Pauls Bankovskis: Kā pētīt fotogrāfiju ar Eduardu (6)

  • Sniedze Kāle  

    2012. gada 5. augustā, plkst. 0:40

    Kritiskas recenzijas ir daudz interesantākas gan rakstītājam, gan lasītājam.

  • Ola  

    2012. gada 5. augustā, plkst. 10:09

    Paulam Bankovskim nevajag neko rakstīt par fotogrāfiju un šo tēmu ir tīrās šausmas. Kas notiek? Nu jau sāc rakstīt tikai paštīksmes vadīts? Rakstīt rakstīšanas pēc? Garlaicība? "Neizaugsme"? Kā pats raksti - arvien netieku gudrs, kas tur notiek:)

  • Ola  

    2012. gada 5. augustā, plkst. 10:10

    Atvainojos - iepriekšējā komentārā pazuda daži vārdi: "Paulam Bankovskim nevajag neko rakstīt par fotogrāfiju un mākslu. Pēdējo mēnešu laikā uzrakstītais par šo tēmu ir tīrās šausmas. Kas notiek? Nu jau sāc rakstīt tikai paštīksmes vadīts? Rakstīt rakstīšanas pēc? Garlaicība? "Neizaugsme"? Kā pats raksti - arvien netieku gudrs, kas tur notiek:)"

  • RE  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 12:06

    Kāpēc gan PB liegt reflektēt? Vai tad izstādes aplūkojot, nav tā, ka domas slinki peld un vijas kā caur ūdenszālēm -bez īsta mērķa un nodoma?
    Un no ciemata skvēra ar soliņu un dažiem nīkiem kokiem fonā arī vajag prast izreflektēt krūmus un mežus!

    P.S. Izstādē vēl nav būts, bet gan jau

  • Ola  

    2012. gada 6. augustā, plkst. 23:41

    Iespējams, tur tā burvība, ka katrs redz pa savam, redz to kā nav, redz to, kas nemaz nav domāts! Jā, gan jau. Gan jau tā ir tā dzīves burvība - skatāmies it kā uz vienu, bet katrs redzam ko tik dažādu!

  • pūks  

    2012. gada 10. augustā, plkst. 13:17

    izlasiet pēdējo rindkopu, ola

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Tas ir reāls murgs – kādu rītu pamosties un saprast, ka tavi klasesbiedri ir tie, kas šobrīd vada valsti.

    Kurts Vonnegūts

Iesakām

  • 2014. gada 1. septembrī, plkst. 7:08

    Pauls Bankovskis: Nebūs kristīgi (9)

    Kad viena kristīgās vērtībās balstīta valsts atņem otrai daļu tās teritorijas un tīko sagrābt vēl vairāk un kad ar vienas valsts atbalstu tiek nogalināti citas valsts pilsoņi, gan tieši cietušajai valstij, gan visām citām kaut kā būtu jāreaģē.

  • 2015. gada 31. martā, plkst. 6:03

    Astrīda Stānke: Mēs visi ciešam

    Aspazijas mājā Dubultos 30. martā tika atvērta Aspazijas prozas darbu izlase angļu valodā – grāmata, ko tulkojusi un sagatavojusi Astrīda Stānke. Mēs tikāmies ar pētnieci, lai parunātu par Aspaziju, viņas darbiem un likteni.

  • 2016. gada 6. aprīlī, plkst. 5:37

    Anete Piņķe: Pieaugušo spēlītes

    Ienākot zālē, vajag apstāties un pacietīgi izlasīt visus tekstus, kas iedegas uz lielā ekrāna blakus ieejai. Te – fragmentos no e-pastu sarakstes un bez autorības palikušos teikumos – atklājas gan darba struktūra, gan jautājumi.

  • 2015. gada 11. jūnijā, plkst. 6:06

    Māris Zanders: Liberāļi vs. "nacionāļi"? (7)

    Vai tiešām mūsu "nacionālkonservatīvie" brāķēs, piemēram, Austru Skujiņu tikai tāpēc, ka viņa bija kreisi noskaņota un vispār neuzvedās, tā kā godīgai mātes meitai pienākas?

  • 2013. gada 25. janvārī, plkst. 7:17

    Kaspars Valtmanis: Sliktās kārtis (3)

    Gan jau es kaut kā varēšu turpināt savu dzīvi arī bez burtiem. Vēl man paliks glāsti un smaids, tie man vienmēr ir patikuši daudz labāk nekā vārdi. Es glāstu viņu, un viņa glāsta man pretī, viss ir skaidrs, ne tā, kā tas bieži notiek ar vārdiem.

  • 2012. gada 28. jūnijā, plkst. 8:06

    Aivars Eipurs: Zemestrīce zābakā (44)

    Es ēdu un ēdu, it īpaši vakaros, un kļuvu resnāks un resnāks. Pilnīgi piekrītu Kārlim Streipam, kurš reiz izteicās, ka nemaz nav jābūt naudīgam, lai kļūtu resns – tāds var palikt arī no kartupeļiem.

  • 2012. gada 14. septembrī, plkst. 8:09

    Aleksandrs Morfovs: Teātris ir pēdējais, kas mums vēl palicis (5)

    Es vienmēr savās izrādēs meklēju divas puses – traģisko un komisko. Dzīve ir tāda virve, kurā cieši savijušies melnais diegs ar balto, traģiskais ar komisko. Un atdalīt tos nav iespējams, tie vienmēr ir kopā.

  • 2013. gada 25. februārī, plkst. 8:02

    Artūrs Logins: Reliģija – izvēles priekšmets? (11)

    Tas, ko bērns dzird un redz, formē to, kam viņš ticēs. Bet saukt to par reliģiskās brīvības pārkāpumu, manuprāt, ir nevietā. Līdzīgi nevar runāt par manu pārvietošanās brīvības ierobežošanu gadījumā, ja man nav ne santīma, lai jebkur ceļotu.