Lipkes Memoriālais muzejs nominēts Pasaules arhitektūras festivāla balvai (9)

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:35

    Kāds gan tur pārsteigums, atslēgas vārds ir ebreji, ne arhitektūra.

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:38

    Nominācija holokausta fetiša balvai būtu precīzs apzīmējums.

  • Dzha  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:51

    Dainutēvs saka ka no arhitektūras un unikāliem risinājumiem tur nekā nav, ja?

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 14:08

    Es saku, ka aprakstītais velk uz fetišu - ķīpsalas zvenieku šķūnis, kā nosa šķirsts un vēl Lipkes kontekstā, kaut kā par traku tas šķiet.

  • Anda Baklāne  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 15:22

    Īstenībā esot bijis tā, ka Latvijas ebreji neatbalstīja šo projektu, jo vēlējās lielāku teikšanu par to, kas un kā tur būs. Iespējams, ebrejiem bija būtiski uzsvērt holokausta pāridarījumu aspektu, kamēr autoriem latviešiem - izglābšanu un kāda latvieša varonību.

  • Jautājums  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 19:32

    Šķiet, ka ebrejiem tiešām ir būtiski uzsvērt, ka visi ir darījuši pāri un ka neviens nav glābis.
    Es nesaprotu, no kurienes Rīgas centrā, kur bērnībā dzīvoju ap 1950. gadu, varēja gadīties tik daudz ebreju, ja jau visi tika iznīcināti. Ļoti labi atceros, ka kopā stāvējām rindās pēc cukura, miltiem un baltmaizes un viņi skaļi un nekautrējoties sarunājās savā valodā, pēc tam brīvi pārgāja uz latviešu valodu. Tie taču nebija no PSRS iebraukušie Latvijai naidīgie ebreji, ja runāja latviski. Daudz viņu bija arī Jūrmalā, kur īrējām vasaras mītnes.

  • ert  

    2012. gada 19. jūlijā, plkst. 14:33

    Es īsti nesaprotu šo projektu tīri pragmatiskā līmenī - kas par viņu maksā un kā viņi cer atgūt ieguldīto naudu? Vai arī tie Lipkes (pirmo reizi dzirdu par viņu) radinieki vienkārši ir bagāti un grib, lai viņu radinieka vārds tiek iemūžināts? Bet projekts tiešām ir interesants un šādu nominācija ir saprotama.

  • RE  

    2012. gada 21. jūlijā, plkst. 20:59

    Nez,ja tas būtu muzejs leģionāram -tad arī nominētu?

  • Sexless  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 11:05

    > to ert > Kāpēc vienmēr kaut kas jāatgūst? Kapitālisms Tev smadzenes sapūdējis? Vai Tu vienmēr ieguldi tikai tāpēc, lai atgūtu? Tādā gadījumā izsaku līdzjūtību.

    Visu cieņu projekta autoriem! Kauns lasīt dažus komentārus, man likās, ka šo portālu lasa mazliet liberālāka publiska - virs klasiski vidējā anti-jebkā. Bail iedomāties, kas te notiktu, ja būtu ziņa par Cukuru, piemēram.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2013. gada 29. aprīlī, plkst. 2:34

    Ivars Ījabs: Galva cilpā (29)

    Strādājot par 200 latiem konservu fabrikā un pa starpām nokrītot miegā kopmītnē, kaut kā nenesas prāts nedz uz "postmateriālajām vērtībām", nedz uz Kārli – Katrīnu, nedz uz demokrātisku līdzdalību 3. paaudzes cilvēktiesību aizsardzības vārdā.

  • 2016. gada 21. septembrī, plkst. 6:49

    Egils Grasmanis: Es ticu šai valstij

    Par to, ko darīt, ja vēlies palīdzēt, bet esi viens. Par to, kā atrast domubiedrus un izveidot sabiedrisku iniciatīvu internetā. Saruna ar Facebook komūnas "Gribu palīdzēt bēgļiem" dibinātāju Egilu Grasmani.

  • 2017. gada 14. martā, plkst. 4:54

    Anna Andersone: Izsmeltais jautājums

    Recenzija par Lauras Grozas-Ķiberes izrādi "Doriana Greja portrets" Dailes teātrī.

  • 2015. gada 7. aprīlī, plkst. 6:04

    Māris Zanders: Ticības lieta (4)

    Mēs esam ļoti skeptiski – dažkārt tik ļoti, ka tas tiek uzskatīts par problēmu. Tomēr vai nav tā, ka mūsu attiecībās ar varu ir daudz paļaušanās un uzticēšanās, kam ar racionālu novērtējumu maz saistības?

  • 2012. gada 16. novembrī, plkst. 8:11

    Amanda Aizpuriete: Padošanās (65)

    Tā es beidzos starp tukšiem likteņiem ar kāpostlapu kompresi ap roku sadauzītu gāžot pa ģīmi zaglīgam slimnīcas sanitāram kurš tomēr pamanījās ievākt manus 30 jūdas grašus

  • 2016. gada 8. aprīlī, plkst. 6:04

    Vilis Lācītis: Kāzu brauciens (3)

    Garais kaut ko nikni noīd cauri mašīnas troksnim, taču tanī brīdī buss palecas pret kārtējo bedri, Lisijs rauj, rauj ar atvēzienu, viņa roka slaidā trajektorijā atsitas pret Bārdas degunu, vienlaikus Garais izdod asinis stindzinošu kliedzienu...

  • 2012. gada 25. aprīlī, plkst. 8:04

    Ieva Sniedze: Nekādas romantikas tur nav (1)

    Kā spilgtāko rakstura iezīmi Teodors Dreizers savai varonei Karolīnai Mīberai, sauktai par māsu Keriju, jau pirmajā grāmatas nodaļā min egoismu un turpmākais stāsts to tikai apstiprina.

  • 2014. gada 26. martā, plkst. 8:03

    Līga Ločmele: Recenzija "Kad kaķēnu sauc par pelīti?"

    Šo grāmatu var lietot gluži kā tādu nelielu vārdnīcu brīžos, kad mute paliek vaļā un trūkst vārdu, lai nosauktu to, ko mazais atkal ir sastrādājis.



Kultūras Ministrija
vkkf