Ingus Kniploks: Šmitiņkunga piezīmes (31)

  • A  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 11:02

    lieliski!

  • Tita  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 11:05

    pi nelasams gabals. La i nograbstas ....

  • dukts  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 11:16

    jauki pastāstiņi, gaidīšu garākus un vairāk :)

  • ..  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 14:41

    gabals jauks, bet kurzemniekiem ir tāds universāls vārds `viš`, kas nozīmē gan `viņš`, gan `viņa`, gan `tas`, ar ko tad arī vajadzēja attiecīgos vārdus aizstāt. bet kopumā labi : )

  • A  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 14:54

    ir tas "viš"

  • Ivars  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 15:52

    Parasti garākiem gabaliem laižu acis pāri un turpinu savu apmaksāto nodarbošanos, bet, āreče! Varbūt, to, ko kāds varbūt sauktu par izmocītu latviešu valodu, tomēr tā pievērsa uzmanību, un ko tad vairāk internetā publicētam rakstam uz pirmā acu uzmetiena vajadzētu sasniegt? Stāstiņi jauki un patīkami, daža laba atsaucīte uzdzen lokālpatriotisma jūtas, cita glauda pa spalvai personīgajam dzīves skatījumam. Verdikts - ir labs, lai smērē vēl... p.s. Atgādina Pūcespieģeļa un Maskava-Gailīši krustojumu.

  • karro  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 17:01

    +1 Ivaram. šis ir patīkams piektdienas pēcpusdienas lasāmgabals

  • jautājums  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 21:43

    abet ir tād pareiz tāmniek pareizrakstīb?

  • Mirdza  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 23:43

    Smaids nenozūd. Gaidīšu vēl piedzīvojumus no Šmitiņkunga puses. :)

  • atbilde  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 23:47

    Laikam vēl nav. Jo tāmniek ir gan Kurzemē (tur, kur sak "viš"), gan Vidzemē (kur sak vienkārš "viņš"). Un šinī tekstiņā, cik var saprast, darbīb notiek Vidzemē, jo ir pieminēt pilsēt pie Gaujs.

  • atbilde  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 0:16

    Un starp cit - kāpēc tād rakstītāj palaikam domā, ka tad, ja rakst kaut ko tāmniek valodā, tad vis tā stāst noskaņ jātais tād vecišķīg, arhaisk (nu ar visiem tiem "vell dučiem", "vell dzirām", "tukšs kā baznīc", "dzelzs rumaks" utt.), it kā tāmniek valod tikai vecos laikos būt pastāvējus un it kā mūsdienās viņā runāt tikai galīg vec več un vecens. Cik var saprast, tas stāst varons tač ir samērā jauns cilvēks.
    Tāpat es arī nesaprat, kāpēc, ja tas stāsts ir tāmniek stilā, tur tiek lietots tas tradicionālais latgaļ izsauciens "Jēzu saldais!" (oriģinālā latgalisk, ja es pareiz atcerās, "Jezu soldonais!").

    Nu, vārd sakot, par šito tekst var teikt, kā amerikāņ sak, "nice try", bet vairāks liets tur ir līdz galam nepārdomāts un nenostrādāts.

  • Sirakūzietis  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 19:47

    Nu nez, ja stilizēt, tad līdz galam, visus vārdus, bet tagad tas viss bija tā - ne šur, ne tur.

  • H  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 19:55

    es ir domāt, ka "Jēzus saldais" te domāts no "Sweet Jesus".

  • atbilde to H  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 20:51

    Nu jā, amerikāņiem (laikam īr katoļ iespaidā) ar ir "sweet Jesus" un arī cit teicien ar viņ vārd, bet kāpēc mums jādomā tik tāl, ja Latvijā vairums cilvēk zin, ka "Jezu soldonais" ir tipisks latgaļ teiciens... Es domā, ka ne Kurzems, ne Vidzems tāmnieks (kā jau protestant kultūrs pārstāvs) tā neteiks.

    Sirakūzietim - jā, es ar to paš gribēj vakar piebilst (tik nepaguv). Tas ir vēl viens trūkums šitam stāstiņam - tāmniek akcents nav konsekvent ievērots visos vārdos. Man liekās, ka tas ir tāpēc, ka mūsdien jauniešiem trūkst pacietīb un uzmanīb...

    Bet katrā ziņā viens liels pluss autoram par lab ir tas, ka viņš ir viens no retiem, kas vismaz cenšās parādīt, ka ne tikai Kurzemē, bet arī Vidzemē ir tāmniek valod (lai arī varbūt ne tik krāšņ, kād mēs ir pieraduš redzēt no tradicionāliem ventiņ tekstiem).

  • H  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 21:37

    autors ir kurzemnieks, kurš strādā vidzemē.

  • ghjk  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 0:58

    kaut kāda provinciāla māžošanās. šādas muļķības diskreditē satori.lv kā "kultūras un pastāvīgas domas portālu"

  • Agnese  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 9:02

    Amizanti un aizraujoši

  • Anita  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 9:55

    > ghjk

    Es domā ka tas ir lab, ka Satori var atrast tik daudz žanrs.

    Klau, Satori varētu vēl papildināt savu portfel arī ar kādiem pastāstiņiem no URLU valodas!

  • H+  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 11:42

    šmitiņkunga stāsti jau ir patstāvīgas domas un kultūras portāls.

  • jjj  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 14:41

    Ārprāc, par kādu skrandainu plebeju portālu sāk pārvērsties Satori:):)

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ei, ķēniņ, es nepieminu ļaunu.

    Kaķītis

Iesakām

  • 2013. gada 26. oktobrī, plkst. 23:10

    Andris Saulītis: Ziemas laika eksperimenti (4)

    Šobrīd ir aicinājums ieviest vēl vienu – Latvijas mēroga – konvenciju, kas nosaukta par Satversmes preambulu. Man šķiet, tas ir vēl viens eksperiments, aizmirstot, ka likumi ir tikai fikcijas, nevis patiesības.

  • 2015. gada 22. aprīlī, plkst. 6:04

    Ivars Krasts: Es varu būt kā atbalss

    Jaunajā Rīgas teātrī Māras Ķimeles iestudētajā izrādē "Aspazija. Personīgi" Ivars Krasts tēlo Raini jaunībā. Mēs tikāmies ar Ivaru, lai parunātu par to, kā iespējams saprast Raini, un to, ko aktierim nozīmē dzīvot uz skatuves.

  • 2014. gada 8. oktobrī, plkst. 6:10

    Silvija Radzobe: Konflikts starp lugu un izrādi (3)

    Agnese Rutkēviča uzrakstījusi konsekventu absurda lugu, kas tikai maskējas šķietama reālisma formā. Un ir taču vienalga, vai viņa pati var vai nevar definēt sava darba estētisko formulu.

  • 2013. gada 6. februārī, plkst. 7:01

    Evija Trofimova: Kautrības paradokss (4)

    Sociālā fobija, intraverta personība, trauksmaina vai izvairīga personība, hiperaktivitātes sindroms un uzmanības deficīts – visticamāk, šīs garīgās novirzes radījis ķīmiska balansa trūkums mūsu smadzenēs, kas novēršams ar medikamentu palīdzību.

  • 2014. gada 19. jūnijā, plkst. 23:06

    Diāna Āboliņa: Apelsīngarša

    Apelsīngarša, Tāds ir mans aizvadītais gads – Oranžs un griežas, Ripo un krīt, Varu to pamest un apskatīt. Man pilns grozs apelsīnu, Veseli sešpadsmit, Tā tie krājas, krājas, Līdz mūžs ir Apelsīnmāja.

  • 2015. gada 28. augustā, plkst. 6:08

    Dace Vīgante: Kustība ir gandrīz nemanāma

    Es guļu jūrmalas smiltīs uz sārti rūtotā galdauta ar pabalējušiem dzelteniem traipiem. Uzsaucot tostu par savu meitu – nākamo slaveno basketbolisti –, tēvs uz tā izšļakstīja ķiršu liķieri.

  • 2012. gada 2. maijā, plkst. 8:27

    Satori aptauja: Grāmata inteliģentam cilvēkam (56)

    Satori redakcija piedāvā lasītājiem kopīgi izveidot sarakstu ar grāmatām, kuras būtu jāizlasa ikvienam cilvēkam, kas gribētu sevi uzskatīt par inteliģentu.

  • 2014. gada 26. martā, plkst. 8:03

    Līga Ločmele: Recenzija "Kad kaķēnu sauc par pelīti?"

    Šo grāmatu var lietot gluži kā tādu nelielu vārdnīcu brīžos, kad mute paliek vaļā un trūkst vārdu, lai nosauktu to, ko mazais atkal ir sastrādājis.



Kultūras Ministrija
vkkf