Amerikāniete par 10 dolāriem nejauši nopērk 15 000 ASV dolāru vērtu gleznu (8)

  • nu gan  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 13:39

    anekdote

  • iveta  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 13:46

    tā paiet pasules godība. nu ko, mīļie modernie mākslinieki, kaķīšu gleznotājas (lasi arī haikotāji pašdarbnieki, visādi reģionālie dzejotāji smalkelpotāji pareizjutēji) arī jums ko pārgleznos pāri:)

  • Rozā mākonis  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 16:11

    Kaķīšbilde ir lieliska! Vai to var iegādāties?

  • bella  

    2012. gada 25. jūlijā, plkst. 0:23

    kam tas vairs interesēs zem zemes? ja nu vienīgi tava ,Ivetiņ,dvēsele priecāsies ,tā būs ,kas pārmālēs.

  • oga  

    2012. gada 25. jūlijā, plkst. 13:14

    ļoti smaidinošs stāsts

  • Doma  

    2012. gada 26. jūlijā, plkst. 11:20

    Varbūt kļūdijās nevis labdarības veikals, bet eksperti un tā glezna tiešam ir 10$ vērta. Ekspertiem jau nepieder patiesība, bet tikai saskaņots viedoklis.

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 31. jūlijā, plkst. 0:30

    (Fībekas kaķīšiem nav ne vainas.)
    Ir, par ko aizdomāties.
    Piemēram, par mākslas darba vērtību.
    Kā tā izpaužas, kas to nosaka, kurš un kā to spēj pamanīt.
    Acīmredzot, tā gluži nenotika, ka Fībeka, (pati turklāt būdama amatiere gleznotāja), ieraudzīja Bolotovska audeklu un, intuitīvā sajūsmā nodrebēdama, pie sevis nodomāja: "tam jābūt kaut kam vērtīgam. Desmit dolārus nav ko žēlot. Noteikti jānopērk un mājās jāpagūglē gleznas autors..."
    Nē.
    Fībeka tur saskatīja lielu un ļoti lētu, smuki ierāmētu audeklu, ko varēs pārkrāsot ar saviem kaķiem.
    Te hipotēzes var būt visādas.
    Viena - katrs mākslinieks laikam pats sev vislielākais ģēnijs.

  • RE  

    2012. gada 31. jūlijā, plkst. 9:14

    Jāā.Kaķīšos ir ironija. Bolotovskis biedējoši atgādina pad Latvijas karogu. Es arī pārdotu

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Brīvība nozīmē tiesības teikt cilvēkiem to, ko viņi nevēlas dzirdēt.

    Džordžs Orvels

Iesakām

  • 2013. gada 26. oktobrī, plkst. 23:10

    Andris Saulītis: Ziemas laika eksperimenti (4)

    Šobrīd ir aicinājums ieviest vēl vienu – Latvijas mēroga – konvenciju, kas nosaukta par Satversmes preambulu. Man šķiet, tas ir vēl viens eksperiments, aizmirstot, ka likumi ir tikai fikcijas, nevis patiesības.

  • 2014. gada 19. augustā, plkst. 7:08

    Linda Leen: Es nevaru būt nekas cits (2)

    Sagaidot 4. septembra koncertu "Klasika", mēs aicinājām uz sarunu dziedātāju Lindu Leen, lai pajautātu par mūziku, ceļošanu, cigaretēm un to, ko īsti nozīmē dzīvot pareizi.

  • 2014. gada 11. martā, plkst. 2:46

    Skaidrīte Lasmane: Paula Dāles uzskatu restaurācija

    Grāmata ierosina domāt par to, kā restaurējams latviešu filozofu devums, lai tie iederētos pastāvīgi mainīgajās "mūsdienās". Kuri no uzskatiem atstājami pagātnei, kuri pārņemami mūsdienu domājumā?

  • 2016. gada 18. aprīlī, plkst. 6:45

    Māris Zanders: Apolitiskuma vilinājums (5)

    Pat ja "zaļie zemnieki" reitingos nebūtu apsteiguši līdzšinējo līderi "Saskaņu", viņi šobrīd ir interesantākie aktieri uz Latvijas politiskās skatuves.

  • 2012. gada 6. jūlijā, plkst. 9:07

    Andris Habermanis: Mazas skaņas Lielajā Klusumā (1)

    Svētā veidā vēroju meiteni, kura nevērīgi ēd; varbūt piedzer kefīru vai mazkaloriju jogurtu. Dzīve tomēr ir arī vienkāršai meitenei pati svētā vienkāršība. Kā piena produkts, kas vairs nav govs organismā, nav vēl manējā.

  • 2015. gada 17. aprīlī, plkst. 6:04

    Vilis Lācītis: Ģenētiskais kaujas suns Bentlijs (3)

    Visa cilvēces akumulētā gudrība sakopojas apmēram tādā atziņā: neviens ne velna nezina un neko vispār zināt simtprocentīgi droši nav iespējams. Principā nekad.

  • 2014. gada 28. janvārī, plkst. 7:01

    Agnese Logina: Kas slēpjas aiz "Oskaru" zelta? (5)

    Glaimi un liekuļošana pateicības runās, skaisti ģērbti cilvēki, fantastiskas telpas, neskaitāmas kameras – no tā visa ir grūti novērst acis.

  • 2013. gada 28. novembrī, plkst. 7:11

    Ieva Melgalve: Kroņa dārgumi un kāpostu zupa

    Šī grāmata varētu būt viena no pirmajām iespējām bērnam izlasīt par nāvi un aprunāties par to ar pieaugušajiem, un viens no veidiem, kā neuzbāzīgi un sirsnīgi ievest viņu pasaulē domu par to, ka pieaugušie kādreiz vairs nebūs ar viņiem.



Kultūras Ministrija
vkkf