filmu "Dzīve ir skaista" ar Roberto Benīni.

  • Eikasija  

    2012. gada 29. novembrī, plkst. 11:16

    Tu nevienu brīdi nepieļauj, ka tas tiešām ir autora piedzīvots? Un, ja tomēr pieļauj, vai var apgalvot, ka cilvēka pārdzīvojumam kara laikā "nav jēgas"? (uz šādu personisku, ne literatūrkritisku, pieeju mani vedina fakts, ka pirmpublicējums ir sociālajā tīklā.)

  • nu nu  

    2012. gada 29. novembrī, plkst. 20:53

    Es savukārt kā nabadzības apliecinājumu uztveru radoša cilvēka apgalvojumu, ka visiem pasaules septiņgadīgajiem bērniem jābūt vienādiem.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Karš nav nekāds piedzīvojums. Karš ir slimība. Kaut kas līdzīgs tīfam.

    Antuāns de Sent-Ekziperī

Iesakām

  • 2013. gada 25. novembrī, plkst. 7:11

    Pauls Bankovskis: Kur tu biji? (1)

    21. novembra vakarā jau labu laiku biju mājās, taču nebiju ielūkojies nedz interneta ziņās, nedz ieslēdzis televizoru. Biju atnesis šādus tādus iepirkumus, grasījos gatavot vakariņas. Man nebija ne jausmas, ka jau pirms divām stundām tepat pavisam netālu ir notikusi tik liela nelaime.

  • 2015. gada 14. maijā, plkst. 6:05

    Ārija Vanaga: Dzejnieces mājā

    Ārija Vanaga vada Jūrmalas pilsētas muzeja filiāli atjaunotajā Aspazijas mājā, kurā dzejniece ir aizvadījusi sava mūža pēdējos desmit gadus.

  • 2014. gada 17. aprīlī, plkst. 7:04

    Santa Remere: Džārmuša laiks (8)

    Man kā cilvēkam, kas cieš no migrēnas, visi tie vampīri, rokenrols, ģitāras raisa nepatiku, un es nemaz nevarētu paskatīties, ja vien dramatiskais pārspīlējums nebūtu tik ļoti smieklīgs.

  • 2012. gada 29. februārī, plkst. 0:02

    Entonijs Horovics: Vai mums joprojām nepieciešami izdevēji? (2)

  • 2015. gada 6. novembrī, plkst. 6:51

    Guntis Kursišs: Neēdušie

    Ar katru vilkto burta daļu gaist iepriekšējā burta daļa,
    ar katru rakstīto burtu gaist iepriekšējais burts,
    ar katru rakstīto vārdu gaist iepriekšējais vārds.

  • 2012. gada 1. novembrī, plkst. 10:11

    Agnese Rutkēviča: Pasaka par zilo tanku (6)

    Dažas dienas jutos kā slazdā. Nekas prātā nenāca. Tad es gāju pie sava priekšnieka un teicu: "Vecīt, nebūs nekāda raksta." Un viņš man atbildēja: "Saceri kaut vai pasaciņu!"

  • 2012. gada 2. maijā, plkst. 8:05

    Diskusija: Teātris, kritiķis un skatītājs (34)

    Vai teātris savu skatītāju var izaudzināt? Varbūt, pāraudzināt? Kam tas būtu jādara - režisoram, teātra direktoram, kritiķim vai kultūras medijam?

  • 2015. gada 27. oktobrī, plkst. 8:41

    "Drakoni debesīs": Inga Žolude

    Starptautiskie bērnu literatūras lasījumi "Drakoni debesīs" 2015. gada 24. jūlijā Jaunajā Rīgas teātrī. Inga Žolude lasa savu jaunāko stāstu "Jocīgais dārznieks".



Kultūras Ministrija
vkkf