Hando Runnels: Dzejoļi, esejas
2003. gada 29. oktobrī, plkst. 0:00
komentāri (3)
Kultūras un patstāvīgas domas portāls
Atbalsta
Dienas citāts
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
A. P. 04.08.09 16:06
Piesardzība ir drosmes svarīgākā īpašība.
Utezis 31.01.10 21:26
Guntars Godiņš ir rūpīgi, lakoniski un gudri apkopojis Hando Runnela uzrakstīto.
Ļoti nopriecājos ieraugot Runnela rindas latviski! Neizsakāmi priecājos!
Piebildīšu, ka ap 1978. gadu Runnels bija tas ļoti dumpīgais "nacionaļist" igauņu autors. Literatūras žurnālā LOOMING (daiļrade) viņš publicēja triju pantu dzejoli par Dzimteni. Katra pantiņa pirmos burtus salikot kopā iznāca: sini must valge - zils melns balts (Igaunijas karoga krāsas). Žurnāla iespiešanu apturēja un tirāžu lika zem naža, bet daļa LOOMING eksemplāru jau bija paspējuši "izmukt" no asā papīrgriežamās giljotīnas asmeņa. Tajā laikā es strādāju par iespiedējuTallinas Preses nama ofseta cehā. Es apmēram deviņus dzejolīšus biju iemācījies no galvas. Tie bija lakoniski un koši. Tagad tikai dažiem atceros nosaukumus:
Punane peldik - sarkanā ateja (Peipusa viņā krastā), Saadik - deputāts, kurš bija mans draugs, bet tagad iz deputāts un mani uz Narvas tilta vairs nepazīst...Kaut kur mājās vēl ir lapiņas ar izbalojušu tekstu.
Jā, igauņiem ir lielas literatūras bagātības, tikai tās celt gaismā ir gandrīz neiespējami. :(
Utezis 31.01.10 21:30
Diemžēl pieļautās pareizrakstības kļūdas komentārā vairs nevar izlabot.
Ja ir iespējams, pieņemiet manu atvainošanos, par šo kļūmi!