Lipkes Memoriālais muzejs nominēts Pasaules arhitektūras festivāla balvai (9)

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:35

    Kāds gan tur pārsteigums, atslēgas vārds ir ebreji, ne arhitektūra.

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:38

    Nominācija holokausta fetiša balvai būtu precīzs apzīmējums.

  • Dzha  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:51

    Dainutēvs saka ka no arhitektūras un unikāliem risinājumiem tur nekā nav, ja?

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 14:08

    Es saku, ka aprakstītais velk uz fetišu - ķīpsalas zvenieku šķūnis, kā nosa šķirsts un vēl Lipkes kontekstā, kaut kā par traku tas šķiet.

  • Anda Baklāne  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 15:22

    Īstenībā esot bijis tā, ka Latvijas ebreji neatbalstīja šo projektu, jo vēlējās lielāku teikšanu par to, kas un kā tur būs. Iespējams, ebrejiem bija būtiski uzsvērt holokausta pāridarījumu aspektu, kamēr autoriem latviešiem - izglābšanu un kāda latvieša varonību.

  • Jautājums  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 19:32

    Šķiet, ka ebrejiem tiešām ir būtiski uzsvērt, ka visi ir darījuši pāri un ka neviens nav glābis.
    Es nesaprotu, no kurienes Rīgas centrā, kur bērnībā dzīvoju ap 1950. gadu, varēja gadīties tik daudz ebreju, ja jau visi tika iznīcināti. Ļoti labi atceros, ka kopā stāvējām rindās pēc cukura, miltiem un baltmaizes un viņi skaļi un nekautrējoties sarunājās savā valodā, pēc tam brīvi pārgāja uz latviešu valodu. Tie taču nebija no PSRS iebraukušie Latvijai naidīgie ebreji, ja runāja latviski. Daudz viņu bija arī Jūrmalā, kur īrējām vasaras mītnes.

  • ert  

    2012. gada 19. jūlijā, plkst. 14:33

    Es īsti nesaprotu šo projektu tīri pragmatiskā līmenī - kas par viņu maksā un kā viņi cer atgūt ieguldīto naudu? Vai arī tie Lipkes (pirmo reizi dzirdu par viņu) radinieki vienkārši ir bagāti un grib, lai viņu radinieka vārds tiek iemūžināts? Bet projekts tiešām ir interesants un šādu nominācija ir saprotama.

  • RE  

    2012. gada 21. jūlijā, plkst. 20:59

    Nez,ja tas būtu muzejs leģionāram -tad arī nominētu?

  • Sexless  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 11:05

    > to ert > Kāpēc vienmēr kaut kas jāatgūst? Kapitālisms Tev smadzenes sapūdējis? Vai Tu vienmēr ieguldi tikai tāpēc, lai atgūtu? Tādā gadījumā izsaku līdzjūtību.

    Visu cieņu projekta autoriem! Kauns lasīt dažus komentārus, man likās, ka šo portālu lasa mazliet liberālāka publiska - virs klasiski vidējā anti-jebkā. Bail iedomāties, kas te notiktu, ja būtu ziņa par Cukuru, piemēram.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Pirms stājaties laulībā, uzdodiet sev vienu jautājumu: vai jūs spēsiet sarunāties ar šo cilvēku arī tad, kad viņš būs vecs? Viss pārējais laulības dzīvē ir pārejoši.

    Frīdrihs Nīče

Iesakām

  • 2013. gada 1. martā, plkst. 3:03

    Ilmārs Šlāpins: Starp rindiņām lasi, starp rindiņām (6)

    Pašas dziedātājas izskats un uzvedība radīja baumas par neārstējamu slimību vai atkarību no amfetamīniem. Taču viņas popularitāte un ietekme uz krievu populāro mūziku sasniedza vēl nebijušus augstumus.

  • 2016. gada 10. augustā, plkst. 23:49

    Iveta Ķelle: Latvijā mēs īsti neesam izdzīvojuši seksuālo revolūciju (4)

    Mēs uzrunājām nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai saprastu, kāpēc nepieciešams apvienoties biedrībās, asociācijās vai fondos un kā tas palīdz sasniegt sabiedrībai nozīmīgus un kopīgus mērķus.

  • 2017. gada 20. aprīlī, plkst. 5:31

    Armands Znotiņš: Pusnakts kaislības amerikāņu mūzikā

    Andrejs Osokins galu galā ir klasiski skolots pianists. Līdz ar to šeit nemaz tik ļoti nepārsteidza, ka Gēršvina mūzikas ritējumā ievijās pasāžas no Morisa Ravela klavierkoncerta.

  • 2014. gada 18. augustā, plkst. 0:08

    Ilmārs Šlāpins: Ko mēs varam paspēt pirms kara? (10)

    Vēlāk pēc nedod-Dievs-kara un pēckara trūkuma gadiem mēs varētu atcerēties 2014. gada vasaru kā tādus pārticības un greznības "ulmaņlaikus".

  • 2015. gada 24. jūlijā, plkst. 6:07

    Aleksandrs Barons: Es rakstu skumjus jokus (3)

    Kad biju mazs, garāmbraucošo mašīnu radītās skaņas, līdzīgas nopūtām, pildīja manas tukšās dienas, tāpēc, mammai beidzot pārrodoties mājās, es ņēmu viņas lielos iepirkumu maisus un lūdzu sev brālīti. Nekas nav īpaši mainījies, kad lūdzu to pašu Chomsky bārmenim.

  • 2014. gada 5. februārī, plkst. 7:02

    Vilis Lācītis: Nesmuku sieviešu nav (7)

    Kāda maza krūma ērkšķaino lapotni rotā vēja uzmests plastmasas maisiņš ar uzrakstu "Iceland". Pie krūmā gandrīz ieauguša gaismas staba ar uzlīmi "Neighbourhood watch" piestāj melns BMW, no kura izkāpj noputējis celtnieks.

  • 2013. gada 21. maijā, plkst. 7:05

    Evija Trofimova: Paradīzes kāwanatanga (5)

    Jaunzēlande par sevi domā, ka ir pēdējais paradīzes nostūris uz šīs zemes. Daba te ir izslavināti skaista (vulkāni, kalni, ledāji, fjordi un termālie avoti), un zemes jaunums rada ilūziju par tās tīrību un nesamaitātību.

  • 2015. gada 21. janvārī, plkst. 8:01

    Solvita Lazdiņa: Zelta liecības un mācīšanās (16)

    Pēdējā laikā atsevišķas izglītības iestādes izpaužas ar ļoti radošiem risinājumiem – skolēniem tiek pasniegtas dažādu krāsu papīra, piemēram, zelta un sudraba, liecības, kuru krāsa saistīta ar sekmju līmeni.