Lipkes Memoriālais muzejs nominēts Pasaules arhitektūras festivāla balvai (9)

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:35

    Kāds gan tur pārsteigums, atslēgas vārds ir ebreji, ne arhitektūra.

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:38

    Nominācija holokausta fetiša balvai būtu precīzs apzīmējums.

  • Dzha  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:51

    Dainutēvs saka ka no arhitektūras un unikāliem risinājumiem tur nekā nav, ja?

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 14:08

    Es saku, ka aprakstītais velk uz fetišu - ķīpsalas zvenieku šķūnis, kā nosa šķirsts un vēl Lipkes kontekstā, kaut kā par traku tas šķiet.

  • Anda Baklāne  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 15:22

    Īstenībā esot bijis tā, ka Latvijas ebreji neatbalstīja šo projektu, jo vēlējās lielāku teikšanu par to, kas un kā tur būs. Iespējams, ebrejiem bija būtiski uzsvērt holokausta pāridarījumu aspektu, kamēr autoriem latviešiem - izglābšanu un kāda latvieša varonību.

  • Jautājums  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 19:32

    Šķiet, ka ebrejiem tiešām ir būtiski uzsvērt, ka visi ir darījuši pāri un ka neviens nav glābis.
    Es nesaprotu, no kurienes Rīgas centrā, kur bērnībā dzīvoju ap 1950. gadu, varēja gadīties tik daudz ebreju, ja jau visi tika iznīcināti. Ļoti labi atceros, ka kopā stāvējām rindās pēc cukura, miltiem un baltmaizes un viņi skaļi un nekautrējoties sarunājās savā valodā, pēc tam brīvi pārgāja uz latviešu valodu. Tie taču nebija no PSRS iebraukušie Latvijai naidīgie ebreji, ja runāja latviski. Daudz viņu bija arī Jūrmalā, kur īrējām vasaras mītnes.

  • ert  

    2012. gada 19. jūlijā, plkst. 14:33

    Es īsti nesaprotu šo projektu tīri pragmatiskā līmenī - kas par viņu maksā un kā viņi cer atgūt ieguldīto naudu? Vai arī tie Lipkes (pirmo reizi dzirdu par viņu) radinieki vienkārši ir bagāti un grib, lai viņu radinieka vārds tiek iemūžināts? Bet projekts tiešām ir interesants un šādu nominācija ir saprotama.

  • RE  

    2012. gada 21. jūlijā, plkst. 20:59

    Nez,ja tas būtu muzejs leģionāram -tad arī nominētu?

  • Sexless  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 11:05

    > to ert > Kāpēc vienmēr kaut kas jāatgūst? Kapitālisms Tev smadzenes sapūdējis? Vai Tu vienmēr ieguldi tikai tāpēc, lai atgūtu? Tādā gadījumā izsaku līdzjūtību.

    Visu cieņu projekta autoriem! Kauns lasīt dažus komentārus, man likās, ka šo portālu lasa mazliet liberālāka publiska - virs klasiski vidējā anti-jebkā. Bail iedomāties, kas te notiktu, ja būtu ziņa par Cukuru, piemēram.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja tu nezini, kurp vēlies aiziet, tev derēs jebkurš ceļš.

    Lūiss Kerols

Iesakām

  • 2012. gada 7. maijā, plkst. 8:05

    Ieva Skrebele: Autortiesības un brīvā kultūra (105)

    Vai par mākslu vienmēr ir jāmaksā? Ja šo jautājumu uzdotu AKKA/LAA aģentūrai, izdevējiem, ierakstu kompānijām vai kādiem citiem starpniekiem, kuri apgalvo, ka aizstāv māksliniekus, tad atbilde būtu viennozīmīgi "jā".

  • 2014. gada 8. aprīlī, plkst. 1:08

    Mākslai vajag telpu: Indriķis Ģelzis

    Saruna ar jauno un talantīgo mākslinieku Indriķi Ģelzi, kurš jau paspējis piedalīties izstādēs un festivālos Vācijā, Holandē un Francijā.

  • 2016. gada 27. maijā, plkst. 6:22

    Svens Kuzmins: Kā pareizi lasīt Lavkraftu (3)

    Es nemāku pareizi lasīt Lavkraftu. Taču man ir aizdomas, ka saprotu, kā tas būtu jādara, ja nu pēkšņi pēc tā rastos nepieciešamība. Izklaides pēc uzskaitīšu dažus punktus, kuri, manuprāt, būtu jāievēro, iepazīstot šo savdabīgo literatūras parādību.

  • 2012. gada 20. jūnijā, plkst. 8:06

    Ilmārs Šlāpins: Māksla turpināt rakstīt (13)

    Veikli rīkojoties ar rediģēšanas rīkiem, mēs varam savu kaunu par uzrakstīto pavilkt garumā, cenšoties mainīt vārdus vietām vai labojot kļūdas, taču procesa būtība paliek tāda pati – vienā brīdī ir jāizlemj, ko iesākt ar uzrakstīto.

  • 2012. gada 7. septembrī, plkst. 8:09

    Dzejas dienu viesi: Samira Negruša un Nastja Deņisova

    Šogad Dzejas dienās viesojas vairāki ārzemju autori, to skaitā ir divas spilgtas, taču ļoti atšķirīgas dzejnieces - alžīriete Samira Negruša un krievu dzejniece Nastja Deņisova. Piedāvājam viņu dzejas fragmentus.

  • 2015. gada 24. maijā, plkst. 9:05

    Sergejs Timofejevs: Divi vienā. Fjodorovs un Robins-zonde

    Sadarbībā ar "Dirty Deal Teatro" piedāvājam teātra tekstu lasījumu ciklu "Kara piezīmes", kurā deviņu mēnešu garumā dažādi dramaturgi un režisori sekos notikumiem pasaules politiskajā teātrī un transformēs tos jaunos dramaturģiskos tekstos.

  • 2013. gada 14. oktobrī, plkst. 7:10

    Frīdrihs Vilhelms Nīče: Gadījums Vāgners (fragments) (1)

    Būt Vāgnera piekritējiem izmaksā dārgi. Mēģināsim noteikt viņu ietekmi kultūrā. Ko īsti viņa kustība izvirzījusi priekšplānā? Ko tā nobarojusi arvien lielāku? Pirmkārt jau laja, mākslas idiota, iedomību.

  • 2015. gada 16. novembrī, plkst. 8:26

    "Drakoni debesīs": Aino Pervika

    Starptautiskie bērnu literatūras lasījumi "Drakoni debesīs" 2015. gada 24. jūlijā Jaunajā Rīgas teātrī. Tulkotāja Maima Grīnberga lasa igauņu rakstieces Aino Pervikas stāstu "Drakoni svešumā".



Kultūras Ministrija
vkkf