Krišjānis Zeļģis: ar seju es tevi nicinu (25)

  • Skolnieks  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 10:09

    Pirmais un priekšpēdējais patīk, jo tur ir pieminēti gadi, un šie dzejoļi atšķiras no pārējiem ar vēl kaut ko. Nezinu, ar ko. Iespējams, ka tie man atgādina to, kā es gribētu rakstīt, ja mācētu rakstīt un būtu izkopis "kaut kādu savu stilu". Iespējams, ka pārējie dzeļoji pat ir vēl labāki, bet man šķiet, ka es tos īsti neprotu sev pareizi nolasīt. Es pamēģināšu vēlreiz.

  • Agrita  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 11:42

    mežā tā zvēri saulainā maliņā
    tur ir vairāk gaismas bet mazāk pārējā
    zariņi nogaida un liek acīs
    nogaidīšana arī ir gaisma

    Šis ir kā ar zariņu pa seju... Un tad paliek sarkana, sūrstoša švīka. Bet zariņš tāds nevainīgs, jau atliecies... gaida nākamo naivo. Un šis "mazāk pārējā" - no kurām debesīm nāk tādi vārdi?

  • Lauma  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 12:02

    Interesants rakstisanas veids, patiik, ka saakumaa nav nojaushams, par ko buus pants.. un beigas liekas, ka ne par ko jau ari nebija. Prieks, ka joprojam var taa vienkarsi kaut ko pateikt.

  • ..  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 12:47

    par pazudušo atrasto Andri ļoti sirsnīgi.

  • Toms Tr  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 13:41

    Bīstamā valodas daba, bīstamie izvilkumi uz āru..Tas nav vienkārši, bet interesanti

  • ..  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 13:58

    patika

  • &  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 14:59

    paldies, spēcīgi

  • r.m.  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 15:17

    labs. sajūta, kas brīžam pa priekšu valodai jeb - kā lai nodefinē?

  • Artis  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 17:26

    Labi! It īpaši "mēs nedaudz sakliedzāmies".

  • ..  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 19:22

    ritms, jā, ritms!

  • mhm  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 22:14

    mhm, cmuki!

  • ir  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 10:19

    kaut kā ļoti labi

  • A.L.  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 14:50

    Paldies par baudu!

  • Pēteris  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 15:38

    -Ar seju tevi nicinu
    -Mana dirsa klausās

    Man likās garlaicīgi.

  • janis  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 16:11

    un starp citu te nav liekvārdības kā daudziem tagad...

  • didei  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 17:59

    Paldies, Krišjāni!

  • pl_inga  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 19:00

    Grūti pateikt, vai patīk, bet nav arī tā, ka nepatīk. Divējādas sajūtas. Kā kurš dzejolis. Bet varu piekrist par liekvārdību - te tās patiešām nav. Tas priecē.

  • Anna Foma  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 22:26

    īsi kā mirkļi tos lasot biju kā īsos mirkļos, biju,
    viss ir labi līdz vārdam: fakin.

    nē. to nevajadzēja. to vārdu. bet līdz tam viss labi. izlasu, bet prātā palika tieši tas vārds. fakin. kāpēc?(tā nedrīkstēja būt) uzspridzināja visus skaistos, īsos, skumjos, un priecīgos mirkļus.

    runājot par liekvārdību - kas ir liekvārdība? rakstām tad reklāmas, ja redzam liekvārdības.


    paldies, k. daži bija. daži - nē.

  • agnese kr.  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 22:34

    man ļoti patika gandrīz vai visi dzejoļi un visvairāk man patīk, ka Krišjānis kļūst no širmenieka par domātāju.

  • Annai  

    2012. gada 9. jūlijā, plkst. 1:04

    nav jau viss jāspēj sagremot. priecājies, ka tā.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Izglītotu tautu ir vieglāk pārvaldīt.

    Quotes_down
    Frīdrihs Lielais

Iesakām

  • Image

    2012. gada 27. februārī, plkst. 7:20

    Aleksis Zoldners: Politkorektuma diskrētais šarms (34)

    Runājot par to, ka cilvēki ar politkorektumu aizgājuši par tālu, Alvis Hermanis piemin tieši Andresu Breivīku, kurš savā bēdīgi slavenajā manifestā politkorektumam ir veltījis ievērojamu kritikas apjomu.

  • Image

    2014. gada 28. aprīlī, plkst. 7:04

    Andris Razāns: Cilvēks var ietekmēt vēstures gaitu (3)

    Saruna LU Vēstures un filozofijas fakultātes bibliotēkā ar Latvijas vēstnieku ASV - par vēstures studiju nozīmi viņa dzīvē un personības lomu politiskajos procesos.

  • Image

    2014. gada 6. martā, plkst. 4:48

    Artis Ostups: Piezīmes par Alliksāru (1)

    Vīrietis izklaidīgi malko kafiju, pēkšņi pārtrauc, ātri pārlaiž vērīgu un pētošu skatienu, trīs reizes uzsit pa galdiņu, pieceļas un sāk lasīt. Skaļā un tālu sadzirdamā balsī. Lasa dīvainā, monotonā tonī, ar pirkstiem līdzi sizdams ritmu.

  • Image

    2012. gada 4. oktobrī, plkst. 8:10

    Linda Vēbere: Art of Resilience (Māksla pielāgoties) (9)

    Risinot ekoloģijas un tehnoloģiju tēmu, ievainotās dabas tēls vai populārā ekoloģiskā retorika, šķiet, ved strupceļā. Tā vietā, lai domātu par cilvēka vietu dabā, būtu jāsaprot cilvēces vieta vēsturē.

  • Image

    2012. gada 11. maijā, plkst. 13:05

    Jānis Hvoinskis: Marijas sapnis (13)

    Un negribēt vairs ne nāves ne alkohola vien skumjas pārklājas aizvien bezgalīgākām kārtām un līdzinās pāršķirtu grāmatu lapām

  • Image

    2012. gada 19. aprīlī, plkst. 9:16

    Madara Rutkēviča: Tēva acīs snieg (26)

    Pēc tās ziemas nakts Talsiņas tēvs vairs nevar staigāt. Sēž istabā un krāso lūpas. Talsiņa skolā nevienam nestāsta par tēvu. Vienreiz skolotāja jautā, Talsiņa atbild, ka tēvs miris. Nosalis sniegā.

  • Image

    2013. gada 17. decembrī, plkst. 7:12

    Marta Martinsone: Nav noziegums izdaiļot realitāti (1)

    Skatoties filmu, ir mirkļi, kad sirds sažņaudzas empātiskā kaunā, jo zini, ka varoņu veiktās rīcības ir tik muļķīgas un racionāli nepamatotas. Un sāpīgākais ir tas, ka vari atcerēties neskaitāmas reizes, kad esi rīkojies tikpat muļķīgi.

  • Image

    2013. gada 29. oktobrī, plkst. 8:10

    Liene Brizga-Kalniņa: Mans dārgais, izdomātais draugs

    Dukši bija Jurģa izdomātas būtnes, kas parādījās apmēram divu gadu vecumā, pastāvīgi pavadoņi visās dzīves norisēs, spēļu un sarunu biedri. Tas bija kā pastāvīgi ieslēgts radio.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv