Justīne Janpaule: Nenotveramais Barts (11)

  • lasītājs  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 14:40

    Lieliski, paldies! Un tie ir 70.tie !! gadi!Jūtos ieintriģēts tvert pēc ''teksta baudas",jo autores izklāts kliedē manu fobiju no literatūras teorijas pētījumiem, kādus tos atceros kopš studiju laikiem, vai varbūt vismaz, lai pārliecinātos,vai arī manī kāds "aristokrātiska lasītāja" potenciāls.

  • agnese kr.  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 22:32

    laba recenzija

  • aivars eipurs  

    2012. gada 7. jūlijā, plkst. 18:01

    Komentāru tikpat kā nav, jo šomēnes "siesta". Pati grāmatiņa ir tāda, ka regulāri ņemu līdzi, ejot ārā no mājas. Taisnība arī tam, kurš uzrakstīja šeit vai citur komentārā :"..Ar Bartiņu vien nepietiks.." Te patika pēdējās trīs rindkopas.Tas arī nav maz.

  • avral  

    2012. gada 7. jūlijā, plkst. 23:14

    klišeju savārstījums bez jebkāda konteksta

  • Silvestrs  

    2012. gada 7. jūlijā, plkst. 23:26

    Paldies par šo rakstu!

  • Tulkojums  

    2012. gada 8. jūlijā, plkst. 14:48

    Sorry, bet tā nav recenzija. Tulkojuma recenzijā jābūt tulkojuma kvalitāšu apskatam. Ieteiktu paskatīties, ka tulkotāji ir bijuši gana apgrēcīgi pret oriģinālu. Désolé...

  • ..  

    2012. gada 8. jūlijā, plkst. 14:50

    Kas ir tā Justīne? Kāda no daudzajām topošajām kritiķēm? Kur mācījusies šo arodu? Kārtējā pašdarbniece laikam :))) Ieteikums - lasiet I. Čaklo, A. Kubuliņu, R. Veidemani... mācieties, pilnveidojieties, citādi turpināsiet plēst fufeli.

  • Tulkojumam  

    2012. gada 8. jūlijā, plkst. 15:13

    Ieteiktu palasīt angļu un krievu Barta "Teksta baudas" tulkojumus. Tad būs skaidri redzams, ko nozīmē apgrēcība pret oriģinālu.

  • ..  

    2012. gada 8. jūlijā, plkst. 17:30

    Pilnīgi pietiek ar latviešu (ja to par tādu var nosaukt) versiju :)

  • ieva www  

    2012. gada 10. jūlijā, plkst. 21:05

    laba grāmata un laba recenzija
    "The New is not a fashion, it is a value"
    /R.B., The Pleasure of the Text/

  • Lasītājs Tulkojumam  

    2012. gada 8. augustā, plkst. 18:43

    Palasīju oriģinālu, tulkojumu... Tā neko, man patīk kā tulkots un kā risinātas tulkošanas problēmas, jo Barts, manuprāt, tulkotājam ir izcili ciets rieksts (katrā ziņā viens no cietākajiem). Bija tāda laba nodaļa par vāvuļošanu, tēc teikšu tev, "Tulkojum", beidz vāvuļot un savu dusmu pamato ar kādu konkrētu piemēru... Citādi tāda tukša salmu kulšana sanāk... :) No offense ;)

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mana mūzika dzīvos mūžīgi. Varbūt ir muļķīgi tā teikt, taču fakts paliek fakts – mana mūzika dzīvos mūžīgi.

    Bobs Mārlijs

Iesakām

  • 2013. gada 28. janvārī, plkst. 7:47

    Edmunds Cepurītis: Paldies, nē! (4)

    Lai arī reklāma jau ļoti sen bijusi būtiska ekonomiskās sistēmas daļa, diez vai ir nopietns pamats domāt, ka bez tās pēkšņi izzustu cilvēku spēja pirkt un pārdot lietas, kad tas ir abpusēji izdevīgi.

  • 2013. gada 5. martā, plkst. 7:03

    Dmitrijs Petrenko: Izlemt nav iespējams

    Pirmais, kas nāk prātā, ir Kirkegors ar savu "vai nu, vai nu". Ezītis visu laiku dzīvo starp to "vai nu, vai nu" – ko Kirkegors formulē kā estētisko un ētisko izvēli. Mani vairāk interesē ētiskā izvēle. Un Ezīti arī.

  • 2015. gada 18. decembrī, plkst. 12:42

    Ieva Melgalve: Vijīgā taka uz lielo literatūru

    Ikviens bērns agrāk vai vēlāk saskaras ar skumjām un, tā kā pieaugušie reti spēj par tām adekvāti runāt, bērna pasaulē tās iezīmējas sirreālas, atsvešinātas un neatrisināmas.

  • 2013. gada 28. maijā, plkst. 9:05

    Dilans Trigs: Drupu psihoanalīze

    Kā drupas – vai tie būtu industriālas rūpnīcas gruveši vai senas civilizācijas paliekas – iekļaujas pilsētas ainavā? Drupas nav tikai deformēta, veselumu zaudējušas materialitātes masa, tas ir arī laika haoss.

  • 2016. gada 19. augustā, plkst. 5:47

    Harijs Vagrants: Tā pati saule, tās pašas debesis

    nostājos uz Pafosas ceļa un atminos mājas
    tās liekas tik neizskaidrojami tālu –
    pēc rieta spriežot – kaut kur pār labo plecu – uz ziemeļiem

  • 2012. gada 11. oktobrī, plkst. 23:10

    Sabīne Košeļeva: Niere taukos (45)

    Viņai patīk neviena netraucētai apsēsties savā aukstajā virtuvē uz grīļīgā ķebļa, nolikt uz galda papa izrakstīto sudraba pelnu trauku un nesteidzīgi piebeigt stipro smēķi, it kā šoreiz tas tiešām būtu pēdējais šai velna dzīvē.

  • 2016. gada 29. februārī, plkst. 6:59

    Ginta Gerharde-Upeniece: Vēsture kā pārbaudījums

    Pēdējā laikā Latvijas, Eiropas un pat civilizācijas vēsture – un tās visdažādākās interpretācijas – nonākusi sabiedrības uzmanības centrā ne tikai kā pētniecības objekts, bet daudz plašāk – teātrī, kino, mūzikā, vizuālajā mākslā.

  • 2014. gada 30. oktobrī, plkst. 8:10

    Valdis Bergs: Krāsaina izrāde ar labu mūziku (2)

    Saruna ar meitu par šo sižeta līniju un to, vai Skārdulītei piespriestais sods nebija pārāk maigs, man nevedās, jo meita vēlējās tādu kleitu kā Skārdulītei un ko tad tur vēl diskutēt.



Kultūras Ministrija
vkkf