Anna Auziņa: Laiks klucīšos, stikliņos, adījumos (3)

  • interesents  

    2012. gada 10. septembrī, plkst. 9:17

    Teiksim,ka pāris teikumi ievadam, tas būtu tas, kas man lasot A.A. l teksta sākumdaļā jau sakāpina.Un. Ja kāds (Lazdas raksts) te Satori mēģina ieskandināt paradīzes zvanus - mēs, redziet, pašalik dzīvojam paradīzē, tad kāda suņa pēc ir jāveido tabulas, grafiki un prognozes?

  • Anda Baklāne  

    2012. gada 12. septembrī, plkst. 10:54

    Bērziņa ideja kopumā ļoti simpātiska, tāda nesamudžināta. Lai gan iepriekšējā līdzīga temata darba sakarā uznāca īgnums - no sērijas, mākslinieks pats safanojies par savu domu, bet īstenībā taču dara to pašu, ko visas vientuļās tantes - velta laiku, priekšmetus, padomus utt., kas apveltītajiem ne tikai nav vajadzīgi, bet nereti ir apgrūtinoši, un par kuriem viņi tomēr ir spiesti izrādīt pateicību, lai nesāpinātu laiku veltījušo cilvēku. Un jebkurā gadījumā esi palicis parādā pats pret savu gribu. Patiesībā esi palicis parādā dubulti, nemaz neapmeklējot izstādi (gurķi tika iemarinēti, bet tu pat nevīžoji atbraukt pakaļ).

    Mazliet panesamāka šāda māksla ir situācijā, kad tu samaksā par ieejas biļeti. Jo tad jūs jau iepriekš esat vienojušies, ka ar šo konkrēto summu tu atlīdzini par veltīto laiku, nav pat jālauza galvu, "ko uzdāvināt pretī". Darījums kā no vainas apziņas attīrīta savstarpējas apdāvināšanās forma.

  • MS biedrs - Andai Baklānei  

    2012. gada 14. septembrī, plkst. 10:17

    Paldies par komentāru, jo par to jau mēs savā mākslinieku vidē parasti nerunājam. Tas ir tik neērti, pat domāt negribas par paš atražošanos, pārprodukciju, par to, vai tas, ar ko uzplijos sabiedrībai, tai vispār vajadzīgs. Pat par elementāru cieņu pret savu līdzcilvēku -skatītāju. Man nereti ir neērti, redzot kolēģu sastrādāto, kas ticis "iebarots" kārtējai naivajai kuratorei.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ir nepieciešams ik pa brīdim iemīlēties, lai iegūtu attaisnojumu tam regulārajam izmisumam, kas tevi piemeklē tik un tā.

    Albērs Kamī

Iesakām

  • 2012. gada 1. oktobrī, plkst. 0:10

    Ivars Ījabs: Abi labi (39)

    Dzimtes lomas patiesībā ir viena traka lieta, un pretēji savām vēlmēm tikt stigmatizētam kā "vecmeitai" vai "pediņam" ir diezgan necilvēciski. Pret šādām parādībām ir vērts pacīnīties.

  • 2014. gada 20. maijā, plkst. 12:05

    Mākslai vajag telpu: Laikmetīgā fotogrāfija (1)

    Saruna ar bijušo izsoļu nama "Christie's" viceprezidenti un fotonodaļas vadītāju Deboru Bellu par latviešu laikmetīgo fotogrāfiju.

  • 2015. gada 8. septembrī, plkst. 23:09

    "Homo Novus" jauniešu recenzijas: "Mii Mii paaudze" un "Mēs nerunājam, lai tiktu saprasti"

    Radošās darbnīcas laikā tās dalībnieki apmeklē festivāla "Homo Novus" izrādes, tiekas ar māksliniekiem, piedalās rakstīšanas nodarbībās, diskusijās un saņem profesionālu padomdevēju ieteikumus savu pirmo recenziju tapšanā.

  • 2012. gada 11. decembrī, plkst. 1:36

    Edmunds Frīdvalds: Pēteronkuļa pelnu vēsturiskums (36)

    Vai varam vienoties sarunai par nacionālo kino, neminot katra konkrētā politiķa vārdu vai citātus, bet tā vietā parunājot par paša nacionālā kino ideju un par kādu filmu, kura, manuprāt, izcili pārstāv cildeno nacionālā kino nosaukumu?

  • 2014. gada 27. jūnijā, plkst. 6:06

    Laura Elcere: Divvientulība (3)

    Pamodos no tādas mazas vēlmītes nomirt, bet tas jau laikam normāli. Nevar taču visu laiku gribēt dzīvot. Vai arī, zini, krūtīs kā tāda ieplaisājusi ledene ar biezu, karstu pildījumu. Kad rakstu, tad kļūst vieglāk, tā jau ir ar rakstīšanu.

  • 2015. gada 23. oktobrī, plkst. 6:30

    Didzis Melbiksis: Okupants Fredis (1)

    Fredis skatījās uz Paulu un prātoja, vai Pauls arī viņu uzskata par okupantu. Viņš bija noskaidrojis, ka ar šo vārdu apzīmē kādu, kurš nelikumīgi apmetas svešā teritorijā un cenšas uzspiest pamatiedzīvotājiem savus noteikumus.

  • 2012. gada 6. jūnijā, plkst. 8:06

    Gundars Grasbergs: Aktierspēli var aizvietot vienīgi ar dzeršanu (9)

    Nu kā var nospēlēt ārprātu? Tās ir konkrētas, vēl vairāk koncentrētas darbības. Protams, savs organisms izrādes dienā ir jāpierunā, lai ko tādu nospēlētu.

  • 2014. gada 5. decembrī, plkst. 8:12

    Linda Curika: Dzimumu stereotipi caur rotaļām (12)

    Meitenes vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem, kas ikdienā spēlējas ar Bārbijām, ir vairāk neapmierinātas ar savu ķermeni nekā meitenes, kas ar šīm lellēm nespēlējas.



Kultūras Ministrija
vkkf