Zinātnieki atklājuši smadzeņu daļu, kas uztver ironiju (3)

  • Pēteris Pūrītis  

    2012. gada 7. augustā, plkst. 16:13

    Nespēju šo ziņu uztvert bez ironijas.

  • kUgis  

    2012. gada 8. augustā, plkst. 1:44

    Nez...viņi tos apgabalus atklājuši savās vai citu smadzenēs?

  • Korektors  

    2012. gada 8. augustā, plkst. 18:49

    Raksta virstrakts apgalvo, ka zinātnieki ir atklājuši smadzeņu daļu, kas uztver ironiju, bet rakstā tiek norādīts, ka paši zinātnieki ir izvairījušies no šāda apgalvojuma:

    "Vienlaikus zinātnieki nevar droši apgalvot, ka tikai un vienīgi šī smadzeņu daļa ir atbildīga par ironiju, tomēr ir skaidrs, ka zināma funkcija ironijas uztveršanā tai ir."

    Kādēļ jāmaldina lasītājs?

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Kurpe, kas der vienam, spiež citam. Nav vienas receptes, kas derētu visiem dzīves gadījumiem.

    Karls Gustavs Jungs

Iesakām

  • 2015. gada 26. janvārī, plkst. 9:35

    Jānis Vādons: Izglītība un novērtējums: attieksmes jautājums (2)

    Solvita Lazdiņa rakstā "Zelta liecības un mācīšanās" pievēršas vairākām būtiskām izglītības satura un skolēnu [paš]motivācijas mehānismu problēmām. Nebūt nepretendējot uz to, ka man risinājumi būtu zināmi, tomēr pārsteidz vietām grūti izprotamais pamatojums.

  • 2013. gada 9. aprīlī, plkst. 7:04

    Kaspars Putniņš: Latvijas Radio koris ir īpašs

    Kopā dziedāšana ir brīnišķīga iespēja īpašā veidā komunicēt starp cilvēkiem. Tā ir kaut kāda īpaša tuvība, kuru mēs nekādā citā veidā nevaram sasniegt.

  • 2016. gada 16. februārī, plkst. 10:07

    Alise Zariņa: Berlināles pieraksti. Otrais

    Savādi, ka tēmas, kas it kā tiek maltas jau tik ilgi, netiek liktas malā, taču vienlaikus arī to cilātāji līdz galam nespēj piedāvāt neko jaunu, kamēr kaut kur mazliet neuzkrītošāk top darbi, kas runā par to, par ko neviens īsti vēl nav runājis.

  • 2012. gada 29. augustā, plkst. 8:08

    Dāvids Zalāns: Vai viegli būt laimīgam? (56)

    Ja mēs salīdzinām šo brīdi ar kādu citu mūsu dzīvē, kad jutāmies slikti, mēs secināsim, ka tagad ar mums viss ir kārtībā. Ja uzskaitīsim visas pozitīvās lietas, ko daudzu gadu gaitā esam piedzīvojuši, secināsim, ka ir patiešām labi.

  • 2014. gada 21. martā, plkst. 7:03

    Eduards Plankājs: Kad kaisme Faradeja būrī (1)

    Visvairāk man patīk tevi no rītiem kad aizkaru šķirbas pilnas apsnigušiem zariem. kad silti drebuļi oksidē kopš Lilitas un Ādama laikiem zagšus ēsto ābolu serdes.

  • 2012. gada 28. decembrī, plkst. 1:08

    Helga Tormane: FRA (27)

    Istaba – vecmodīga ar puķainām tapetēm, samta gultas pārklāju un māla mājiņu uz galda. Vannas istaba – ar mazām zilām flīzītēm, domāta meitenēm. Nopriecājos. Vēlāk izrādījās, ka esmu bezmaz vienīgā sieviete starp visiem ražas novācējiem.

  • 2012. gada 4. aprīlī, plkst. 12:04

    Ieva Sniedze: Tas ir pavisam cits stāsts (15)

    Kā man apgalvoja bibliotekāre: "Mums jau gadiem neviens nav to grāmatu meklējis, jāskatās vai maz vēl ir krājumā". Nepietika drosmes norādīt, ka acīmredzot bibliotēkai mārketings klibo.

  • 2015. gada 9. decembrī, plkst. 9:36

    Aiga Dzalbe: Arhīva elpināšanā palīdz bērni

    Sofija: Laikmetīgā māksla ir trausls jēdziens – grūti izšķirt, kas ir, kas nav māksla. Redzi zīmējumu rāmītī un zini, ka tai jābūt mākslai, bet, ja redzi uz lelles ķermeņa uzstumtu vistas galvu, kā man bērnībā gadījās ar kādu Brektes darbu, tad nezini, vai tas ir bīstams trakums vai māksla.



Kultūras Ministrija
vkkf