Reinis Lazda: Čūsku eļļa un 21. gadsimta izglītība (11)

  • veģma  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 9:34

    labs raksts, tikai ražošana ņi pri čom iepīta

  • pArt  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 9:51

    Interesants raksts, taču pieņēmums "Manuprāt, no matemātikas programmām varētu izmest labu daļu formulu, to vietā pastiprinot loģikas un informātikas bloku" ir pretrunīgs un nav vieds.
    Problēma nav formulu skaitā, problēma ir novecojušā izglītības sistēmas paradigmā, kur faktoloģija ir mēŗkis, nevis izpratne par procesu. Ikviena fizikas formula ir dabas procesa apraksts - skaista, max lakoniska notikumu eseja, dzeja, piemēram E=mc2.
    Formulas no galvas nav jāmācās, bet tās ir jāprot "atdzejot".

  • Reinis Lazda > pArt  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 9:57

    Piekrītu. Tieši to matemātikas daļu, kura nodarbojas ar formulu iekalšanu un atcerēšanos, es arī biju domājis kā pirmo izmetamo sarakstā. Vairāk ir vajadzīga izpratne par tām.

  • Kārlis Mednieks  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 10:21

    Raksts diezgan aizraujošs. Izglītības sistēmā daudzi caurumi jāizpilda, un daudzi vecie "korķi" jārauj ārā un jāizpilda ar jauniem.

  • b_d  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 12:17

    Sen tas bija, kad skatījos to video, bet man šķita, ka Kena Robinsona vēstījums bija mazliet cits.

    Kopumā piekrītu, ka zināšanas skolā tiek pasniegtas krietni atrauti no dzīves reālijas, un es nerunāju tikai par darba tirgu. Es savos jaunības gados būtu gribējis vairāk zināt gan par "sociālo pasūtījumu", par mērķiem, un sociālo struktūru kā tādu. Tai pat laikā joprojām ir tēze - kas der visiem, tas neder nekam. Protams, ir gan rūpniecības, gan sociālas tendences, bet tā prasti izsakoties - kādam jau arī tās mašīnas būs jātaisa, un ar ātrajiem kursiem tur līdzēts nebūs. Atsevišķiem indivīdiem būs nepieciešama individuāla pieeja. Vai vismaz viņi būs jāizņem no vides, kur piemērotās metodes vai prasības neatbilst viņu līmenim. Diemžēl tas nozīme ne tikai īpaši daudzsološos, bet arī īpaši bezcerīgos gadījumus.

  • veca patiesība  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 20:59

    kāpēc katrs uzskata, ka ir speciālists izglītībā? Nekā jauna

  • Ieva Skrebele  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 23:41

    "Tomēr lielākajai daļai radošums nekad nekļūs par viņu darba galveno instrumentu."

    Ja darbinieks rūpnīcā skrūvē kopā iPhone detaļas, tad, protams, radošums no viņa netiek prasīts. Ja cilvēks ir programmētājs, uzņēmējs, zinātnieks, tad spēja domāt radoši (t.i. izdomāt kaut ko jaunu vai atrast efektīvāku risinājumu kādai problēmai) ir būtiska panākumu sastāvdaļa.

    "Īstā vieta radošuma kalvei ir augstskolās, nevis vidējā izglītībā."

    Diemžēl šāda pieeja nedarbojas. Ja jaunietim 12 gadus māca, ka ikvienai problēmai ir tikai viens risinājums, viena pareizā atbilde un viens ceļš, kā nonākt pie šīs atbildes, ja viņam ieborē, ka sabiedrība iedalās tajos mistiskajos radošajos cilvēkos (mākslinieki, rakstnieki, izgudrotāji) un parastajos cilvēkos, kuri nav spējīgi domāt radoši, un liek noticēt, ka viņš pieder otrajai grupai, tad šāds cilvēks augstskolā vairs vienkārši nebūs spējīgs mainīt savu domāšanas veidu un kļūt radošs. Salīdzinājumam, iedomāsimies, ka bērnam līdz 19 gadu vecumam nemāca runāt un valodu sāk mācīt tikai augstskolā. Vai tiešām šāds bērns būs spējīgs apgūt valodu un sākt runāt?

  • Reinis Lazda > Ieva Skrebele  

    2012. gada 25. jūlijā, plkst. 7:48

    Lūdzu, iepazīstieties ar tekstu uzmanīgāk. Tur nevienā vietā nav teikts tas, ko Jūs man piedēvējat. Cilvēkam skolā ir jāgūst gan zināšanas, gan jāsaskata radošuma iespējas. Bet zināšanas ir galvenās. Nevajag mācīt radoši likt komatus.

  • Jana Stalidzane  

    2012. gada 27. jūlijā, plkst. 23:27

    Mums izglītības sistēma vēl arvien balstās uz tā saucamo "instrumental knowledge", kas ir ļoti primitīvs zināšanu ieguves veids. Tas it kā apmierina pamatvajadzības, jo cilvēks tiek apmācīts, ka zāle ir zaļa un apelsīnos ir C vitamīns, bet nekur tālāk bērni ar šo informācijas gūzmu netiek. Sociālajās zinātnēs mums ir milzīgs robs, tāpēc man šķiet ir jāstrādā pie tām.
    Ir jāmaina pedagoģijas principi, pieaugušo apmācība, tad līdzi "pavilksies" arī bērni. Ir vērtīgāk ieguldīt paaudzē, kas tagad mācīs mazos, jo, ja 1 skolotājs, kas izprot ways of knowing, skolā parādīsies un sāks īstenot savus mērķus, tad viņš spēs ietekmēt ap 150 - 200 mazos, kas, manuprāt ir liels skaitlis. Ja vienā skolā strādās vismaz 7-10 tādi pedagogi, tad bērniem tiks dota iespēja saprast, ka mūsdienu dzīve balstās uz nebeidzamu attīstību, iemācīties komunicēt un attīstīt idejas.

  • Tiina> Reinis Lazda  

    2012. gada 28. jūlijā, plkst. 20:04

    Tieši to matemātikas daļu, kura nodarbojas ar formulu iekalšanu un atcerēšanos, es arī biju domājis kā pirmo izmetamo sarakstā. - muļķības patiesībā. Ir virkne formulu, bez kurām (iemācīšanās jebšu iekalšanas, izpratnes par pielietošanu) nav iespējama ne tālāka matemātikas izpratne, ne procesu analīze, ne citu eksakto zinātņu apguve, ne daudz kas cits.
    Bet visvairāk piekrītu tam, ka augstā līmenī arī sociālās zinātnes nav iedomājas bez perfektas matemātikas.

  • rainis  

    2012. gada 1. augustā, plkst. 18:44

    apbrīnojami, neviens nav pievērsis uzmanību tam, k ā ir uzrakstīts raksts. tieši tā ir problēma. mums ir jāreformē nevis kaut kāda sistēmas šūniņa, bet pati sistēma. jāatceļ, jāreformē, utt. negribu, lai "industrija" un "sistēma" cilvēkus padara par robotiem vai pašnāvnieciskām vēža šūnām.
    nost ar industriju.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Dzejnieks – tā ir mūžīga nepabeigtība.

    Quotes_down
    Kārlis Vērdiņš

Iesakām

  • Image

    2012. gada 20. augustā, plkst. 8:08

    Dāvids Zalāns: Par grūtībām rīkoties konsekventi (24)

    Raksts tapis saistībā ar grupas "Pussy Riot" notiesāšanu par koncerta sniegšanu kādā baznīcā Krievijā. Uz šo rakstu mani pamudināja norāde tviterī uz aicinājumu iestāties par grupas dalībnieču tiesībām.

  • Image

    2012. gada 6. jūnijā, plkst. 8:06

    Džoana Lāge: Spēja pamest sarežgīto saprātu (10)

    Vispopulārākais ir piemērs ar kukaiņiem. Tie ienāk tavā ķermenī un "izēd to tukšu" no iekšpuses. Tas, kas paliek pāri, nav normāls ķermeņa stāvoklis, tas nav mūsu ierastais priekšstats par ķermeni.

  • Image

    2014. gada 12. novembrī, plkst. 6:11

    Silvija Radzobe: Piedalies, bet uzmanies!

    "Šengenas zonas spožuma un posta" četras performances, veidoja ārzemju režisori: portugāliete Marsija Lanca, vācietis Julians Hecels, lietuvietis Vids Bareikis un islandiešu grupa "Kviss búmm bang".

  • Image

    2012. gada 20. jūnijā, plkst. 8:06

    Ilmārs Šlāpins: Māksla turpināt rakstīt (13)

    Veikli rīkojoties ar rediģēšanas rīkiem, mēs varam savu kaunu par uzrakstīto pavilkt garumā, cenšoties mainīt vārdus vietām vai labojot kļūdas, taču procesa būtība paliek tāda pati – vienā brīdī ir jāizlemj, ko iesākt ar uzrakstīto.

  • Image

    2013. gada 31. janvārī, plkst. 22:01

    Sergejs Timofejevs: Klusais Dievs (3)

    Un šajā mirklī Klusais Dievs mani uzrunāja, viņš teica, lai es necenšos traukties kājās un mesties sāņus, Viņš teica: "Atpūties!" Un es jutu, ka gaisma noguļas man uz pieres kā roka. Un es atcerējos, kā gulēju mammas vēderā, un savilkos līdzīgā kamoliņā un gulēju.

  • Image

    2012. gada 24. februārī, plkst. 9:02

    Inga Gaile: Veča, vecmāmiņa, pareizi, nepareizi (12)

    Šis ir stāsts par to, kā no vecmāmiņas rokas manējā ietecēja maza, sīciņa, gandrīz neredzama dzijtiņa, kas mani izveda no purva.

  • 2012. gada 9. aprīlī, plkst. 10:04

    Georgs Bīhners

  • Image

    2013. gada 2. jūlijā, plkst. 8:07

    Liene Brizga-Kalniņa: Kā es mācījos stāstīt bērniem pasakas

    Amerikā, kurā ir arī profesionāli stāstnieki un to asociācijas, pastāv stāstīšanas grupas, kurās vecāki kopīgi apgūst spēju pašiem sacerēt pasakas, veidot naratīvus, lai varētu tos stāstīt bērniem, tā veidojot ar viņiem ciešāku un tuvāku kontaktu.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv