Miris zinātniskās fantastikas rakstnieks Harijs Harisons (1)

  • Lauris  

    2012. gada 16. augustā, plkst. 17:51

    Bolivārs DiGrizs bija mans bērnības varonis. :-) RIP

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ikkatrs cilvēks reiz mirst, taču ne katrs no tiem ir dzīvojis.

    Viljams Volless

Iesakām

  • 2015. gada 2. martā, plkst. 6:03

    Māris Zanders: Ar naudu vien nepietiks (1)

    Kas ar tiem uzņēmuma "Rīgas satiksme" braucamajiem tur patiesībā notika, vairs nav tik būtiski, toties "nosēdās", ka "nanotehnoloģijas" ir kaut kas šaubīgs, piemērots blēdību piesegšanai.

  • 2015. gada 29. janvārī, plkst. 6:01

    Jānis Balodis: Teātris ļauj piedzīvot cilvēcību

    Mēs tikāmies ar "Dirty Deal Teatro" dramaturgu Jāni Balodi, lai parunātu ne tikai par izrādi "Zudusī Antarktīda", bet arī par dramaturga uzdevumiem mūsdienu teātrī un to, ko vispār teātris dod skatītājam.

  • 2013. gada 15. aprīlī, plkst. 5:36

    Artis Ostups: Par poētisku viedokli

    Lorkas lekcijas satur nevis tālāk pielietojamu teoriju, bet gan performatīvu (pēc paša autora atzinuma pēdējā lekcijā – pat izklaidējošu) un personīgajā pieredzē balstītu izklāstu, ko nereti var baudīt arī kā literāru mākslas darbu.

  • 2012. gada 6. aprīlī, plkst. 10:04

    Andra Manfelde: Lieldienas Karostā (7)

    Es atšķiru 1970. gadā izdoto "Franču dzejas izlasi" un uzmeklēju dzejoli, kas man reiz licis raudāt. Sarakstīts pirms simts gadiem aprīlī, Ņujorkā, Blēza Sandrāra dzejolis aizkustina arī dzejas nāves sludinātāju. Lasu skaļi un man žēl, ka neprotu uzrakstīt "Lieldienas Karostā, aprīlī, 2012".

  • 2013. gada 10. aprīlī, plkst. 7:04

    Māris Salējs: Viss manī otrādi (7)

    domas rodas tā kā kodes nenokurienes tikai skaties: visa dzīve sacaurumota vai no caurumiem nāk gaisma lāga nezinu es tik savas elpas sveci dedzinu aizvien tālāk nesu savu kūpošo kožu pūļi šajā ziņā neatsver neko tikai lido pakaļ vārai gaismiņai tikko samanāmai tikko plaiksnīgai

  • 2013. gada 6. decembrī, plkst. 1:21

    Tatjana Hramova: Mūri

    Saules gaismā viņu acis izskatās zeltainas, un viņi raud – vienmēr raud –, dzenot naglas manā sirdī. Paveicies tiem, kurus kupidoni nošauj ar savām bultām... Maniem kupidoniem rokās ir āmuri. Protams, kas gan cits viņiem var būt rokās?

  • 2014. gada 22. janvārī, plkst. 7:01

    Ivars Drulle: Ēdnīca "Mendeļejevs" (8)

    Lasīšana un klausīšanās ir pietiekami intīma nodarbe, lai, redzot cilvēku publiskajā vidē, varētu spriest par viņa grāmatu plauktu. Ar ēšanu sabiedriskā vietā ir citādāk – pārskatāmā rindā apskatei ir izlikts viss, kas nonāks tavā vēderā.

  • 2014. gada 5. decembrī, plkst. 8:12

    Linda Curika: Dzimumu stereotipi caur rotaļām (12)

    Meitenes vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem, kas ikdienā spēlējas ar Bārbijām, ir vairāk neapmierinātas ar savu ķermeni nekā meitenes, kas ar šīm lellēm nespēlējas.



Kultūras Ministrija
vkkf