Zinātnieki atklājuši smadzeņu daļu, kas uztver ironiju (3)

  • Pēteris Pūrītis  

    2012. gada 7. augustā, plkst. 16:13

    Nespēju šo ziņu uztvert bez ironijas.

  • kUgis  

    2012. gada 8. augustā, plkst. 1:44

    Nez...viņi tos apgabalus atklājuši savās vai citu smadzenēs?

  • Korektors  

    2012. gada 8. augustā, plkst. 18:49

    Raksta virstrakts apgalvo, ka zinātnieki ir atklājuši smadzeņu daļu, kas uztver ironiju, bet rakstā tiek norādīts, ka paši zinātnieki ir izvairījušies no šāda apgalvojuma:

    "Vienlaikus zinātnieki nevar droši apgalvot, ka tikai un vienīgi šī smadzeņu daļa ir atbildīga par ironiju, tomēr ir skaidrs, ka zināma funkcija ironijas uztveršanā tai ir."

    Kādēļ jāmaldina lasītājs?

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Tad, kad tev nav ne kapeikas un tu esi līdz ausīm parādos, ļoti svarīgi ir iegādāties neprātīgi dārgu un noteikti jaunu angļu tvīda uzvalku. Tas – nākotnei.

    Quotes_down
    Iļja Averbahs

Iesakām

  • Image

    2012. gada 25. septembrī, plkst. 8:23

    Reinis Lazda: Kam vadīt SAB? (2)

    Vai kandidātam ir jābūt patriotam? Droši vien – jā, bet kā to izmērīt? Ar atbildēm testā nepietiks, arī melu detektora izmantošana nesniedz pietiekami uzticamus rezultātus.

  • Image

    2013. gada 15. martā, plkst. 7:33

    Jēkabs Nīmanis: Man vajag pamatojumu un attaisnojumu (2)

    Ļoti svarīgi ir vienmēr būt vidē, nevis piedāvāt to, kas pašam šķiet interesants, bet spēlēt ar vidi, iedomāties to, kā varētu skanēt tas, ko es esmu iedomājies tur, konkrētā vietā.

  • Image

    2014. gada 18. martā, plkst. 7:03

    Andra Neiburga: Klūgu mūks (5)

    Pēdējo laiku latviešu literatūrā grūti atcerēties spēcīgāku un pārliecinošāku darbu ar šādu sekulāro un reliģisko spriedzi, tik spilgtu varoņu dzīves "trajektoriju" – spēcīgu sadzīviskajās detaļās un varoņu jūtu dzīvē un vienlaikus tik stingrā un galīgā formā.

  • Image

    2012. gada 1. jūnijā, plkst. 8:06

    Anna Auziņa: Geji un kristietība (94)

    Ar lūgšanām jau vispār ir tā, ka, kādā jautājumā pie Dieva vēršoties, vēlējuma daļu varam pat neizteikt, jo Viņš jau pats labāk zina, ko iesākt ar uzticēto cilvēku vai problēmu.

  • Image

    2012. gada 11. maijā, plkst. 13:05

    Jānis Hvoinskis: Marijas sapnis (13)

    Un negribēt vairs ne nāves ne alkohola vien skumjas pārklājas aizvien bezgalīgākām kārtām un līdzinās pāršķirtu grāmatu lapām

  • Image

    2014. gada 12. augustā, plkst. 1:08

    Raimonds Jaks: Vārdi (1)

    Gastons zināja tikai bišu vārdus. Šos vārdus viņam bija nodevis tuvākais kaimiņš, kurš bija zinājis arī zirgu, čūsku un visādus citādus vārdus; tos viņš bija uzticējis kādam citam vai aiznesis sev līdzi kapā.

  • Image

    2013. gada 30. maijā, plkst. 8:02

    Una Smilgaine: Vāru, vāru pelei putru

    "Šī dziesmiņa ir jādzied izlutinātam bērnam, kad tam kājas aun un ne ar labu, ne ar ļaunu [ne]var piedabūt pie kāju aušanas. Tad ar māņiem, kad kājas apaus, tad vedīs uz ciemu, iestāsta tam bērnam, kurš jau saprot. Tad nu dzied [..]"

  • Image

    2013. gada 26. aprīlī, plkst. 8:04

    Liene Brizga-Kalniņa: “Viņi grib jautrību. Viņi grib rotaļu. Viņi grib nonsensu.” Dr. Seuss

    Dr. Seuss amerikānim ir tikpat svarīga identitātes daļa kā dzimte, rase, reliģija un kultūra. Grūti iedomāties, ka ārpus Amerikas kāds varētu nezināt tādu ASV popkultūras slavenību kā Mikipeli un viņa radītāju Disneju, taču Dr. Seuss, kura ietekme, lai arī nav tik masīva un komerciāla, tomēr definējoša, ir samērā tumša bilde.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis