Andris Ogriņš: Es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus (67)

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 10:06

    Kāpēc vienmēr zem dažādiem pseidonīmiem un fotogrāfijām publicē tikai viena un tā paša latviešu dzejnieka pilnīgi vienādo latviešu dzeju? Kāpēc nekad nepublicē otru latviešu dzejnieku vai pat, nedod dievs, trešo? Droši vien taču patiesībā viņi ir pat četri...

  • Arkādijs Portfeļacs  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 10:18

    --> Jau izbanotajam

    Ui, mēs, zinot tavu komentāru vēsturi šeit, jau baidījāmies, ka tu šo publikāciju pat negribēsi nosaukt par dzeju. Bet tu nosauci, fūūu, viss ir kārtībā, vēl ar tevi nav pavisam bēdīgi.

  • janis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 10:31

    palasi uzmanīgāk,šādi neraksti neviens

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 10:32

    Precizēšu: manā terminoloģijā "viena un tā paša latviešu dzejnieka pilnīgi vienādā latviešu dzeja" = nedzeja, un visu latviešu dzeju lasošo trīsarpus apdzejnieku un pusotra viņu drauga un apjūsmotāja ļaunākās bažas ir apstiprinājušās.

  • ..  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 10:55

    izban, mēs zinām, kas tu esi...

  • janis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:01

    jau izbanotais,tavas mūžīgās dusmas ļoti viegli var izskaidrot zinot to ka tu pats arī raksti.Tevī ir tā sajūta ka īsti neesi novērtēts,ka tev ir paiets garām,bet citiem autoriem tiek pievērsta uzmanība un pateikts kaut kas labs.Dusmas un doma,kā tā var būt-ES TAČU ESMU LABĀKS!!!

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:02

    Mīļie smieklīgie anonīmie jūs, par ko es neko nezinu un negribu zināt, jo neesat tā vērti! Es nekad neesmu slēpies, vienmēr un visur godīgi parakstos Valdis Felsbergs, Satori ir vienīgais saits, kur lietoju niku, jo mans vārds ir tehniski izbanots, serveris to nepieņem.

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:06

    "citiem autoriem tiek pievērsta uzmanība"
    Nevaru piekrist, tāpēc arī tās nav dusmas, tikai ironija. Mūsdienu latviešu dzeja (precizēsim: dzejproza, nekādā gadījumā ne dzeja, tikai savējie nemitīgi cenšas saukt nepareizajā vārdā) ir nedzīva dzimusi, ne šobrīd, ne turpmāk to nelasīs neviens, izņemot pašu autoru un dažus viņa draugus, kam ir šāds portāls, tāpēc vēl divarpus garāmgājēji var maldīgi iedomāties, ka šiem "dzejniekiem" tiekot pievērsta uzmanība.

  • janis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:15

    neticēsi,bet lasa un arī tie kas nav draugi!saproti šī ir tīra dzejas viela ar smagu ķīmisko sastāvu.Protams par tautā iemīļotu dzejnieku viņš nekļūs un arī dziesmiņām no viņa neņems tekstus,bet ĪSTS sapratīs ĪSTU

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:37

    Kailais karalis, vecīt. ĪSTS. Un nekad neviena kritērija: īstuma vienīgais kritērijs ir, ka īstais pateica, ka īstais ir īsts. Nē, nē, vecīt, šīs dzejprozas vienīgā vērtība ir rotaļas ar vārdiem un jēdzieniem. Un tās šamiem diemžēl ir ļoti vājas, iepriekšzināmas, nodrāztas, tieši tādas, ar kurām varēja pārsteigt pirms 40 gadiem, kad tādus sūdus vēl neviens neviens rakstījis un dažus tie varēja šokēt, bet tagad tieši to pašu pēc apnikušā šablona uzkaltu katrs, kas šmigā par piecīti saderējis, ka uzrakstīs dzejprozu. Es jau vienreiz ar Akmentiņu saderēju un uzkalu, protams, jo dzejproza salīdzinājumā ar prozu ir tīrais štrunts, bet Akmentiņš atzina par sliktu ar neapgāžamu argumentu - ka Akmentiņš atzinis par sliktu, tāpēc vairs es pat derībās neiesaistos, tikai ņirdzu par šitiem: tie, kas nesaprata, ir pareizi sapratuši.

  • Artūrs Lūsis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:43

    pretstatā dzejai, komentāros viena vienīga dusmu retorika.

    jāizmanto iespēja Valdim uzjautāt -
    kā, Tavuprāt, rakstīt dzeju?

    gana retoriski?

  • Artūrs Lūsis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:44

    paldies, Andri!

  • Evija  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:45

    klau, Jau izbanotais, apgaismo tautu, nopublicē kaut ko Īstu! citādi sanāk tāda skaļa popkorna graušana filmas laikā. bišķi kaitina.

  • ..  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:46

    "es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus
    un tavu ēnu tik dzīvu starp tiem"


    ģeniāli, apēdu visas rindas.

  • janis  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 11:52

    kuri dzejnieki tev pašam patīk?nosauc kādu piemēru,tas būtu interesanti

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 12:16

    Redzi, es šo absolūti nevaru saprast:
    "10.08.12 11:46
    "es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus
    un tavu ēnu tik dzīvu starp tiem"
    ģeniāli, apēdu visas rindas."
    Un es tur neko ģeniālu nespēju sagaršot. Pēc satura tas ir tik elementāri, ka manupārt pēc 14 gadu vecuma tādu noteikti nav vērts rakstīt (turklāt pēc vecā Ogriņa 14 gadu vecuma, jo pašreizējie 14-gadīgie par melno objektīvu nekā nezina). Pēc formas tas ir tik nekā, kā visa dzejproza. Tātad saturs ir nulle un forma ir nulle. Kopā - ģeniāli. Es to nesaprotu. Pats iepriekš rakstīju "tie, kas nesaprata, ir pareizi sapratuši," un šī frāze pēc vēstījuma, satura un formas nudien ir ģeniālāka par visu ogriņoīdu dzeju.
    "Evija 10.08.12 11:45
    klau, Jau izbanotais, apgaismo tautu, nopublicē kaut ko Īstu!"
    Pirmkārt, "Īsts" nav mans vārds, lūdzu šādas blēņas man nepiesiet, esmu normāls. Otrkārt, es kopš kāda laika savai tautai vairs nepublicējos, tikai citām, un uzskatu to par pareizu izvēli. Treškārt, mana tauta, kas mani citādi nepublicētu, drīz te mani nopublicēs tikai tāpēc, ka mani ir atzinušas citas tautas: esiet gatavībā, tūlīt varēsiet mani apvemt!

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 12:22

    "janis 10.08.12 11:52
    kuri dzejnieki tev pašam patīk?nosauc kādu piemēru,tas būtu interesanti"
    Dzeja mani absolūti neinteresē, es to nemeklēju. Bet dažkārt dzeja mani neglābjami piemeklē par spīti manai vienaldzībai. Un tas ir daudz, daudz vērtīgāk. Tāds ir Rūdolfs Tīrmanis. Bet viņš nav ogriņoīds, viņš raksta tiešām dzeju, viņam nav nekāda sakara ar latvju dzeju, tāpat kā man ar latvju prozu. Kas gan pats par sevi vēl nepierāda kvalitāti, toties pretējais ir pilnīga garantija: mēsls.

  • Marī - Jau izbanotajam  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 13:07

    Vai Tīrmanim ir kāda jauna grāmata? "Ar skujām matos" patika, bet visi bērni ir ģeniāli, īpaši ja vecāki to pareizi ievirza un noformē :), tomēr par paliekošu talantu un meistarību tas neko vēl neliecina.

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 13:19

    Lieliskajam dzejniekam Ilmāram (racionālam dabaszinātniekam atšķirībā no šitiem bezdomu lingvistiķiem) kopā ar viņa pusaudzīti Rūdolfu tā bija pēdējā grāmata. Par nu jau pieaugušā vīra un nobriedušā dzejnieka (19 gadi) Rūdolfa paliekošo talantu un meistarību liecina nevis tas krājums (kurā JAU bija pāris ģenialitāšu), bet viņa pašreizējais veikums, kuru nekur nepublicē, jo viņš nav svojaks. Tas, ka tēvam bērnībā bijusi kāda loma - un kāpēc gan ne! Toties tagad loma ir tikai viņam pašam - tēvs nav nekāds savējais dzejprozistu brandžā. Un Rūdolfs patiešām konsekventi raksta DZEJU, nevis "dzejprozu", un tāpēc starp šitiem latvjiem nav un nebūs atzīts, bet tik un tā viņš nenolaižas līdz ogriņiem, viņš paliek savā kvalitātē. Un tas 19 gados pret visiem aktuālā lētuma kanoniem nozīmē īstu mugurkaulu un pārliecību par savu kvalitāti. Pamatotu.

  • Marī - Jau izbanotajam  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 13:43

    Lieliski, ka tā. Cerams, ka arī publicēšanās iespējas atradīs, jo nejēdzīgi, ja lieliskas lietas nenonāk līdz potenciālajam lasītājam.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Alkohols, iespējams, ir cilvēka lielākais ienaidnieks, taču Bībele mums māca mīlēt savus ienaidniekus.

    Frenks Sinatra

Iesakām

  • 2012. gada 30. oktobrī, plkst. 8:10

    Pauls Bankovskis: A huļi ļaunums? (51)

    Labs neviens īsti nepiedzimst. Tāpat kā nepiedzimst ļauns. Dažādu priekšnoteikumu iespaidā ļaunums, kā mēdz teikt, "var izlauzties" pat no šķietami vissirdsšķīstākajām personām.

  • 2014. gada 4. novembrī, plkst. 6:11

    Diskusija: Kā laikmetīgo mākslu atspoguļo Latvijas mediji? (11)

    Diskusijā piedalījās vizuālās mākslas žurnāla "Studija" galvenā redaktore Līga Marcinkeviča, mākslas un kultūras portāla "Arterritory" galvenā redaktore Daiga Rudzāte un portāla "Delfi" kultūras žurnālists Andris Kārkluvalks.

  • 2015. gada 28. jūlijā, plkst. 6:07

    Armands Znotiņš: Divi koncerti Cēsu Mākslas festivālā

    Daļa patiesības būs arī tiem, kuri uzskata, ka Mālera 3. simfonija ir pārāk izstiepta, pārāk vienmuļa un pārāk ārišķīga, bet triviālu maršu un banālu dziesmu motīvi tajā daudz vairāk pastāsta par Māleru kā par cilvēku, nevis komponistu.

  • 2014. gada 30. oktobrī, plkst. 6:10

    Ilze Fedosejeva: Herberts Cukurs. Rūgtais Cukurs (13)

    Runājot par to, kas mākslā atļauts, der atcerēties, ka mākslinieks ir tiesīgs brīvi izvēlēties ne tikai mākslas darba saturu, bet arī formu. Un tas nozīmē, ka mākslā vēsturiskie personāži var pieņemt visdažādāko veidolu.

  • 2015. gada 2. aprīlī, plkst. 6:04

    Luīze Lismane: Šai gaismai ir kožu saēsti robi (2)

    šai atslēgai ir tikai viena evakuācijas ieeja šai dzīvoklī iesprūst tavi palīgā vārdi izrādās tiem visiem ir nolauzti gali un tavas lūpas ir ložu saēsti slēģi

  • 2012. gada 21. augustā, plkst. 8:08

    Leonīds Ļipavskis: Sapņi (2)

    Pirmais erotiskais sapnis: mežonis ceļ mani uz rokām augstu gaisā. Bija bailīgi, es jutos mazs un bezpalīdzīgs. Diezgan bieži manos sapņos figurē kāds valsts vadītājs, un nez kāpēc es pret viņu izjūtu maigumu.

  • 2014. gada 21. februārī, plkst. 7:02

    LaLiGaBa: Mūža balva Margaritai Stārastei

    Viņa spējusi radīt pati savu pasauli – saulainu, košu, pārsteigumu un briesmu pilnu, taču ārkārtīgi labu un drošu. Šajā pasaulē darbojas viens no galvenajiem likumiem – acis turēt plaši ieplestas, brīnīties par visu un vienmēr.

  • 2012. gada 13. jūnijā, plkst. 9:00

    Nora Ikstena: Vai grāmatas padara cilvēku labāku? (87)

    Visu savu bērnību un visu savu skolas laiku es lasīju ļoti daudz pasaku. Mani vecāki domāja, ka ar mani kaut kas nav kārtībā.



Kultūras Ministrija
vkkf