Ingus Kniploks: Šmitiņkunga piezīmes (31)

  • A  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 11:02

    lieliski!

  • Tita  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 11:05

    pi nelasams gabals. La i nograbstas ....

  • dukts  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 11:16

    jauki pastāstiņi, gaidīšu garākus un vairāk :)

  • ..  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 14:41

    gabals jauks, bet kurzemniekiem ir tāds universāls vārds `viš`, kas nozīmē gan `viņš`, gan `viņa`, gan `tas`, ar ko tad arī vajadzēja attiecīgos vārdus aizstāt. bet kopumā labi : )

  • A  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 14:54

    ir tas "viš"

  • Ivars  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 15:52

    Parasti garākiem gabaliem laižu acis pāri un turpinu savu apmaksāto nodarbošanos, bet, āreče! Varbūt, to, ko kāds varbūt sauktu par izmocītu latviešu valodu, tomēr tā pievērsa uzmanību, un ko tad vairāk internetā publicētam rakstam uz pirmā acu uzmetiena vajadzētu sasniegt? Stāstiņi jauki un patīkami, daža laba atsaucīte uzdzen lokālpatriotisma jūtas, cita glauda pa spalvai personīgajam dzīves skatījumam. Verdikts - ir labs, lai smērē vēl... p.s. Atgādina Pūcespieģeļa un Maskava-Gailīši krustojumu.

  • karro  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 17:01

    +1 Ivaram. šis ir patīkams piektdienas pēcpusdienas lasāmgabals

  • jautājums  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 21:43

    abet ir tād pareiz tāmniek pareizrakstīb?

  • Mirdza  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 23:43

    Smaids nenozūd. Gaidīšu vēl piedzīvojumus no Šmitiņkunga puses. :)

  • atbilde  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 23:47

    Laikam vēl nav. Jo tāmniek ir gan Kurzemē (tur, kur sak "viš"), gan Vidzemē (kur sak vienkārš "viņš"). Un šinī tekstiņā, cik var saprast, darbīb notiek Vidzemē, jo ir pieminēt pilsēt pie Gaujs.

  • atbilde  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 0:16

    Un starp cit - kāpēc tād rakstītāj palaikam domā, ka tad, ja rakst kaut ko tāmniek valodā, tad vis tā stāst noskaņ jātais tād vecišķīg, arhaisk (nu ar visiem tiem "vell dučiem", "vell dzirām", "tukšs kā baznīc", "dzelzs rumaks" utt.), it kā tāmniek valod tikai vecos laikos būt pastāvējus un it kā mūsdienās viņā runāt tikai galīg vec več un vecens. Cik var saprast, tas stāst varons tač ir samērā jauns cilvēks.
    Tāpat es arī nesaprat, kāpēc, ja tas stāsts ir tāmniek stilā, tur tiek lietots tas tradicionālais latgaļ izsauciens "Jēzu saldais!" (oriģinālā latgalisk, ja es pareiz atcerās, "Jezu soldonais!").

    Nu, vārd sakot, par šito tekst var teikt, kā amerikāņ sak, "nice try", bet vairāks liets tur ir līdz galam nepārdomāts un nenostrādāts.

  • Sirakūzietis  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 19:47

    Nu nez, ja stilizēt, tad līdz galam, visus vārdus, bet tagad tas viss bija tā - ne šur, ne tur.

  • H  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 19:55

    es ir domāt, ka "Jēzus saldais" te domāts no "Sweet Jesus".

  • atbilde to H  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 20:51

    Nu jā, amerikāņiem (laikam īr katoļ iespaidā) ar ir "sweet Jesus" un arī cit teicien ar viņ vārd, bet kāpēc mums jādomā tik tāl, ja Latvijā vairums cilvēk zin, ka "Jezu soldonais" ir tipisks latgaļ teiciens... Es domā, ka ne Kurzems, ne Vidzems tāmnieks (kā jau protestant kultūrs pārstāvs) tā neteiks.

    Sirakūzietim - jā, es ar to paš gribēj vakar piebilst (tik nepaguv). Tas ir vēl viens trūkums šitam stāstiņam - tāmniek akcents nav konsekvent ievērots visos vārdos. Man liekās, ka tas ir tāpēc, ka mūsdien jauniešiem trūkst pacietīb un uzmanīb...

    Bet katrā ziņā viens liels pluss autoram par lab ir tas, ka viņš ir viens no retiem, kas vismaz cenšās parādīt, ka ne tikai Kurzemē, bet arī Vidzemē ir tāmniek valod (lai arī varbūt ne tik krāšņ, kād mēs ir pieraduš redzēt no tradicionāliem ventiņ tekstiem).

  • H  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 21:37

    autors ir kurzemnieks, kurš strādā vidzemē.

  • ghjk  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 0:58

    kaut kāda provinciāla māžošanās. šādas muļķības diskreditē satori.lv kā "kultūras un pastāvīgas domas portālu"

  • Agnese  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 9:02

    Amizanti un aizraujoši

  • Anita  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 9:55

    > ghjk

    Es domā ka tas ir lab, ka Satori var atrast tik daudz žanrs.

    Klau, Satori varētu vēl papildināt savu portfel arī ar kādiem pastāstiņiem no URLU valodas!

  • H+  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 11:42

    šmitiņkunga stāsti jau ir patstāvīgas domas un kultūras portāls.

  • jjj  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 14:41

    Ārprāc, par kādu skrandainu plebeju portālu sāk pārvērsties Satori:):)

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Mana mūzika dzīvos mūžīgi. Varbūt ir muļķīgi tā teikt, taču fakts paliek fakts – mana mūzika dzīvos mūžīgi.

    Quotes_down
    Bobs Mārlijs

Iesakām

  • Image

    2013. gada 27. novembrī, plkst. 2:24

    Reinis Lazda: Stipra kultūra (1)

    Sabiedrības vienaldzība agri vai vēlu novedīs pie traģisku situāciju atkārtošanās. Savukārt, parādot vainīgajam, ka sabiedrība nav vienaldzīga, būs spiesti sarosīties arī tā konkurenti.

  • Image

    2014. gada 19. februārī, plkst. 7:02

    Gija Kančeli un Raimonds Pauls: Tā arī mēdz būt

    Jo sliktāks scenārijs, jo sliktāks režisors, jo es ar lielāku prieku piekritu rakstīt mūziku. Jo man šādam darbam vajadzēja divas nedēļas, bet saņēmu es tikpat lielu honorāru, cik par filmu, ar kuru es strādāju pusgadu.

  • Image

    2012. gada 24. augustā, plkst. 8:24

    Ieva Lejasmeijere: Asuma dziļums, kas sažņaudz (3)

    Nav ne jausmas, kādi muskuļi tiek nodarbināti Katrīnas Neiburgas izstādē, bet, izejot no tās, uz brīdi likās, ka frāze par iespēju uz pasauli paskatīties jaunām vai citām acīm tiešām kaut ko nozīmē un ka tas tikko piedzīvots.

  • Image

    2012. gada 9. martā, plkst. 8:08

    Pauls Bankovskis: Pasaules gals ir klāt (4)

    Paši briesmīgākie murgi nebeidzas ar šausmām, bet mirdzošā jaunā pasaulē, kuru apmirdz Dieva klātbūtnes gaisma, kur plūst dzīvības ūdens un valda prieks un līksmība.

  • Image

    2014. gada 1. augustā, plkst. 7:08

    Agrita Grīnvalde: Mijkrēšļa pelēkais zvērs (2)

    Mēs skrienam pa šaurām un savādām takām, peldus šķērsojam upi. Viss aizvien vairāk kā sapnis, kā šķitums. Jau drīz vairs nepazīstu savas rokas.

  • Image

    2013. gada 22. augustā, plkst. 8:08

    "Tumšās lietas, gaišās lietas": Lāčplēsis un melnais bruņinieks (2)

    Dzejnieks Kārlis Vērdiņš Starptautiskajos bērnu literatūras lasījumos piedalījās ar Gunara Saliņa stāstu "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks" un savu dzejoli "Veļas diena".

  • Image

    2012. gada 21. decembrī, plkst. 1:38

    Vai jums ir bail no nākotnes? (11)

    Tuvojas noslēgumam 2012. gads - brīnišķīgs gads, kura laikā mums bija iespēja darīt visu to, ko mēs vienmēr esam vēlējušies darīt - rakstīt, lasīt un sarunāties, tikties ar fantastiskiem cilvēkiem un domāt kopā ar viņiem. Kopā ar jums, mīļie.

  • Image

    2015. gada 21. janvārī, plkst. 8:01

    Solvita Lazdiņa: Zelta liecības un mācīšanās (16)

    Pēdējā laikā atsevišķas izglītības iestādes izpaužas ar ļoti radošiem risinājumiem – skolēniem tiek pasniegtas dažādu krāsu papīra, piemēram, zelta un sudraba, liecības, kuru krāsa saistīta ar sekmju līmeni.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis