Ingus Kniploks: Šmitiņkunga piezīmes (31)

  • A  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 11:02

    lieliski!

  • Tita  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 11:05

    pi nelasams gabals. La i nograbstas ....

  • dukts  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 11:16

    jauki pastāstiņi, gaidīšu garākus un vairāk :)

  • ..  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 14:41

    gabals jauks, bet kurzemniekiem ir tāds universāls vārds `viš`, kas nozīmē gan `viņš`, gan `viņa`, gan `tas`, ar ko tad arī vajadzēja attiecīgos vārdus aizstāt. bet kopumā labi : )

  • A  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 14:54

    ir tas "viš"

  • Ivars  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 15:52

    Parasti garākiem gabaliem laižu acis pāri un turpinu savu apmaksāto nodarbošanos, bet, āreče! Varbūt, to, ko kāds varbūt sauktu par izmocītu latviešu valodu, tomēr tā pievērsa uzmanību, un ko tad vairāk internetā publicētam rakstam uz pirmā acu uzmetiena vajadzētu sasniegt? Stāstiņi jauki un patīkami, daža laba atsaucīte uzdzen lokālpatriotisma jūtas, cita glauda pa spalvai personīgajam dzīves skatījumam. Verdikts - ir labs, lai smērē vēl... p.s. Atgādina Pūcespieģeļa un Maskava-Gailīši krustojumu.

  • karro  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 17:01

    +1 Ivaram. šis ir patīkams piektdienas pēcpusdienas lasāmgabals

  • jautājums  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 21:43

    abet ir tād pareiz tāmniek pareizrakstīb?

  • Mirdza  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 23:43

    Smaids nenozūd. Gaidīšu vēl piedzīvojumus no Šmitiņkunga puses. :)

  • atbilde  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 23:47

    Laikam vēl nav. Jo tāmniek ir gan Kurzemē (tur, kur sak "viš"), gan Vidzemē (kur sak vienkārš "viņš"). Un šinī tekstiņā, cik var saprast, darbīb notiek Vidzemē, jo ir pieminēt pilsēt pie Gaujs.

  • atbilde  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 0:16

    Un starp cit - kāpēc tād rakstītāj palaikam domā, ka tad, ja rakst kaut ko tāmniek valodā, tad vis tā stāst noskaņ jātais tād vecišķīg, arhaisk (nu ar visiem tiem "vell dučiem", "vell dzirām", "tukšs kā baznīc", "dzelzs rumaks" utt.), it kā tāmniek valod tikai vecos laikos būt pastāvējus un it kā mūsdienās viņā runāt tikai galīg vec več un vecens. Cik var saprast, tas stāst varons tač ir samērā jauns cilvēks.
    Tāpat es arī nesaprat, kāpēc, ja tas stāsts ir tāmniek stilā, tur tiek lietots tas tradicionālais latgaļ izsauciens "Jēzu saldais!" (oriģinālā latgalisk, ja es pareiz atcerās, "Jezu soldonais!").

    Nu, vārd sakot, par šito tekst var teikt, kā amerikāņ sak, "nice try", bet vairāks liets tur ir līdz galam nepārdomāts un nenostrādāts.

  • Sirakūzietis  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 19:47

    Nu nez, ja stilizēt, tad līdz galam, visus vārdus, bet tagad tas viss bija tā - ne šur, ne tur.

  • H  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 19:55

    es ir domāt, ka "Jēzus saldais" te domāts no "Sweet Jesus".

  • atbilde to H  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 20:51

    Nu jā, amerikāņiem (laikam īr katoļ iespaidā) ar ir "sweet Jesus" un arī cit teicien ar viņ vārd, bet kāpēc mums jādomā tik tāl, ja Latvijā vairums cilvēk zin, ka "Jezu soldonais" ir tipisks latgaļ teiciens... Es domā, ka ne Kurzems, ne Vidzems tāmnieks (kā jau protestant kultūrs pārstāvs) tā neteiks.

    Sirakūzietim - jā, es ar to paš gribēj vakar piebilst (tik nepaguv). Tas ir vēl viens trūkums šitam stāstiņam - tāmniek akcents nav konsekvent ievērots visos vārdos. Man liekās, ka tas ir tāpēc, ka mūsdien jauniešiem trūkst pacietīb un uzmanīb...

    Bet katrā ziņā viens liels pluss autoram par lab ir tas, ka viņš ir viens no retiem, kas vismaz cenšās parādīt, ka ne tikai Kurzemē, bet arī Vidzemē ir tāmniek valod (lai arī varbūt ne tik krāšņ, kād mēs ir pieraduš redzēt no tradicionāliem ventiņ tekstiem).

  • H  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 21:37

    autors ir kurzemnieks, kurš strādā vidzemē.

  • ghjk  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 0:58

    kaut kāda provinciāla māžošanās. šādas muļķības diskreditē satori.lv kā "kultūras un pastāvīgas domas portālu"

  • Agnese  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 9:02

    Amizanti un aizraujoši

  • Anita  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 9:55

    > ghjk

    Es domā ka tas ir lab, ka Satori var atrast tik daudz žanrs.

    Klau, Satori varētu vēl papildināt savu portfel arī ar kādiem pastāstiņiem no URLU valodas!

  • H+  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 11:42

    šmitiņkunga stāsti jau ir patstāvīgas domas un kultūras portāls.

  • jjj  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 14:41

    Ārprāc, par kādu skrandainu plebeju portālu sāk pārvērsties Satori:):)

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Ar dzeju nav iespējams nopelnīt naudu. Taču, no otras puses, ar naudu nav iespējams uzrakstīt dzeju.

    Quotes_down
    Roberts Greivss

Iesakām

  • Image

    2013. gada 19. septembrī, plkst. 7:09

    Gunda Zvīgule: Par apziņas manipulāciju (8)

    Dodot pelēm bailes izsaucošus signālus, ataust atmiņa par elektrošoku un peles sastingst bailēs. Līdzīgi notiek ar cilvēkiem, kas, piemēram, ja tikuši uz ielas aplaupīti naktī, baiļu dēļ vēlāk nevar dienas tumšajā laikā iziet uz ielas.

  • Image

    2013. gada 27. jūnijā, plkst. 7:06

    Pēteris Brīniņš: Domāt ar sirdi (5)

    Pirms neilga laika sociālajos tīklos pamanījām aicinājumu nākt palīgā īstenot jaunu projektu – izveidot jauniešu neformālās izglītības un kultūras centru vecās dzirnavās 200 km attālumā no Rīgas.

  • Image

    2015. gada 7. janvārī, plkst. 6:01

    Dāvids Zalāns un Sanita Grīna: Ko gan balodis zina par dzīvi? (1)

    Ar visām šīm ciešanām un absurdu ļoti patīkami kontrastē aina aptuveni filmas vidū, kurā divi jaunieši, kas varētu būt hipsteri, skūpstās kādas Skandināvijas piejūras pilsētas kāpās pie jūras ar daudzdzīvokļu mājām fonā.

  • Image

    2014. gada 4. novembrī, plkst. 6:11

    Ieva Jirgensone: Latvietis un karš (12)

    Mūsu tautas vissmagākais okupācijas vēstures mantojums ir mūžīgā pastarīša pozīcija, kurā atbildība – bet līdz ar to arī rīcībspēja un pienākums rīkoties – ir deleģēta kādam citam.

  • Image

    2012. gada 22. jūnijā, plkst. 8:42

    Katrīna Kuduma: Man patīk vēstuļu smarža (20)

    mana māja ir putnu būris milzīgā kokā, es tur sēžu un spēlēju domu spēles un reizēm kārtis, nelasu grāmatas, lasu tumsu un iešuju brūcēs, kā mēteļu oderēs slepus iešuj viltotas pases.

  • Image

    2012. gada 17. augustā, plkst. 8:08

    Valdis Felsbergs: Sievietes roka (85)

    Sieviešu man tomēr bijis mazliet žēl. Mazliet vairāk. Vienas pat ļoti. Un savu pienākumu pret viņām vienmēr esmu centies izpildīt ar vēl lielāku rūpību. Nē, tā nevar vis teikt: es ikvienu apkalpoju ar galēju rūpību. Runa ir tikai par iekšējo attieksmi.

  • Image

    2012. gada 7. decembrī, plkst. 7:12

    Satori aptauja: Mans Ziemassvētku stāsts (10)

    Jo tuvāk pusnaktij, jo reibinošāk. Bet visvairāk reibst no mums, no manis un pārējiem. Vistumšākajā naktī mēs gribam redzēt viens otra acis. Un noticēt, ka mēs neesam tāpat vien. Un es esmu pavisam tuvu.

  • Image

    2013. gada 14. novembrī, plkst. 8:11

    Evelīna Sproģe: Ar mūziku veidotas attiecības

    Viena no spilgtākajām manas bērnības saistās tieši ar manas mammas dziedāšanu. Bija vakars, mamma mani bija paņēmusi klēpī, es skatījos pa logu naksnīgajās debesīs, un mamma man dziedāja "Dzied circenītis aizkrāsnē”.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis