Pauls Bankovskis: Kā pētīt fotogrāfiju ar Eduardu (6)

  • Sniedze Kāle  

    2012. gada 5. augustā, plkst. 0:40

    Kritiskas recenzijas ir daudz interesantākas gan rakstītājam, gan lasītājam.

  • Ola  

    2012. gada 5. augustā, plkst. 10:09

    Paulam Bankovskim nevajag neko rakstīt par fotogrāfiju un šo tēmu ir tīrās šausmas. Kas notiek? Nu jau sāc rakstīt tikai paštīksmes vadīts? Rakstīt rakstīšanas pēc? Garlaicība? "Neizaugsme"? Kā pats raksti - arvien netieku gudrs, kas tur notiek:)

  • Ola  

    2012. gada 5. augustā, plkst. 10:10

    Atvainojos - iepriekšējā komentārā pazuda daži vārdi: "Paulam Bankovskim nevajag neko rakstīt par fotogrāfiju un mākslu. Pēdējo mēnešu laikā uzrakstītais par šo tēmu ir tīrās šausmas. Kas notiek? Nu jau sāc rakstīt tikai paštīksmes vadīts? Rakstīt rakstīšanas pēc? Garlaicība? "Neizaugsme"? Kā pats raksti - arvien netieku gudrs, kas tur notiek:)"

  • RE  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 12:06

    Kāpēc gan PB liegt reflektēt? Vai tad izstādes aplūkojot, nav tā, ka domas slinki peld un vijas kā caur ūdenszālēm -bez īsta mērķa un nodoma?
    Un no ciemata skvēra ar soliņu un dažiem nīkiem kokiem fonā arī vajag prast izreflektēt krūmus un mežus!

    P.S. Izstādē vēl nav būts, bet gan jau

  • Ola  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 23:41

    Iespējams, tur tā burvība, ka katrs redz pa savam, redz to kā nav, redz to, kas nemaz nav domāts! Jā, gan jau. Gan jau tā ir tā dzīves burvība - skatāmies it kā uz vienu, bet katrs redzam ko tik dažādu!

  • pūks  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 13:17

    izlasiet pēdējo rindkopu, ola

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Alkohols, iespējams, ir cilvēka lielākais ienaidnieks, taču Bībele mums māca mīlēt savus ienaidniekus.

    Quotes_down
    Frenks Sinatra

Iesakām

  • Image

    2013. gada 6. martā, plkst. 7:03

    Andris Saulītis: Zirga gaļa un redzes politika (9)

    Vēlme attālināties no industriālās slaktēšanas ir nonākusi līdz līmenim, kad gaļa uz šķīvja ar pagatavošanas un noformēšanas palīdzību tiek nomaskēta tiktāl, lai tajā nebūtu ne mazākās līdzības ar kāda dzīvnieka ķermeņa daļu.

  • Image

    2013. gada 27. septembrī, plkst. 7:09

    Antons Georgs Grauds: Kā es varēju piedzimt? (3)

    Antons Georgs Grauds ir mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Mārtiņa Grauda dēls. Antonam ir desmit gadi, un viņš gribētu savā dzīvē saņemt vairākas Vilhelma Purvīša balvas.

  • Image

    2014. gada 30. decembrī, plkst. 6:12

    Aivars Madris: Ideālā recepte (1)

    Pavļikovskis ir radījis tik formāli precīzu un sterilu filmu, ka tā kļūst garlaicīga savā "pareizumā". Nebūšu pārsteigts, ja nākamajā gadā Pavļikovska rokās ieguls arī kino pasaulē visaugstāk vērtētā zeltītā vīriņa statuete.

  • Image

    2013. gada 4. februārī, plkst. 8:02

    Liene Linde: Kas, pie velna, ir hobits? (11)

    Kāpēc mūs tik ļoti valdzina hobita tēls? Kāpēc Tolkīnam bija jārada jauna, sintētiska, mitoloģiska būtne tā vietā, lai aprobežotos ar aprobētiem pasaku arhetipāžiem – rūķiem, elfiem, burvjiem, gobliniem?

  • Image

    2014. gada 10. septembrī, plkst. 7:09

    Rišards Kriņickis: Kaķi un mākoņi (3)

    Tas ir tikai tukšums, kas atvēra durvis un vērtīgi nopētīja mūs katru, kas ne uz mirkli nepārtraucām savu žēlošanos.

  • Image

    2012. gada 15. jūnijā, plkst. 8:06

    Artis Ostups: Slēpnis (9)

    Kopš noskatījos raidījumu par citplanētiešiem, man ir bail. Esmu neredzams, tumsa mani gan biedē, gan sargā. Radio ziņas pulksten desmitos, vecmamma jau klusi krāc.

  • Image

    2014. gada 27. novembrī, plkst. 6:11

    Marta Martinsone: Jums ar mūziku vai bez? (1)

    Kas nosaka izrādes mūzikas mūža ilgumu? Vai tā ir spējīga izdzīvot ārpus skatuves? Cik lielā mērā mūzika ir neatņemama teātra mākslas sastāvdaļa, un vai teātris bez mūzikas ir/būtu ieguvējs vai zaudētājs?

  • Image

    2014. gada 13. martā, plkst. 4:04

    Lēlo Tungala: Man ļoti patīk spēlēties

    Tagad jau baltais pants ir kļuvis par valdošo pieaugušo dzejā. Bet man ne pārāk patīk rakstīt baltajā pantā, man vajag, lai dzejā būtu tā mūzika. Un bērnu dzejā tas ir atļauts – neviens tev nepārmetīs, ka tu raksti vecmodīgi.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv