Ināra un Arvis Kolmaņi: Esam ienesuši latviešu kino ko jaunu (10)

  • mūzikas pavadībā..  

    2012. gada 20. aprīlī, plkst. 14:03

    Atkal jau[sarunā] nākts klajā ar "par gaumi nestrīdas"... Būsim godīgi - tieši par to visi vienā laidā strīdas!

  • Dainis G.  

    2012. gada 20. aprīlī, plkst. 23:17

    Prieks, ka LV kino beidzot ir kāda filma par kuru nav kauns. Izskatās, ka ir vienlīdz laba labam franču kino.
    + Belicka ir ģeniāla. :)

  • nah  

    2012. gada 21. aprīlī, plkst. 22:55

    Daini, nopietni? tā filma tak ir mēsls, vienīgi Čaka norisa līdzinieks ir ciešams. Tiem kas domā iet - neiesaku, zemē nomesta nauda

  • Resnais Putns  

    2012. gada 23. aprīlī, plkst. 13:23

    O, nē, viņa ir vairāk kā skaista! Daudz, daudz vairāk! Tas skaistums no iekšienes nāk. Un filmā to spējuši ļoti labi parādīt.

  • kelle  

    2012. gada 23. aprīlī, plkst. 14:15

    "Mona" ir tāds īsts, lētiem simboliem (asins, sarkanās kurpes, ķiršu ēšana, ziedoši koki...) pārbagāts vidusmēra kino produkts. ....nu labi...pliki dupši cilājās...un?..erotika??? KUR??? Pat ja brīžiem ir jutekliskas noskaņas, tad tās neizaug līdz kulminācijai...nekādi nevaru pieņemt to homevideo (tas nav apvainojums operatoram) beidzamo aktu uz trepēm kā sprādzienu (kuru, pēc vairākas reizes nenotikušā akta, prasījās).
    Milzīgs paldies filmas māksliniekam par peldošo kuģi uz rūtainās grīdas un vīrieti...tas bija skaisti.

  • Resnais Putns  

    2012. gada 24. aprīlī, plkst. 14:39

    Redz, kelle, ja filmā būtu vien divi trīs lēti simboli, tas tiešām liktu domāt par filmas veidotāju ne-īpaši-bagāto fantāziju un intelekta līmeni. Bet šai gadījumā simbolu ir tik daudz, ka tas kļūst par gaumīgu ogu mērci, kas pārlieta iespējams ikdienišķam desertam - stāstam.
    Un kulminācija vairs nav erotika, bet gan pornogrāfija - gan runājot par jutekliskām iniņām, gan par visa venmēr pateikšanu līdz galam, sagremošanu un skatītājam mutē iebāšanu.

  • view  

    2012. gada 26. aprīlī, plkst. 11:39

    Skaņas operatoru darbs nebija no labākajiem. Tieši tas aktieriem laupīja dabiskumu.
    Vēl gribētos piebilst, ka filmas veidotāji, nebija pamanījušies radīt spriedzes momentus - brīžus, kuros skatītājs gaidītu, kas nu būs, un viņa sirds sistos straujāk. Tā vietā nepārtraukti kaut kas notika, visu laiku tādi kā bliezieni ar āmuru - bam! bam! bam! Nav atelpas, līdz ar to nav arī pārsteiguma momentu.

  • vk  

    2012. gada 30. aprīlī, plkst. 13:09

    ja filmā nav redzams krāns, tas vispār nav nekāds kino.

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 2. maijā, plkst. 13:56

    Šī ir latviešu nācijas vēsturē pirmā mākslas filma ar erotiskiem (subjektīvi) kailskatiem (objektīvi). Un Belicka kā aktrise vispār latviešu nācijas vēsturē pirmā aktrikse ar kailskatiem. Patīk vai nepatīk, bet jāatzīst: ja šī vispār ir mākslas filma, tad nevar noliegt, ka tas

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 2. maijā, plkst. 13:58

    Šī ir latviešu nācijas vēsturē pirmā mākslas filma ar erotiskiem (subjektīvi) kailskatiem (objektīvi). Un Belicka kā aktrise vispār latviešu nācijas vēsturē ir pirmā aktrise ar kailskatiem. Patīk vai nepatīk, bet jāatzīst: ja šī vispār ir mākslas filma, tad tas IR kas jauns, nekad nebijis. Un par to šī filma turpmāk būtu jāpiemin. Kritizēt šos kailskatus - tā jau ir cita lieta. Tikai jāatceras, ka citu nekad nav bijis, nav un diez vai drīzumā būs.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu Tēvs debesīs – paliec tur. Bet mēs paliksim uz zemes – te reizēm ir tik jauki.

    Žaks Prevērs

Iesakām

  • 2012. gada 27. decembrī, plkst. 8:12

    Ivars Ījabs: Ak, egles koks (6)

    Deviņdesmito gadu nogalē mana vecpuiša dzīvokļa kaimiņš un labs draugs vienā personā mani pārliecināja: brīvdomīgam cilvēkam neklājas būt dogmatiskam, tādēļ labākais "tannenbaums" (tā mēs to saucām) patiesībā ir kadiķis.

  • 2016. gada 29. jūnijā, plkst. 6:42

    Svens Kuzmins: Apetīte rodas ēdot, kā mēdz teikt

    Par pilsētas šamaņiem, autoriem, tekstiem un to lasīšanu. Saruna ar rakstnieku pēc pirmā stāstu krājuma izdošanas.

  • 2012. gada 11. aprīlī, plkst. 9:04

    Artis Kritums: Autors nav miris (5)

    Man nepatīk Beigbedera romāni, viņš spēlē netīru spēli un nostāda lasītāju muļķa lomā, turklāt nopelna uz viņa rēķina smuku naudu. Bet filma? Filmā viss ir citādāk.

  • 2016. gada 4. jūlijā, plkst. 6:27

    Rasma Pīpiķe: Sabiedriskās apspriedes – naivums vai iespēja?

    Valsts pārvalde bieži no pilsoņa pieprasa bezierunu paklausību, bet pati atbildes nesniedz vai sniedz tādas atbildes, kas bez jurista palīdzības nav saprotamas.

  • 2015. gada 17. jūlijā, plkst. 6:07

    Tomass Sāri: Rītiem ir dzērveņu garša (2)

    dzejas rakstīšana jau no paša sākuma ir ļoti laikietilpīga un delikāta nodarbe ir jāzina kuras idejas PALIELINĀT lai neradītu iespaidu par GARA NABADZĪBU

  • 2013. gada 6. decembrī, plkst. 1:21

    Tatjana Hramova: Mūri

    Saules gaismā viņu acis izskatās zeltainas, un viņi raud – vienmēr raud –, dzenot naglas manā sirdī. Paveicies tiem, kurus kupidoni nošauj ar savām bultām... Maniem kupidoniem rokās ir āmuri. Protams, kas gan cits viņiem var būt rokās?

  • 2014. gada 7. jūnijā, plkst. 7:06

    Vjačeslavs Kaščejevs: Par melnajiem caurumiem

    Piedāvājam jums aizraujošu lekciju par melnajiem caurumiem, ko "LU Open Minded" projekta ietvaros nolasījis kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs.

  • 2015. gada 21. augustā, plkst. 9:08

    Spīgana Spektore: Zāle ir zaļāka tur, kur mūsu nav

    Diemžēl, tā kā šie garlaicīgie bērni ij nedomā jauno pasauli pētīt, arī lasītājs par to uzzina vien to, ka tur viss ir labi, skaisti un smaržīgi, visi dzīvo saskaņā ar lielo patiesību grāmatu, neviens nav ļauns un vispār – utopija.



Kultūras Ministrija
vkkf