Krišjānis Zeļģis: ar seju es tevi nicinu (25)

  • Skolnieks  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 10:09

    Pirmais un priekšpēdējais patīk, jo tur ir pieminēti gadi, un šie dzejoļi atšķiras no pārējiem ar vēl kaut ko. Nezinu, ar ko. Iespējams, ka tie man atgādina to, kā es gribētu rakstīt, ja mācētu rakstīt un būtu izkopis "kaut kādu savu stilu". Iespējams, ka pārējie dzeļoji pat ir vēl labāki, bet man šķiet, ka es tos īsti neprotu sev pareizi nolasīt. Es pamēģināšu vēlreiz.

  • Agrita  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 11:42

    mežā tā zvēri saulainā maliņā
    tur ir vairāk gaismas bet mazāk pārējā
    zariņi nogaida un liek acīs
    nogaidīšana arī ir gaisma

    Šis ir kā ar zariņu pa seju... Un tad paliek sarkana, sūrstoša švīka. Bet zariņš tāds nevainīgs, jau atliecies... gaida nākamo naivo. Un šis "mazāk pārējā" - no kurām debesīm nāk tādi vārdi?

  • Lauma  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 12:02

    Interesants rakstisanas veids, patiik, ka saakumaa nav nojaushams, par ko buus pants.. un beigas liekas, ka ne par ko jau ari nebija. Prieks, ka joprojam var taa vienkarsi kaut ko pateikt.

  • ..  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 12:47

    par pazudušo atrasto Andri ļoti sirsnīgi.

  • Toms Tr  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 13:41

    Bīstamā valodas daba, bīstamie izvilkumi uz āru..Tas nav vienkārši, bet interesanti

  • ..  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 13:58

    patika

  • &  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 14:59

    paldies, spēcīgi

  • r.m.  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 15:17

    labs. sajūta, kas brīžam pa priekšu valodai jeb - kā lai nodefinē?

  • Artis  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 17:26

    Labi! It īpaši "mēs nedaudz sakliedzāmies".

  • ..  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 19:22

    ritms, jā, ritms!

  • mhm  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 22:14

    mhm, cmuki!

  • ir  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 10:19

    kaut kā ļoti labi

  • A.L.  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 14:50

    Paldies par baudu!

  • Pēteris  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 15:38

    -Ar seju tevi nicinu
    -Mana dirsa klausās

    Man likās garlaicīgi.

  • janis  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 16:11

    un starp citu te nav liekvārdības kā daudziem tagad...

  • didei  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 17:59

    Paldies, Krišjāni!

  • pl_inga  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 19:00

    Grūti pateikt, vai patīk, bet nav arī tā, ka nepatīk. Divējādas sajūtas. Kā kurš dzejolis. Bet varu piekrist par liekvārdību - te tās patiešām nav. Tas priecē.

  • Anna Foma  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 22:26

    īsi kā mirkļi tos lasot biju kā īsos mirkļos, biju,
    viss ir labi līdz vārdam: fakin.

    nē. to nevajadzēja. to vārdu. bet līdz tam viss labi. izlasu, bet prātā palika tieši tas vārds. fakin. kāpēc?(tā nedrīkstēja būt) uzspridzināja visus skaistos, īsos, skumjos, un priecīgos mirkļus.

    runājot par liekvārdību - kas ir liekvārdība? rakstām tad reklāmas, ja redzam liekvārdības.


    paldies, k. daži bija. daži - nē.

  • agnese kr.  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 22:34

    man ļoti patika gandrīz vai visi dzejoļi un visvairāk man patīk, ka Krišjānis kļūst no širmenieka par domātāju.

  • Annai  

    2012. gada 9. jūlijā, plkst. 1:04

    nav jau viss jāspēj sagremot. priecājies, ka tā.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mākslinieks ir kāds, kurš rada lietas, kas cilvēkiem nav vajadzīgas.

    Endijs Vorhols

Iesakām

  • 2013. gada 29. maijā, plkst. 7:05

    Santa Remere: Neatkarīgo kultūras centru vadītāju tīklos (6)

    Kad man saka, ka tagad mēs sadalīsimies komandās, nostāsimies četrās rindās, apskausim sev tuvāk stāvošo vai kritīsim viens otram rokās, lai vairotu savstarpējo uzticēšanos, es jūtu nepārvaramu vēlmi atdalīties no grupas.

  • 2016. gada 22. martā, plkst. 6:50

    Jānis Rokpelnis: Man ir dīvaina rakstīšanas maniere

    Balva par mūža ieguldījumu Latvijas literatūrā 2016. gadā tiek piešķirta dzejniekam Jānim Rokpelnim, bet viņa 2015. gada krājums "Post Factum" nominēts dzejas kategorijā.

  • 2016. gada 15. septembrī, plkst. 6:48

    Henriks Eliass Zēgners: Labākais latviešu hiphops un visi tā trūkumi (2)

    Skutelis joprojām spēj aizraut – trāpīgi salīdzinājumi, enerģija balsī, pārliecība –, par spīti albuma trūkumiem, tas tomēr spēj noturēt uzmanību. Ir liels prieks dzirdēt kaut ko būtiski atšķirīgu no ierastā latviešu hiphopa.

  • 2015. gada 23. janvārī, plkst. 6:01

    Jānis Taurens: Triste et lent

    Rakstīt īsi un fragmentāri atkal ir modē. Fragmentāras ir arī manas atmiņas un rakstu gabali – savi un sveši –, kas tajās pavīd. Ceru, ka tie veidos kādu jēgas mozaīku.

  • 2014. gada 27. jūnijā, plkst. 6:06

    Laura Elcere: Divvientulība (3)

    Pamodos no tādas mazas vēlmītes nomirt, bet tas jau laikam normāli. Nevar taču visu laiku gribēt dzīvot. Vai arī, zini, krūtīs kā tāda ieplaisājusi ledene ar biezu, karstu pildījumu. Kad rakstu, tad kļūst vieglāk, tā jau ir ar rakstīšanu.

  • 2013. gada 30. janvārī, plkst. 7:27

    Valters Benjamins: Nezināmās anekdotes par Kantu (7)

    "Skolotām sievietēm," atzīmē Kants, "viņu grāmatas ir vajadzīgas tādā pašā mērā kā pulkstenis; viņas to nēsā līdzi, lai citi redzētu, ka viņām tāds vispār ir."

  • 2013. gada 5. decembrī, plkst. 2:23

    Šo filmu var skatīties tikai un vienīgi ar komentāriem (2)

    1986. gads tiešām nebija vienkāršs laiks Latvijā, tas bija tādu nepamatotu cerību laiks, ideālo cerību laiks, kuram bija pakļauts arī Jānis Streičs. Un to viņš arī filmā dara, un tas izskatās diezgan naivi.

  • 2015. gada 16. jūnijā, plkst. 8:06

    Rūta Briede: Mākslai pa pēdām

    Četrus gadus strādājot bilžu grāmatu sērijas "Bikibuks" komandā, esmu uzzinājusi par sēriju "žanra" gaišajām un tumšajām pusēm. Veikt sērijveida darbības jebkurā no mākslas jomām ir skaidra diagnoze neracionālam ideālismam, ticībai tam, ka tavas idejas būs nepieciešamas ilgtermiņā.



Kultūras Ministrija
vkkf