Krišjānis Zeļģis: ar seju es tevi nicinu (25)

  • Skolnieks  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 10:09

    Pirmais un priekšpēdējais patīk, jo tur ir pieminēti gadi, un šie dzejoļi atšķiras no pārējiem ar vēl kaut ko. Nezinu, ar ko. Iespējams, ka tie man atgādina to, kā es gribētu rakstīt, ja mācētu rakstīt un būtu izkopis "kaut kādu savu stilu". Iespējams, ka pārējie dzeļoji pat ir vēl labāki, bet man šķiet, ka es tos īsti neprotu sev pareizi nolasīt. Es pamēģināšu vēlreiz.

  • Agrita  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 11:42

    mežā tā zvēri saulainā maliņā
    tur ir vairāk gaismas bet mazāk pārējā
    zariņi nogaida un liek acīs
    nogaidīšana arī ir gaisma

    Šis ir kā ar zariņu pa seju... Un tad paliek sarkana, sūrstoša švīka. Bet zariņš tāds nevainīgs, jau atliecies... gaida nākamo naivo. Un šis "mazāk pārējā" - no kurām debesīm nāk tādi vārdi?

  • Lauma  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 12:02

    Interesants rakstisanas veids, patiik, ka saakumaa nav nojaushams, par ko buus pants.. un beigas liekas, ka ne par ko jau ari nebija. Prieks, ka joprojam var taa vienkarsi kaut ko pateikt.

  • ..  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 12:47

    par pazudušo atrasto Andri ļoti sirsnīgi.

  • Toms Tr  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 13:41

    Bīstamā valodas daba, bīstamie izvilkumi uz āru..Tas nav vienkārši, bet interesanti

  • ..  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 13:58

    patika

  • &  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 14:59

    paldies, spēcīgi

  • r.m.  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 15:17

    labs. sajūta, kas brīžam pa priekšu valodai jeb - kā lai nodefinē?

  • Artis  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 17:26

    Labi! It īpaši "mēs nedaudz sakliedzāmies".

  • ..  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 19:22

    ritms, jā, ritms!

  • mhm  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 22:14

    mhm, cmuki!

  • ir  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 10:19

    kaut kā ļoti labi

  • A.L.  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 14:50

    Paldies par baudu!

  • Pēteris  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 15:38

    -Ar seju tevi nicinu
    -Mana dirsa klausās

    Man likās garlaicīgi.

  • janis  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 16:11

    un starp citu te nav liekvārdības kā daudziem tagad...

  • didei  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 17:59

    Paldies, Krišjāni!

  • pl_inga  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 19:00

    Grūti pateikt, vai patīk, bet nav arī tā, ka nepatīk. Divējādas sajūtas. Kā kurš dzejolis. Bet varu piekrist par liekvārdību - te tās patiešām nav. Tas priecē.

  • Anna Foma  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 22:26

    īsi kā mirkļi tos lasot biju kā īsos mirkļos, biju,
    viss ir labi līdz vārdam: fakin.

    nē. to nevajadzēja. to vārdu. bet līdz tam viss labi. izlasu, bet prātā palika tieši tas vārds. fakin. kāpēc?(tā nedrīkstēja būt) uzspridzināja visus skaistos, īsos, skumjos, un priecīgos mirkļus.

    runājot par liekvārdību - kas ir liekvārdība? rakstām tad reklāmas, ja redzam liekvārdības.


    paldies, k. daži bija. daži - nē.

  • agnese kr.  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 22:34

    man ļoti patika gandrīz vai visi dzejoļi un visvairāk man patīk, ka Krišjānis kļūst no širmenieka par domātāju.

  • Annai  

    2012. gada 9. jūlijā, plkst. 1:04

    nav jau viss jāspēj sagremot. priecājies, ka tā.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Karš nav nekāds piedzīvojums. Karš ir slimība. Kaut kas līdzīgs tīfam.

    Antuāns de Sent-Ekziperī

Iesakām

  • 2014. gada 3. februārī, plkst. 7:02

    Ivars Ījabs: Pūpēdis (1)

    Ar skandāliem ir kā ar sēnēm. Katrā mežā ik rudeni izaug tikai ierobežots daudzums sēņu, kuras turklāt nolasa agrākie sēņotāji. Mēdz būt īsti sēņu gadi, kad tās nav īsti kur likt un visiem pietiek atliektiem galiem. Bet ir arī gadi bez sēnēm.

  • 2015. gada 14. oktobrī, plkst. 5:09

    Andrejs Žagars: Man ir svarīgi, lai skatītājs gūst katarsi (1)

    Bijušais Latvijas Nacionālās operas direktors, aktieris un režisors Andrejs Žagars atgriežas uz Dailes teātra skatuves kā dramatiskas izrādes režisors, iestudējot psiholoģisku trilleri "Ziloņa dziesma".

  • 2013. gada 8. septembrī, plkst. 23:09

    Marta Martinsone: Pasaule ir neērta, neērta vieta

    Pirmā doma, kas man iešāvās prātā pēc izrādes "Serža efekts" noskatīšanās, bija: pilnīgs mīļums. Tiešām – sēdēju un visu izrādi smaidīju tā, it kā būtu tikko iemīlējusies. Bija smiekli, bet ne tie skaļie un nebeidzamie, kad nevar elpu ievilkt, bet tie klusie, smaidīgie smiekli.

  • 2015. gada 23. janvārī, plkst. 6:01

    Jānis Taurens: Triste et lent

    Rakstīt īsi un fragmentāri atkal ir modē. Fragmentāras ir arī manas atmiņas un rakstu gabali – savi un sveši –, kas tajās pavīd. Ceru, ka tie veidos kādu jēgas mozaīku.

  • 2013. gada 22. februārī, plkst. 8:02

    Jana Egle: Bet miers ar tevi mīļā (8)

    Naktīs kad tevis nav blakus viņa kā zaķis nedroši iemieg atvērtiem plakstiem acis kalst un smaragda zibšņi no nevienādajām zīlītēm tukšas istabas pelēkzaļos nospiedumus uz tīklenes atstāj

  • 2012. gada 1. novembrī, plkst. 10:11

    Agnese Rutkēviča: Pasaka par zilo tanku (6)

    Dažas dienas jutos kā slazdā. Nekas prātā nenāca. Tad es gāju pie sava priekšnieka un teicu: "Vecīt, nebūs nekāda raksta." Un viņš man atbildēja: "Saceri kaut vai pasaciņu!"

  • 2016. gada 25. novembrī, plkst. 5:59

    Valters Negribs: Joga mūsdienu sabiedrībā un Senajā Indijā

    Iedziļinoties jogas vēsturē, kļūst skaidrs, ka joga nav kaut kāda mūžīga un nemainīga prakse, kas nāk no Senās Indijas aizvēstures. Tā ir dzīva tradīcija, kas mainās, attīstās un tiek pielāgota dažādiem kontekstiem.

  • 2015. gada 19. martā, plkst. 10:03

    Bārbala Simsone: Lūdzu, skolotāj, nesitiet!

    No kuras stundas jūs baidījāties pamatskolā? Es baidījos no fizkultūras. Priekšmetam kā tādam nebija ne vainas. Taču to mācīja Tā Skolotāja.



Kultūras Ministrija
vkkf