Anna Auziņa: Laiks klucīšos, stikliņos, adījumos (3)

  • interesents  

    2012. gada 10. septembrī, plkst. 9:17

    Teiksim,ka pāris teikumi ievadam, tas būtu tas, kas man lasot A.A. l teksta sākumdaļā jau sakāpina.Un. Ja kāds (Lazdas raksts) te Satori mēģina ieskandināt paradīzes zvanus - mēs, redziet, pašalik dzīvojam paradīzē, tad kāda suņa pēc ir jāveido tabulas, grafiki un prognozes?

  • Anda Baklāne  

    2012. gada 12. septembrī, plkst. 10:54

    Bērziņa ideja kopumā ļoti simpātiska, tāda nesamudžināta. Lai gan iepriekšējā līdzīga temata darba sakarā uznāca īgnums - no sērijas, mākslinieks pats safanojies par savu domu, bet īstenībā taču dara to pašu, ko visas vientuļās tantes - velta laiku, priekšmetus, padomus utt., kas apveltītajiem ne tikai nav vajadzīgi, bet nereti ir apgrūtinoši, un par kuriem viņi tomēr ir spiesti izrādīt pateicību, lai nesāpinātu laiku veltījušo cilvēku. Un jebkurā gadījumā esi palicis parādā pats pret savu gribu. Patiesībā esi palicis parādā dubulti, nemaz neapmeklējot izstādi (gurķi tika iemarinēti, bet tu pat nevīžoji atbraukt pakaļ).

    Mazliet panesamāka šāda māksla ir situācijā, kad tu samaksā par ieejas biļeti. Jo tad jūs jau iepriekš esat vienojušies, ka ar šo konkrēto summu tu atlīdzini par veltīto laiku, nav pat jālauza galvu, "ko uzdāvināt pretī". Darījums kā no vainas apziņas attīrīta savstarpējas apdāvināšanās forma.

  • MS biedrs - Andai Baklānei  

    2012. gada 14. septembrī, plkst. 10:17

    Paldies par komentāru, jo par to jau mēs savā mākslinieku vidē parasti nerunājam. Tas ir tik neērti, pat domāt negribas par paš atražošanos, pārprodukciju, par to, vai tas, ar ko uzplijos sabiedrībai, tai vispār vajadzīgs. Pat par elementāru cieņu pret savu līdzcilvēku -skatītāju. Man nereti ir neērti, redzot kolēģu sastrādāto, kas ticis "iebarots" kārtējai naivajai kuratorei.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūzika izsaka to, ko nav iespējams pateikt, bet par ko nav arī iespējams klusēt.

    Viktors Igo

Iesakām

  • 2016. gada 27. decembrī, plkst. 3:35

    Māris Zanders: Nodziedāt jaunu dziesmu ar tiem pašiem vārdiem (1)

    Lai gan dažādi notikumi 2016. gadā tika aprakstīti, lietojot raksturojumu "nekad līdz šim...", pats "nepieredzētā" uztveres veids bija apbrīnojami pierasts.

  • 2017. gada 2. martā, plkst. 23:16

    Krists Auznieks: Minūte klusuma

    Saruna ar komponistu Kristu Auznieku, kas publicēta Satori grāmatžurnālā "Plūdi".

  • 2016. gada 8. septembrī, plkst. 6:49

    Aiga Dzalbe: Ar septiņjūdžu zābakiem

    Atpakaļceļā pēc izstādes aplūkošanas kurators katram personīgi apvaicājās, kā redzētais viņu iespaidojis un kuri trīs darbi vislabāk palikuši prātā. Es tā uzreiz īsti nevarēju atbildēt.

  • 2015. gada 7. maijā, plkst. 6:05

    Māris Zanders: Galvenais, lai nav kautiņu (10)

    Būsim atklāti, lielais kreņķis par 9. maiju ir tādēļ, ka runa ir par periodu, kas būtisks mums pašiem un par ko mums ir savs, atšķirīgs viedoklis.

  • 2014. gada 27. decembrī, plkst. 1:12

    Marija Gaļina: Kādēļ tu neguli? (2)

    Ak, cik gan saldi, kad Visumu bužina Ar borta ugunīm, tumsā tikt meklētam. Visgodīgāk – svilpītē iesvilpt un piepūst vesti... Cilvēciņš skumīgi ieklausās – lūk, tūlīt, lūk...

  • 2016. gada 12. augustā, plkst. 5:58

    Artis Dobrovoļskis: Pussešos pie Operas (2)

    Meitene atsakās atklāt, kāpēc vēlas šķirties no dzīves. Mani centieni viņu atrunāt izklausās banāli. Saruna sāk izsīkt. Tad es sameloju, ka varbūt varu palīdzēt. Negaidīti viņa piekrīt satikties – otrdien pussešos pie Operas.

  • 2014. gada 13. februārī, plkst. 7:02

    Kristīne Želve: Viss notiek pa īstam (5)

    Un nākamajā rītā sekos tas pats, kas vakar – grūstīšanās pie liesās finansējuma bļodas, smagā un brīžam bezcerīgā skaidrošana ierēdņiem un politiķiem, ka, ziniet, tā latviešu kultūra ir tiesīga ne tikai pastāvēt, bet arī tikt atbalstīta...

  • 2013. gada 21. maijā, plkst. 10:05

    Gundega Muzikante: Bērns ir cilvēks

    Cilvēks ir tik plašs jēdziens. Mēs zinām, kas viņš nav, ar ko viņš ir ticis galā, no kā atbrīvojies, bet nezinām, kas tad veido to viņa būtību, un kāda tā izskatās.



Kultūras Ministrija
vkkf