Zinātnieki atklājuši smadzeņu daļu, kas uztver ironiju (3)

  • Pēteris Pūrītis  

    2012. gada 7. augustā, plkst. 16:13

    Nespēju šo ziņu uztvert bez ironijas.

  • kUgis  

    2012. gada 8. augustā, plkst. 1:44

    Nez...viņi tos apgabalus atklājuši savās vai citu smadzenēs?

  • Korektors  

    2012. gada 8. augustā, plkst. 18:49

    Raksta virstrakts apgalvo, ka zinātnieki ir atklājuši smadzeņu daļu, kas uztver ironiju, bet rakstā tiek norādīts, ka paši zinātnieki ir izvairījušies no šāda apgalvojuma:

    "Vienlaikus zinātnieki nevar droši apgalvot, ka tikai un vienīgi šī smadzeņu daļa ir atbildīga par ironiju, tomēr ir skaidrs, ka zināma funkcija ironijas uztveršanā tai ir."

    Kādēļ jāmaldina lasītājs?

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ikreiz, kad es dzirdu politiķus lietojam vārdu "stimulēt", es atceros, kā bioloģijas stundās ar elektriskajiem vadiem pieskāros beigtai vardei.

    Roberts Kijosaki

Iesakām

  • 2014. gada 22. septembrī, plkst. 6:09

    Pauls Bankovskis: Redzēt Parīzi un... (2)

    Nav jābūt Umberto Eko, lai kaut kādā brīdī pamanītu, ka cilvēks ir sarakstus veidojošs dzīvnieks. Grāmatu veikali un pat interneta ziņu portāli ir ar tiem pilni.

  • 2013. gada 30. janvārī, plkst. 9:01

    Diskusija par pilsonisko līdzdalību (4)

    Sākot diskusiju par pilsoniskas sabiedrības nozīmi mūsdienu Latvijā, mēs "Satori" virtuvē aicinājām uz sarunu politoloģi Ivetu Kažoku, iniciatīvas Manabalss.lv aizsācēju Jāni Ertu, advokātu Aldi Gobzemu, sabiedriskās organizācijas "Ascendum" vadītāju Zaigu Pūci un Pasaules brīvo latviešu apvienības projektu vadītāju Ilzi Garozu.

  • 2014. gada 3. februārī, plkst. 7:02

    Pauls Bankovskis: Par metodi (5)

    Hermanis saka, ka vienubrīd sācis sajust – kopā ar aktieriem radītajā metodē jeb receptē jau sasniegta tāda meistarība, kas robežojas ar cinismu. Ir bijis skaidrs, kur ko uzsvērt, lai faktiski no jebkura dzīvesstāsta iztecinātu dramaturģisko esenci.

  • 2016. gada 7. janvārī, plkst. 6:42

    Māris Zanders: Latvijas iekšpolitiskās neirozes

    Proti, ja vien valstī notiek godīgas vēlēšanas, ja šajā valstī ir neatkarīga tiesu un iekšlietu sistēma, tad kur gan ir risks, ja viena partija kontrolē lielāku varas "pīrāga" daļu?

  • 2014. gada 17. septembrī, plkst. 6:09

    Ticiāna Koluso: Piena un medus zeme

    Mūsu dienu bodisatvas ir baskājaini gājēji, atkritumu, bagātības uzlasītāji gar automašīnu trulajiem ganāmpulkiem; mazas rociņas nodarbinātas roku darbā rūpnīcās, kas pārceltas no visiem rietumiem

  • 2012. gada 18. novembrī, plkst. 23:11

    Laura Kampenusa: Personīgi (4)

    Redziet, mums ir citas bagātības, tieši tās, kas man patīk daudz vairāk. Mēs neesam izaijāti, mums viss netiek iedots, mēs pat neuzdrošināmies visu pieprasīt. Paštaisītās dāvanas sajūsmina krietni spēcīgāk, un tā es redzu arī savu Latviju.

  • 2014. gada 22. janvārī, plkst. 7:01

    Ivars Drulle: Ēdnīca "Mendeļejevs" (8)

    Lasīšana un klausīšanās ir pietiekami intīma nodarbe, lai, redzot cilvēku publiskajā vidē, varētu spriest par viņa grāmatu plauktu. Ar ēšanu sabiedriskā vietā ir citādāk – pārskatāmā rindā apskatei ir izlikts viss, kas nonāks tavā vēderā.

  • 2014. gada 13. novembrī, plkst. 8:11

    Anete Piņķe: Risto Reperis un bērnības garša

    Pēc garas un nogurdinošas dienas skolā es braucu gara vilciena priekšpēdējā vagonā pie loga un lasīju grāmatu. Mēs kupejā bijām trīs – pretī sēdošā dāma adīja, bet onkulis viņai līdzās klēpī turēja portfeli, kam rokturis notīts ar zilo līmlenti. Un tad es iesmējos.



Kultūras Ministrija
vkkf