Anna Auziņa: Turpmāk es iešu uz visiem karuseļiem (38)

  • paula  

    2012. gada 3. augustā, plkst. 9:56

    lieliska publikācija, varbūt tikai 2 dzejoļus par garu. bet saviļņojoši, urrā, Anna

  • kas tad nu  

    2012. gada 3. augustā, plkst. 10:53

    Šoreiz esmu nepatīkami pārsteigts. Šķiet, ar triviālismu krietni pārspīlēts, pārkāpjot trauslo robežu...

  • eberhards  

    2012. gada 3. augustā, plkst. 13:35

    nepiekrītu vis, ka būtu kas pārkāpts. lasīju aizgūtnēm, tāds gaviļains skaistums dzejā iekšā. paldies, anna.

  • Anna F  

    2012. gada 3. augustā, plkst. 13:39

    paldies par pirmo dzejoli. pēc 7 dienu velomaratona tas man būs īstais. labi!

  • Edgars  

    2012. gada 3. augustā, plkst. 14:07

    "pēc tam jūs bijāt manos sapņos līdz pat rītam"

    ļoti patika.

  • M  

    2012. gada 3. augustā, plkst. 14:44

    samocīti, varbūt, kad Anna lasa tos savus dzejoļus balsī - ir cita sajūta, bet te kaut kā ķeras, kad lasa. un nevar palasīt.

  • daiga mežaka  

    2012. gada 3. augustā, plkst. 16:06

    gaiši
    paldies!

  • Matīss  

    2012. gada 3. augustā, plkst. 22:11

    Krāsnī cepta maize smaržo. Zied. Putekļos Gaisma.
    Annai Paldies

  • Īve  

    2012. gada 4. augustā, plkst. 0:14

    Tas tīrais bērnišķīgums paņem, bet drusku mulsina nenoslīpētās vietas.

  • Patricija  

    2012. gada 4. augustā, plkst. 0:25

    nevajag noslīpēt līdz perfekcijai. tās vietas, kuras kā skabargas, ir tik ievainojošas..

  • A.L.  

    2012. gada 4. augustā, plkst. 0:43

    Anna, Tava dzeja ir drosmīga, tīra - no sirds.

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 4. augustā, plkst. 2:56

    samocīti. samāksloti. samudrīti. neticami.
    piemēram: "paldies tev kungs par velosipēdu" -
    bet riteni izgudroja un ameriku atklāja taču cilvēks - ne?
    vai "es turpmāk iešu uz visiem karuseļiem".
    kāpēc?
    ļoti daudziem cilvēkiem, to skaitā arī man, karuseļi saistās ar sliktu dūšu...
    bet dzejniece ies uz visiem karuseļiem un dalīs konfektes...

  • kas tad nu  

    2012. gada 4. augustā, plkst. 8:14

    Gribētos, ka šie dzejojumi būtu publicēti ar nepazīstamu vārdu. Esmu gandrīz drošs, ka komentāri būtiski atšķirtos.

    Manuprāt, Annas vājākā publikācija.

  • Krista  

    2012. gada 4. augustā, plkst. 20:30

    Annu, Paldies par līksmību un Pūra govi!

  • Inga Gaile  

    2012. gada 5. augustā, plkst. 23:31

    Es izlasīju, stipri piedomājot, ka tā nav Anna. Tik un tā patika un likās labi. Vispār jau it kā labi, ka ir viedoklis. Tikai, kā ir ar to, ka šo viedokli anonīmi izsaka autoram, kurš ir nu, teiksim, uzdrošinājies nākt atklātībā ar savu vārdu, uzvārdu, un par, sacīsim, nelielu, honorāru dalīties ar apkārtējiem savos darbos. Vai tur nesanāk tāda apgrieztā brivība - kaut kāds tā kā gļēvums vai? Ai, bet visticamak jau runā aiz neko darīt un slikta garastāvokļa. Tā kā, var jau iepazīties ar dažādiem viedokļiem pat, ja tos izsaka bezvārda stabi. Bet, var arī neiepazīties. Labāk lasīt dzeju.

  • Kristīne Želve  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 13:11

    Inga, starp citu, pateica precīzi.
    Ko vērts ir viedoklis, pat argumentēts, ja tā izteicējs nespēj to paust ar savu vārdu?
    Manuprāt - neko.
    Vai - neko daudz tas nav vērts.

  • asdf->k.želve  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 13:57

    Kāds sakars argumentu kvalitātei ar to, vai tie izteikti anonīmi, vai ar vārdu? Kas tieši mainās? Fakti par faktiem un argumenti par argumentiem kļūst tikai tāpēc, ka tos min neanonīms cilvēks? Vērtēt argumentus pēc tā autora personības ir visizplatītākā argumentācijas kļūda. Tieši anonīmi, bet konstruktīvi komentāri nodrošina, ka runa ir par lietu, nevis to, kāds kā persona ir Jānis Kalniņš vai Ilze Bērziņa un kādas viņam ir attiecības ar to vai citu dzejnieku vai citu mākslinieku. Īpaši svarīgi saglabāt anonimitāti it LV apstākļos, kad visi visus pazīst un grūti būt kaut cik objektīvam.

  • >asdf  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 14:07

    bingo!

  • Kristīne Želve  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 14:09

    Sakars tāds, ka paužot viedokli ar savu identitāti, Tu arī uzņemies atbildību par sevis pausto sabiedriskā telpā - katru vārdu, katru argumentu, katru faktu, uzvārdu...
    A anonīmi var nekontrolēti liet un liet, un liet bez jebkādas paškontroles. Ok, varbūt tas būs "patiesāk"- bet, ja cilvis nespēj atbildēt par pateikto, tad kāda ir šīs diskusijas vērtība un kvalitāte? Un attīstības iespējas?
    Tuvu 0, manuprāt.

  • tāpēc  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 14:10

    es nudien gribētos, ka satori atļautos provokāciju jauno publikāciju gadījumā: vispirms tās publicēt anonīmi...

    tiesa, arī tas LV var nenostrādāt, jo publicētie dzejoļi varbūt jau ir lasīti pasākumos utt. vai arī autors ir atminams citos ar tekstu nesaistītos veidos. bet tik un tā lielāka objektivitāte var gadīties.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja gribat zināt manu viedokli, būt par jebkura dzimuma pārstāvi ir vienlīdz draņķīgi.

    Patija Smita

Iesakām

  • 2013. gada 30. decembrī, plkst. 7:12

    Pauls Bankovskis: Līdz pašai saknei viņš (2)

    Es atceros, man bija kādi trīs četri gadi, ārā jau tumšs, no ziemas aukstuma pārnāca tēvs ar manu vecāko brāli, abi bija nobiruši ar sniegu, un mājās viņi no meža pārnesa egli. Egle istabas siltumā sāka smaržot.

  • 2017. gada 8. februārī, plkst. 13:18

    Dāvis Jurka: Es to daru ar sirdi

    Saruna ar džeza saksofonistu, Latvijas Radio bigbenda mūziķi un džeza kvarteta dalībnieku Dāvi Jurku, sagaidot viņa albumu "Strings attached".

  • 2015. gada 17. martā, plkst. 6:03

    Jānis Taurens: PAr RAini

    Paradoksāli, bet Aijas Zariņas gadījumā "laba glezniecība" tradicionālā nozīmē nāk par sliktu mākslas darbiem, kuru nozīmes svarīgu aspektu veido nopietnais mītiskais vēstījums.

  • 2016. gada 18. februārī, plkst. 22:57

    Pauls Bankovskis: Pēdējā ziņa no Purva ciema (3)

    Vēstules viņš rakstīja no reizēm apsnigušā, bet citkārt kaut kā citādāk raksturotā "Purva ciema". Tur, daudzdzīvokļu mājas augšstāva darbnīcā, es viņu arī pirms nu jau nezin cik ziemām pirmoreiz sastapu.

  • 2013. gada 25. novembrī, plkst. 7:11

    Bez vārdiem (1)

    Šajās dienās ir lasīts tik daudz sāpju, izmisuma, bezpalīdzīgu dusmu un baiļu, taču aizvien vēl trūkst vārdu, lai pateiktu ko tādu, kas spētu mierināt cilvēkus, kuri zaudējuši tuviniekus. Un mūs visus – kas ieraudzījuši nāvi, tik tuvu pienākušu līdzās.

  • 2016. gada 29. janvārī, plkst. 6:31

    Vilis Lācītis: Бля буду (3)

    Tas patiesībā ir tik dīvaini, ka jaunieši cenšas izvairīties no nodokļu maksāšanas tajās reizēs, kad ir kāds darbiņš. Nodokļi taču viņus pašus uztur no vecvecāku pensijas.

  • 2014. gada 5. martā, plkst. 9:03

    Mākslai vajag telpu: Simpozijs muzeju izglītībai

    Kaņepes Kultūras centrā norisinājās pirmais muzeju izglītības tēmai veltītais simpozijs, kura mērķis ir izstrādāt pilnvērtīgu izglītības programmu muzejos vai mākslas centros.

  • 2013. gada 12. novembrī, plkst. 10:11

    Rūta Briede: Svaigs gaiss rudenī (4)

    Ja šo mākslīgi radīto priekšstatu par bērnu realizētu dzīvē, tas būtu baiss. Izklaidējošā maniere, pārspīlēts priecīgums, iztēles, sižeta loģikas un stāsta trūkums ir smacējošs.



Kultūras Ministrija
vkkf