Ingus Kniploks: Šmitiņkunga piezīmes (31)

  • A  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 11:02

    lieliski!

  • Tita  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 11:05

    pi nelasams gabals. La i nograbstas ....

  • dukts  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 11:16

    jauki pastāstiņi, gaidīšu garākus un vairāk :)

  • ..  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 14:41

    gabals jauks, bet kurzemniekiem ir tāds universāls vārds `viš`, kas nozīmē gan `viņš`, gan `viņa`, gan `tas`, ar ko tad arī vajadzēja attiecīgos vārdus aizstāt. bet kopumā labi : )

  • A  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 14:54

    ir tas "viš"

  • Ivars  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 15:52

    Parasti garākiem gabaliem laižu acis pāri un turpinu savu apmaksāto nodarbošanos, bet, āreče! Varbūt, to, ko kāds varbūt sauktu par izmocītu latviešu valodu, tomēr tā pievērsa uzmanību, un ko tad vairāk internetā publicētam rakstam uz pirmā acu uzmetiena vajadzētu sasniegt? Stāstiņi jauki un patīkami, daža laba atsaucīte uzdzen lokālpatriotisma jūtas, cita glauda pa spalvai personīgajam dzīves skatījumam. Verdikts - ir labs, lai smērē vēl... p.s. Atgādina Pūcespieģeļa un Maskava-Gailīši krustojumu.

  • karro  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 17:01

    +1 Ivaram. šis ir patīkams piektdienas pēcpusdienas lasāmgabals

  • jautājums  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 21:43

    abet ir tād pareiz tāmniek pareizrakstīb?

  • Mirdza  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 23:43

    Smaids nenozūd. Gaidīšu vēl piedzīvojumus no Šmitiņkunga puses. :)

  • atbilde  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 23:47

    Laikam vēl nav. Jo tāmniek ir gan Kurzemē (tur, kur sak "viš"), gan Vidzemē (kur sak vienkārš "viņš"). Un šinī tekstiņā, cik var saprast, darbīb notiek Vidzemē, jo ir pieminēt pilsēt pie Gaujs.

  • atbilde  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 0:16

    Un starp cit - kāpēc tād rakstītāj palaikam domā, ka tad, ja rakst kaut ko tāmniek valodā, tad vis tā stāst noskaņ jātais tād vecišķīg, arhaisk (nu ar visiem tiem "vell dučiem", "vell dzirām", "tukšs kā baznīc", "dzelzs rumaks" utt.), it kā tāmniek valod tikai vecos laikos būt pastāvējus un it kā mūsdienās viņā runāt tikai galīg vec več un vecens. Cik var saprast, tas stāst varons tač ir samērā jauns cilvēks.
    Tāpat es arī nesaprat, kāpēc, ja tas stāsts ir tāmniek stilā, tur tiek lietots tas tradicionālais latgaļ izsauciens "Jēzu saldais!" (oriģinālā latgalisk, ja es pareiz atcerās, "Jezu soldonais!").

    Nu, vārd sakot, par šito tekst var teikt, kā amerikāņ sak, "nice try", bet vairāks liets tur ir līdz galam nepārdomāts un nenostrādāts.

  • Sirakūzietis  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 19:47

    Nu nez, ja stilizēt, tad līdz galam, visus vārdus, bet tagad tas viss bija tā - ne šur, ne tur.

  • H  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 19:55

    es ir domāt, ka "Jēzus saldais" te domāts no "Sweet Jesus".

  • atbilde to H  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 20:51

    Nu jā, amerikāņiem (laikam īr katoļ iespaidā) ar ir "sweet Jesus" un arī cit teicien ar viņ vārd, bet kāpēc mums jādomā tik tāl, ja Latvijā vairums cilvēk zin, ka "Jezu soldonais" ir tipisks latgaļ teiciens... Es domā, ka ne Kurzems, ne Vidzems tāmnieks (kā jau protestant kultūrs pārstāvs) tā neteiks.

    Sirakūzietim - jā, es ar to paš gribēj vakar piebilst (tik nepaguv). Tas ir vēl viens trūkums šitam stāstiņam - tāmniek akcents nav konsekvent ievērots visos vārdos. Man liekās, ka tas ir tāpēc, ka mūsdien jauniešiem trūkst pacietīb un uzmanīb...

    Bet katrā ziņā viens liels pluss autoram par lab ir tas, ka viņš ir viens no retiem, kas vismaz cenšās parādīt, ka ne tikai Kurzemē, bet arī Vidzemē ir tāmniek valod (lai arī varbūt ne tik krāšņ, kād mēs ir pieraduš redzēt no tradicionāliem ventiņ tekstiem).

  • H  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 21:37

    autors ir kurzemnieks, kurš strādā vidzemē.

  • ghjk  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 0:58

    kaut kāda provinciāla māžošanās. šādas muļķības diskreditē satori.lv kā "kultūras un pastāvīgas domas portālu"

  • Agnese  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 9:02

    Amizanti un aizraujoši

  • Anita  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 9:55

    > ghjk

    Es domā ka tas ir lab, ka Satori var atrast tik daudz žanrs.

    Klau, Satori varētu vēl papildināt savu portfel arī ar kādiem pastāstiņiem no URLU valodas!

  • H+  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 11:42

    šmitiņkunga stāsti jau ir patstāvīgas domas un kultūras portāls.

  • jjj  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 14:41

    Ārprāc, par kādu skrandainu plebeju portālu sāk pārvērsties Satori:):)

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Melns kaķis, kas pārskrējis ceļu, nozīmē tikai vienu – šis dzīvnieks kaut kur steidzas.

    Gručo Markss

Iesakām

  • 2016. gada 18. februārī, plkst. 5:46

    Māris Zanders: Kārdināšana ar vēstures paralēlēm (2)

    Cilvēkiem ir vieglāk saprast šobrīd notiekošo (iespējams, arī prognozēt nākotni), meklējot analoģijas pagātnē. Cik pamatots ir šāds argumentācijas modelis?

  • 2015. gada 13. janvārī, plkst. 6:01

    Diskusija: Ko mums iemācīja Eiropas kultūras galvaspilsētas gads? (1)

    Diskusijā piedalījās nodibinājuma "Rīga 2014" Mākslinieciskās padomes locekļi: Gints Grūbe, Uģis Brikmanis, Solvita Krese, Gundega Laiviņa, Aiva Rozenberga, Diāna Čivle un Vita Timermane-Moora.

  • 2012. gada 18. maijā, plkst. 8:05

    Santa Remere: Laika dārzs (12)

    Ar gaumīgu un rūpīgi izstrādātu mākslas darbu Rīgas Doma dārza galerijā Magone Šarkovska panāk izlīgumu starp seno Rīgu un moderno, kosmopolītisko.

  • 2012. gada 16. augustā, plkst. 8:08

    Guntars Rēboks: Alternatīvās kristietības (29)

    Jūda ir apustulis, kas no Jēzus saņem instrukciju, par kuru nezina pārējie apustuļi: “Panāc prom no pārējiem, un es tev pastāstīšu par karaļvalsts noslēpumiem. Tev nāksies daudz ciest, lai tur nokļūtu."

  • 2014. gada 10. septembrī, plkst. 7:09

    Rišards Kriņickis: Kaķi un mākoņi (3)

    Tas ir tikai tukšums, kas atvēra durvis un vērtīgi nopētīja mūs katru, kas ne uz mirkli nepārtraucām savu žēlošanos.

  • 2015. gada 28. augustā, plkst. 6:08

    Dace Vīgante: Kustība ir gandrīz nemanāma

    Es guļu jūrmalas smiltīs uz sārti rūtotā galdauta ar pabalējušiem dzelteniem traipiem. Uzsaucot tostu par savu meitu – nākamo slaveno basketbolisti –, tēvs uz tā izšļakstīja ķiršu liķieri.

  • 2012. gada 15. martā, plkst. 8:03

    Haralds Sīmanis: Mežs ir manas mājas, pļava - istaba

    Es zinu daudzus komponistus, kuriem viss ir sarakstīts, bet viņi saka: "Nē, es neatdošu, kamēr man par to nesamaksās!" Man atkal ir otrādi - es gribu atdot! Tas ir jūsu!

  • 2016. gada 30. martā, plkst. 5:56

    Satori diskusija: Vai mākslai cilvēks ir jāaudzina?

    Diskusijā piedalījās mūziķis Jānis Holšteins-Upmanis, tēlnieks Aigars Bikše, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docente Signe Mežinska, mākslas kuratore Inga Šteimane, dzejniece Inga Gaile un mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.



Kultūras Ministrija
vkkf