Agnese Krivade: Ja satiec dzejnieku...
2005. gada 26. septembrī, plkst. 20:30
komentāri (61)
Kultūras un patstāvīgas domas portāls
Atbalsta
Dienas citāts
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
Jānis 26.09.05 21:23
Kā jau teicu, kārtējais patukšais, virspusējais rakstiņš no jaunās rakstītājas. Tamdēļ laikam arī dzejrindās nekas saturīgs nerindojas.
Mans vārds 26.09.05 21:45
Krivade... kā nau kavna turpināt re-publicēt šo kaunīgās reabilitācijas mēģinājumu? Tu zini par ko ir runa. Neatkārtošuos.
Tomēr 26.09.05 22:28
Šis raksts un nākamie, ir tipiski Krivades - konjuktūristes ekshibicionistiskā atlases sniegumi. Man vajag orģinālus.
Skolotāja Cērpa 26.09.05 22:31
Un skolotāji, kāpēc tie tiek tā izdubļoti, sasmērēti. Kāpēc ar viņiem tā. Kur ir jūsu morālais atbalsts kā piemērs mūsu seklajai jaunatnei. Vai tiešām man nāktos pieliet acis lai saprastu jūsu -cienītā autorīt nostāju?
bl 26.09.05 23:30
patiesība acīs kož, ko. krivade, tiešām forši.
O.M. 27.09.05 0:11
Hmmm...;) Tāds incants viedoklītis. Laikam jau tīši (apzināti provocējoši) sakompilēts no vesela lēruma absurdiem, nepamatotiem, subjektīvi tendencioziem apgalvojumiem, lai provocētu diskusiju par tēmu "mūsdienu (tā saucamā 'modernā', tātad) dzeja & dzejnieki - kas tie tādi, ar ko tos ēd".;) Iespējams, ka būtu arī vērts padiskutēt. Īpaši jau - ņemot vērā attiecīgas, zināmās aprindās dominējošas un sabiedrībai mūslaikos uzstājīgi "iebarotas" aplamības attiecībā uz dzeju & dzejniekiem. Arī dēļ tam. ka ievērojama daļa no minētajām aplamībām ir sakoncentrēta šajā A.K. rakstā. Bet - diskusijai būtu jābūt gana operatīvai, manuprāt, tādā kā tiešsaites čata formātā ieturētai. Nevis tādai, kurā distance starp konfrontējošiem viedokļiem, droši vien, būtu mērāma stundās (vai pat dienās). Citādi - diez vai būtu vērts izmētāt "atdzisušus & apkaltušus" argumentus laikā & virtuālajā telpā.;) Visādam gadījumam (ja nu tomēr, kā saka...) - sk. @-pastu. ~ O.M.
Tavs vārds 27.09.05 0:15
Tavs komentārs
27.09.05 0:16
kazunagi 27.09.05 0:25
es ne par tēmu, bet sev svarīgā jautājumā - Kāpēc es netieku forumā apraudzīt dārzāju zbriedi?
. 27.09.05 1:14
gatavība korumpēties (aiziet reklāmā/PR) = vnk šokējuoša...
qw 27.09.05 9:51
:)
Tauta 27.09.05 9:53
Krivadei būs jāatbild .....
ragana 27.09.05 10:09
Un taisnība ir jauniešiem, kas spurdza un sarunājās laikā, kad es un vēl daži lasījām savus pantiņus Imantas kultūras centrā, nevis viņu skolotājiem, kas, neizprotamu iemeslu vadīti, pastrādā varas darbus pie saviem skolēniem, sadzenot telpā, kur tiek lasīta dzeja. Un nomoka arī dzejniekus, liekot uzstāties auditorijā, kam "pajāt" par viņu dvēseles mokām." Glauns citāts. Krivadi jaunie neklausās, zālē klusuma nav, dzeja nepārsteidz, neieinteresē, dzejas teicējai balss arī... Nu ko, atliek vien aplikt riebīgos skolotājus un jauno paaudzi, no kuras pati teju izķepurojusies. Ja jau dzeju neklausās, dabiski, ka jāmaina orientācija. Reklāmas speciālists skan ideāli. Tā nomirst dzejnieki, kas av dzejnieki un kurus pat jaunie nespej uzklausīt. Atceros, līdzīgi gāja manā klasē, kad tur uzstājās Ieva Melgalve un nemācēja pateikt ner mē, ne bū. Un dzeja bija sviestaina. Vēl trakāk uzvedās viena prozas klasike G.R., kura apsēdās, papleta kājas un pajautāja, a, ko jums no manis vajag. Savs laiks literatūrai, savs lasītājam izvēlēties.
Noteikti 27.09.05 10:36
Šitādus raganas zarus sen neesmu lasījis.
'Jautājums 27.09.05 11:18
Dzejas publikācijām internetā ir priekšrocības: 1) neredz lasītāju (nelasītāju), viņa grimases. 2) nedzird sačukstēšanos, savstarpējos komentārus, ķiķināsanos, utt. 3) dzejas virtuālajās lpp. ieiet tikai tie, kam zināms vārds dzeja. 4) komentāros var pats sevi paslavēt, uzrakstīt pretēju domu utt. 5) Par interneta publikācijām recenzijas neraksta - pats esi lepnis par savu varēšanu. 6) pasludini sevi par šī laika ģēniju un turpini to darīt.
naudīgais 27.09.05 11:21
Latvijā reklāmu rakstīšana ir otrā populārākā jaunākās paaudzes dzejnieku nodarbošanās tūliņ aiz dzeršanas un depresijas. ātra nauda ir laba nauda, vēl labāka ir liela nauda par ko var dzerstīties un krist depresijā, tad atkalīt uzrakstīt politisku saukli reklāmai un nopelnīto laist pa jau zināmo apli.
Noteikti 27.09.05 12:31
satori ir sekta
Patricija 27.09.05 13:14
he, he, he... :D Par komentāriem. Laukos saka - visi tik gudri, nav ko ***st pasūtīt... :) Pievienojos kazunagiem izmisīgā jautājumā - kad atkal būs forumsssss?!
aste 27.09.05 15:27
Teema svariiga, bet sekli nemts. Briivpraatiigi uzstaaties Dz.Dienu piespied pasaakumaa Imantas skolniekiem tieshaam ir nepiedodami stulbi.
Magrebs 27.09.05 16:13
Kāds kreisumam sakars ar reklāmu? Mīļā Agnese, ja kāds grib dzert, tad ir jānopelna. Un ja nabags dzejnieks neko citu nemāk kā līdzpilsoņiem pūderēt smadzenes (jo dzeja ir tāda), tad likumsakarīgi, ka viņš vienu rītu pamostas Kelvina Kleina apenēm kājās reklāmas birojā. Un lai tikai nesaka, ka negribēja to naudu. Nebūtu gribējis - nebūdu līdis biznesā. Vai arī: ielīda tāpēc, ka biznesa plānā "dzeja" nejaudāja tālu tikt. A viss pārējais savas sirds? sirdsapziņas? un sazin vēl kādu lietu sasiešana tauvā. Tāds patiess un dvēselisks akts, ka es jau tagad čurāju biksiņās.