Krišjānis Zeļģis: ar seju es tevi nicinu (25)

  • Skolnieks  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 10:09

    Pirmais un priekšpēdējais patīk, jo tur ir pieminēti gadi, un šie dzejoļi atšķiras no pārējiem ar vēl kaut ko. Nezinu, ar ko. Iespējams, ka tie man atgādina to, kā es gribētu rakstīt, ja mācētu rakstīt un būtu izkopis "kaut kādu savu stilu". Iespējams, ka pārējie dzeļoji pat ir vēl labāki, bet man šķiet, ka es tos īsti neprotu sev pareizi nolasīt. Es pamēģināšu vēlreiz.

  • Agrita  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 11:42

    mežā tā zvēri saulainā maliņā
    tur ir vairāk gaismas bet mazāk pārējā
    zariņi nogaida un liek acīs
    nogaidīšana arī ir gaisma

    Šis ir kā ar zariņu pa seju... Un tad paliek sarkana, sūrstoša švīka. Bet zariņš tāds nevainīgs, jau atliecies... gaida nākamo naivo. Un šis "mazāk pārējā" - no kurām debesīm nāk tādi vārdi?

  • Lauma  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 12:02

    Interesants rakstisanas veids, patiik, ka saakumaa nav nojaushams, par ko buus pants.. un beigas liekas, ka ne par ko jau ari nebija. Prieks, ka joprojam var taa vienkarsi kaut ko pateikt.

  • ..  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 12:47

    par pazudušo atrasto Andri ļoti sirsnīgi.

  • Toms Tr  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 13:41

    Bīstamā valodas daba, bīstamie izvilkumi uz āru..Tas nav vienkārši, bet interesanti

  • ..  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 13:58

    patika

  • &  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 14:59

    paldies, spēcīgi

  • r.m.  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 15:17

    labs. sajūta, kas brīžam pa priekšu valodai jeb - kā lai nodefinē?

  • Artis  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 17:26

    Labi! It īpaši "mēs nedaudz sakliedzāmies".

  • ..  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 19:22

    ritms, jā, ritms!

  • mhm  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 22:14

    mhm, cmuki!

  • ir  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 10:19

    kaut kā ļoti labi

  • A.L.  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 14:50

    Paldies par baudu!

  • Pēteris  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 15:38

    -Ar seju tevi nicinu
    -Mana dirsa klausās

    Man likās garlaicīgi.

  • janis  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 16:11

    un starp citu te nav liekvārdības kā daudziem tagad...

  • didei  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 17:59

    Paldies, Krišjāni!

  • pl_inga  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 19:00

    Grūti pateikt, vai patīk, bet nav arī tā, ka nepatīk. Divējādas sajūtas. Kā kurš dzejolis. Bet varu piekrist par liekvārdību - te tās patiešām nav. Tas priecē.

  • Anna Foma  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 22:26

    īsi kā mirkļi tos lasot biju kā īsos mirkļos, biju,
    viss ir labi līdz vārdam: fakin.

    nē. to nevajadzēja. to vārdu. bet līdz tam viss labi. izlasu, bet prātā palika tieši tas vārds. fakin. kāpēc?(tā nedrīkstēja būt) uzspridzināja visus skaistos, īsos, skumjos, un priecīgos mirkļus.

    runājot par liekvārdību - kas ir liekvārdība? rakstām tad reklāmas, ja redzam liekvārdības.


    paldies, k. daži bija. daži - nē.

  • agnese kr.  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 22:34

    man ļoti patika gandrīz vai visi dzejoļi un visvairāk man patīk, ka Krišjānis kļūst no širmenieka par domātāju.

  • Annai  

    2012. gada 9. jūlijā, plkst. 1:04

    nav jau viss jāspēj sagremot. priecājies, ka tā.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu Tēvs debesīs – paliec tur. Bet mēs paliksim uz zemes – te reizēm ir tik jauki.

    Žaks Prevērs

Iesakām

  • 2015. gada 16. decembrī, plkst. 6:57

    Nikolā Ozano: Ārzemju skatītāja vēstule slavenam režisoram (63)

    Ar ksenofobijas uzplūdiem kā impulsīvu reakciju un arhaisku tieksmi cilvēki parasti paši tiek galā. To sauc par toleranci, un tās veidošana prasa zināmu piepūli. Citiem vārdiem sakot, to sauc par kulturālu attieksmi.

  • 2014. gada 23. oktobrī, plkst. 6:10

    Daira Āboliņa: Mēs nemākam runāt kino valodā (1)

    Decembris Latvijā būs kino mēnesis, kad notiks ne tikai Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana, bet arī "Lielā Kristapa" konkurss un pirmais Rīgas Starptautiskais kinofestivāls.

  • 2013. gada 18. septembrī, plkst. 7:09

    Liene Linde: Iemīlējies? Tev ļoti, ļoti sāpēs (7)

    Pārāk apjomīgs konvencionālā kino patēriņš vulgarizē skatītāja uztveri, liekot pieprasīt no visiem kinomākslas darbiem vienādu formu, jo pretējā gadījumā skatītājs atzīst, ka "kaut kāds stulbs kino, es neko nesapratu, tur lidoja pa gaisu un beigās nomira meitene".

  • 2014. gada 10. janvārī, plkst. 7:01

    Andris Saulītis: Kredītsabiedrība (17)

    Svarīgākais, lai parādnieks pēc iespējas ilgāk maksātu kredītprocentus. Parādnieks var pat bankrotēt bez lieliem kredītdevēja sirdsēstiem, ja vien no viņa ir izspiesti pilnīgi visi "sviedri" un klients ir pilnīgi sauss.

  • 2015. gada 22. maijā, plkst. 6:05

    Daina Sirmā: Nāks mājā tuksnesis rakaris

    jērs kamielis mīļotā plaksti un suns – viss, kam es pieskaros, šūnakmenī sastingst gulstoties ceļā pin kājas it kā es grasītos pārkāpt neatļautās robežas kuras manā kartē nav iezīmētas

  • 2012. gada 22. augustā, plkst. 8:08

    Mārtiņš Meiers: Intimitātes lauskas (35)

    Vienīgais, ko mēs abi, gultā smēķējot, varam gaudot, ir pasenas cigarešu dūmu izmīlētas melodijas no saņurcītu lenšu kaudzes. Un mirklī krāsainas bildes zib gar acīm. Kā ripas sarijušies. Kā mīlā iežņaugušies.

  • 2014. gada 27. novembrī, plkst. 6:11

    Marta Martinsone: Jums ar mūziku vai bez? (1)

    Kas nosaka izrādes mūzikas mūža ilgumu? Vai tā ir spējīga izdzīvot ārpus skatuves? Cik lielā mērā mūzika ir neatņemama teātra mākslas sastāvdaļa, un vai teātris bez mūzikas ir/būtu ieguvējs vai zaudētājs?

  • 2015. gada 26. martā, plkst. 11:03

    Linda Curika: Par visu svarīgāk – iekļauties (1)

    Leļļu teātri es nebiju apmeklējusi kopš tās reizes, kad mani turp aizveda vecmāmiņa. Par to liecina fotogrāfija, kurā es noraudājusies stāvu blakus milzīgam sunim vārdā Pifs un manā mutē trūkst viena priekšzoba.



Kultūras Ministrija
vkkf