Ināra un Arvis Kolmaņi: Esam ienesuši latviešu kino ko jaunu (10)

  • mūzikas pavadībā..  

    2012. gada 20. aprīlī, plkst. 14:03

    Atkal jau[sarunā] nākts klajā ar "par gaumi nestrīdas"... Būsim godīgi - tieši par to visi vienā laidā strīdas!

  • Dainis G.  

    2012. gada 20. aprīlī, plkst. 23:17

    Prieks, ka LV kino beidzot ir kāda filma par kuru nav kauns. Izskatās, ka ir vienlīdz laba labam franču kino.
    + Belicka ir ģeniāla. :)

  • nah  

    2012. gada 21. aprīlī, plkst. 22:55

    Daini, nopietni? tā filma tak ir mēsls, vienīgi Čaka norisa līdzinieks ir ciešams. Tiem kas domā iet - neiesaku, zemē nomesta nauda

  • Resnais Putns  

    2012. gada 23. aprīlī, plkst. 13:23

    O, nē, viņa ir vairāk kā skaista! Daudz, daudz vairāk! Tas skaistums no iekšienes nāk. Un filmā to spējuši ļoti labi parādīt.

  • kelle  

    2012. gada 23. aprīlī, plkst. 14:15

    "Mona" ir tāds īsts, lētiem simboliem (asins, sarkanās kurpes, ķiršu ēšana, ziedoši koki...) pārbagāts vidusmēra kino produkts. ....nu labi...pliki dupši cilājās...un?..erotika??? KUR??? Pat ja brīžiem ir jutekliskas noskaņas, tad tās neizaug līdz kulminācijai...nekādi nevaru pieņemt to homevideo (tas nav apvainojums operatoram) beidzamo aktu uz trepēm kā sprādzienu (kuru, pēc vairākas reizes nenotikušā akta, prasījās).
    Milzīgs paldies filmas māksliniekam par peldošo kuģi uz rūtainās grīdas un vīrieti...tas bija skaisti.

  • Resnais Putns  

    2012. gada 24. aprīlī, plkst. 14:39

    Redz, kelle, ja filmā būtu vien divi trīs lēti simboli, tas tiešām liktu domāt par filmas veidotāju ne-īpaši-bagāto fantāziju un intelekta līmeni. Bet šai gadījumā simbolu ir tik daudz, ka tas kļūst par gaumīgu ogu mērci, kas pārlieta iespējams ikdienišķam desertam - stāstam.
    Un kulminācija vairs nav erotika, bet gan pornogrāfija - gan runājot par jutekliskām iniņām, gan par visa venmēr pateikšanu līdz galam, sagremošanu un skatītājam mutē iebāšanu.

  • view  

    2012. gada 26. aprīlī, plkst. 11:39

    Skaņas operatoru darbs nebija no labākajiem. Tieši tas aktieriem laupīja dabiskumu.
    Vēl gribētos piebilst, ka filmas veidotāji, nebija pamanījušies radīt spriedzes momentus - brīžus, kuros skatītājs gaidītu, kas nu būs, un viņa sirds sistos straujāk. Tā vietā nepārtraukti kaut kas notika, visu laiku tādi kā bliezieni ar āmuru - bam! bam! bam! Nav atelpas, līdz ar to nav arī pārsteiguma momentu.

  • vk  

    2012. gada 30. aprīlī, plkst. 13:09

    ja filmā nav redzams krāns, tas vispār nav nekāds kino.

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 2. maijā, plkst. 13:56

    Šī ir latviešu nācijas vēsturē pirmā mākslas filma ar erotiskiem (subjektīvi) kailskatiem (objektīvi). Un Belicka kā aktrise vispār latviešu nācijas vēsturē pirmā aktrikse ar kailskatiem. Patīk vai nepatīk, bet jāatzīst: ja šī vispār ir mākslas filma, tad nevar noliegt, ka tas

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 2. maijā, plkst. 13:58

    Šī ir latviešu nācijas vēsturē pirmā mākslas filma ar erotiskiem (subjektīvi) kailskatiem (objektīvi). Un Belicka kā aktrise vispār latviešu nācijas vēsturē ir pirmā aktrise ar kailskatiem. Patīk vai nepatīk, bet jāatzīst: ja šī vispār ir mākslas filma, tad tas IR kas jauns, nekad nebijis. Un par to šī filma turpmāk būtu jāpiemin. Kritizēt šos kailskatus - tā jau ir cita lieta. Tikai jāatceras, ka citu nekad nav bijis, nav un diez vai drīzumā būs.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Vīns ir nemitīgs pierādījums tam, ka Dievs mūs mīl un vēlas redzēt mūs laimīgus. 

    Bendžamins Franklins

Iesakām

  • 2016. gada 15. jūnijā, plkst. 10:17

    Ilmārs Šlāpins: Ko vēl aizliegt (4)

    Sīku aizliegumu likumdošana īpaši populāra ir autoritārās valstīs un valstīs, kurās parlamentam lielas ietekmes uz reāliem politiskajiem procesiem nav.

  • 2015. gada 3. septembrī, plkst. 6:09

    Solvita Krese: Māksla savā ziņā ir degaukla

    3. septembrī tiek atklāts laikmetīgās mākslas festivāls "Survival K(n)it 7", kas norisināsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas bijušajā ēkā Krišjāņa Barona ielā.

  • 2013. gada 8. septembrī, plkst. 23:09

    Marta Martinsone: Pasaule ir neērta, neērta vieta

    Pirmā doma, kas man iešāvās prātā pēc izrādes "Serža efekts" noskatīšanās, bija: pilnīgs mīļums. Tiešām – sēdēju un visu izrādi smaidīju tā, it kā būtu tikko iemīlējusies. Bija smiekli, bet ne tie skaļie un nebeidzamie, kad nevar elpu ievilkt, bet tie klusie, smaidīgie smiekli.

  • 2012. gada 7. jūnijā, plkst. 8:06

    Kaspars Zellis: Cenzūra latviešu gaumē (10)

    1927. gadā Izglītības ministrijas paspārnē, par piemēru ņemot Veimāras republikā izdoto likumu par jaunatnes pasargāšanu no sēnalu un neķītras literatūras, tika pieņemts līdzīgs likums un izveidota komisija.

  • 2014. gada 28. novembrī, plkst. 6:11

    Andris Ogriņš: Novembra dzejoļi

    lietus pagriežas pret viņas logu nolaiza stiklu meklēdams plaisu kā vienīgo ieeju un es apskaužu lietu zinot viņš nezina tikai sniegpārsla uzmeklēs pareizo ceļu

  • 2014. gada 19. decembrī, plkst. 6:12

    Ligita Paegle: Ignorance (2)

    Lāsma jau trešo dienu izsaka mājienus, ka tuvojas viņu attiecību gadadiena. Andris nav īsti pārliecināts, taču tā varētu būt trešā vai ceturtā jubileja. Un kaut kad šonedēļ. Varētu uzlikt atgādinājumu telefonā.

  • 2013. gada 2. jūlijā, plkst. 7:07

    Pauls Bankovskis: Spēles ar sērkociņiem (1)

    Sērkociņu kārbiņu etiķešu kolekcionēšana jeb filumēnija PSRS bija kļuvusi par tik izplatītu laika kavēkli, ka, līdzīgi filatēlistu priekam izlaistām pastmarku sērijām, sērkociņu rūpnīcas pat bija sākušas drukāt īpaši krāšanai paredzētas etiķešu sērijas.

  • 2013. gada 22. maijā, plkst. 0:05

    Liene Brizga-Kalniņa: "iPadu" vai sprunguļus? (1)

    Es esmu mēģinājusi samazināt mediju klātbūtni mājās – un ne tikai tāpēc, ka mani bērni iet Valdorfa skolā un bērnudārzā, bet drīzāk audzinot sevi, jo kārdinājums izmantot TV aukles vietā ir regulārs.



Kultūras Ministrija
vkkf