Diskusija: Kad rakstniekiem beidzas nauda (76)

  • Rullējam  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 10:27

    Kamēr jūs te kūkojāt, tikmēr amerikāņi jau būs izgudrojuši piena kotletes, kuras norijot no kultūras iegūsti tikai virsmēru un pietiek visai dzīvei, kā arī turpmāk iztiekot bez it kā jauna pienesuma. Tehnoloģījās rietumu kultūra iet uz priekšu (to nevar teikt par naudas sistēmu). Ko var runāt par sen skārt aizvainojumiem? Pasaule jāmaina un daudz kas ir jāizmet, gluži tāpat kā zelta standarts.

  • Herta Millere  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 10:37

    Sofi Oksanena ar "Elpas šūpolēm" - nu, nu... Vai redaktoriem tomēr nevajag šādas pārteikšanās labot vai komentēt?

  • Dace Hertai M.  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 10:44

    Diskusijā starp šiem vārdiem pa vidu bija punkts:) Vismaz tā man galvā šķita. Bet ātrumā runājot, jau visādi gadās.

  • Satori  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 10:48

    Paldies acīgajai Hertai!

  • Herta Millere  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 10:53

    Paldies par labojumu! Manas piezīmes tagad varat droši dzēst.

  • ŽJG  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 11:00

    smscredit.lv un haļavnā pica - mācamies izmantot radušās iespējas!

  • anonimais skolotajs  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 11:39

    ljoti, ljoti gribetu diskusiju par literaturas standartiem un programmam vidusskola ar rakstniekiem, ipashi tiem, kam beerni shobriid iet skolaa.. Jo - juusu darbu tur nav, tur nav arii laika juusu darbu apsprieshanai, nav arii laika, lai tiktos ar jums. To, kas notiek skolaa literatuuraa un kaa neveidojas pieprasijums pec musdienu lv prozas vai dzejas, var redzeet VISC maajas lapaa. Shodienas skoleens peec briizha buus politikas un biznesa veidotaajs, bet vinjsh nezinaas, ka juus eksisteejiet...

  • ..  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 11:41

    Rukshane nemuldi Rumanija nav nabadzigaka valsts Eiropa..laikam neesi bijusi Rumanijaa..

  • asdf  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 11:57

    Mazliet kaitina tā Eipura mūžīģā ķeska uz galvas , bet tas tā. Domāju, ka lasīšanu varētu veicināt grāmatu izdošana paperback versijās, jo šobrīd grāmatas ir ieliktas kaut kādoz bez maz zelta vākos, kas cenu padara neadekvāti augstu. Tāpat arī jāprasa, kāpēc tika iznīcināta e-bibliotēka, kas ļāva ērti piekļūt tekstiem, neejot uz fizisko bibliotēku?

  • karro  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 12:02

    kamēr rakstnieki dusmosies iekš satori (un šī nav ne pirmā, ne pēdējā reize, es lēšu), tikmēr nekas arī nemainīsies.

    šobrīd viss grozās ap "nepieciešamību pēc valsts atbalsta". vai ir kāda rakstnieku organizācija, kas ir gājusi pēc valsts atbalsta? vai vispār kādam ir skaidrs, Kāds Tieši atbalsts ir nepieciešams?

    manuprāt (un šī ir atruna: _MANUPRĀT!_), lai lietas sāktu kustēties pareizā virzienā, ir nepieciešama šāda organizācija un ir nepieciešams skaidri definēt, kāda veida un cik liels valsts atbalsts ir nepieciešams. citādi dialogs riskē izklausīties šādi:
    - mēs gribam atbalstu!
    - labi, būs! kādu tieši atbalstu jūs gribat?
    - nuu, lai es varu rakstīt/gleznot un bēdu nezināt!
    - un precīzāk?
    - ...

    pie kam, un šo sakot es varētu krietni iedragāt karmu: arī no atbalsta saņēmējiem būtu nepieciešama kāda saprātīga atdeve.
    ok, zināmiem rakstniekiem atbalsta saņemšana ir vienkāršāka, lasošā pasaule zina par rakstnieka spējām; par tām liecina kaut vai viena izdota grāmata. kā un kādu atbalstu piešķirt jaunajiem censoņiem, kas jūt vēlmi un varēšanu, bet vēl nav publicējušies? nav izslēgts, ka tur, bez naudas un iespējas, nīkst izcils dārgakmens, potenciāli dižākais no latviešu literātiem. tāpat nav izslēgts, ka pēc atbalsta nāks dienderis, kas saņemto palīdzību izplakarēs lētos vīnos un mūzas meklējumos, kas tā arī nekad neatnāks.. gandrīz vai jāpiedāvā studiju kredīta princips, ja 3? 5? gadu laikā nekas nav uzdarināts, saņemtais atbalsts, ja tas ir finansiāls, ir jāatmaksā. es saprotu, ka "māksla tā nerodas", bet, manuprāt, māksla nerodas arī "nodrošiniet man izcilus apstākļus, un tad es radīšu mākslu". ja cilvēks ir patiess mākslinieks, Mākslinieks ar lielo burtu, viņš nevar praktiski ne dienu iztikt bez radīšanas. tā ir fiziska nepieciešamība - radīt, un arī fizisks diskomforts - situācija, kurā radīt nevar. šāda kaluma māksliniekiem atbalsts ir nepieciešams. wanabe-māksliniekiem jeb mākslinieks-gribu-būt - atbalsts varētu būt arī lieki iztērēti līdzekļi, bet es nezinu, kā +- garantēti atšķirt vienus no otriem. kā atšķirt viduvējības no izcilniekiem? pats fakts, ka cilvēks raksta latviski, vēl negarantē izcilību, acīmredzot, ir jābūt citiem kritērijiem.

  • a.  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 12:06

    mansards nekādus zelta vākus netaisa.

    par to izglītības programmu piekrītu. tā ir katastrofa - sākt mācīt literatūru hronoloģiski, ar brāļiem Kaudzītēm "rozes sen jau novītušas..."
    un tad nav brīnums, ka cilvēkiem nav nojēgas, ka tai literatūrai vispār kaut kāds sakars ar domāšanu.
    ok, kaudzīši jau 19.gs.bija gana kreatīvi

  • mist the best  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 12:34

    Kaudzīšu Mērnieku laikus vispār vajadzētu aizliegt, jo pārak daudz socialā reālisma - tātad nepozitīvisma, kas var nepareizi ievirzīt jaunos prātus, kuriem vairāk nepieciešami kvēpi, tvīkaini mutuļi, garaiņi un tālās fantāzijas

  • anonimais skolotajs  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 12:52

    Ja jau hronologjiju saaktu ar Kaudziiteem, buutu labi veel, bet saak ar Neredziigo Indrikji, Merkjeli. Un "Meernieku laiki" buutu lasaami, ja vien prastu to dariit normaalaa tempaa. Redzot, cik leeni vinji lasa, pilnibaa saprotu, ka pie shaadiem darbiem var nomirt no pashraditas garlaiciibas

  • Kristīne  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 13:00

    Latviešu jaunākajā literatūrā ir pārāk daudz darbu, kas ir "mūsdienīgi" tikai dēļ tajos lietotajiem žargonismiem un lamuvārdiem. Perveņeckas darbi ir nelasāmi un nebaudāmi, ar I.Ziedoņa garīgumu, gaišumu, sirdsgudrību nesalīdzināt mūsdienu rakstošās. Jūs te visas nosmejaties par vecu, sirdsgudru cilvēku ("jaunības maksimālismā vidusskolas solā izlasījuši), taču nevienai nav ienācis prātā, kāpēc Ziedoni lasa un lasīs - viņam ir SIRDSAPZIŅA un viņām ir SIRDSGUDRĪBA.
    Sieviešu proza tam nestāv līdzās, tur nav tā meklētā intelektuālisma, tur ir koncentrēšanās uz sevi, sevi vien, nekāda pienesuma sabiedrībai.

    Jā, man mājās gadās pa kādam mūsdienu latviešu "rakstnieka" vai "dzejnieka" sacerējumam, taču visbiežāk nožēloju, ka esmu par to iztērējusi savu naudu, tad labāk piekrauju savu plauktu ar Ziedoņa, Vācieša, Kriles, Skujenieka darbiem, pārējie no citu tautu autoru rakstītā.

    Jā - izņēmums - bērnu autore Cielēna. Pati bērnībā lasīju un savam bērnam pērku un lasu priekšā. Atkal jau - sirdsgaišums un sirdsgudrība. Nevis kaut kādas mūsdienu pseidorealitātes ar nemitīgiem sekspiedzīvojumiem vai žargonismiem. Vai nesakarīgi teikumi savienoti šķietami ritmiski.


  • karro  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 13:03

    noliekot malā diskusiju par nepieciešamību centralizēti atbalstīt māksliniekus, problēma ir ar literatūras patērētāju - ja mēs pielietojam dihotomiju: radītājs-patērētājs, lai gan tur vienmēr ir mijiedarbība.. ok, neliela atkāpe. ja patērētājs mums nāk kā tabula rasa, tad radītājam ir tā priekšrocība, ka viņš var radīt, ko vēlas un patērētājs ar lielu varbūtību to atzīs par labu esam, jo viņam nav ar ko salīdzināt, un nav savu vajadzību pēc patērējamā materiāla. mijiedarbība šajā gadījumā ir R->P. tā tas ir tikai pirmsākumos, jo pēc pirmās iterācijas patērētājs jau var 1) izvēlēties, 2) netieši pieprasīt no radītāja patērējamo materiālu, attiecība: P->R->P. un pēdējais - patērētājs jau nāk ar kādu savu priekšstatu kopumu par to, ko viņš (un vai vispār) grib patērēt, šāda attiecība tad varētu būt P' -> R -> P'.

    P' tiek veidots mājās, no pirmsbērnudārza vecuma, tas ir vecāku veikums - vai veikuma neesamība. nelasošā ģimenē iespēja, ka bērns būs zinošs lasītājs, kuram šī lieta patiks un izdosies, ir mazāka. bērnu ir jāmāca Lasīt, Klausīties mūziku un Baudīt, ja ne vienmēr - saprast :), vizuālo/teātra/utt mākslu. un vislabāk to darīt ieinteresējot un ar piemēru, un iespējams, ka tas ir vienīgais veids, kā to darīt. pēc tam lielā mērā - bet ne pilnībā! un šeit daudzi vecāki grēko, to nevēlēdamies saprast - jaunā cilvēka izglītošanu šajās lietās uzņemas bērnudārzs un skola.

    es nezinu, kā šobrīd izskatās literatūras programma 1-12 klasei. man tas bija aktuāli pirms gandrīz 20 gadiem, un par to laiku es varu teikt, ka, lai gan man mācības nesagādāja grūtības, literatūras stundas man šķita garlaicīgas, jo saskaņā ar programmu apskatītie darbi man šķita garlaicīgi. ir lieliski, ka A.Upīša "ZZ" ir 49? vārda "iet" sinonīmi. ir lieliski, ka "Mērnieku laiki" ir pirmais darbs, kas atzīts par romāna nosaukuma cienīgu, bet, ja tas ir viss, tad kaut kas nav pareizi.

    pirms kāda laika paskatījos uz grāmatplauktu - Straumēni.. ko ne, neesmu lasījis jau nez' cik sen, izlasīšu; izlasīju - tam darbam ir garša un saturs. 17 gadu vecumā man tas likās nejēdzīgi un garlaicīgi.
    darbs jau nav mainījies. uztvere ir mainījusies. pieredze ir mainījusies.

    obligātās izglītības uzdevums - sadarbojoties ar vecākiem - būtu iedegt vēlmi lasīt un iemācīt to darīt tā, lai jaunajam censonim būtu interesanti veltīt laiku (un piepūli, kā uz to veiksmīgi norādīja viens no diskusijas dalībniekiem) šai nodarbei. ar 49 sinonīmu meklēšanu tas nenotiks.

    es nezinu, kāda būs literatūras nākotne. iespējams, esošajā formātā - bēdīga. iespējams, ka literatūra, it sevišķi papīra versijā, kļūs par elitāru un dārgu izklaidi. ļoti gribētos cerēt, ka tā nenotiks, bet uz ātrām pārmaiņām lasītāju gaumē un varēšanā es ieteiktu necerēt.

    no otras puses, literāti iet maķenīt to pašu ceļu, ko mūzikas industrija, nevēlēdamies pamanīt, ka situācija mainās. jā, situācija mainās. cilvēki vairs nevēlas lasīt tikai tāpēc, ka tas ir Jādara. mēs, protams, varam izveidot "lasīšanas nometnes", kurās viņi rindās sēdēs pie gariem galdiem un lasīs, un jebkura atraušanās no šīs nodarbes ilgāk kā uz 3 sekundēm tiks sodīta ar šāvienu galvā, bet tas nudien nepalīdzēs, lai gan varētu nodrošināt, ka mēs esam lasošākā nācija pasaulē. no otras puses, lasītāju gaume ir jāveido, un tas ir rakstītāju un izglītotāju rokās, citādi mēs riskējam nonākt pie tā, ka lasītāji lasīs un pieprasīs tikai D.Braunu un S.Kolinsu - un viņi ir labi autori, nav vārdam vietas - bet, lai piedod man cienītāji, viņu veikums ir kā labs burgeris - liels, garšīgs un kaitīgs :), bet izsalkumu tas apmierina tikai uz brīdi; arī uz figūru neatstāj pozitīvāko ietekmi un druscīt degradē prasmi sajust garšas nianses savādāk gatavotam ēdienam.

    to var atrisināt tikai kompleksi, tai skaitā ar pārdomātu izglītības programmu. šim ir tikpat liela nozīme rakstnieku atbalstā kā "neatliekamajā palīdzībā rakstniekiem", par ko tika diskutēts rakstā.

    visam galā - bez sūruma ir jāpieņem, ka ne visiem interesē augstākās raudzes literatūra, mūzika vai cita veida māksla. tā vienkārši ir. katram savs.

  • karro  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 13:09

    un, lai garais komentārs nebūtu tikai pirksta bakstīšana skolotāju un IZM virzienā: 70% programmas, kas apskata arī literatūras pieminekļus, tai skaitā, latviešu literatūras pieminekļus (svarīgi - ne viss, kas izdots latviski 19.-20.gs mijā, ir literatūras piemineklis!) un 30% skolēni izvēlas paši. drusku dzīvības tais stundās! iekalt citātus ir lieki. iemācīties saprast - apsveicami. iemācīties saprast, ka ir vairāk par diviem viedokļiem (skolotāja/s viedoklis un nepareizais) - izcili!

  • Kasims  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 13:20

    Dikti interesanta diskusija, pat ja dažas nostājas man ir nesaprotamas. Tāpat kā problēma kopumā, ja tā labi padomā.

  • citāts  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 13:21

    Ja tā reali, par ko šodien var rakstīt Latviešu literāts? Par ko viņš grib rakstīt?

  • Dead Bull  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 13:28

    Latviešu literatūra sirgst ar kaiti, ko te trāpīgi nodēvēja par "sieviešu prozu". Vienīgais man zināmais šo tekstu praktiskais pielietojums ir bezmiega ārstēšana. Bīstamas zāles, jo pārdozēšana rada riebumu pret literatūru kā tādu.

  • Kasims - citāts  

    2012. gada 22. maijā, plkst. 13:31

    Brīnos, ka neesmu manījis daudz asi sociālkritiskus vai simboliskus stāstus par kultūras nāvi sabiedrībā. Varbūt neesmu pietiekami meklējis.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Izglītotu tautu ir vieglāk pārvaldīt.

    Quotes_down
    Frīdrihs Lielais

Iesakām

  • Image

    2013. gada 27. augustā, plkst. 7:08

    Ivars Ījabs: A moš? (7)

    Arī labi politiķi pēc kāda laika zaudē jebkādu vilkmi – cits ātrāk, cits vēlāk. Šīs problēmas risināšanai demokrātiskajā pasaulē ir virkne mehānismu, kas neļauj amatu zaudējušiem politiķiem tikpat strauji zaudēt arī savus ienākumus.

  • Image

    2013. gada 9. oktobrī, plkst. 7:10

    Biruta Ozoliņa un DJ Monsta: Brīvi no visa liekā

    Par latviskumu mūzikā un dziesmu kā atbrīvošanos mēs runājām mēģinājuma telpā, kurā grupa gatavojās gaidāmajam koncertam Rīgas Domā.

  • Image

    2013. gada 13. martā, plkst. 9:01

    Santa Remere: Tontegodes brīnišķīgais ceļojums

    Filmu kopumā var raksturot kā psihodēlisko pieredzi ne tikai sižeta, bet arī uzbūves un nozīmes ziņā – mēs nonākam filmas režisora un scenārija autora Ivara Tontegodes psihodēliskajā ceļojumā jeb tripā.

  • Image

    2013. gada 22. aprīlī, plkst. 7:04

    Pauls Bankovskis: Ātrvārāmais katls (3)

    Atšķirībā no laikiem, kad cilvēki mira kā spaļi no slimībām un sērgām, vai mira no vecuma, nesasnieguši 30-40 gadu vecumu, mēs dzīvojam ilgi, pieveicam slimības, ceram uz saulainām vecumdienām un pensiju sistēmu.

  • Image

    2013. gada 12. septembrī, plkst. 3:14

    Čema Martiness: Šopēna sirds un citi dzejoļi

    Kamēr tu guli, briesmoņi runā ar mani, šīs lauzītās ēnas uz sienām, kas baltas kā kauli, tie saka man, ka nekas nav mana tiesa, vien klusums, akmeņu kurlums pret jūru, magnolijas rītausmas mēmajā dūmakā, vējš, plosīdams lapotnes kokiem un deldēdams manas ribas kā smilšpapīru.

  • Image

    2013. gada 5. februārī, plkst. 8:02

    Pauls Bankovskis: Tinte

    Bono dzied, kliedz un sludina pret aparteīdu. Pret genocīdu. Par badā mirstošajiem Āfrikā. Par bez vēsts pazudušajiem, mocītajiem, spīdzinātajiem un pazemotajiem. Par visiem apspiestajiem, kas dzīvo vietās, kur ielām nekad nav bijis vārdu.

  • Image

    2012. gada 15. maijā, plkst. 8:05

    Ieva Sniedze: Džentlmenis ar āža kāju (4)

    Savulaik, strādājot personāla atlases biznesā, pretendentiem, kas ieguvuši augstāko izglītību, es uzdevu jautājumus par to, vai un kādas grāmatas viņi lasa. Gandrīz neviens nevarēja nosaukt konkrētu autoru un darbu.

  • Image

    2013. gada 28. novembrī, plkst. 7:11

    Ieva Melgalve: Kroņa dārgumi un kāpostu zupa

    Šī grāmata varētu būt viena no pirmajām iespējām bērnam izlasīt par nāvi un aprunāties par to ar pieaugušajiem, un viens no veidiem, kā neuzbāzīgi un sirsnīgi ievest viņu pasaulē domu par to, ka pieaugušie kādreiz vairs nebūs ar viņiem.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv