Krišjānis Zeļģis: ar seju es tevi nicinu (25)

  • Skolnieks  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 10:09

    Pirmais un priekšpēdējais patīk, jo tur ir pieminēti gadi, un šie dzejoļi atšķiras no pārējiem ar vēl kaut ko. Nezinu, ar ko. Iespējams, ka tie man atgādina to, kā es gribētu rakstīt, ja mācētu rakstīt un būtu izkopis "kaut kādu savu stilu". Iespējams, ka pārējie dzeļoji pat ir vēl labāki, bet man šķiet, ka es tos īsti neprotu sev pareizi nolasīt. Es pamēģināšu vēlreiz.

  • Agrita  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 11:42

    mežā tā zvēri saulainā maliņā
    tur ir vairāk gaismas bet mazāk pārējā
    zariņi nogaida un liek acīs
    nogaidīšana arī ir gaisma

    Šis ir kā ar zariņu pa seju... Un tad paliek sarkana, sūrstoša švīka. Bet zariņš tāds nevainīgs, jau atliecies... gaida nākamo naivo. Un šis "mazāk pārējā" - no kurām debesīm nāk tādi vārdi?

  • Lauma  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 12:02

    Interesants rakstisanas veids, patiik, ka saakumaa nav nojaushams, par ko buus pants.. un beigas liekas, ka ne par ko jau ari nebija. Prieks, ka joprojam var taa vienkarsi kaut ko pateikt.

  • ..  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 12:47

    par pazudušo atrasto Andri ļoti sirsnīgi.

  • Toms Tr  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 13:41

    Bīstamā valodas daba, bīstamie izvilkumi uz āru..Tas nav vienkārši, bet interesanti

  • ..  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 13:58

    patika

  • &  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 14:59

    paldies, spēcīgi

  • r.m.  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 15:17

    labs. sajūta, kas brīžam pa priekšu valodai jeb - kā lai nodefinē?

  • Artis  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 17:26

    Labi! It īpaši "mēs nedaudz sakliedzāmies".

  • ..  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 19:22

    ritms, jā, ritms!

  • mhm  

    2012. gada 4. jūlijā, plkst. 22:14

    mhm, cmuki!

  • ir  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 10:19

    kaut kā ļoti labi

  • A.L.  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 14:50

    Paldies par baudu!

  • Pēteris  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 15:38

    -Ar seju tevi nicinu
    -Mana dirsa klausās

    Man likās garlaicīgi.

  • janis  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 16:11

    un starp citu te nav liekvārdības kā daudziem tagad...

  • didei  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 17:59

    Paldies, Krišjāni!

  • pl_inga  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 19:00

    Grūti pateikt, vai patīk, bet nav arī tā, ka nepatīk. Divējādas sajūtas. Kā kurš dzejolis. Bet varu piekrist par liekvārdību - te tās patiešām nav. Tas priecē.

  • Anna Foma  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 22:26

    īsi kā mirkļi tos lasot biju kā īsos mirkļos, biju,
    viss ir labi līdz vārdam: fakin.

    nē. to nevajadzēja. to vārdu. bet līdz tam viss labi. izlasu, bet prātā palika tieši tas vārds. fakin. kāpēc?(tā nedrīkstēja būt) uzspridzināja visus skaistos, īsos, skumjos, un priecīgos mirkļus.

    runājot par liekvārdību - kas ir liekvārdība? rakstām tad reklāmas, ja redzam liekvārdības.


    paldies, k. daži bija. daži - nē.

  • agnese kr.  

    2012. gada 5. jūlijā, plkst. 22:34

    man ļoti patika gandrīz vai visi dzejoļi un visvairāk man patīk, ka Krišjānis kļūst no širmenieka par domātāju.

  • Annai  

    2012. gada 9. jūlijā, plkst. 1:04

    nav jau viss jāspēj sagremot. priecājies, ka tā.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Laiks ir ilūzija. Pusdienlaiks ir ilūzija kvadrātā.

     

    Quotes_down
    Duglass Adamss

Iesakām

  • Image

    2014. gada 11. augustā, plkst. 6:08

    Pauls Bankovskis: Svešinieki svešā zemē (23)

    Zigfrīds fon Fēgezaks 1918. gadā aizbrauca uz Vāciju un lielāko daļu mūža nodzīvoja pašrocīgi atjaunotā viduslaiku pils tornī Bavārijā, bet franču aktieris Žerārs Depardjē, sajutis franču zemes smagumu, atrada patvērumu Krievijā.

  • Image

    2013. gada 27. septembrī, plkst. 7:09

    Antons Georgs Grauds: Kā es varēju piedzimt? (3)

    Antons Georgs Grauds ir mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Mārtiņa Grauda dēls. Antonam ir desmit gadi, un viņš gribētu savā dzīvē saņemt vairākas Vilhelma Purvīša balvas.

  • Image

    2013. gada 11. aprīlī, plkst. 7:04

    Katrīna Rudzīte: Ceļā uz metālu (10)

    Romānā līdzās reālajai tagadnei neuzbāzīgi, tomēr skaidri sajūtama ir arī mītiska pagātnes un dažādu vēsturisku personāžu klātbūtne, kas atklājas jau ar simbolisko šāvienu grāmatas sākumā un turpinās ar galvenā varoņa romantizētām Jelgavas vēstures atkāpēm.

  • Image

    2014. gada 3. septembrī, plkst. 7:09

    Linda Curika: Kuces kundze (16)

    Viens no radošākajiem komentāriem par mani internetā – "neglītā lesbiešu kuce". Es domāju, ka šajos trijos vārdos ietverts ļoti spēcīgs sociālais konteksts par to, kā dzīvot ir pareizi un kā – nosodāmi.

  • Image

    2013. gada 11. janvārī, plkst. 1:35

    Madara Heidemane: Mēle ir sāpīga, katrs vārds ir bite (7)

    Esmu pret sieviešu emancipāciju gribu, lai man atver durvis vienmēr palīdz un lai vīrietis manu zīlīšu atspīdumā ir kā koks, kā klints, kā burvis kurš no piedurknēm velk ārā zarus kas, kad viss ir dzeltens un karsts

  • Image

    2012. gada 16. decembrī, plkst. 22:12

    Māris Bērziņš: Referātpasaka (14)

    Minēt jēdzienu "ārpuszemes civilizācija" ir ārkārtīgi nekorekti. Civilizācija ir tikai šeit. Citur vienmēr ir kaut kas cits. Piemēram, kantinobranovelle, kur atrodas pavisam citādas konfigurācijas jēdzieni un morfoloģiskās izpausmes.

  • Image

    2014. gada 22. janvārī, plkst. 7:01

    Ivars Drulle: Ēdnīca "Mendeļejevs" (8)

    Lasīšana un klausīšanās ir pietiekami intīma nodarbe, lai, redzot cilvēku publiskajā vidē, varētu spriest par viņa grāmatu plauktu. Ar ēšanu sabiedriskā vietā ir citādāk – pārskatāmā rindā apskatei ir izlikts viss, kas nonāks tavā vēderā.

  • Image

    2013. gada 11. jūlijā, plkst. 8:07

    Evelīna Sproģe: Izlasīt ar visām maņām

    Cik man bija gadu, kad iemācījos lasīt, vairs neatceros. Tikai atceros vienu spilgtu epizodi no mācīšanās procesa – tēta kabinets, lielais rakstāmgalds, un es sēžu tētim klēpī. Priekšā ābece atvērta tur, kur stāsts par burtu "M".



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv