Andris Ogriņš: Es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus (67)

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 10:06

    Kāpēc vienmēr zem dažādiem pseidonīmiem un fotogrāfijām publicē tikai viena un tā paša latviešu dzejnieka pilnīgi vienādo latviešu dzeju? Kāpēc nekad nepublicē otru latviešu dzejnieku vai pat, nedod dievs, trešo? Droši vien taču patiesībā viņi ir pat četri...

  • Arkādijs Portfeļacs  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 10:18

    --> Jau izbanotajam

    Ui, mēs, zinot tavu komentāru vēsturi šeit, jau baidījāmies, ka tu šo publikāciju pat negribēsi nosaukt par dzeju. Bet tu nosauci, fūūu, viss ir kārtībā, vēl ar tevi nav pavisam bēdīgi.

  • janis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 10:31

    palasi uzmanīgāk,šādi neraksti neviens

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 10:32

    Precizēšu: manā terminoloģijā "viena un tā paša latviešu dzejnieka pilnīgi vienādā latviešu dzeja" = nedzeja, un visu latviešu dzeju lasošo trīsarpus apdzejnieku un pusotra viņu drauga un apjūsmotāja ļaunākās bažas ir apstiprinājušās.

  • ..  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 10:55

    izban, mēs zinām, kas tu esi...

  • janis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:01

    jau izbanotais,tavas mūžīgās dusmas ļoti viegli var izskaidrot zinot to ka tu pats arī raksti.Tevī ir tā sajūta ka īsti neesi novērtēts,ka tev ir paiets garām,bet citiem autoriem tiek pievērsta uzmanība un pateikts kaut kas labs.Dusmas un doma,kā tā var būt-ES TAČU ESMU LABĀKS!!!

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:02

    Mīļie smieklīgie anonīmie jūs, par ko es neko nezinu un negribu zināt, jo neesat tā vērti! Es nekad neesmu slēpies, vienmēr un visur godīgi parakstos Valdis Felsbergs, Satori ir vienīgais saits, kur lietoju niku, jo mans vārds ir tehniski izbanots, serveris to nepieņem.

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:06

    "citiem autoriem tiek pievērsta uzmanība"
    Nevaru piekrist, tāpēc arī tās nav dusmas, tikai ironija. Mūsdienu latviešu dzeja (precizēsim: dzejproza, nekādā gadījumā ne dzeja, tikai savējie nemitīgi cenšas saukt nepareizajā vārdā) ir nedzīva dzimusi, ne šobrīd, ne turpmāk to nelasīs neviens, izņemot pašu autoru un dažus viņa draugus, kam ir šāds portāls, tāpēc vēl divarpus garāmgājēji var maldīgi iedomāties, ka šiem "dzejniekiem" tiekot pievērsta uzmanība.

  • janis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:15

    neticēsi,bet lasa un arī tie kas nav draugi!saproti šī ir tīra dzejas viela ar smagu ķīmisko sastāvu.Protams par tautā iemīļotu dzejnieku viņš nekļūs un arī dziesmiņām no viņa neņems tekstus,bet ĪSTS sapratīs ĪSTU

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:37

    Kailais karalis, vecīt. ĪSTS. Un nekad neviena kritērija: īstuma vienīgais kritērijs ir, ka īstais pateica, ka īstais ir īsts. Nē, nē, vecīt, šīs dzejprozas vienīgā vērtība ir rotaļas ar vārdiem un jēdzieniem. Un tās šamiem diemžēl ir ļoti vājas, iepriekšzināmas, nodrāztas, tieši tādas, ar kurām varēja pārsteigt pirms 40 gadiem, kad tādus sūdus vēl neviens neviens rakstījis un dažus tie varēja šokēt, bet tagad tieši to pašu pēc apnikušā šablona uzkaltu katrs, kas šmigā par piecīti saderējis, ka uzrakstīs dzejprozu. Es jau vienreiz ar Akmentiņu saderēju un uzkalu, protams, jo dzejproza salīdzinājumā ar prozu ir tīrais štrunts, bet Akmentiņš atzina par sliktu ar neapgāžamu argumentu - ka Akmentiņš atzinis par sliktu, tāpēc vairs es pat derībās neiesaistos, tikai ņirdzu par šitiem: tie, kas nesaprata, ir pareizi sapratuši.

  • Artūrs Lūsis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:43

    pretstatā dzejai, komentāros viena vienīga dusmu retorika.

    jāizmanto iespēja Valdim uzjautāt -
    kā, Tavuprāt, rakstīt dzeju?

    gana retoriski?

  • Artūrs Lūsis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:44

    paldies, Andri!

  • Evija  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:45

    klau, Jau izbanotais, apgaismo tautu, nopublicē kaut ko Īstu! citādi sanāk tāda skaļa popkorna graušana filmas laikā. bišķi kaitina.

  • ..  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:46

    "es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus
    un tavu ēnu tik dzīvu starp tiem"


    ģeniāli, apēdu visas rindas.

  • janis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:52

    kuri dzejnieki tev pašam patīk?nosauc kādu piemēru,tas būtu interesanti

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 12:16

    Redzi, es šo absolūti nevaru saprast:
    "10.08.12 11:46
    "es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus
    un tavu ēnu tik dzīvu starp tiem"
    ģeniāli, apēdu visas rindas."
    Un es tur neko ģeniālu nespēju sagaršot. Pēc satura tas ir tik elementāri, ka manupārt pēc 14 gadu vecuma tādu noteikti nav vērts rakstīt (turklāt pēc vecā Ogriņa 14 gadu vecuma, jo pašreizējie 14-gadīgie par melno objektīvu nekā nezina). Pēc formas tas ir tik nekā, kā visa dzejproza. Tātad saturs ir nulle un forma ir nulle. Kopā - ģeniāli. Es to nesaprotu. Pats iepriekš rakstīju "tie, kas nesaprata, ir pareizi sapratuši," un šī frāze pēc vēstījuma, satura un formas nudien ir ģeniālāka par visu ogriņoīdu dzeju.
    "Evija 10.08.12 11:45
    klau, Jau izbanotais, apgaismo tautu, nopublicē kaut ko Īstu!"
    Pirmkārt, "Īsts" nav mans vārds, lūdzu šādas blēņas man nepiesiet, esmu normāls. Otrkārt, es kopš kāda laika savai tautai vairs nepublicējos, tikai citām, un uzskatu to par pareizu izvēli. Treškārt, mana tauta, kas mani citādi nepublicētu, drīz te mani nopublicēs tikai tāpēc, ka mani ir atzinušas citas tautas: esiet gatavībā, tūlīt varēsiet mani apvemt!

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 12:22

    "janis 10.08.12 11:52
    kuri dzejnieki tev pašam patīk?nosauc kādu piemēru,tas būtu interesanti"
    Dzeja mani absolūti neinteresē, es to nemeklēju. Bet dažkārt dzeja mani neglābjami piemeklē par spīti manai vienaldzībai. Un tas ir daudz, daudz vērtīgāk. Tāds ir Rūdolfs Tīrmanis. Bet viņš nav ogriņoīds, viņš raksta tiešām dzeju, viņam nav nekāda sakara ar latvju dzeju, tāpat kā man ar latvju prozu. Kas gan pats par sevi vēl nepierāda kvalitāti, toties pretējais ir pilnīga garantija: mēsls.

  • Marī - Jau izbanotajam  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 13:07

    Vai Tīrmanim ir kāda jauna grāmata? "Ar skujām matos" patika, bet visi bērni ir ģeniāli, īpaši ja vecāki to pareizi ievirza un noformē :), tomēr par paliekošu talantu un meistarību tas neko vēl neliecina.

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 13:19

    Lieliskajam dzejniekam Ilmāram (racionālam dabaszinātniekam atšķirībā no šitiem bezdomu lingvistiķiem) kopā ar viņa pusaudzīti Rūdolfu tā bija pēdējā grāmata. Par nu jau pieaugušā vīra un nobriedušā dzejnieka (19 gadi) Rūdolfa paliekošo talantu un meistarību liecina nevis tas krājums (kurā JAU bija pāris ģenialitāšu), bet viņa pašreizējais veikums, kuru nekur nepublicē, jo viņš nav svojaks. Tas, ka tēvam bērnībā bijusi kāda loma - un kāpēc gan ne! Toties tagad loma ir tikai viņam pašam - tēvs nav nekāds savējais dzejprozistu brandžā. Un Rūdolfs patiešām konsekventi raksta DZEJU, nevis "dzejprozu", un tāpēc starp šitiem latvjiem nav un nebūs atzīts, bet tik un tā viņš nenolaižas līdz ogriņiem, viņš paliek savā kvalitātē. Un tas 19 gados pret visiem aktuālā lētuma kanoniem nozīmē īstu mugurkaulu un pārliecību par savu kvalitāti. Pamatotu.

  • Marī - Jau izbanotajam  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 13:43

    Lieliski, ka tā. Cerams, ka arī publicēšanās iespējas atradīs, jo nejēdzīgi, ja lieliskas lietas nenonāk līdz potenciālajam lasītājam.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Mēdz teikt, ka cilvēks ir domājošs dzīvnieks. Visu savu mūžu es esmu centies atrast pierādījumus, kas to apliecinātu.

    Quotes_down
    Bertrans Rasels

Iesakām

  • Image

    2013. gada 1. novembrī, plkst. 7:10

    Reinis Lazda: Trauksmes zvani zinātnē (6)

    Mūsdienu zinātnē bieži vien skaļas preses konferences sarīkošanai ir lielāka nozīme nekā precīzai datu analīzei un savu vai citu pētnieku kļūdu meklēšanai.

  • Image

    2012. gada 8. maijā, plkst. 8:05

    Rudrešs Mahantapa: Mūzikai piemīts šāds spēks (1)

    "Es varētu visu atlikušo mūžu censties spēlēt kā Čārlijs Pārkers. Taču, pirmkārt, Čārlijs Pārkers nez vai to būtu gribējis. Un tam arī nebūtu nekādas jēgas. Kāds no tā būtu labums?"

  • Image

    2012. gada 9. jūlijā, plkst. 8:34

    Pauls Bankovskis: Zūdošie fotogrāfijas rokdarbi (1)

    Kā nekā nu jau labu laiku gandrīz neviens pat bērēs nelaiķi zārkā nevīžo nofotografēt, lai gan fotokamera ir gandrīz ikvienā mobilajā tālrunī.

  • Image

    2012. gada 11. septembrī, plkst. 8:09

    Reinis Lazda: Personības noteikšana (21)

    Viena no senākajām pieejām personības tipoloģijā, protams, ir personības astroloģija jeb horoskopi. Problēmas sākas, mēģinot izskaidrot, kāda un vai vispār iegūtajiem datiem ir saistība ar cilvēka personību. Psihologu viedoklis ir teju vienbalsīgs – nekādas lielās saistības te nav.

  • Image

    2013. gada 31. janvārī, plkst. 22:01

    Sergejs Timofejevs: Klusais Dievs (3)

    Un šajā mirklī Klusais Dievs mani uzrunāja, viņš teica, lai es necenšos traukties kājās un mesties sāņus, Viņš teica: "Atpūties!" Un es jutu, ka gaisma noguļas man uz pieres kā roka. Un es atcerējos, kā gulēju mammas vēderā, un savilkos līdzīgā kamoliņā un gulēju.

  • Image

    2012. gada 9. novembrī, plkst. 0:11

    Madara Rutkēviča: Sēklu atmiņa. Pasaka par nelaimīgu mīlestību (77)

    Dārza vakara krēslas un ēnu apņemta, viņai Astra izskatījās kā pārdabiska būtne no pasakām par pūķi ar divām galvām. Un ka tādas būtnes dzīvo tikai tur.

  • Image

    2013. gada 12. jūnijā, plkst. 7:06

    Pauls Bankovskis: Pašiem savi brīnumi (2)

    Brīnumi Latvijā gadās reti un negribīgi, un pat tad, kad notiek, tie notiek kaut kā tik ilgi, samocīti un nepareizi, ka beigās no brīnuma nekas daudz vairs pāri nav palicis, un ir tikai dažādi rūgtumi, vilšanās, nepatikšanas un dusmas.

  • Image

    2014. gada 8. janvārī, plkst. 8:00

    Dace Rukšāne: Mammām, meitām un vēlreiz mammām (1)

    Iespējams, es tagad cepos, jo atpazinu Emmā sevi. Atpazinu un stāsta gaitā iztēlē sāku ilgoties, raudāt, griezt matus, izlikties, uzspļaut un piedzerties kopā ar stāsta varoni, atceroties pati savu bērnību.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv