Ināra un Arvis Kolmaņi: Esam ienesuši latviešu kino ko jaunu (10)

  • mūzikas pavadībā..  

    2012. gada 20. aprīlī, plkst. 14:03

    Atkal jau[sarunā] nākts klajā ar "par gaumi nestrīdas"... Būsim godīgi - tieši par to visi vienā laidā strīdas!

  • Dainis G.  

    2012. gada 20. aprīlī, plkst. 23:17

    Prieks, ka LV kino beidzot ir kāda filma par kuru nav kauns. Izskatās, ka ir vienlīdz laba labam franču kino.
    + Belicka ir ģeniāla. :)

  • nah  

    2012. gada 21. aprīlī, plkst. 22:55

    Daini, nopietni? tā filma tak ir mēsls, vienīgi Čaka norisa līdzinieks ir ciešams. Tiem kas domā iet - neiesaku, zemē nomesta nauda

  • Resnais Putns  

    2012. gada 23. aprīlī, plkst. 13:23

    O, nē, viņa ir vairāk kā skaista! Daudz, daudz vairāk! Tas skaistums no iekšienes nāk. Un filmā to spējuši ļoti labi parādīt.

  • kelle  

    2012. gada 23. aprīlī, plkst. 14:15

    "Mona" ir tāds īsts, lētiem simboliem (asins, sarkanās kurpes, ķiršu ēšana, ziedoši koki...) pārbagāts vidusmēra kino produkts. ....nu labi...pliki dupši cilājās...un?..erotika??? KUR??? Pat ja brīžiem ir jutekliskas noskaņas, tad tās neizaug līdz kulminācijai...nekādi nevaru pieņemt to homevideo (tas nav apvainojums operatoram) beidzamo aktu uz trepēm kā sprādzienu (kuru, pēc vairākas reizes nenotikušā akta, prasījās).
    Milzīgs paldies filmas māksliniekam par peldošo kuģi uz rūtainās grīdas un vīrieti...tas bija skaisti.

  • Resnais Putns  

    2012. gada 24. aprīlī, plkst. 14:39

    Redz, kelle, ja filmā būtu vien divi trīs lēti simboli, tas tiešām liktu domāt par filmas veidotāju ne-īpaši-bagāto fantāziju un intelekta līmeni. Bet šai gadījumā simbolu ir tik daudz, ka tas kļūst par gaumīgu ogu mērci, kas pārlieta iespējams ikdienišķam desertam - stāstam.
    Un kulminācija vairs nav erotika, bet gan pornogrāfija - gan runājot par jutekliskām iniņām, gan par visa venmēr pateikšanu līdz galam, sagremošanu un skatītājam mutē iebāšanu.

  • view  

    2012. gada 26. aprīlī, plkst. 11:39

    Skaņas operatoru darbs nebija no labākajiem. Tieši tas aktieriem laupīja dabiskumu.
    Vēl gribētos piebilst, ka filmas veidotāji, nebija pamanījušies radīt spriedzes momentus - brīžus, kuros skatītājs gaidītu, kas nu būs, un viņa sirds sistos straujāk. Tā vietā nepārtraukti kaut kas notika, visu laiku tādi kā bliezieni ar āmuru - bam! bam! bam! Nav atelpas, līdz ar to nav arī pārsteiguma momentu.

  • vk  

    2012. gada 30. aprīlī, plkst. 13:09

    ja filmā nav redzams krāns, tas vispār nav nekāds kino.

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 2. maijā, plkst. 13:56

    Šī ir latviešu nācijas vēsturē pirmā mākslas filma ar erotiskiem (subjektīvi) kailskatiem (objektīvi). Un Belicka kā aktrise vispār latviešu nācijas vēsturē pirmā aktrikse ar kailskatiem. Patīk vai nepatīk, bet jāatzīst: ja šī vispār ir mākslas filma, tad nevar noliegt, ka tas

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 2. maijā, plkst. 13:58

    Šī ir latviešu nācijas vēsturē pirmā mākslas filma ar erotiskiem (subjektīvi) kailskatiem (objektīvi). Un Belicka kā aktrise vispār latviešu nācijas vēsturē ir pirmā aktrise ar kailskatiem. Patīk vai nepatīk, bet jāatzīst: ja šī vispār ir mākslas filma, tad tas IR kas jauns, nekad nebijis. Un par to šī filma turpmāk būtu jāpiemin. Kritizēt šos kailskatus - tā jau ir cita lieta. Tikai jāatceras, ka citu nekad nav bijis, nav un diez vai drīzumā būs.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja tu dzirdi iekšēju balsi, kas saka – "tu nevari gleznot" – , sāc gleznot par katru cenu. Un šī balss apklusīs.

    Vinsents van Gogs

Iesakām

  • 2013. gada 30. aprīlī, plkst. 7:04

    Reinis Lazda: Ražots Latvijā. Roku darbs (5)

    Vēlme iegādāties bezgaumīgo "Porsche Cayenne" par uzņēmēju neliecina neko labu. 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma latviešu saimnieki vispirms uzbūvēja kārtīgu kūti, bet par dzīvojamo ēku domāja pēc tam.

  • 2016. gada 24. augustā, plkst. 9:00

    Renē Hobsa: Personība un pašapziņa – mediju izglītības pamats

    Mūsdienu bērni aug pa pusei virtuālā pasaulē, un joprojām vairumā gadījumu netiek ārā no izklaides un patērēšanas lietojuma apļa, tā arī nespējot mediju tehnoloģijas un pieejamo informāciju mobilizēt attīstībai un saprātīgiem radošiem projektiem.

  • 2015. gada 11. februārī, plkst. 6:02

    Silvija Radzobe: Izrāde, kas liek domāt (3)

    Scenārija autores Ievas Strukas, režisora Kirila Serebreņņikova un aktieru kopīgi veiktais darbs ir ļoti nozīmīgs, jo tas rosina domāt, pat intensīvāk, nekā dažkārt to dara nekādi neapšaubāma izrāde.

  • 2016. gada 21. martā, plkst. 6:07

    Māris Zanders: Sarkanās līnijas un baltie cimdi (2)

    Ko darīt situācijā, kad tev būtiskā valsts, sabiedrības dzīvi ietekmējošā jautājumā potenciāls sabiedrotais izrādās grupa vai indivīds, kura uzskatiem citos – arī būtiskos – jautājumos tu nepiekrīti?

  • 2012. gada 13. jūlijā, plkst. 9:07

    Vilis Kasims: Svītrojumi (6)

    Svītrojumu noteikumi ir vienkārši: ņemu dzejoli, izsvītroju liekos vārdus un burtus, izsvītroju atstarpes, varbūt pielieku kādu pieturzīmi – un "jauns" dzejolis gatavs.

  • 2016. gada 25. martā, plkst. 6:51

    Agnese Krivade: Kaut arī es staigāju tumšā ielejā (4)

    – Brisele tagad ir vampīru pilsēta, – viņa teica par iespaidiem, ko bija guvusi ceļā no darba, pilsētā ar paaugstinātu terora trauksmi, kuras dēļ bija slēgts metro, skolas un kafejnīcas.

  • 2014. gada 28. janvārī, plkst. 7:01

    Armands Znotiņš: Savādais notikums ar Kornēliusu Kārdjū

    Pastiprinātu interesi par politiku Kārdjū izrādījis jau jaunībā, personiskās sarunās bieži pievēršoties tēzei, ka cilvēks ir "politisks dzīvnieks", un no tās izrietošajiem secinājumiem.

  • 2015. gada 24. februārī, plkst. 8:02

    Laura Studente: Govs, kas vizinās uz bagāžniekiem

    Patiesībā šādi varētu sākties arī kāds aizraujošs detektīvs – kādas pilsētas mieru traucē dīvainas parādības – trīs ielu krustojumā pastāvīgi notiek visādas ķibeles ar velosipēdiem.



Kultūras Ministrija
vkkf