Pauls Bankovskis: Kā pētīt fotogrāfiju ar Eduardu (6)

  • Sniedze Kāle  

    2012. gada 5. augustā, plkst. 0:40

    Kritiskas recenzijas ir daudz interesantākas gan rakstītājam, gan lasītājam.

  • Ola  

    2012. gada 5. augustā, plkst. 10:09

    Paulam Bankovskim nevajag neko rakstīt par fotogrāfiju un šo tēmu ir tīrās šausmas. Kas notiek? Nu jau sāc rakstīt tikai paštīksmes vadīts? Rakstīt rakstīšanas pēc? Garlaicība? "Neizaugsme"? Kā pats raksti - arvien netieku gudrs, kas tur notiek:)

  • Ola  

    2012. gada 5. augustā, plkst. 10:10

    Atvainojos - iepriekšējā komentārā pazuda daži vārdi: "Paulam Bankovskim nevajag neko rakstīt par fotogrāfiju un mākslu. Pēdējo mēnešu laikā uzrakstītais par šo tēmu ir tīrās šausmas. Kas notiek? Nu jau sāc rakstīt tikai paštīksmes vadīts? Rakstīt rakstīšanas pēc? Garlaicība? "Neizaugsme"? Kā pats raksti - arvien netieku gudrs, kas tur notiek:)"

  • RE  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 12:06

    Kāpēc gan PB liegt reflektēt? Vai tad izstādes aplūkojot, nav tā, ka domas slinki peld un vijas kā caur ūdenszālēm -bez īsta mērķa un nodoma?
    Un no ciemata skvēra ar soliņu un dažiem nīkiem kokiem fonā arī vajag prast izreflektēt krūmus un mežus!

    P.S. Izstādē vēl nav būts, bet gan jau

  • Ola  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 23:41

    Iespējams, tur tā burvība, ka katrs redz pa savam, redz to kā nav, redz to, kas nemaz nav domāts! Jā, gan jau. Gan jau tā ir tā dzīves burvība - skatāmies it kā uz vienu, bet katrs redzam ko tik dažādu!

  • pūks  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 13:17

    izlasiet pēdējo rindkopu, ola

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2015. gada 19. jūnijā, plkst. 7:06

    Imre Soērs: Igaunijas pieredze Kopdzīves likuma pieņemšanā (1)

    Tomass Ilvess mani toreiz brīdināja – ja tu pacelsi šo jautājumu, tevi vairs nekad neievēlēs parlamentā, bet likumu tik un tā nekad nepieņems. Taču te mēs esam – likums ir pieņemts, un es esmu atpakaļ parlamentā.

  • 2013. gada 3. maijā, plkst. 7:05

    Imants Ziedonis: Mākslai ir jādod, nevis jāņem

    Es savā laikā esmu boksa ringā pabijis. Tā tomēr ir pasakaina sajūta, kad tu kādam iebrauc pa degunu, ka nožļarkst vien, šī sajūta man palika arī vēlāk – ir tā jātrāpa, ka bišķiņ nožļarkst.

  • 2014. gada 10. maijā, plkst. 7:05

    Silvija Radzobe: Grāmata par ilūzijām un traģēdiju (10)

    Nemitīgas apdraudētība, bailes par savu un tuvinieku dzīvībām, pilnīgs materiālās dzīves un tiesiskās sistēmas sabrukums, reliģisko institūciju iznīcināšana, demagoģijas eskalācija nevarēja neietekmēt tautas kolektīvo zemapziņu.

  • 2016. gada 21. janvārī, plkst. 6:11

    Kristīne Zonberga: Kā bruņurupucis gribēja lidot

    2015. gada vasaras pašā karstumā Tieslietu ministrija (TM) uzaicināja atsevišķas nevalstiskās organizācijas piedalīties sarunā ar valsts pārvaldes pārstāvjiem, lai diskutētu par iespējamiem Biedrību un nodibinājumu likuma grozījumiem.

  • 2013. gada 9. maijā, plkst. 2:43

    Uzvaras dienas dzeja (11)

    Kas viņiem pateica priekšā pareizās klišejas un lozungus? Kā viņiem ienāca prātā iepīt klabošās rīmēs erotisku kaismi, dziedot par mīlu pret Staļinu, jūsmojot par krievu karavīra automātu vai uzbudinoties no domas par balsošanu butaforiskajās padomju vēlēšanās?

  • 2013. gada 14. jūnijā, plkst. 7:06

    Liene Kāposta: Nāves hronists (13)

    Savācis materiālu, es atgriežos redakcijā, kur, drudžaini klabinot datora taustiņus, radu ziņas, ko cilvēki labprātāk nelasītu. Bet viņi lasa. Lai arī šausmīgi, pretīgi, drūmi un traģiski, šie notikumi tomēr ir ļoti aizraujoši.

  • 2013. gada 31. janvārī, plkst. 7:31

    Daniils Harmss: Gadījumi (21)

    Puškinam patika svaidīties ar akmeņiem. Kā ierauga akmeņus, tā sāk ar tiem svaidīties. Dažkārt tā iekarst, ka stāv viss sarkans, rokas vicina, ar akmeņiem svaidās, vienkārši šausmas!

  • 2016. gada 16. februārī, plkst. 10:28

    Ance Jaks: Labais/sliktais skolotājs

    Mani skumdina fakts, ka par bērniem tiek runāts kā par saražotām mēbelēm, kurās ir neatgriezeniski bojājumi, taču kurām tomēr pašām būtu jāspēj sevi mainīt. Es uzskatu, ka tas ir mūsu – pedagogu, vecāku un sabiedrības – darbs: iedziļināties, pētīt, pielāgoties un atbalstīt.



Kultūras Ministrija
vkkf