Ingus Kniploks: Šmitiņkunga piezīmes (31)

  • A  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 11:02

    lieliski!

  • Tita  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 11:05

    pi nelasams gabals. La i nograbstas ....

  • dukts  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 11:16

    jauki pastāstiņi, gaidīšu garākus un vairāk :)

  • ..  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 14:41

    gabals jauks, bet kurzemniekiem ir tāds universāls vārds `viš`, kas nozīmē gan `viņš`, gan `viņa`, gan `tas`, ar ko tad arī vajadzēja attiecīgos vārdus aizstāt. bet kopumā labi : )

  • A  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 14:54

    ir tas "viš"

  • Ivars  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 15:52

    Parasti garākiem gabaliem laižu acis pāri un turpinu savu apmaksāto nodarbošanos, bet, āreče! Varbūt, to, ko kāds varbūt sauktu par izmocītu latviešu valodu, tomēr tā pievērsa uzmanību, un ko tad vairāk internetā publicētam rakstam uz pirmā acu uzmetiena vajadzētu sasniegt? Stāstiņi jauki un patīkami, daža laba atsaucīte uzdzen lokālpatriotisma jūtas, cita glauda pa spalvai personīgajam dzīves skatījumam. Verdikts - ir labs, lai smērē vēl... p.s. Atgādina Pūcespieģeļa un Maskava-Gailīši krustojumu.

  • karro  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 17:01

    +1 Ivaram. šis ir patīkams piektdienas pēcpusdienas lasāmgabals

  • jautājums  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 21:43

    abet ir tād pareiz tāmniek pareizrakstīb?

  • Mirdza  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 23:43

    Smaids nenozūd. Gaidīšu vēl piedzīvojumus no Šmitiņkunga puses. :)

  • atbilde  

    2012. gada 25. maijā, plkst. 23:47

    Laikam vēl nav. Jo tāmniek ir gan Kurzemē (tur, kur sak "viš"), gan Vidzemē (kur sak vienkārš "viņš"). Un šinī tekstiņā, cik var saprast, darbīb notiek Vidzemē, jo ir pieminēt pilsēt pie Gaujs.

  • atbilde  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 0:16

    Un starp cit - kāpēc tād rakstītāj palaikam domā, ka tad, ja rakst kaut ko tāmniek valodā, tad vis tā stāst noskaņ jātais tād vecišķīg, arhaisk (nu ar visiem tiem "vell dučiem", "vell dzirām", "tukšs kā baznīc", "dzelzs rumaks" utt.), it kā tāmniek valod tikai vecos laikos būt pastāvējus un it kā mūsdienās viņā runāt tikai galīg vec več un vecens. Cik var saprast, tas stāst varons tač ir samērā jauns cilvēks.
    Tāpat es arī nesaprat, kāpēc, ja tas stāsts ir tāmniek stilā, tur tiek lietots tas tradicionālais latgaļ izsauciens "Jēzu saldais!" (oriģinālā latgalisk, ja es pareiz atcerās, "Jezu soldonais!").

    Nu, vārd sakot, par šito tekst var teikt, kā amerikāņ sak, "nice try", bet vairāks liets tur ir līdz galam nepārdomāts un nenostrādāts.

  • Sirakūzietis  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 19:47

    Nu nez, ja stilizēt, tad līdz galam, visus vārdus, bet tagad tas viss bija tā - ne šur, ne tur.

  • H  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 19:55

    es ir domāt, ka "Jēzus saldais" te domāts no "Sweet Jesus".

  • atbilde to H  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 20:51

    Nu jā, amerikāņiem (laikam īr katoļ iespaidā) ar ir "sweet Jesus" un arī cit teicien ar viņ vārd, bet kāpēc mums jādomā tik tāl, ja Latvijā vairums cilvēk zin, ka "Jezu soldonais" ir tipisks latgaļ teiciens... Es domā, ka ne Kurzems, ne Vidzems tāmnieks (kā jau protestant kultūrs pārstāvs) tā neteiks.

    Sirakūzietim - jā, es ar to paš gribēj vakar piebilst (tik nepaguv). Tas ir vēl viens trūkums šitam stāstiņam - tāmniek akcents nav konsekvent ievērots visos vārdos. Man liekās, ka tas ir tāpēc, ka mūsdien jauniešiem trūkst pacietīb un uzmanīb...

    Bet katrā ziņā viens liels pluss autoram par lab ir tas, ka viņš ir viens no retiem, kas vismaz cenšās parādīt, ka ne tikai Kurzemē, bet arī Vidzemē ir tāmniek valod (lai arī varbūt ne tik krāšņ, kād mēs ir pieraduš redzēt no tradicionāliem ventiņ tekstiem).

  • H  

    2012. gada 26. maijā, plkst. 21:37

    autors ir kurzemnieks, kurš strādā vidzemē.

  • ghjk  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 0:58

    kaut kāda provinciāla māžošanās. šādas muļķības diskreditē satori.lv kā "kultūras un pastāvīgas domas portālu"

  • Agnese  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 9:02

    Amizanti un aizraujoši

  • Anita  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 9:55

    > ghjk

    Es domā ka tas ir lab, ka Satori var atrast tik daudz žanrs.

    Klau, Satori varētu vēl papildināt savu portfel arī ar kādiem pastāstiņiem no URLU valodas!

  • H+  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 11:42

    šmitiņkunga stāsti jau ir patstāvīgas domas un kultūras portāls.

  • jjj  

    2012. gada 27. maijā, plkst. 14:41

    Ārprāc, par kādu skrandainu plebeju portālu sāk pārvērsties Satori:):)

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Esi labs pret citiem, kad vien tas ir iespējams, jo tas ir iespējams vienmēr.

    Dalailama

Iesakām

  • 2016. gada 3. martā, plkst. 6:00

    Signe Mežinska: Tāds pats kā es (1)

    Vēsturiski daudzās sabiedrībās ārējās iezīmes, kas atšķir personu no citiem cilvēkiem, ir tikušas saistītas ar vainas vai grēka jēdzieniem, kas daudzos gadījumos likušas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izjust izstumtību un kaunu.

  • 2014. gada 17. janvārī, plkst. 7:01

    Agita Cāne: Sākas "Lielā lasīšana"

    19. janvārī LTV1 sāk jaunu televīzijas šovu ar nosaukumu "Lielā lasīšana". Šī šova laikā līdz 16. novembrim publiskā balsojumā, strīdos un viedokļu apmaiņā tiks noskaidrota latviešu lasītāju mīļākā grāmata.

  • 2013. gada 28. maijā, plkst. 8:05

    Helga Tormane: Meklējot oriģinālo (5)

    Apskatot pēdējos gados izdoto jauniešu orģinālliteratūru, izvēlējos tipiskākos darbus, kuri visskaidrāk uzrāda tendences jauniešiem domātajā literatūrā vispār.

  • 2015. gada 24. aprīlī, plkst. 6:04

    Pauls Bankovskis: Homo nōvuss (3)

    Ja Nacionālā apvienība būtu tā, par ko uzdodas, tās politiķiem būtu jāpārstāj raizēties par savu un svešu seksualitāti vai tikumību un jāsāk nodarboties ar sportu.

  • 2014. gada 1. augustā, plkst. 7:08

    Agrita Grīnvalde: Mijkrēšļa pelēkais zvērs (2)

    Mēs skrienam pa šaurām un savādām takām, peldus šķērsojam upi. Viss aizvien vairāk kā sapnis, kā šķitums. Jau drīz vairs nepazīstu savas rokas.

  • 2013. gada 21. decembrī, plkst. 8:12

    Alba Dedeu: Ziemassvētki (2)

    Ienākusi vecmammas mājā, Marija uzreiz sāka lūkoties apkārt, meklēt dāvanas, jaunas rotaļlietas. Tētis bija teicis, ka viņi nevarēs palikt uz vakariņām, jo mājā neesot vietas abu vecmammas dēlu ģimenēm.

  • 2012. gada 25. aprīlī, plkst. 8:04

    Ieva Sniedze: Nekādas romantikas tur nav

    Kā spilgtāko rakstura iezīmi Teodors Dreizers savai varonei Karolīnai Mīberai, sauktai par māsu Keriju, jau pirmajā grāmatas nodaļā min egoismu un turpmākais stāsts to tikai apstiprina.

  • 2014. gada 30. maijā, plkst. 8:05

    Zane Krūmiņa: Divpadsmit gadu garumā (2)

    Cik daudzi no mums skolu atceras kā kaut ko patīkamu vai ko tādu, ko gribētos atkārtot? Šķiet, man vairāk par pozitīviem stāstiem gadījies dzirdēt: "Labi, ka tas murgs ir beidzies!"



Kultūras Ministrija
vkkf