Anna Auziņa: Turpmāk es iešu uz visiem karuseļiem (38)

  • paula  

    2012. gada 3. augustā, plkst. 9:56

    lieliska publikācija, varbūt tikai 2 dzejoļus par garu. bet saviļņojoši, urrā, Anna

  • kas tad nu  

    2012. gada 3. augustā, plkst. 10:53

    Šoreiz esmu nepatīkami pārsteigts. Šķiet, ar triviālismu krietni pārspīlēts, pārkāpjot trauslo robežu...

  • eberhards  

    2012. gada 3. augustā, plkst. 13:35

    nepiekrītu vis, ka būtu kas pārkāpts. lasīju aizgūtnēm, tāds gaviļains skaistums dzejā iekšā. paldies, anna.

  • Anna F  

    2012. gada 3. augustā, plkst. 13:39

    paldies par pirmo dzejoli. pēc 7 dienu velomaratona tas man būs īstais. labi!

  • Edgars  

    2012. gada 3. augustā, plkst. 14:07

    "pēc tam jūs bijāt manos sapņos līdz pat rītam"

    ļoti patika.

  • M  

    2012. gada 3. augustā, plkst. 14:44

    samocīti, varbūt, kad Anna lasa tos savus dzejoļus balsī - ir cita sajūta, bet te kaut kā ķeras, kad lasa. un nevar palasīt.

  • daiga mežaka  

    2012. gada 3. augustā, plkst. 16:06

    gaiši
    paldies!

  • Matīss  

    2012. gada 3. augustā, plkst. 22:11

    Krāsnī cepta maize smaržo. Zied. Putekļos Gaisma.
    Annai Paldies

  • Īve  

    2012. gada 4. augustā, plkst. 0:14

    Tas tīrais bērnišķīgums paņem, bet drusku mulsina nenoslīpētās vietas.

  • Patricija  

    2012. gada 4. augustā, plkst. 0:25

    nevajag noslīpēt līdz perfekcijai. tās vietas, kuras kā skabargas, ir tik ievainojošas..

  • A.L.  

    2012. gada 4. augustā, plkst. 0:43

    Anna, Tava dzeja ir drosmīga, tīra - no sirds.

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 4. augustā, plkst. 2:56

    samocīti. samāksloti. samudrīti. neticami.
    piemēram: "paldies tev kungs par velosipēdu" -
    bet riteni izgudroja un ameriku atklāja taču cilvēks - ne?
    vai "es turpmāk iešu uz visiem karuseļiem".
    kāpēc?
    ļoti daudziem cilvēkiem, to skaitā arī man, karuseļi saistās ar sliktu dūšu...
    bet dzejniece ies uz visiem karuseļiem un dalīs konfektes...

  • kas tad nu  

    2012. gada 4. augustā, plkst. 8:14

    Gribētos, ka šie dzejojumi būtu publicēti ar nepazīstamu vārdu. Esmu gandrīz drošs, ka komentāri būtiski atšķirtos.

    Manuprāt, Annas vājākā publikācija.

  • Krista  

    2012. gada 4. augustā, plkst. 20:30

    Annu, Paldies par līksmību un Pūra govi!

  • Inga Gaile  

    2012. gada 5. augustā, plkst. 23:31

    Es izlasīju, stipri piedomājot, ka tā nav Anna. Tik un tā patika un likās labi. Vispār jau it kā labi, ka ir viedoklis. Tikai, kā ir ar to, ka šo viedokli anonīmi izsaka autoram, kurš ir nu, teiksim, uzdrošinājies nākt atklātībā ar savu vārdu, uzvārdu, un par, sacīsim, nelielu, honorāru dalīties ar apkārtējiem savos darbos. Vai tur nesanāk tāda apgrieztā brivība - kaut kāds tā kā gļēvums vai? Ai, bet visticamak jau runā aiz neko darīt un slikta garastāvokļa. Tā kā, var jau iepazīties ar dažādiem viedokļiem pat, ja tos izsaka bezvārda stabi. Bet, var arī neiepazīties. Labāk lasīt dzeju.

  • Kristīne Želve  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 13:11

    Inga, starp citu, pateica precīzi.
    Ko vērts ir viedoklis, pat argumentēts, ja tā izteicējs nespēj to paust ar savu vārdu?
    Manuprāt - neko.
    Vai - neko daudz tas nav vērts.

  • asdf->k.želve  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 13:57

    Kāds sakars argumentu kvalitātei ar to, vai tie izteikti anonīmi, vai ar vārdu? Kas tieši mainās? Fakti par faktiem un argumenti par argumentiem kļūst tikai tāpēc, ka tos min neanonīms cilvēks? Vērtēt argumentus pēc tā autora personības ir visizplatītākā argumentācijas kļūda. Tieši anonīmi, bet konstruktīvi komentāri nodrošina, ka runa ir par lietu, nevis to, kāds kā persona ir Jānis Kalniņš vai Ilze Bērziņa un kādas viņam ir attiecības ar to vai citu dzejnieku vai citu mākslinieku. Īpaši svarīgi saglabāt anonimitāti it LV apstākļos, kad visi visus pazīst un grūti būt kaut cik objektīvam.

  • >asdf  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 14:07

    bingo!

  • Kristīne Želve  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 14:09

    Sakars tāds, ka paužot viedokli ar savu identitāti, Tu arī uzņemies atbildību par sevis pausto sabiedriskā telpā - katru vārdu, katru argumentu, katru faktu, uzvārdu...
    A anonīmi var nekontrolēti liet un liet, un liet bez jebkādas paškontroles. Ok, varbūt tas būs "patiesāk"- bet, ja cilvis nespēj atbildēt par pateikto, tad kāda ir šīs diskusijas vērtība un kvalitāte? Un attīstības iespējas?
    Tuvu 0, manuprāt.

  • tāpēc  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 14:10

    es nudien gribētos, ka satori atļautos provokāciju jauno publikāciju gadījumā: vispirms tās publicēt anonīmi...

    tiesa, arī tas LV var nenostrādāt, jo publicētie dzejoļi varbūt jau ir lasīti pasākumos utt. vai arī autors ir atminams citos ar tekstu nesaistītos veidos. bet tik un tā lielāka objektivitāte var gadīties.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Cilvēks, kurš sapņo, ir ģēnijs.

    Akira Kurosava

Iesakām

  • 2014. gada 24. novembrī, plkst. 5:11

    Reinis Lazda: Par gejiem un 84% (18)

    Šajā rakstā apzināti nav skarta diskusija par homoseksuālisma ētisko pusi, kā arī par iespēju ietekmēt savu seksuālo orientāciju. Vērtējot racionāli, privātās dzīves atbilstībai vispārpieņemtām vērtībām nemaz nav nozīmes.

  • 2015. gada 21. jūlijā, plkst. 9:07

    Magone Boleiko: Noķert ideju un iemūžināt

    Magone Boleiko ir viena no no desmit māksliniekiem, kas radījuši darbus izstādīšanai Rīgas Doma dārzā sadarbībā ar kustību "Mans Doms".

  • 2015. gada 6. oktobrī, plkst. 6:10

    Krista Teivāne: Dadaisma renesanse

    Vai 'dadaisms 2015' atdzimst kā reakcija pret hibrīdkara diskursu medijos un ievieš korekcijas laikmetīgās mākslas konceptuālismā uz ilgāku laiku?

  • 2015. gada 21. decembrī, plkst. 6:31

    Pauls Bankovskis: Balsis no turienes (2)

    Vismaz reizi nedēļā vai pat biežāk manā elektroniskā pasta kastītē iekrīt sūtījums, kurā kāds no šiem cilvēkiem mani it kā aicina pievienoties viņa vai viņas paziņu lokam "profesionālajā tīklā" LinkedIn.

  • 2013. gada 4. janvārī, plkst. 8:01

    Toms Treibergs: Es vairs nedomāju par slikto (25)

    Saņēmuši daļu avansa, iegādājās viskiju un augļus, sasēdās tehniskā aprīkojuma auto piekabē un devās uz piekrastes vasarnīcu, kura piederēja producenta vecākiem, kuri tieši tai dienā bija devušies darīšanās uz pilsētu.

  • 2012. gada 15. jūnijā, plkst. 8:06

    Artis Ostups: Slēpnis (9)

    Kopš noskatījos raidījumu par citplanētiešiem, man ir bail. Esmu neredzams, tumsa mani gan biedē, gan sargā. Radio ziņas pulksten desmitos, vecmamma jau klusi krāc.

  • 2012. gada 2. augustā, plkst. 8:13

    Vestards Šimkus: Mākslinieks ir tas, kurš spēj saglabāt bērnības sajūtu (15)

    Mani vecāki darīja visu iespējamo, lai nekļūtu par sabiedrības locekļiem. Līdz ar to saskarsme ar kultūru, ar klasisko mūziku, bija sava veida eskeipisms.

  • 2015. gada 4. martā, plkst. 6:03

    Pauls Bankovskis: Drošības pēc (5)

    Protams, pasaulē mēdza notikt visādas šausmas. Jau bērnudārzā no audzinātājām bijām dzirdējuši, ka esot tāds melnais vīrs, kas noķerot, iebāžot koferī un nezināmā virzienā aiznesot bērnus.