Kristīne Želve aicina iesaistīties projektā "Atstāstījums" (4)

  • Ina V.  

    2012. gada 11. jūlijā, plkst. 10:55

    Redzēs, kas sanāks. Ienīstu atstāstus, bet bez tiem neiztikt. Man liekas, ka atstāstījums (labas literatūras atstāstīšana) tik daudz oriģinālam nolaupa, ka bezmaz ikreiz pirms pārstāstīšanas jānolūdzas autoram, lai neņem ļaunā...

  • Halceon  

    2012. gada 11. jūlijā, plkst. 12:37

    Šaubos vai nolaupa. Atstāsts (ārpus skolas konteksta) nav domāts tam, lai īsā veidā dalītos ar darba saturu, bet gan lai izpaustu savu attieksmi, savu reakciju uz darbu.

  • Ina V.  

    2012. gada 11. jūlijā, plkst. 12:49

    "Sava reakcija" ir sava veida interpetācija, tas ir cits, ne atstāsts. Tur var no darba satura nebūt nekā, tikai no tevis.

  • Lizete  

    2012. gada 12. jūlijā, plkst. 14:43

    man gan liekas , ka atstāsts savā veidā spēj parādīt, kas darbā ir bijis spilgts..tik spilgts, ka var atcerēties pēc 400 lpp. izlasīšanas. Cita lieta, ka katram tas spilgtums ir saistīts ar personīgo un ir atkarīgs no paša dzīvē redzētā, izjustā, baudītā, saprastā, mīlētā utt.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Man nav nekā, ko teikt. Es to pasaku, un rodas dzeja.

    Džons Keidžs

Iesakām

  • 2015. gada 13. aprīlī, plkst. 6:04

    Ivars Ījabs: Trešā fronte (4)

    Jūs, protams, varat izveidot tīru propagandas kanālu un griezt no rīta līdz vakaram "Soviet Story" ar krievu subtitriem, taču tad to neviens neskatīsies. Labai propagandai vajag daudz naudas.

  • 2015. gada 18. martā, plkst. 6:03

    Māra Ķimele: To jau mēs nevaram saprast

    Režisore Māra Ķimele Jaunajā Rīgas teātrī iestudējusi izrādi "Aspazija. Personīgi", kurā parādīta Aspazijas un Raiņa attiecību veidošanās no satikšanās brīža līdz laikam, kad Aspazija bija palikusi viena.

  • 2016. gada 19. aprīlī, plkst. 6:07

    Valda Čakare: Vai nu gluži bez patikšanas…

    Kaktuss, uz kura adatām balstīta izrādes idejiskā virsbūve, ir patiesi veiksmīgs atradums. Spēle ar tēla nozīmēm izrādes veidotājiem ļauj noformulēt 21. gadsimta cilvēka vislielāko bēdu – pārlieku aizņemtību ar sevi.

  • 2013. gada 28. maijā, plkst. 9:05

    Dilans Trigs: Drupu psihoanalīze

    Kā drupas – vai tie būtu industriālas rūpnīcas gruveši vai senas civilizācijas paliekas – iekļaujas pilsētas ainavā? Drupas nav tikai deformēta, veselumu zaudējušas materialitātes masa, tas ir arī laika haoss.

  • 2015. gada 13. martā, plkst. 7:03

    Latviešu dzejnieki: Par pavasari (1)

    Sildīs muguru pakalnes, strazdi iesvilpsies liegi, smaidot iešu skatīties es, kā no saules mūk sniegi. Lūk – jau brīnums vītolos briest, baltas bites tur spietos. Liktos tad sirdi kā putnu sviest, lai tā gavilēs smietos.

  • 2014. gada 12. decembrī, plkst. 6:12

    Aina Renda: Himna (fragments) (2)

    Mēs cenšamies būt tādi kā mūsu brāļi, jo visiem cilvēkiem ir jābūt vienādiem. Virs Pasaules Padomes Pils vārtiem ir marmorā iecirsti vārdi: "Mēs esam vieni it visā un visi it vienā. Nav citu cilvēku kā vien dižais mēs – vieni, nedalāmi un mūžīgi."

  • 2013. gada 31. janvārī, plkst. 7:31

    Daniils Harmss: Gadījumi (21)

    Puškinam patika svaidīties ar akmeņiem. Kā ierauga akmeņus, tā sāk ar tiem svaidīties. Dažkārt tā iekarst, ka stāv viss sarkans, rokas vicina, ar akmeņiem svaidās, vienkārši šausmas!

  • 2013. gada 11. aprīlī, plkst. 8:04

    Ina Velberga: Izoperēts nejaucības gēns

    Šķita, ka autore idilliskajā skolā visiem bērniem "izoperējusi nejaucības gēnu". Nav ļaunu smieklu un izsmiekla, nav nedraudzēšanās, nav nopietnu grūtību. Neviens arī no mājām "nenes" nelaimīgumu vai sāpes. Kad jautāju puikam – tā 2. klasē var būt? - viņš teica – nē.



Kultūras Ministrija
vkkf