Kristīne Želve aicina iesaistīties projektā "Atstāstījums" (4)

  • Ina V.  

    2012. gada 11. jūlijā, plkst. 10:55

    Redzēs, kas sanāks. Ienīstu atstāstus, bet bez tiem neiztikt. Man liekas, ka atstāstījums (labas literatūras atstāstīšana) tik daudz oriģinālam nolaupa, ka bezmaz ikreiz pirms pārstāstīšanas jānolūdzas autoram, lai neņem ļaunā...

  • Halceon  

    2012. gada 11. jūlijā, plkst. 12:37

    Šaubos vai nolaupa. Atstāsts (ārpus skolas konteksta) nav domāts tam, lai īsā veidā dalītos ar darba saturu, bet gan lai izpaustu savu attieksmi, savu reakciju uz darbu.

  • Ina V.  

    2012. gada 11. jūlijā, plkst. 12:49

    "Sava reakcija" ir sava veida interpetācija, tas ir cits, ne atstāsts. Tur var no darba satura nebūt nekā, tikai no tevis.

  • Lizete  

    2012. gada 12. jūlijā, plkst. 14:43

    man gan liekas , ka atstāsts savā veidā spēj parādīt, kas darbā ir bijis spilgts..tik spilgts, ka var atcerēties pēc 400 lpp. izlasīšanas. Cita lieta, ka katram tas spilgtums ir saistīts ar personīgo un ir atkarīgs no paša dzīvē redzētā, izjustā, baudītā, saprastā, mīlētā utt.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Es neesmu ātrs domātājs. Ja mani kaut kas ieinteresē, es ar to varu nodarboties gadiem ilgi. Man neapnīk.

    Haruki Murakami

Iesakām

  • 2013. gada 3. aprīlī, plkst. 2:13

    Ivars Ījabs: Viņa (joprojām) neiet (2)

    Cik saprotu, tas, ko pašlaik piedāvā Valsts prezidents ar saviem domubiedriem, ir labākais no divām pasaulēm – saglabājot parlamentāru republiku, vienlaikus ieviest prezidentālām republikām raksturīgus nepolitiskus ministrus.

  • 2015. gada 15. septembrī, plkst. 6:09

    Satori diskusija: Par pieaugšanu

    Pāreja no bērna uz pieaugušo ir viens no svarīgākajiem notikumiem ikviena cilvēka dzīvē. Kādas pēdas tā atstāj mūsu personībā? Kā tikt tai pāri un to nesabojāt? Ko tā pastāsta par mums un pasauli mums apkārt?

  • 2016. gada 17. augustā, plkst. 5:43

    Armands Znotiņš: Skaņu ainavas Cēsu Mākslas festivālā

    Interesanti, kad Georgija Osokina priekšnesumā būs dzirdams kāda latviešu komponista darba pirmatskaņojums vai arī iepriekš tapusi liela mēroga partitūra?

  • 2012. gada 20. septembrī, plkst. 1:07

    Pauls Bankovskis: Gribēju būt godīgs (5)

    Tas bija pilsētas rajons, kas kaut kādā ziņā atgādināja Brīvības ielas posmu Rīgā starp Tallinas un Pērnavas ielu. It kā jau viss svarīgākais pilsētā nebija tālu, taču par centru to nekādā ziņā nesauksi, bet arī priekšpilsēta tā nav.

  • 2016. gada 12. septembrī, plkst. 16:16

    Marko Pogačars: Dievs ir pupaina telefoniste

    šodien esmu iemācījies ko jaunu. pierakstu visu ko redzu. ikkatru domu. ja pastāv dzejas ienaidnieks tad tas šajā gadījumā esmu es.

  • 2014. gada 7. februārī, plkst. 7:02

    Elīna Gabrāne: Ezerlāse (2)

    Es baidos no dienas, kad tu lūgsi mani ievākot. Es nevaru būt ievākota. Esmu brīva lapu un skribelējumu kopa, kura brīvi izjūt vēja spēlīgumu starp vienu, otro, trešo un citām manis daļām. Es varu būt tev haotiska lapu kaudze, bet nekad ievākota grāmata.

  • 2013. gada 28. oktobrī, plkst. 10:13

    Ilmārs Šlāpins: "Rīgas Laiks" klausās jau divdesmit gadus (1)

    Atskats uz divdesmit gadiem žurnāla rubrikā "Rīgas Laiks klausās", kurā ir mēģināts stāstīt par tiem mūzikas albumiem, kurus ir vērts dzirdēt vēl joprojām un par kuriem joprojām ir ko teikt.

  • 2015. gada 26. martā, plkst. 11:03

    Linda Curika: Par visu svarīgāk – iekļauties (1)

    Leļļu teātri es nebiju apmeklējusi kopš tās reizes, kad mani turp aizveda vecmāmiņa. Par to liecina fotogrāfija, kurā es noraudājusies stāvu blakus milzīgam sunim vārdā Pifs un manā mutē trūkst viena priekšzoba.



Kultūras Ministrija
vkkf