Andris Ogriņš: Es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus (67)

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 10:06

    Kāpēc vienmēr zem dažādiem pseidonīmiem un fotogrāfijām publicē tikai viena un tā paša latviešu dzejnieka pilnīgi vienādo latviešu dzeju? Kāpēc nekad nepublicē otru latviešu dzejnieku vai pat, nedod dievs, trešo? Droši vien taču patiesībā viņi ir pat četri...

  • Arkādijs Portfeļacs  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 10:18

    --> Jau izbanotajam

    Ui, mēs, zinot tavu komentāru vēsturi šeit, jau baidījāmies, ka tu šo publikāciju pat negribēsi nosaukt par dzeju. Bet tu nosauci, fūūu, viss ir kārtībā, vēl ar tevi nav pavisam bēdīgi.

  • janis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 10:31

    palasi uzmanīgāk,šādi neraksti neviens

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 10:32

    Precizēšu: manā terminoloģijā "viena un tā paša latviešu dzejnieka pilnīgi vienādā latviešu dzeja" = nedzeja, un visu latviešu dzeju lasošo trīsarpus apdzejnieku un pusotra viņu drauga un apjūsmotāja ļaunākās bažas ir apstiprinājušās.

  • ..  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 10:55

    izban, mēs zinām, kas tu esi...

  • janis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:01

    jau izbanotais,tavas mūžīgās dusmas ļoti viegli var izskaidrot zinot to ka tu pats arī raksti.Tevī ir tā sajūta ka īsti neesi novērtēts,ka tev ir paiets garām,bet citiem autoriem tiek pievērsta uzmanība un pateikts kaut kas labs.Dusmas un doma,kā tā var būt-ES TAČU ESMU LABĀKS!!!

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:02

    Mīļie smieklīgie anonīmie jūs, par ko es neko nezinu un negribu zināt, jo neesat tā vērti! Es nekad neesmu slēpies, vienmēr un visur godīgi parakstos Valdis Felsbergs, Satori ir vienīgais saits, kur lietoju niku, jo mans vārds ir tehniski izbanots, serveris to nepieņem.

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:06

    "citiem autoriem tiek pievērsta uzmanība"
    Nevaru piekrist, tāpēc arī tās nav dusmas, tikai ironija. Mūsdienu latviešu dzeja (precizēsim: dzejproza, nekādā gadījumā ne dzeja, tikai savējie nemitīgi cenšas saukt nepareizajā vārdā) ir nedzīva dzimusi, ne šobrīd, ne turpmāk to nelasīs neviens, izņemot pašu autoru un dažus viņa draugus, kam ir šāds portāls, tāpēc vēl divarpus garāmgājēji var maldīgi iedomāties, ka šiem "dzejniekiem" tiekot pievērsta uzmanība.

  • janis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:15

    neticēsi,bet lasa un arī tie kas nav draugi!saproti šī ir tīra dzejas viela ar smagu ķīmisko sastāvu.Protams par tautā iemīļotu dzejnieku viņš nekļūs un arī dziesmiņām no viņa neņems tekstus,bet ĪSTS sapratīs ĪSTU

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:37

    Kailais karalis, vecīt. ĪSTS. Un nekad neviena kritērija: īstuma vienīgais kritērijs ir, ka īstais pateica, ka īstais ir īsts. Nē, nē, vecīt, šīs dzejprozas vienīgā vērtība ir rotaļas ar vārdiem un jēdzieniem. Un tās šamiem diemžēl ir ļoti vājas, iepriekšzināmas, nodrāztas, tieši tādas, ar kurām varēja pārsteigt pirms 40 gadiem, kad tādus sūdus vēl neviens neviens rakstījis un dažus tie varēja šokēt, bet tagad tieši to pašu pēc apnikušā šablona uzkaltu katrs, kas šmigā par piecīti saderējis, ka uzrakstīs dzejprozu. Es jau vienreiz ar Akmentiņu saderēju un uzkalu, protams, jo dzejproza salīdzinājumā ar prozu ir tīrais štrunts, bet Akmentiņš atzina par sliktu ar neapgāžamu argumentu - ka Akmentiņš atzinis par sliktu, tāpēc vairs es pat derībās neiesaistos, tikai ņirdzu par šitiem: tie, kas nesaprata, ir pareizi sapratuši.

  • Artūrs Lūsis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:43

    pretstatā dzejai, komentāros viena vienīga dusmu retorika.

    jāizmanto iespēja Valdim uzjautāt -
    kā, Tavuprāt, rakstīt dzeju?

    gana retoriski?

  • Artūrs Lūsis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:44

    paldies, Andri!

  • Evija  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:45

    klau, Jau izbanotais, apgaismo tautu, nopublicē kaut ko Īstu! citādi sanāk tāda skaļa popkorna graušana filmas laikā. bišķi kaitina.

  • ..  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:46

    "es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus
    un tavu ēnu tik dzīvu starp tiem"


    ģeniāli, apēdu visas rindas.

  • janis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:52

    kuri dzejnieki tev pašam patīk?nosauc kādu piemēru,tas būtu interesanti

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 12:16

    Redzi, es šo absolūti nevaru saprast:
    "10.08.12 11:46
    "es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus
    un tavu ēnu tik dzīvu starp tiem"
    ģeniāli, apēdu visas rindas."
    Un es tur neko ģeniālu nespēju sagaršot. Pēc satura tas ir tik elementāri, ka manupārt pēc 14 gadu vecuma tādu noteikti nav vērts rakstīt (turklāt pēc vecā Ogriņa 14 gadu vecuma, jo pašreizējie 14-gadīgie par melno objektīvu nekā nezina). Pēc formas tas ir tik nekā, kā visa dzejproza. Tātad saturs ir nulle un forma ir nulle. Kopā - ģeniāli. Es to nesaprotu. Pats iepriekš rakstīju "tie, kas nesaprata, ir pareizi sapratuši," un šī frāze pēc vēstījuma, satura un formas nudien ir ģeniālāka par visu ogriņoīdu dzeju.
    "Evija 10.08.12 11:45
    klau, Jau izbanotais, apgaismo tautu, nopublicē kaut ko Īstu!"
    Pirmkārt, "Īsts" nav mans vārds, lūdzu šādas blēņas man nepiesiet, esmu normāls. Otrkārt, es kopš kāda laika savai tautai vairs nepublicējos, tikai citām, un uzskatu to par pareizu izvēli. Treškārt, mana tauta, kas mani citādi nepublicētu, drīz te mani nopublicēs tikai tāpēc, ka mani ir atzinušas citas tautas: esiet gatavībā, tūlīt varēsiet mani apvemt!

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 12:22

    "janis 10.08.12 11:52
    kuri dzejnieki tev pašam patīk?nosauc kādu piemēru,tas būtu interesanti"
    Dzeja mani absolūti neinteresē, es to nemeklēju. Bet dažkārt dzeja mani neglābjami piemeklē par spīti manai vienaldzībai. Un tas ir daudz, daudz vērtīgāk. Tāds ir Rūdolfs Tīrmanis. Bet viņš nav ogriņoīds, viņš raksta tiešām dzeju, viņam nav nekāda sakara ar latvju dzeju, tāpat kā man ar latvju prozu. Kas gan pats par sevi vēl nepierāda kvalitāti, toties pretējais ir pilnīga garantija: mēsls.

  • Marī - Jau izbanotajam  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 13:07

    Vai Tīrmanim ir kāda jauna grāmata? "Ar skujām matos" patika, bet visi bērni ir ģeniāli, īpaši ja vecāki to pareizi ievirza un noformē :), tomēr par paliekošu talantu un meistarību tas neko vēl neliecina.

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 13:19

    Lieliskajam dzejniekam Ilmāram (racionālam dabaszinātniekam atšķirībā no šitiem bezdomu lingvistiķiem) kopā ar viņa pusaudzīti Rūdolfu tā bija pēdējā grāmata. Par nu jau pieaugušā vīra un nobriedušā dzejnieka (19 gadi) Rūdolfa paliekošo talantu un meistarību liecina nevis tas krājums (kurā JAU bija pāris ģenialitāšu), bet viņa pašreizējais veikums, kuru nekur nepublicē, jo viņš nav svojaks. Tas, ka tēvam bērnībā bijusi kāda loma - un kāpēc gan ne! Toties tagad loma ir tikai viņam pašam - tēvs nav nekāds savējais dzejprozistu brandžā. Un Rūdolfs patiešām konsekventi raksta DZEJU, nevis "dzejprozu", un tāpēc starp šitiem latvjiem nav un nebūs atzīts, bet tik un tā viņš nenolaižas līdz ogriņiem, viņš paliek savā kvalitātē. Un tas 19 gados pret visiem aktuālā lētuma kanoniem nozīmē īstu mugurkaulu un pārliecību par savu kvalitāti. Pamatotu.

  • Marī - Jau izbanotajam  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 13:43

    Lieliski, ka tā. Cerams, ka arī publicēšanās iespējas atradīs, jo nejēdzīgi, ja lieliskas lietas nenonāk līdz potenciālajam lasītājam.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Dzīvi ir iespējams saprast, tikai skatoties atpakaļ, taču to ir iespējams dzīvot, tikai skatoties uz priekšu.

    Quotes_down
    Sērens Kirkegors

Iesakām

  • Image

    2014. gada 31. martā, plkst. 7:03

    Pauls Bankovskis: Hitlers ir dzīvs (8)

    Hitlers ir kļuvis par vienu no iecienītākajiem salīdzinājumiem, kas ticis izmantots, komentējot Krimas pussalas atņemšanu Ukrainai un pievienošanu Krievijai.

  • Image

    2013. gada 21. maijā, plkst. 10:05

    Gundega Muzikante: Bērns ir cilvēks

    Cilvēks ir tik plašs jēdziens. Mēs zinām, kas viņš nav, ar ko viņš ir ticis galā, no kā atbrīvojies, bet nezinām, kas tad veido to viņa būtību, un kāda tā izskatās.

  • Image

    2012. gada 15. maijā, plkst. 8:05

    Pauls Bankovskis: Tas ir bijis pirmoreiz (7)

    Pat ja skatītājs Egona Spura darbos saskatīs dažādu tehnisko paņēmienu pielietojumu, tas nebūt nav svarīgākais, jo viņu vairāk interesē fotogrāfijas spēja raisīt izjūtas vai pārdomas.

  • Image

    2012. gada 20. septembrī, plkst. 1:07

    Pauls Bankovskis: Gribēju būt godīgs (5)

    Tas bija pilsētas rajons, kas kaut kādā ziņā atgādināja Brīvības ielas posmu Rīgā starp Tallinas un Pērnavas ielu. It kā jau viss svarīgākais pilsētā nebija tālu, taču par centru to nekādā ziņā nesauksi, bet arī priekšpilsēta tā nav.

  • Image

    2014. gada 11. septembrī, plkst. 2:09

    Nikola Madžirovs: Tas, kam gribam pieskarties

    Ielas bija noasfaltētas pirms mūsu dzimšanas un visi zvaigznāji jau izveidojušies. Lapas trūdēja trotuāru malās. Sudrabs melnēja uz strādnieku ādas. Kāda kauli auga cauri sapņa garumam.

  • Image

    2013. gada 7. janvārī, plkst. 8:01

    Pauls Bankovskis: Acojamais (3)

    "Nu, taisi vaļā!" tēvs uzsita uz pleca. Dēls atknibināja galos aizlocīto papīru, iztina dāvanu un brīdi sastinga. Tas, protams, nebija universālveikala rotaļlietu nodaļā noskatītais ceļamkrāna auto, bet nebija arī nekāds nieks. Tas biju es.

  • Image

    2014. gada 13. februārī, plkst. 7:02

    Kristīne Želve: Viss notiek pa īstam (5)

    Un nākamajā rītā sekos tas pats, kas vakar – grūstīšanās pie liesās finansējuma bļodas, smagā un brīžam bezcerīgā skaidrošana ierēdņiem un politiķiem, ka, ziniet, tā latviešu kultūra ir tiesīga ne tikai pastāvēt, bet arī tikt atbalstīta...

  • Image

    2013. gada 3. septembrī, plkst. 8:09

    Inga Gaile: Dziesmas no piejūras dārza (1)

    Šos dzejoļus, iespējams, vajag lasīt cilvēkiem, kas izdzīvos pēc nākamā pasaules kara, lai atrastu vārdus, ar kuriem veidot pasauli – tādu pasauli, kurā ir iespējams dzīvot.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv