Reinis Lazda: Čūsku eļļa un 21. gadsimta izglītība (11)

  • veģma  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 9:34

    labs raksts, tikai ražošana ņi pri čom iepīta

  • pArt  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 9:51

    Interesants raksts, taču pieņēmums "Manuprāt, no matemātikas programmām varētu izmest labu daļu formulu, to vietā pastiprinot loģikas un informātikas bloku" ir pretrunīgs un nav vieds.
    Problēma nav formulu skaitā, problēma ir novecojušā izglītības sistēmas paradigmā, kur faktoloģija ir mēŗkis, nevis izpratne par procesu. Ikviena fizikas formula ir dabas procesa apraksts - skaista, max lakoniska notikumu eseja, dzeja, piemēram E=mc2.
    Formulas no galvas nav jāmācās, bet tās ir jāprot "atdzejot".

  • Reinis Lazda > pArt  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 9:57

    Piekrītu. Tieši to matemātikas daļu, kura nodarbojas ar formulu iekalšanu un atcerēšanos, es arī biju domājis kā pirmo izmetamo sarakstā. Vairāk ir vajadzīga izpratne par tām.

  • Kārlis Mednieks  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 10:21

    Raksts diezgan aizraujošs. Izglītības sistēmā daudzi caurumi jāizpilda, un daudzi vecie "korķi" jārauj ārā un jāizpilda ar jauniem.

  • b_d  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 12:17

    Sen tas bija, kad skatījos to video, bet man šķita, ka Kena Robinsona vēstījums bija mazliet cits.

    Kopumā piekrītu, ka zināšanas skolā tiek pasniegtas krietni atrauti no dzīves reālijas, un es nerunāju tikai par darba tirgu. Es savos jaunības gados būtu gribējis vairāk zināt gan par "sociālo pasūtījumu", par mērķiem, un sociālo struktūru kā tādu. Tai pat laikā joprojām ir tēze - kas der visiem, tas neder nekam. Protams, ir gan rūpniecības, gan sociālas tendences, bet tā prasti izsakoties - kādam jau arī tās mašīnas būs jātaisa, un ar ātrajiem kursiem tur līdzēts nebūs. Atsevišķiem indivīdiem būs nepieciešama individuāla pieeja. Vai vismaz viņi būs jāizņem no vides, kur piemērotās metodes vai prasības neatbilst viņu līmenim. Diemžēl tas nozīme ne tikai īpaši daudzsološos, bet arī īpaši bezcerīgos gadījumus.

  • veca patiesība  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 20:59

    kāpēc katrs uzskata, ka ir speciālists izglītībā? Nekā jauna

  • Ieva Skrebele  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 23:41

    "Tomēr lielākajai daļai radošums nekad nekļūs par viņu darba galveno instrumentu."

    Ja darbinieks rūpnīcā skrūvē kopā iPhone detaļas, tad, protams, radošums no viņa netiek prasīts. Ja cilvēks ir programmētājs, uzņēmējs, zinātnieks, tad spēja domāt radoši (t.i. izdomāt kaut ko jaunu vai atrast efektīvāku risinājumu kādai problēmai) ir būtiska panākumu sastāvdaļa.

    "Īstā vieta radošuma kalvei ir augstskolās, nevis vidējā izglītībā."

    Diemžēl šāda pieeja nedarbojas. Ja jaunietim 12 gadus māca, ka ikvienai problēmai ir tikai viens risinājums, viena pareizā atbilde un viens ceļš, kā nonākt pie šīs atbildes, ja viņam ieborē, ka sabiedrība iedalās tajos mistiskajos radošajos cilvēkos (mākslinieki, rakstnieki, izgudrotāji) un parastajos cilvēkos, kuri nav spējīgi domāt radoši, un liek noticēt, ka viņš pieder otrajai grupai, tad šāds cilvēks augstskolā vairs vienkārši nebūs spējīgs mainīt savu domāšanas veidu un kļūt radošs. Salīdzinājumam, iedomāsimies, ka bērnam līdz 19 gadu vecumam nemāca runāt un valodu sāk mācīt tikai augstskolā. Vai tiešām šāds bērns būs spējīgs apgūt valodu un sākt runāt?

  • Reinis Lazda > Ieva Skrebele  

    2012. gada 25. jūlijā, plkst. 7:48

    Lūdzu, iepazīstieties ar tekstu uzmanīgāk. Tur nevienā vietā nav teikts tas, ko Jūs man piedēvējat. Cilvēkam skolā ir jāgūst gan zināšanas, gan jāsaskata radošuma iespējas. Bet zināšanas ir galvenās. Nevajag mācīt radoši likt komatus.

  • Jana Stalidzane  

    2012. gada 27. jūlijā, plkst. 23:27

    Mums izglītības sistēma vēl arvien balstās uz tā saucamo "instrumental knowledge", kas ir ļoti primitīvs zināšanu ieguves veids. Tas it kā apmierina pamatvajadzības, jo cilvēks tiek apmācīts, ka zāle ir zaļa un apelsīnos ir C vitamīns, bet nekur tālāk bērni ar šo informācijas gūzmu netiek. Sociālajās zinātnēs mums ir milzīgs robs, tāpēc man šķiet ir jāstrādā pie tām.
    Ir jāmaina pedagoģijas principi, pieaugušo apmācība, tad līdzi "pavilksies" arī bērni. Ir vērtīgāk ieguldīt paaudzē, kas tagad mācīs mazos, jo, ja 1 skolotājs, kas izprot ways of knowing, skolā parādīsies un sāks īstenot savus mērķus, tad viņš spēs ietekmēt ap 150 - 200 mazos, kas, manuprāt ir liels skaitlis. Ja vienā skolā strādās vismaz 7-10 tādi pedagogi, tad bērniem tiks dota iespēja saprast, ka mūsdienu dzīve balstās uz nebeidzamu attīstību, iemācīties komunicēt un attīstīt idejas.

  • Tiina> Reinis Lazda  

    2012. gada 28. jūlijā, plkst. 20:04

    Tieši to matemātikas daļu, kura nodarbojas ar formulu iekalšanu un atcerēšanos, es arī biju domājis kā pirmo izmetamo sarakstā. - muļķības patiesībā. Ir virkne formulu, bez kurām (iemācīšanās jebšu iekalšanas, izpratnes par pielietošanu) nav iespējama ne tālāka matemātikas izpratne, ne procesu analīze, ne citu eksakto zinātņu apguve, ne daudz kas cits.
    Bet visvairāk piekrītu tam, ka augstā līmenī arī sociālās zinātnes nav iedomājas bez perfektas matemātikas.

  • rainis  

    2012. gada 1. augustā, plkst. 18:44

    apbrīnojami, neviens nav pievērsis uzmanību tam, k ā ir uzrakstīts raksts. tieši tā ir problēma. mums ir jāreformē nevis kaut kāda sistēmas šūniņa, bet pati sistēma. jāatceļ, jāreformē, utt. negribu, lai "industrija" un "sistēma" cilvēkus padara par robotiem vai pašnāvnieciskām vēža šūnām.
    nost ar industriju.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Nevienam idiotam nepatīk, ja viņu nosauc par idiotu.

    Quotes_down
    Džeroms D. Selindžers

Iesakām

  • Image

    2013. gada 30. septembrī, plkst. 7:09

    Ivars Ījabs: Cilvēktiesības uz haļavu (23)

    Vai ir kādi saprātīgi argumenti, lai piespiestu, teiksim, skolotāju no Purvciema daudzstāvenes maksāt par dotētu braucienu Rīgas sabiedriskajā transportā Langstiņos pierakstītam uzņēmējam vai advokātam?

  • Image

    2014. gada 19. februārī, plkst. 7:02

    Gija Kančeli un Raimonds Pauls: Tā arī mēdz būt

    Jo sliktāks scenārijs, jo sliktāks režisors, jo es ar lielāku prieku piekritu rakstīt mūziku. Jo man šādam darbam vajadzēja divas nedēļas, bet saņēmu es tikpat lielu honorāru, cik par filmu, ar kuru es strādāju pusgadu.

  • Image

    2014. gada 22. oktobrī, plkst. 6:10

    Jana Kukaine: Par kādu kaislību (1)

    Nepiespiestais vieglums, ar kādu māksliniece kā rotaļājoties iezīmējusi sieviešu sejas vaibstus, liek domāt par uzdrošināšanos, atļaušanos un, jā, arī neprātu – tādu neprātu, kas ir daļa no būšanas par mammu.

  • Image

    2013. gada 24. aprīlī, plkst. 6:58

    Reinis Lazda: Principi (1)

    Gan šķiršanās, gan dzīvesvietas maiņa bieži ir process, kas mūsu pusē joprojām rada mulsumu un dažkārt arī neizpratni. Sevišķi spilgti tas izpaužas, ja kāds nolemj pārcelties uz dzīvi pavisam citā valstī.

  • Image

    2013. gada 5. aprīlī, plkst. 7:04

    Anita Mileika: Mājās es nerakstu dzeju (11)

    mūsu lūpu kaktiņos kalsns nogurums un rūgtums pārvētīsies radioaktīvā smaidā un pēkšņi silta svaiga saindēta maize no tavām gliemežvāku plaukstām kā putnu kāsis no tālām svešām zemēm izslīdēs tava saldā apjomīgā mute tik ilgi gaidītā

  • Image

    2013. gada 22. janvārī, plkst. 7:01

    Jānis Šipkēvics: Kā šipkēvics bargā tenkas lasīja (26)

    Pārbraucis mājās, šipkēvics ķērās pie bargā riharda tenkām, jo nesen bija dzēris kopā ar daci jaunupi bargo, kas, izrādās, nav nekādā sakarā ar šito bargo. bet tas nekas. dragūnu nolēma lasīt, kad nākamnedēļ pie klavierēm sēdēs, skums un dziedās falsetā.

  • Image

    2013. gada 20. novembrī, plkst. 7:11

    Artis Ostups: Bodlēra lasīšanas politika (5)

    "Ļaunuma puķes" ir viena no visvairāk iespiestajām dzejas grāmatām un tās ietekme uz moderno poēziju ir izšķīdusi pārāk daudzos, arī krietni tumšākos atspulgos, lai Bodlēra lasīšana mūs ētiski un estētiski šokētu.

  • Image

    2014. gada 30. jūlijā, plkst. 8:55

    Henrika Andersone: Tas bija satori!

    Intervijā rakstniece stāsta par to, kā uzrunāt pusaudžus lasīt vairāk; kāpēc šobrīd jauniešu vidū tik populāra ir fantāzijas literatūra, kā arī atcerās, ka stāsts par Emmu Gloriju pie viņas atnāca kā satori.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv