Reinis Lazda: Čūsku eļļa un 21. gadsimta izglītība (11)

  • veģma  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 9:34

    labs raksts, tikai ražošana ņi pri čom iepīta

  • pArt  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 9:51

    Interesants raksts, taču pieņēmums "Manuprāt, no matemātikas programmām varētu izmest labu daļu formulu, to vietā pastiprinot loģikas un informātikas bloku" ir pretrunīgs un nav vieds.
    Problēma nav formulu skaitā, problēma ir novecojušā izglītības sistēmas paradigmā, kur faktoloģija ir mēŗkis, nevis izpratne par procesu. Ikviena fizikas formula ir dabas procesa apraksts - skaista, max lakoniska notikumu eseja, dzeja, piemēram E=mc2.
    Formulas no galvas nav jāmācās, bet tās ir jāprot "atdzejot".

  • Reinis Lazda > pArt  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 9:57

    Piekrītu. Tieši to matemātikas daļu, kura nodarbojas ar formulu iekalšanu un atcerēšanos, es arī biju domājis kā pirmo izmetamo sarakstā. Vairāk ir vajadzīga izpratne par tām.

  • Kārlis Mednieks  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 10:21

    Raksts diezgan aizraujošs. Izglītības sistēmā daudzi caurumi jāizpilda, un daudzi vecie "korķi" jārauj ārā un jāizpilda ar jauniem.

  • b_d  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 12:17

    Sen tas bija, kad skatījos to video, bet man šķita, ka Kena Robinsona vēstījums bija mazliet cits.

    Kopumā piekrītu, ka zināšanas skolā tiek pasniegtas krietni atrauti no dzīves reālijas, un es nerunāju tikai par darba tirgu. Es savos jaunības gados būtu gribējis vairāk zināt gan par "sociālo pasūtījumu", par mērķiem, un sociālo struktūru kā tādu. Tai pat laikā joprojām ir tēze - kas der visiem, tas neder nekam. Protams, ir gan rūpniecības, gan sociālas tendences, bet tā prasti izsakoties - kādam jau arī tās mašīnas būs jātaisa, un ar ātrajiem kursiem tur līdzēts nebūs. Atsevišķiem indivīdiem būs nepieciešama individuāla pieeja. Vai vismaz viņi būs jāizņem no vides, kur piemērotās metodes vai prasības neatbilst viņu līmenim. Diemžēl tas nozīme ne tikai īpaši daudzsološos, bet arī īpaši bezcerīgos gadījumus.

  • veca patiesība  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 20:59

    kāpēc katrs uzskata, ka ir speciālists izglītībā? Nekā jauna

  • Ieva Skrebele  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 23:41

    "Tomēr lielākajai daļai radošums nekad nekļūs par viņu darba galveno instrumentu."

    Ja darbinieks rūpnīcā skrūvē kopā iPhone detaļas, tad, protams, radošums no viņa netiek prasīts. Ja cilvēks ir programmētājs, uzņēmējs, zinātnieks, tad spēja domāt radoši (t.i. izdomāt kaut ko jaunu vai atrast efektīvāku risinājumu kādai problēmai) ir būtiska panākumu sastāvdaļa.

    "Īstā vieta radošuma kalvei ir augstskolās, nevis vidējā izglītībā."

    Diemžēl šāda pieeja nedarbojas. Ja jaunietim 12 gadus māca, ka ikvienai problēmai ir tikai viens risinājums, viena pareizā atbilde un viens ceļš, kā nonākt pie šīs atbildes, ja viņam ieborē, ka sabiedrība iedalās tajos mistiskajos radošajos cilvēkos (mākslinieki, rakstnieki, izgudrotāji) un parastajos cilvēkos, kuri nav spējīgi domāt radoši, un liek noticēt, ka viņš pieder otrajai grupai, tad šāds cilvēks augstskolā vairs vienkārši nebūs spējīgs mainīt savu domāšanas veidu un kļūt radošs. Salīdzinājumam, iedomāsimies, ka bērnam līdz 19 gadu vecumam nemāca runāt un valodu sāk mācīt tikai augstskolā. Vai tiešām šāds bērns būs spējīgs apgūt valodu un sākt runāt?

  • Reinis Lazda > Ieva Skrebele  

    2012. gada 25. jūlijā, plkst. 7:48

    Lūdzu, iepazīstieties ar tekstu uzmanīgāk. Tur nevienā vietā nav teikts tas, ko Jūs man piedēvējat. Cilvēkam skolā ir jāgūst gan zināšanas, gan jāsaskata radošuma iespējas. Bet zināšanas ir galvenās. Nevajag mācīt radoši likt komatus.

  • Jana Stalidzane  

    2012. gada 27. jūlijā, plkst. 23:27

    Mums izglītības sistēma vēl arvien balstās uz tā saucamo "instrumental knowledge", kas ir ļoti primitīvs zināšanu ieguves veids. Tas it kā apmierina pamatvajadzības, jo cilvēks tiek apmācīts, ka zāle ir zaļa un apelsīnos ir C vitamīns, bet nekur tālāk bērni ar šo informācijas gūzmu netiek. Sociālajās zinātnēs mums ir milzīgs robs, tāpēc man šķiet ir jāstrādā pie tām.
    Ir jāmaina pedagoģijas principi, pieaugušo apmācība, tad līdzi "pavilksies" arī bērni. Ir vērtīgāk ieguldīt paaudzē, kas tagad mācīs mazos, jo, ja 1 skolotājs, kas izprot ways of knowing, skolā parādīsies un sāks īstenot savus mērķus, tad viņš spēs ietekmēt ap 150 - 200 mazos, kas, manuprāt ir liels skaitlis. Ja vienā skolā strādās vismaz 7-10 tādi pedagogi, tad bērniem tiks dota iespēja saprast, ka mūsdienu dzīve balstās uz nebeidzamu attīstību, iemācīties komunicēt un attīstīt idejas.

  • Tiina> Reinis Lazda  

    2012. gada 28. jūlijā, plkst. 20:04

    Tieši to matemātikas daļu, kura nodarbojas ar formulu iekalšanu un atcerēšanos, es arī biju domājis kā pirmo izmetamo sarakstā. - muļķības patiesībā. Ir virkne formulu, bez kurām (iemācīšanās jebšu iekalšanas, izpratnes par pielietošanu) nav iespējama ne tālāka matemātikas izpratne, ne procesu analīze, ne citu eksakto zinātņu apguve, ne daudz kas cits.
    Bet visvairāk piekrītu tam, ka augstā līmenī arī sociālās zinātnes nav iedomājas bez perfektas matemātikas.

  • rainis  

    2012. gada 1. augustā, plkst. 18:44

    apbrīnojami, neviens nav pievērsis uzmanību tam, k ā ir uzrakstīts raksts. tieši tā ir problēma. mums ir jāreformē nevis kaut kāda sistēmas šūniņa, bet pati sistēma. jāatceļ, jāreformē, utt. negribu, lai "industrija" un "sistēma" cilvēkus padara par robotiem vai pašnāvnieciskām vēža šūnām.
    nost ar industriju.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Kara laikā patiesība ir tik apdraudēta, ka tai vienmēr līdzi nāk melu miesassardze.

    Quotes_down
    Vinstons Čērčils

Iesakām

  • Image

    2014. gada 8. janvārī, plkst. 7:01

    Reinis Lazda: Kurp dodas reitingi? (3)

    Vēsturiskie Latvijas partiju reitingi parāda vairākas likumsakarības, kuras būtu interesanti aplūkot, ņemot vērā gan apritējušos divus gadus kopš pēdējām Saeimas vēlēšanām, gan nākamās vēlēšanas pēc nepilna gada, gan valdības veidošanas procesus un jaunu partiju ienākšanu politiskajā vidē.

  • Image

    2015. gada 28. maijā, plkst. 6:05

    Diskusija: RTU ēka kā Latvijas Pēckara un mūsdienu mākslas muzejs (5)

    28. aprīlī notika publiska diskusija par Rīgas Tehniskās universitātes ēkas pārbūvi par Latvijas Pēckara un mūsdienu mākslas muzeju. Piedāvājam jums iepazīties ar šajā sarunā izteiktajiem viedokļiem.

  • Image

    2014. gada 14. oktobrī, plkst. 7:10

    Armands Znotiņš: Divu koncertu sasaukšanās

    Daudzveidīgajā rudens muzikālo pasākumu klāstā divas programmas raisījušas sevišķu interesi, kur vienojošs bija gan stilistiski daudzveidīgais repertuārs, gan arī publikas gaidītu mūziķu priekšnesumi.

  • Image

    2015. gada 11. augustā, plkst. 6:08

    Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš: Pārmaiņas notiek (15)

    Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā Latvijas sabiedrība dažu gadu laikā bija spiesta pieņemt jaunu realitāti, kurā seksualitāte un bauda kļūst par publisku apspriešanas objektu, masu kultūras tēmu un arī preci.

  • Image

    2015. gada 30. janvārī, plkst. 6:01

    E. F. Kuks: Polipropilepifānijas (2)

    Grēks sienas nost, un es kļūstu jo smagāks, Grēki steidz prom, un man šķiet, ka es smiešos, Jo bez grēkiem es jūtos, kā darbs jūtas piecos, Grēks sienas nost, un es kļūstu jo smagāks.

  • Image

    2015. gada 21. augustā, plkst. 6:08

    Vilis Lācītis: Bitilāsana jeb govs poza (6)

    Nevajadzēja jaukt brendiju ar vīnu, nevajadzēja. Zināja taču. Var iet no vājākā uz stiprāko, bet nekad otrādi. Tagad nu sēdi un mokies. Resnais iestrebj vēl minerālīti cerībā, ka paliks labāk. Sūdīgi, bet ko lai dara?

  • Image

    2012. gada 4. aprīlī, plkst. 12:04

    Ieva Sniedze: Tas ir pavisam cits stāsts (15)

    Kā man apgalvoja bibliotekāre: "Mums jau gadiem neviens nav to grāmatu meklējis, jāskatās vai maz vēl ir krājumā". Nepietika drosmes norādīt, ka acīmredzot bibliotēkai mārketings klibo.

  • Image

    2014. gada 14. novembrī, plkst. 8:11

    Sāra Estere: Doma, kas nekad neaizmirstas

    Intervijā Sāra stāsta par to, kā varētu būt radusies pasaule, ko ikdienā dara prezidents, un izsaka aizdomas, ka Dievs un Salavecītis ir viens un tas pats cilvēks.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis