Reinis Lazda: Čūsku eļļa un 21. gadsimta izglītība (11)

  • veģma  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 9:34

    labs raksts, tikai ražošana ņi pri čom iepīta

  • pArt  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 9:51

    Interesants raksts, taču pieņēmums "Manuprāt, no matemātikas programmām varētu izmest labu daļu formulu, to vietā pastiprinot loģikas un informātikas bloku" ir pretrunīgs un nav vieds.
    Problēma nav formulu skaitā, problēma ir novecojušā izglītības sistēmas paradigmā, kur faktoloģija ir mēŗkis, nevis izpratne par procesu. Ikviena fizikas formula ir dabas procesa apraksts - skaista, max lakoniska notikumu eseja, dzeja, piemēram E=mc2.
    Formulas no galvas nav jāmācās, bet tās ir jāprot "atdzejot".

  • Reinis Lazda > pArt  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 9:57

    Piekrītu. Tieši to matemātikas daļu, kura nodarbojas ar formulu iekalšanu un atcerēšanos, es arī biju domājis kā pirmo izmetamo sarakstā. Vairāk ir vajadzīga izpratne par tām.

  • Kārlis Mednieks  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 10:21

    Raksts diezgan aizraujošs. Izglītības sistēmā daudzi caurumi jāizpilda, un daudzi vecie "korķi" jārauj ārā un jāizpilda ar jauniem.

  • b_d  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 12:17

    Sen tas bija, kad skatījos to video, bet man šķita, ka Kena Robinsona vēstījums bija mazliet cits.

    Kopumā piekrītu, ka zināšanas skolā tiek pasniegtas krietni atrauti no dzīves reālijas, un es nerunāju tikai par darba tirgu. Es savos jaunības gados būtu gribējis vairāk zināt gan par "sociālo pasūtījumu", par mērķiem, un sociālo struktūru kā tādu. Tai pat laikā joprojām ir tēze - kas der visiem, tas neder nekam. Protams, ir gan rūpniecības, gan sociālas tendences, bet tā prasti izsakoties - kādam jau arī tās mašīnas būs jātaisa, un ar ātrajiem kursiem tur līdzēts nebūs. Atsevišķiem indivīdiem būs nepieciešama individuāla pieeja. Vai vismaz viņi būs jāizņem no vides, kur piemērotās metodes vai prasības neatbilst viņu līmenim. Diemžēl tas nozīme ne tikai īpaši daudzsološos, bet arī īpaši bezcerīgos gadījumus.

  • veca patiesība  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 20:59

    kāpēc katrs uzskata, ka ir speciālists izglītībā? Nekā jauna

  • Ieva Skrebele  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 23:41

    "Tomēr lielākajai daļai radošums nekad nekļūs par viņu darba galveno instrumentu."

    Ja darbinieks rūpnīcā skrūvē kopā iPhone detaļas, tad, protams, radošums no viņa netiek prasīts. Ja cilvēks ir programmētājs, uzņēmējs, zinātnieks, tad spēja domāt radoši (t.i. izdomāt kaut ko jaunu vai atrast efektīvāku risinājumu kādai problēmai) ir būtiska panākumu sastāvdaļa.

    "Īstā vieta radošuma kalvei ir augstskolās, nevis vidējā izglītībā."

    Diemžēl šāda pieeja nedarbojas. Ja jaunietim 12 gadus māca, ka ikvienai problēmai ir tikai viens risinājums, viena pareizā atbilde un viens ceļš, kā nonākt pie šīs atbildes, ja viņam ieborē, ka sabiedrība iedalās tajos mistiskajos radošajos cilvēkos (mākslinieki, rakstnieki, izgudrotāji) un parastajos cilvēkos, kuri nav spējīgi domāt radoši, un liek noticēt, ka viņš pieder otrajai grupai, tad šāds cilvēks augstskolā vairs vienkārši nebūs spējīgs mainīt savu domāšanas veidu un kļūt radošs. Salīdzinājumam, iedomāsimies, ka bērnam līdz 19 gadu vecumam nemāca runāt un valodu sāk mācīt tikai augstskolā. Vai tiešām šāds bērns būs spējīgs apgūt valodu un sākt runāt?

  • Reinis Lazda > Ieva Skrebele  

    2012. gada 25. jūlijā, plkst. 7:48

    Lūdzu, iepazīstieties ar tekstu uzmanīgāk. Tur nevienā vietā nav teikts tas, ko Jūs man piedēvējat. Cilvēkam skolā ir jāgūst gan zināšanas, gan jāsaskata radošuma iespējas. Bet zināšanas ir galvenās. Nevajag mācīt radoši likt komatus.

  • Jana Stalidzane  

    2012. gada 27. jūlijā, plkst. 23:27

    Mums izglītības sistēma vēl arvien balstās uz tā saucamo "instrumental knowledge", kas ir ļoti primitīvs zināšanu ieguves veids. Tas it kā apmierina pamatvajadzības, jo cilvēks tiek apmācīts, ka zāle ir zaļa un apelsīnos ir C vitamīns, bet nekur tālāk bērni ar šo informācijas gūzmu netiek. Sociālajās zinātnēs mums ir milzīgs robs, tāpēc man šķiet ir jāstrādā pie tām.
    Ir jāmaina pedagoģijas principi, pieaugušo apmācība, tad līdzi "pavilksies" arī bērni. Ir vērtīgāk ieguldīt paaudzē, kas tagad mācīs mazos, jo, ja 1 skolotājs, kas izprot ways of knowing, skolā parādīsies un sāks īstenot savus mērķus, tad viņš spēs ietekmēt ap 150 - 200 mazos, kas, manuprāt ir liels skaitlis. Ja vienā skolā strādās vismaz 7-10 tādi pedagogi, tad bērniem tiks dota iespēja saprast, ka mūsdienu dzīve balstās uz nebeidzamu attīstību, iemācīties komunicēt un attīstīt idejas.

  • Tiina> Reinis Lazda  

    2012. gada 28. jūlijā, plkst. 20:04

    Tieši to matemātikas daļu, kura nodarbojas ar formulu iekalšanu un atcerēšanos, es arī biju domājis kā pirmo izmetamo sarakstā. - muļķības patiesībā. Ir virkne formulu, bez kurām (iemācīšanās jebšu iekalšanas, izpratnes par pielietošanu) nav iespējama ne tālāka matemātikas izpratne, ne procesu analīze, ne citu eksakto zinātņu apguve, ne daudz kas cits.
    Bet visvairāk piekrītu tam, ka augstā līmenī arī sociālās zinātnes nav iedomājas bez perfektas matemātikas.

  • rainis  

    2012. gada 1. augustā, plkst. 18:44

    apbrīnojami, neviens nav pievērsis uzmanību tam, k ā ir uzrakstīts raksts. tieši tā ir problēma. mums ir jāreformē nevis kaut kāda sistēmas šūniņa, bet pati sistēma. jāatceļ, jāreformē, utt. negribu, lai "industrija" un "sistēma" cilvēkus padara par robotiem vai pašnāvnieciskām vēža šūnām.
    nost ar industriju.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Mana mūzika dzīvos mūžīgi. Varbūt ir muļķīgi tā teikt, taču fakts paliek fakts – mana mūzika dzīvos mūžīgi.

    Quotes_down
    Bobs Mārlijs

Iesakām

  • Image

    2012. gada 19. decembrī, plkst. 2:12

    Valdis Segliņš: Šoreiz vēl ne (3)

    Olmekiem, protams, ir savi priekšstati par pasaules galu – un tā ir Kukurūzas un Lietus dieva vienlaicīga novēršanās, kam neizbēgami sekos bads. Arī šai tautai labi zināms ir mīts par septiņiem liesajiem gadiem un nelaimēm.

  • Image

    2015. gada 22. aprīlī, plkst. 6:04

    Ivars Krasts: Es varu būt kā atbalss

    Jaunajā Rīgas teātrī Māras Ķimeles iestudētajā izrādē "Aspazija. Personīgi" Ivars Krasts tēlo Raini jaunībā. Mēs tikāmies ar Ivaru, lai parunātu par to, kā iespējams saprast Raini, un to, ko aktierim nozīmē dzīvot uz skatuves.

  • Image

    2012. gada 13. jūnijā, plkst. 8:58

    Katrīna Kuduma: Sulīgu dzērveņu sauja kā ēsma (8)

    Tā ir grāmata, kas izlasāma vienā paņēmienā un ko gribas lasīt un pārlasīt vēl un vēlreiz, katrā no šīm reizēm uztaustot kādu līdz šim nepamanītu šķautni.

  • Image

    2012. gada 6. februārī, plkst. 9:00

    Pauls Bankovskis: Tā kā tādi bērni (33)

    Rūpēs par bērnu tiesībām un drošību, izglītības sistēmas nemitīgu uzlabošanu un savām ērtībām, bērni arvien vairāk un vairāk tiek atbrīvoti no pienākumiem un riska.

  • Image

    2014. gada 6. septembrī, plkst. 2:09

    Dzejkoncerts

    Šogad Dzejas dienu laikā Rīgas Domā notiks vērienīgs "Dzejkoncerts", kurā piedalīsies latviešu mūzikas grupa "Sigma" un septiņi mūsdienu latviešu dzejnieki.

  • Image

    2014. gada 13. maijā, plkst. 23:05

    AK&SM: Mēles melš III (4)

    Raups divatā ar garu vairs ne mirkli nevarēja mājās nosēdēt, tāpēc gāja ārā un sāka visus mācīt. "Beidz izskatīties tik skumjš," Edvīns pamācošā tonī teica Artim Ostupam. "Bet tu – tik priecīgs!" viņš pagriezās pret Kārli Vērdiņu.

  • Image

    2014. gada 28. augustā, plkst. 7:08

    Satori diskusija: Priekšvēlēšanu piedāvājums kultūrai (6)

    Lai apspriestu politisko partiju piedāvājumu kultūras nozarē pirms 12. Saeimas vēlēšanām, mēs aicinājām uz diskusiju "Satori" virtuvē dažādu nozaru ekspertus.

  • Image

    2014. gada 21. janvārī, plkst. 8:01

    Evelīna Sproģe: Nezāļu ravēšana (2)

    Starp citu, vārds "disciplīna" ir radies no latīņu vārda disciplina un nozīmē pamācīšanu, nevis sodu. Tas nozīmē mācīt bērniem, kā uzvesties, līdz viņi paši spēj kontrolēt savu uzvedību.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis