Lipkes Memoriālais muzejs nominēts Pasaules arhitektūras festivāla balvai (9)

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:35

    Kāds gan tur pārsteigums, atslēgas vārds ir ebreji, ne arhitektūra.

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:38

    Nominācija holokausta fetiša balvai būtu precīzs apzīmējums.

  • Dzha  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:51

    Dainutēvs saka ka no arhitektūras un unikāliem risinājumiem tur nekā nav, ja?

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 14:08

    Es saku, ka aprakstītais velk uz fetišu - ķīpsalas zvenieku šķūnis, kā nosa šķirsts un vēl Lipkes kontekstā, kaut kā par traku tas šķiet.

  • Anda Baklāne  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 15:22

    Īstenībā esot bijis tā, ka Latvijas ebreji neatbalstīja šo projektu, jo vēlējās lielāku teikšanu par to, kas un kā tur būs. Iespējams, ebrejiem bija būtiski uzsvērt holokausta pāridarījumu aspektu, kamēr autoriem latviešiem - izglābšanu un kāda latvieša varonību.

  • Jautājums  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 19:32

    Šķiet, ka ebrejiem tiešām ir būtiski uzsvērt, ka visi ir darījuši pāri un ka neviens nav glābis.
    Es nesaprotu, no kurienes Rīgas centrā, kur bērnībā dzīvoju ap 1950. gadu, varēja gadīties tik daudz ebreju, ja jau visi tika iznīcināti. Ļoti labi atceros, ka kopā stāvējām rindās pēc cukura, miltiem un baltmaizes un viņi skaļi un nekautrējoties sarunājās savā valodā, pēc tam brīvi pārgāja uz latviešu valodu. Tie taču nebija no PSRS iebraukušie Latvijai naidīgie ebreji, ja runāja latviski. Daudz viņu bija arī Jūrmalā, kur īrējām vasaras mītnes.

  • ert  

    2012. gada 19. jūlijā, plkst. 14:33

    Es īsti nesaprotu šo projektu tīri pragmatiskā līmenī - kas par viņu maksā un kā viņi cer atgūt ieguldīto naudu? Vai arī tie Lipkes (pirmo reizi dzirdu par viņu) radinieki vienkārši ir bagāti un grib, lai viņu radinieka vārds tiek iemūžināts? Bet projekts tiešām ir interesants un šādu nominācija ir saprotama.

  • RE  

    2012. gada 21. jūlijā, plkst. 20:59

    Nez,ja tas būtu muzejs leģionāram -tad arī nominētu?

  • Sexless  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 11:05

    > to ert > Kāpēc vienmēr kaut kas jāatgūst? Kapitālisms Tev smadzenes sapūdējis? Vai Tu vienmēr ieguldi tikai tāpēc, lai atgūtu? Tādā gadījumā izsaku līdzjūtību.

    Visu cieņu projekta autoriem! Kauns lasīt dažus komentārus, man likās, ka šo portālu lasa mazliet liberālāka publiska - virs klasiski vidējā anti-jebkā. Bail iedomāties, kas te notiktu, ja būtu ziņa par Cukuru, piemēram.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Kad tūkstots cilvēku teiks par tevi labu un viens ļaunu, tad ticēs tam vienam.

    Rainis

Iesakām

  • 2016. gada 29. februārī, plkst. 6:50

    Māris Zanders: "Zviedru galds" politikā (1)

    Ar jaunu sparu uzvirmojusī diskusija par stingrākiem kritērijiem politiskajām partijām (lielāks obligātais biedru skaits, pastāvēšanas ilgums) ir bezjēdzīga. Jo tai nav nekāda sakara ar politikas kvalitāti.

  • 2014. gada 16. janvārī, plkst. 7:01

    Voldemārs Johansons: Māksla ir domāšanas veids

    Saruna ar mūzikas autoru baleta iestarpinājumam Riharda Vāgnera operas "Rienci" iestudējumā, ar kuru tiks svinīgi atklāts Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīgas 2014. gada kultūras pasākumu kopums.

  • 2014. gada 25. septembrī, plkst. 7:09

    Jana Kukaine: ...virs miglas jūras

    Vienā brīdī stāsts sāk atgādināt pasaku par velniņiem, un atliek vien sagaidīt izšķirošo brīdi, kad notiks neatgriezeniskās pārmaiņas – cilvēka statusa iegūšana. Nav grūti iedomāties, ka tas varētu būt dzimumakts.

  • 2016. gada 20. aprīlī, plkst. 6:31

    Kārlis Vērpe: Tūkstošiem (bēgļu) stāstu divās nedēļās (7)

    Ko ikviens no mums var iesākt, lai palīdzētu risināt migrācijas krīzi? Ārkārtīgi būtiski ir domāt un runāt – iesaistīties diskusijās ar radiem, draugiem, paziņām, kolēģiem, mēģinot pārstāvēt līdzsvarotu un iecietīgu skatījumu uz tēmu.

  • 2012. gada 11. septembrī, plkst. 8:09

    Inta Miške-Ezergaile: Kad rakstu kaut ko līdzīgu dzejai (9)

    Atklāju jaunu fizikas likumu: lapa vienmēr nolaižas tur, kur krīt tās ēna – vienalga, no kurienes pūš vējš. Gaisā virpuļo lapas, mēs staigājam pa to ēnu plankumiem. Suns grambā saož pagātni un nākotni. Es atzīstu, ka tas ir laiks.

  • 2016. gada 10. maijā, plkst. 7:53

    Iļja Marija Boļšakovs: Mizogīnista piezīmes (8)

    Saka, ka prese brīva, bet paši izteikties neļauj, ja ir cits viedoklis. Tādēļ, ka mums visu informāciju kontrolē vecenes, feministes un geji kopā ar saviem aizstāvjiem. Bet man, cilvēkam no tautas, muti aizvērt nevar.

  • 2014. gada 30. aprīlī, plkst. 7:04

    Ivars Drulle: Pavasara hipsteriozes lēkme (6)

    Šī infekcija plosās visur, izņemot vienīgi augstskolu un vidusskolu ēdnīcas, kuru pavāres, maļot kotletes un klapējot karbonādes franču gaumē, ir ieguvušas imunitāti pret jebko, kas patiešām ir veselīgs un var labi izskatīties.

  • 2014. gada 5. decembrī, plkst. 8:12

    Linda Curika: Dzimumu stereotipi caur rotaļām (12)

    Meitenes vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem, kas ikdienā spēlējas ar Bārbijām, ir vairāk neapmierinātas ar savu ķermeni nekā meitenes, kas ar šīm lellēm nespēlējas.



Kultūras Ministrija
vkkf