Gundars Ignats: Tāds rīts

2005. gada 17. oktobrī, plkst. 0:38

komentāri (18)

  • banānzivtiņa 17.10.05 10:08

    stāsts iet kā tāds ambient gabals; uz cilpas. tāds rīts, tāds rīts, tāds rīts. pārāk bieži atkārtojas. bet ir tā sajūta. man ir. fotoilustrācijas gan neatbilstošas. tās ilustrē nakti un reibumu, ne pirmdienas rīta stindzinošo bezcerību ar proletāriešiem trolejbusu pieturās un bezgaršīgām desmaizēm virtuvēs

  • 17.10.05 10:21

    kāds nosacīts rīts sasodīts skaiti līdz trīs viensdivitrīs vēl zvaigznes krīt vēl krīt

  • rīga 17.10.05 12:20

    nu, banaļņiks, ko lai saka

  • Tarantino 17.10.05 12:32

    ko lai saka... man patiešām liekas, ka forši. ļoti forši un īsti. bet, lai nu kā, mans Kill BIll vienalga iekačājošāks.

  • Tarantino 17.10.05 12:39

    ja drīkst, es par šito uzcirtīšu vienu īsfilmu. "Samurajs, kurš nekad nav kāvies".

  • Tarantino 17.10.05 12:44

    labi, es te dzenu jokus, neņem mani pierē, draugs. bet stāsts gan jauks. :)

  • pamatforma 17.10.05 14:32

    auksti gan. auksti gan.

  • Eiklids 17.10.05 14:39

    G. gan labaak padodas ironijas cauraustie gabalinji.

  • z3bra 17.10.05 20:26

    viens mazs nekas..

  • 17.10.05 22:39

    taa vinsh ir.taa vinsh ir. :)))))))))))))

  • sapnis 18.10.05 12:00

    ...labs un kvalitativcs teksts...dazaas vietaas var piekasiities, bet taas ir nelielas subjektiivas korekcijas...no manas puses...es ar taa gribeetu rakstiit:)

  • Ostups 18.10.05 17:19

    Beigas man patika visvairāk

  • 18.10.05 17:25

    varonis tas, kursh tiek liidz beigaam

  • Ostups 18.10.05 20:05

    nebija ko darīt

  • 19.10.05 9:05

    ... un atkal kaķēns ... :)

  • nepopulārā 08.01.07 15:22

    jaa es arii no agriem riitiem esmu braukusi no Valmieras:)

  • sniega pele 24.02.09 22:29

    tev izdevās atmodināt aizmigušas atmiņas.. zini, cik burvīga sajūta izstaigāt katru skaistākā laika soli?.. nekādas banalitātes, tikai patiesība.. :)

  • Ikse 09.03.09 14:28

    jā jā! Ignats, jā!

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais.  Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.

    Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem