Ivars Ījabs: Tas, kā viņu, – voluntārisms (6)

  • Paldies!  

    2012. gada 24. septembrī, plkst. 11:18

    vārds vietā

  • AD5  

    2012. gada 24. septembrī, plkst. 16:28

    Imho Latviesu padomee iirijaa neviena birokraata nav.

  • dzimmijs13  

    2012. gada 24. septembrī, plkst. 16:30

    Nu jā, komiski. Ja nebūtu tik nopietni...

  • ILZE  

    2012. gada 25. septembrī, plkst. 13:05

    Man prieks, ka beidzot kāds pasaka to arī skaļi - nu nav mums vajadzīgi cilvēki statistikas skaitļu dē, nu nav. Par dažu labu ir pat prieks, ka tāds ir aizbraucis un cerams vairs nekad neatgriezīsies. Bet tā vietā, lai koncentrētos uz to, kā panākt to, lai ekon.bēgļi atgrieztos, labāk vajadzētu domāt, kā padarīt šo vidi kurā dzīvojam par pievilcīgāku un pirmais ar ko varētu sākt, būtu līdzcilvēku attieksme pret apkārtējiem. Varbūt tas skan naivi - bet lieks smaids, atvainošanās, paldies un lūdzu uz ielas jau par kapeiku uzlabotu iedīvotāju sajūtu. Tas ir diezgan dīvaini, ka starpība starp mūsu finašu valsts stāvokli pasaules valstu starpā un mūsu emocionālo stāvokli krasi atšķiras. Kas nozīmē, ka neesam mēs apguvuši vienu dzīves pamatmācību - ir jānovērtē tas, kas mums jau ir, nevis jāčīkst par to, kas mums nav. Un ja ļoti,ļoti gribās dabūt to kā nav, tad jāstrādā uz to, nevis jāturpina čīkstēt.

  • ..  

    2012. gada 5. oktobrī, plkst. 9:29

    Jā, Prezidents mums ir atlasīts pēc Šķēles slavenā principa -- "kurš ir vislielākais idiots"

  • krapiwadamuhi  

    2012. gada 11. oktobrī, plkst. 21:47

    Ilustrēts ar autora portreju?

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2013. gada 23. septembrī, plkst. 7:09

    Pauls Bankovskis: Tev, pamatšķira (22)

    Par mantru ir kļuvis pieņēmums, ka "ikviens var kļūt par jebko" – sak’, gan jau pienāks diena, kad arī otršķirīgs solists kļūs par zvaigzni, štruntīgs rakstnieks uzrakstīts bestselleru, bet nabags paņems ātro kredītu.

  • 2013. gada 16. septembrī, plkst. 1:09

    Jānis Streičs: Īstā dzīve ir līdz četrpadsmit gadiem (1)

    Sadarbībā ar projektu "Garā pupa" mēs turpinām sarunas ar cilvēkiem, kuru sasniegtais latviešu kultūrā varētu iedvesmot un mudināt vecākus pievērst vairāk uzmanības saviem bērniem - arī viņi noteikti ir talantīgi un spējīgi.

  • 2016. gada 26. jūlijā, plkst. 5:02

    Andrejs Vīksna: Kā garšo Bankovska roka? (2)

    Bankovskis raksta sausā, vēstījošā manierē, ierastā kultūratsauču klātbūtne piešķir skanējumam intelektuālu (publicista rokas) piegaršu.

  • 2015. gada 2. decembrī, plkst. 6:01

    Krista Teivāne: Kāpēc mums atkal nesanāks? (3)

    Šoruden vairāku zīmīgu atgadījumu dēļ Latvijas izglītības sistēma nokļuva zem Dāmokla zobena kā paša Cicerona stāstā – tā teikt, neesot nemaz tik šķīsta, kā gribētos domāt.

  • 2013. gada 9. maijā, plkst. 2:43

    Uzvaras dienas dzeja (11)

    Kas viņiem pateica priekšā pareizās klišejas un lozungus? Kā viņiem ienāca prātā iepīt klabošās rīmēs erotisku kaismi, dziedot par mīlu pret Staļinu, jūsmojot par krievu karavīra automātu vai uzbudinoties no domas par balsošanu butaforiskajās padomju vēlēšanās?

  • 2013. gada 22. janvārī, plkst. 7:01

    Jānis Šipkēvics: Kā šipkēvics bargā tenkas lasīja (26)

    Pārbraucis mājās, šipkēvics ķērās pie bargā riharda tenkām, jo nesen bija dzēris kopā ar daci jaunupi bargo, kas, izrādās, nav nekādā sakarā ar šito bargo. bet tas nekas. dragūnu nolēma lasīt, kad nākamnedēļ pie klavierēm sēdēs, skums un dziedās falsetā.

  • 2012. gada 8. novembrī, plkst. 8:11

    Pauls Bankovskis: Es tādu dzīvi nevarētu nodzīvot (17)

    Viņš bija bibliotekārs un visu mūžu šajā amatā nostrādāja, tomēr tajā pašā laikā nodarbojās ar kaut ko tādu kā Imanuēla Kanta filozofija, kas, būsim godīgi, nav tā pati aizraujošākā proza.

  • 2014. gada 15. augustā, plkst. 8:08

    Zane Krūmiņa: Bērnudārzu slepenā misija (7)

    Pirmos sešus dzīves gadus bērna uzdevums ir gatavoties skolai un tad nākamos divpadsmit gadus pavadīt skolā, iegūstot dažādas zināšanas un gatavojoties… kam? Šķiet, ka "dzīve" varētu arī nebūt pareizā atbilde.



Kultūras Ministrija
vkkf