Ināra un Arvis Kolmaņi: Esam ienesuši latviešu kino ko jaunu (10)

  • mūzikas pavadībā..  

    2012. gada 20. aprīlī, plkst. 14:03

    Atkal jau[sarunā] nākts klajā ar "par gaumi nestrīdas"... Būsim godīgi - tieši par to visi vienā laidā strīdas!

  • Dainis G.  

    2012. gada 20. aprīlī, plkst. 23:17

    Prieks, ka LV kino beidzot ir kāda filma par kuru nav kauns. Izskatās, ka ir vienlīdz laba labam franču kino.
    + Belicka ir ģeniāla. :)

  • nah  

    2012. gada 21. aprīlī, plkst. 22:55

    Daini, nopietni? tā filma tak ir mēsls, vienīgi Čaka norisa līdzinieks ir ciešams. Tiem kas domā iet - neiesaku, zemē nomesta nauda

  • Resnais Putns  

    2012. gada 23. aprīlī, plkst. 13:23

    O, nē, viņa ir vairāk kā skaista! Daudz, daudz vairāk! Tas skaistums no iekšienes nāk. Un filmā to spējuši ļoti labi parādīt.

  • kelle  

    2012. gada 23. aprīlī, plkst. 14:15

    "Mona" ir tāds īsts, lētiem simboliem (asins, sarkanās kurpes, ķiršu ēšana, ziedoši koki...) pārbagāts vidusmēra kino produkts. ....nu labi...pliki dupši cilājās...un?..erotika??? KUR??? Pat ja brīžiem ir jutekliskas noskaņas, tad tās neizaug līdz kulminācijai...nekādi nevaru pieņemt to homevideo (tas nav apvainojums operatoram) beidzamo aktu uz trepēm kā sprādzienu (kuru, pēc vairākas reizes nenotikušā akta, prasījās).
    Milzīgs paldies filmas māksliniekam par peldošo kuģi uz rūtainās grīdas un vīrieti...tas bija skaisti.

  • Resnais Putns  

    2012. gada 24. aprīlī, plkst. 14:39

    Redz, kelle, ja filmā būtu vien divi trīs lēti simboli, tas tiešām liktu domāt par filmas veidotāju ne-īpaši-bagāto fantāziju un intelekta līmeni. Bet šai gadījumā simbolu ir tik daudz, ka tas kļūst par gaumīgu ogu mērci, kas pārlieta iespējams ikdienišķam desertam - stāstam.
    Un kulminācija vairs nav erotika, bet gan pornogrāfija - gan runājot par jutekliskām iniņām, gan par visa venmēr pateikšanu līdz galam, sagremošanu un skatītājam mutē iebāšanu.

  • view  

    2012. gada 26. aprīlī, plkst. 11:39

    Skaņas operatoru darbs nebija no labākajiem. Tieši tas aktieriem laupīja dabiskumu.
    Vēl gribētos piebilst, ka filmas veidotāji, nebija pamanījušies radīt spriedzes momentus - brīžus, kuros skatītājs gaidītu, kas nu būs, un viņa sirds sistos straujāk. Tā vietā nepārtraukti kaut kas notika, visu laiku tādi kā bliezieni ar āmuru - bam! bam! bam! Nav atelpas, līdz ar to nav arī pārsteiguma momentu.

  • vk  

    2012. gada 30. aprīlī, plkst. 13:09

    ja filmā nav redzams krāns, tas vispār nav nekāds kino.

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 2. maijā, plkst. 13:56

    Šī ir latviešu nācijas vēsturē pirmā mākslas filma ar erotiskiem (subjektīvi) kailskatiem (objektīvi). Un Belicka kā aktrise vispār latviešu nācijas vēsturē pirmā aktrikse ar kailskatiem. Patīk vai nepatīk, bet jāatzīst: ja šī vispār ir mākslas filma, tad nevar noliegt, ka tas

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 2. maijā, plkst. 13:58

    Šī ir latviešu nācijas vēsturē pirmā mākslas filma ar erotiskiem (subjektīvi) kailskatiem (objektīvi). Un Belicka kā aktrise vispār latviešu nācijas vēsturē ir pirmā aktrise ar kailskatiem. Patīk vai nepatīk, bet jāatzīst: ja šī vispār ir mākslas filma, tad tas IR kas jauns, nekad nebijis. Un par to šī filma turpmāk būtu jāpiemin. Kritizēt šos kailskatus - tā jau ir cita lieta. Tikai jāatceras, ka citu nekad nav bijis, nav un diez vai drīzumā būs.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2014. gada 9. jūnijā, plkst. 0:06

    Pauls Bankovskis: Tevi arī saukās par taksīti (3)

    Es zinu, tas viss sāk izklausīties pēc tādas veca veča purpināšanas. Arī man pašam, jo pārlieku bieži esmu pieķēris sevi par to domājot. Reizēm cenšos pat sevi tā kā vērot no malas, mēģinot pieķert trakumā.

  • 2017. gada 23. martā, plkst. 5:46

    Pēteris Krilovs: Aktierim jābūt ar jutīgiem taustekļiem

    Mēs tikāmies ar Pēteri Krilovu, lai parunātu par aktiera būtību, teātri, apgaismību un moderno sentimentālismu.

  • 2016. gada 18. augustā, plkst. 5:59

    Artis Ostups: Paragrāfi par Pelša jaunāko dzeju

    Pelšs ir viens no retajiem latviešu dzejniekiem, kurš savos darbos izmanto konceptuālajai mākslai (un literatūrai) raksturīgas formas. Kas ir šīs formas?

  • 2013. gada 13. februārī, plkst. 8:02

    Ingmārs Freimanis: Piedod, Dievs (35)

    Izmantojot bērniem piemītošo uzticību un paļāvību un pasniedzot viņiem reliģiskos priekšstatus kā patiesus, indivīdam uz visu mūžu var tikt atņemta iespēja justies brīvi un skatīties uz pasauli atvērti, nebaidoties no Visuma saimnieka soda.

  • 2014. gada 5. septembrī, plkst. 0:09

    Inga Pizāne: Ne runāt, bet klusēt pretī (1)

    Parīzei – šī dzīve par pareizu. Parīzei – šie papēži par zemu. Tāpēc pacel mani uz rokām un nes nepareizāk mazliet.

  • 2013. gada 15. februārī, plkst. 1:17

    Andris Ogriņš: Mans draugs raksta romānu (30)

    Es, drūmi tērgādams, raku dobes, lai kaut ko iestādītu. Neskatoties uz manu ikgadējo centību, ziemās mēs allaž ciešam badu. Bet šis apsēdās lotosa pozā un mēģināja iesakņoties, un būtu jau izdevies, ja mana lāpsta svaigās saknītes nenocirstu.

  • 2013. gada 11. aprīlī, plkst. 7:04

    Baiba Stafecka: Idioti (9)

    Baibas Stafeckas dokumentālā filma piedzīvoja pirmizrādi un vairākus plaši apmeklētus seansus Kaņepes Kultūras centrā šī gada janvārī. Tagad to līdz 22. aprīlim iespējams noskatīties internetā.

  • 2015. gada 3. septembrī, plkst. 8:09

    Baiba Īvāne-Kronberga: Pastāvēs, kas pārvērtīsies?

    Interesanti šķiet palūkoties arī uz to, kas tad īsti ir noticis ar Raiņa tekstu animācijas filmā: vai dzejnieka radītā luga ir palīdzējusi multfilmai un tādējādi arī, kā cerējis filmas režisors, spēj rosināt jauno skatītāju interesi par Raini?



Kultūras Ministrija
vkkf