Lipkes Memoriālais muzejs nominēts Pasaules arhitektūras festivāla balvai (9)

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:35

    Kāds gan tur pārsteigums, atslēgas vārds ir ebreji, ne arhitektūra.

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:38

    Nominācija holokausta fetiša balvai būtu precīzs apzīmējums.

  • Dzha  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 11:51

    Dainutēvs saka ka no arhitektūras un unikāliem risinājumiem tur nekā nav, ja?

  • Dainutēvs  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 14:08

    Es saku, ka aprakstītais velk uz fetišu - ķīpsalas zvenieku šķūnis, kā nosa šķirsts un vēl Lipkes kontekstā, kaut kā par traku tas šķiet.

  • Anda Baklāne  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 15:22

    Īstenībā esot bijis tā, ka Latvijas ebreji neatbalstīja šo projektu, jo vēlējās lielāku teikšanu par to, kas un kā tur būs. Iespējams, ebrejiem bija būtiski uzsvērt holokausta pāridarījumu aspektu, kamēr autoriem latviešiem - izglābšanu un kāda latvieša varonību.

  • Jautājums  

    2012. gada 18. jūlijā, plkst. 19:32

    Šķiet, ka ebrejiem tiešām ir būtiski uzsvērt, ka visi ir darījuši pāri un ka neviens nav glābis.
    Es nesaprotu, no kurienes Rīgas centrā, kur bērnībā dzīvoju ap 1950. gadu, varēja gadīties tik daudz ebreju, ja jau visi tika iznīcināti. Ļoti labi atceros, ka kopā stāvējām rindās pēc cukura, miltiem un baltmaizes un viņi skaļi un nekautrējoties sarunājās savā valodā, pēc tam brīvi pārgāja uz latviešu valodu. Tie taču nebija no PSRS iebraukušie Latvijai naidīgie ebreji, ja runāja latviski. Daudz viņu bija arī Jūrmalā, kur īrējām vasaras mītnes.

  • ert  

    2012. gada 19. jūlijā, plkst. 14:33

    Es īsti nesaprotu šo projektu tīri pragmatiskā līmenī - kas par viņu maksā un kā viņi cer atgūt ieguldīto naudu? Vai arī tie Lipkes (pirmo reizi dzirdu par viņu) radinieki vienkārši ir bagāti un grib, lai viņu radinieka vārds tiek iemūžināts? Bet projekts tiešām ir interesants un šādu nominācija ir saprotama.

  • RE  

    2012. gada 21. jūlijā, plkst. 20:59

    Nez,ja tas būtu muzejs leģionāram -tad arī nominētu?

  • Sexless  

    2012. gada 24. jūlijā, plkst. 11:05

    > to ert > Kāpēc vienmēr kaut kas jāatgūst? Kapitālisms Tev smadzenes sapūdējis? Vai Tu vienmēr ieguldi tikai tāpēc, lai atgūtu? Tādā gadījumā izsaku līdzjūtību.

    Visu cieņu projekta autoriem! Kauns lasīt dažus komentārus, man likās, ka šo portālu lasa mazliet liberālāka publiska - virs klasiski vidējā anti-jebkā. Bail iedomāties, kas te notiktu, ja būtu ziņa par Cukuru, piemēram.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Nevajadzīgas zināšanas dažkārt mēdz sagādāt daudz prieka.

    Bertrāns Rasels

Iesakām

  • 2012. gada 23. aprīlī, plkst. 8:04

    Marta Krivade: Bajadēra. Nozagtā pasaka (91)

    Deja ķermeņa kompleksu mocītajai pēcpadomju sabiedrībai Baltijā šķiet vairāk tāda skuķu padarīšana, ko uzskatāmi demonstrē joks, ka „hokejs bez alus ir daiļslidošana”.

  • 2016. gada 24. martā, plkst. 8:32

    Vladis Spāre: Es esmu intuitīvists

    Piedāvājam sarunu ar Latvijas Literatūras gada balvas 2016 nominantu kategorijā "Labākais prozas darbs" Vladi Spāri par romānu "Tu nevari dabūt visu, ko gribi", kas iznācis apgādā "Zvaigzne ABC".

  • 2012. gada 8. maijā, plkst. 9:05

    Armands Znotiņš: Nīlas nāras (1)

    Tos, kuri iecienījuši piedzīvojumu romānus ar visiem šim žanram piemītošajiem spēles noteikumiem, visticamāk nomāc gan grāmatas nelineārā struktūra, gan arī brīžiem pavisam tumšais un drūmais vēstījums.

  • 2012. gada 15. augustā, plkst. 8:08

    Artis Ostups: Džona Hārtfīlda skola (7)

    Fotomontieris līdzinās bērnam – no izmestām lietām viņš rada pats savu pasauli; to veicot, viņš neatdarina, bet veido jaunas lietu attiecības, tādējādi izlaužoties ārpus sabiedrībai uzspiestās kārtības, paskatoties uz to no malas.

  • 2013. gada 12. septembrī, plkst. 3:14

    Zvjads Ratiani: Rekviēms dzīvajiem un citi dzejoļi (1)

    Es stāvu pie loga, acis nenovērsdams no debesīm. Nu, protams, no debesīm. No kurienes gan vēl varam gaidīt nelaimi? No kurienes gan vēl gaidīt glābšanu? Un uz ko gan vēl skatīties? Ne jau uz kaimiņu māju.

  • 2014. gada 7. februārī, plkst. 8:02

    Jānis Joņevs: Telefons (19)

    Mēs pēc stundām sēdējām pie kanāla. Pārdaugavā, tur ir tāda vieta, kur neviena cita parasti nav. Tur arī nebija, ko darīt, bet Gustavs parasti kaut ko centās izdomāt. Šoreiz viņš rādīja man savu telefonu.

  • 2012. gada 6. novembrī, plkst. 8:11

    Toms Ķencis: Sniegbaltīte dzīvo laimīgi vēl šobaltdien (13)

    Galvenā varone uzņemas mājas darbus, popularizē higiēnu, pirms miega skaita lūgšanu, bet uz nakti piesavinās visas septiņas gultas, kaut gan 1812. gadā viņai pietika ar vienu.

  • 2013. gada 2. jūlijā, plkst. 8:07

    Liene Brizga-Kalniņa: Kā es mācījos stāstīt bērniem pasakas

    Amerikā, kurā ir arī profesionāli stāstnieki un to asociācijas, pastāv stāstīšanas grupas, kurās vecāki kopīgi apgūst spēju pašiem sacerēt pasakas, veidot naratīvus, lai varētu tos stāstīt bērniem, tā veidojot ar viņiem ciešāku un tuvāku kontaktu.



Kultūras Ministrija
vkkf