Anna Auziņa: Laiks klucīšos, stikliņos, adījumos (3)

  • interesents  

    2012. gada 10. septembrī, plkst. 9:17

    Teiksim,ka pāris teikumi ievadam, tas būtu tas, kas man lasot A.A. l teksta sākumdaļā jau sakāpina.Un. Ja kāds (Lazdas raksts) te Satori mēģina ieskandināt paradīzes zvanus - mēs, redziet, pašalik dzīvojam paradīzē, tad kāda suņa pēc ir jāveido tabulas, grafiki un prognozes?

  • Anda Baklāne  

    2012. gada 12. septembrī, plkst. 10:54

    Bērziņa ideja kopumā ļoti simpātiska, tāda nesamudžināta. Lai gan iepriekšējā līdzīga temata darba sakarā uznāca īgnums - no sērijas, mākslinieks pats safanojies par savu domu, bet īstenībā taču dara to pašu, ko visas vientuļās tantes - velta laiku, priekšmetus, padomus utt., kas apveltītajiem ne tikai nav vajadzīgi, bet nereti ir apgrūtinoši, un par kuriem viņi tomēr ir spiesti izrādīt pateicību, lai nesāpinātu laiku veltījušo cilvēku. Un jebkurā gadījumā esi palicis parādā pats pret savu gribu. Patiesībā esi palicis parādā dubulti, nemaz neapmeklējot izstādi (gurķi tika iemarinēti, bet tu pat nevīžoji atbraukt pakaļ).

    Mazliet panesamāka šāda māksla ir situācijā, kad tu samaksā par ieejas biļeti. Jo tad jūs jau iepriekš esat vienojušies, ka ar šo konkrēto summu tu atlīdzini par veltīto laiku, nav pat jālauza galvu, "ko uzdāvināt pretī". Darījums kā no vainas apziņas attīrīta savstarpējas apdāvināšanās forma.

  • MS biedrs - Andai Baklānei  

    2012. gada 14. septembrī, plkst. 10:17

    Paldies par komentāru, jo par to jau mēs savā mākslinieku vidē parasti nerunājam. Tas ir tik neērti, pat domāt negribas par paš atražošanos, pārprodukciju, par to, vai tas, ar ko uzplijos sabiedrībai, tai vispār vajadzīgs. Pat par elementāru cieņu pret savu līdzcilvēku -skatītāju. Man nereti ir neērti, redzot kolēģu sastrādāto, kas ticis "iebarots" kārtējai naivajai kuratorei.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Parīze vienmēr ir lieliska ideja.

    Odrija Hepbērna

Iesakām

  • 2016. gada 19. maijā, plkst. 6:17

    Māris Zanders: Rasnačs kā demokrātijas mācībstunda (11)

    Nepiekrītot tieslietu ministra argumentiem, vienlaikus jāatzīst, ka Rasnačam pārmestā cenšanās uzspiest savus ideoloģiskos priekšstatus, izmantojot varas resursu, Rietumu demokrātijā ir ierasta prakse.

  • 2014. gada 4. decembrī, plkst. 6:12

    Prozas lasījumu sarunas: Māris Bērziņš (1)

    Sākoties gadskārtējiem "Prozas lasījumiem", mēs esam sagatavojuši sarunu sēriju ar literātiem, kas šogad piedalīsies tajos ar saviem prozas darbiem un tulkojumiem. Šoreiz – Māris Bērziņš.

  • 2013. gada 23. augustā, plkst. 7:08

    Toms Treibergs: Neprāta vēji

    Tā vien gribas ik pēc pāris lappusēm sējumiņu noguldīt uz krūtīm, raudzīties griestos un prātot: kad kaut kas līdzīgs ir noticis ar mani tai vidē, kurā esmu dzīvojis un dzīvoju šobrīd? Un atbilde atnāk. Ar mani ir noticis kaut kas ļoti līdzīgs vai gandrīz pavisam tuvu tam.

  • 2012. gada 8. augustā, plkst. 7:56

    Pauls Bankovskis: Anarhista atgriešanās (6)

    Kopš Roberts Ķīlis savu aizraušanos ar anarhisma idejām ir pieklusinājis par labu izglītības ministra amata pienākumu pildīšanai, Filips Rufs savas īsās vizītes laikā ir bezmaz vai vienīgais mūsu valstī esošais anarhists.

  • 2016. gada 9. septembrī, plkst. 5:18

    Toms Treibergs: Es beidzot piederu sev (2)

    Daba vairs ar mani nerunā. Klusējot gaida kā pikta skolotāja pie nesekmīga skolēna galda.

  • 2016. gada 27. septembrī, plkst. 14:23

    Lakstīgalas vārdnīca: Maima Grīnberga

    Turpinām publicēt Starptautisko bērnu literatūras lasījumu "Lakstīgalas vārdnīca: kas ligzdo bērnu literatūrā?" videoierakstus un šonedēļ piedāvājam tulkotājas Maimas Grīnbergas lasīto igauņu rakstnieka Anti Sāra stāstu bērniem.

  • 2013. gada 21. novembrī, plkst. 7:11

    Jānis Putniņš: Šī filma noteikti nav haltūra

    Dzīvokļi, kurus jūs redzat Rīgas kinostudijas filmās, nav īsti dzīvokļi, tās ir dekorācijas, un tam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums. Gaismas tehnika kinostudijas laikos bija patiešām briesmīga, nevarēja pat iedomāties filmēt telpās ar zemiem griestiem.

  • 2017. gada 7. aprīlī, plkst. 4:46

    Inga Žolude: Atvainoties lietām

    Recenzija par Ķēstuša Kasparaviča grāmatu "Īsi stāstiņi par lietām".