Lipkes Memoriālais muzejs nominēts Pasaules arhitektūras festivāla balvai (9)

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:35

    Kāds gan tur pārsteigums, atslēgas vārds ir ebreji, ne arhitektūra.

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:38

    Nominācija holokausta fetiša balvai būtu precīzs apzīmējums.

  • Dzha  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:51

    Dainutēvs saka ka no arhitektūras un unikāliem risinājumiem tur nekā nav, ja?

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 14:08

    Es saku, ka aprakstītais velk uz fetišu - ķīpsalas zvenieku šķūnis, kā nosa šķirsts un vēl Lipkes kontekstā, kaut kā par traku tas šķiet.

  • Anda Baklāne  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 15:22

    Īstenībā esot bijis tā, ka Latvijas ebreji neatbalstīja šo projektu, jo vēlējās lielāku teikšanu par to, kas un kā tur būs. Iespējams, ebrejiem bija būtiski uzsvērt holokausta pāridarījumu aspektu, kamēr autoriem latviešiem - izglābšanu un kāda latvieša varonību.

  • Jautājums  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 19:32

    Šķiet, ka ebrejiem tiešām ir būtiski uzsvērt, ka visi ir darījuši pāri un ka neviens nav glābis.
    Es nesaprotu, no kurienes Rīgas centrā, kur bērnībā dzīvoju ap 1950. gadu, varēja gadīties tik daudz ebreju, ja jau visi tika iznīcināti. Ļoti labi atceros, ka kopā stāvējām rindās pēc cukura, miltiem un baltmaizes un viņi skaļi un nekautrējoties sarunājās savā valodā, pēc tam brīvi pārgāja uz latviešu valodu. Tie taču nebija no PSRS iebraukušie Latvijai naidīgie ebreji, ja runāja latviski. Daudz viņu bija arī Jūrmalā, kur īrējām vasaras mītnes.

  • ert  

    2012. gada 19. jūlijā, plkst. 14:33

    Es īsti nesaprotu šo projektu tīri pragmatiskā līmenī - kas par viņu maksā un kā viņi cer atgūt ieguldīto naudu? Vai arī tie Lipkes (pirmo reizi dzirdu par viņu) radinieki vienkārši ir bagāti un grib, lai viņu radinieka vārds tiek iemūžināts? Bet projekts tiešām ir interesants un šādu nominācija ir saprotama.

  • RE  

    2012. gada 21. jūlijā, plkst. 20:59

    Nez,ja tas būtu muzejs leģionāram -tad arī nominētu?

  • Sexless  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 11:05

    > to ert > Kāpēc vienmēr kaut kas jāatgūst? Kapitālisms Tev smadzenes sapūdējis? Vai Tu vienmēr ieguldi tikai tāpēc, lai atgūtu? Tādā gadījumā izsaku līdzjūtību.

    Visu cieņu projekta autoriem! Kauns lasīt dažus komentārus, man likās, ka šo portālu lasa mazliet liberālāka publiska - virs klasiski vidējā anti-jebkā. Bail iedomāties, kas te notiktu, ja būtu ziņa par Cukuru, piemēram.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Cilvēki nereti pieprasa vārda brīvību kā kompensāciju par neizmantoto brīvību domāt.

    Quotes_down
    Sērens Kirkegors

Iesakām

  • Image

    2012. gada 30. oktobrī, plkst. 8:10

    Pauls Bankovskis: A huļi ļaunums? (51)

    Labs neviens īsti nepiedzimst. Tāpat kā nepiedzimst ļauns. Dažādu priekšnoteikumu iespaidā ļaunums, kā mēdz teikt, "var izlauzties" pat no šķietami vissirdsšķīstākajām personām.

  • Image

    2014. gada 17. februārī, plkst. 7:02

    Ivars Ījabs: Starpnieks un viņa bezdibenis (1)

    Mēs visi nākam no tradīcijas, kas saka: savtīgās intereses ir kaut kas nepareizs, tās ir pretrunā sabiedriskajam. Tā tas nav!

  • Image

    2014. gada 18. februārī, plkst. 2:05

    Kaspars Groševs: 90 dienas par karu un ne tikai

    "Karš" izstādē ir kā neredzamais ļaundaris, kas atnācis, visu salauzis un aizgājis. Mirušo uzskaitīšana ir tikpat abstrakta kā apvīlētie citāti, "mākslas invalīdi" par karu pastāsta daudz vairāk nekā notikumu uzskaitījums.

  • Image

    2012. gada 14. jūnijā, plkst. 8:13

    Pauls Bankovskis: Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (5)

    Šajā vārdu savienojumā ir ne vien ārkārtīgi trāpīgi iemūžināts kāds nozīmīgs strāvojums Latvijas padomju fotomākslā, bet arī aizskarta problēma, kas fotografēšanu pavada kopš pašiem tās pirmsākumiem.

  • Image

    2013. gada 22. augustā, plkst. 22:08

    Imants Auziņš: Tas mirklis vien! Mirkli dzīvot vērts

    Un paši sevi tiesājam nepielūdzami, skarbi. Turpinām dieva iesākto, bet diemžēl nebeigto darbu: sevi veidojam tālāk, bet citreiz – no pašiem pamatiem granītā, ģipsī, mālā, un tas – viens no grūtākiem amatiem.

  • Image

    2014. gada 14. martā, plkst. 1:44

    Uldis Krastiņš: 1944. gada 13. oktobris no krūštura perspektīvas (2)

    Operācija bija jāveic parastiem zaldātiem, kuru vidū jau 1941. gadā bija nokļuvis arī bijušais LKF referents. Viņam tika tas gods noskūt matus no savas sievas galvas. Viens no šiem matiem iekrita starp manām mežģīnēm.

  • Image

    2014. gada 13. februārī, plkst. 7:02

    Kristīne Želve: Viss notiek pa īstam (5)

    Un nākamajā rītā sekos tas pats, kas vakar – grūstīšanās pie liesās finansējuma bļodas, smagā un brīžam bezcerīgā skaidrošana ierēdņiem un politiķiem, ka, ziniet, tā latviešu kultūra ir tiesīga ne tikai pastāvēt, bet arī tikt atbalstīta...

  • Image

    2014. gada 11. martā, plkst. 8:03

    Anete Piņķe: Ahoi, prom piedzīvojumos! (1)

    Uz trotuāra no asfaltā izmītas bedrītes izspraukusies piparmētra, koši krāsotas dzelzs margrietiņas pamestas vasarnīcas žogā un logs, kurā nedrīkst skatīties, jo var ieraudzīt pliku instrumentālistu (kaimiņienes izdomāta vārdu spēle no ekshibicionists).



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv