Amerikāniete par 10 dolāriem nejauši nopērk 15 000 ASV dolāru vērtu gleznu (8)

  • nu gan  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 13:39

    anekdote

  • iveta  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 13:46

    tā paiet pasules godība. nu ko, mīļie modernie mākslinieki, kaķīšu gleznotājas (lasi arī haikotāji pašdarbnieki, visādi reģionālie dzejotāji smalkelpotāji pareizjutēji) arī jums ko pārgleznos pāri:)

  • Rozā mākonis  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 16:11

    Kaķīšbilde ir lieliska! Vai to var iegādāties?

  • bella  

    2012. gada 25. jūlijā, plkst. 0:23

    kam tas vairs interesēs zem zemes? ja nu vienīgi tava ,Ivetiņ,dvēsele priecāsies ,tā būs ,kas pārmālēs.

  • oga  

    2012. gada 25. jūlijā, plkst. 13:14

    ļoti smaidinošs stāsts

  • Doma  

    2012. gada 26. jūlijā, plkst. 11:20

    Varbūt kļūdijās nevis labdarības veikals, bet eksperti un tā glezna tiešam ir 10$ vērta. Ekspertiem jau nepieder patiesība, bet tikai saskaņots viedoklis.

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 31. jūlijā, plkst. 0:30

    (Fībekas kaķīšiem nav ne vainas.)
    Ir, par ko aizdomāties.
    Piemēram, par mākslas darba vērtību.
    Kā tā izpaužas, kas to nosaka, kurš un kā to spēj pamanīt.
    Acīmredzot, tā gluži nenotika, ka Fībeka, (pati turklāt būdama amatiere gleznotāja), ieraudzīja Bolotovska audeklu un, intuitīvā sajūsmā nodrebēdama, pie sevis nodomāja: "tam jābūt kaut kam vērtīgam. Desmit dolārus nav ko žēlot. Noteikti jānopērk un mājās jāpagūglē gleznas autors..."
    Nē.
    Fībeka tur saskatīja lielu un ļoti lētu, smuki ierāmētu audeklu, ko varēs pārkrāsot ar saviem kaķiem.
    Te hipotēzes var būt visādas.
    Viena - katrs mākslinieks laikam pats sev vislielākais ģēnijs.

  • RE  

    2012. gada 31. jūlijā, plkst. 9:14

    Jāā.Kaķīšos ir ironija. Bolotovskis biedējoši atgādina pad Latvijas karogu. Es arī pārdotu

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Mākslas uzdevums nav parādīt to, kā lietas eksistē ārpus mums, bet gan to, cik tās ir iekšēji nozīmīgas.

    Quotes_down
    Aristotelis

Iesakām

  • Image

    2013. gada 16. maijā, plkst. 7:05

    Haralds Matulis: Pret radošumu (17)

    Pastāv uzskats – jo vairāk radošuma, jo labāk. Tas ir ne vien aplams, bet pat bīstams pieņēmums. Ir daudzas situācijas, kad būt radošam ir kaitīgi.

  • Image

    2012. gada 16. oktobrī, plkst. 0:10

    Deivids Langs: Es būvēju mazliet plašākas durvis (1)

    Mākslas būtība ir darīt to, ko tu vēlies darīt – līdz brīdim, kad tu vairs to nevēlies. Nevienā citā jomā to nevar atļauties, bet mākslā tas ir nepieciešams.

  • Image

    2012. gada 25. jūnijā, plkst. 9:06

    Pauls Bankovskis: Nav jau tomēr deviņdesmitie (23)

    Tu vienā brīdī sāc domāt: "Nu, kāpēc tas viss? Kāpēc tas viss man jāredz? Un kāpēc gan tas viss vienkopus un šķietamā mērķtiecībā izlikts apskatei?"

  • Image

    2012. gada 7. jūnijā, plkst. 8:06

    Kaspars Zellis: Cenzūra latviešu gaumē (10)

    1927. gadā Izglītības ministrijas paspārnē, par piemēru ņemot Veimāras republikā izdoto likumu par jaunatnes pasargāšanu no sēnalu un neķītras literatūras, tika pieņemts līdzīgs likums un izveidota komisija.

  • Image

    2012. gada 6. jūlijā, plkst. 9:07

    Andris Habermanis: Mazas skaņas Lielajā Klusumā (1)

    Svētā veidā vēroju meiteni, kura nevērīgi ēd; varbūt piedzer kefīru vai mazkaloriju jogurtu. Dzīve tomēr ir arī vienkāršai meitenei pati svētā vienkāršība. Kā piena produkts, kas vairs nav govs organismā, nav vēl manējā.

  • Image

    2012. gada 19. novembrī, plkst. 22:11

    Dace Bergmane, Dāvids Zalāns: Prom (26)

    Es vēl atceros to laiku, kad man jautāja, kas ir laime, un es klusēju, jo nespēju pateikt, kas tieši no tā visa, ko jūtu, ir laime. Patiesībā es vienmēr gribēju atbildēt: "Laime ir tas, ka es varu šobrīd atrasties šeit, kopā ar Tevi."

  • Image

    2014. gada 19. maijā, plkst. 6:05

    Dāvids Zalāns: Par lietām, kas būtiski ietekmē kultūras attīstību. Arī Latvijā (1)

    Vēlos izteikt cerību, ka Latvijā kādreiz pienāks arī citādāks laiks. Laiks, kad dzejnieces varēs rakstīt dzeju, nevis iesniegumus valsts iestādēm, lai tās beidzot darītu savu darbu.

  • Image

    2014. gada 3. aprīlī, plkst. 8:04

    Laura Tabūna: Pierakstīt bērnu

    Skaidrs, ka vairumam vecāku viņu lolojums liekas absolūti ģeniāls, viss, ko viņš saka – ļoti asprātīgs, un katrs solis – iemūžināms. Tas ir pilnīgi nopietni: es pati esmu apsēsta ar sava vienīgā bērna gaitu fiksēšanu visos iespējamos formātos.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv