Ināra un Arvis Kolmaņi: Esam ienesuši latviešu kino ko jaunu (10)

  • mūzikas pavadībā..  

    2012. gada 20. aprīlī, plkst. 14:03

    Atkal jau[sarunā] nākts klajā ar "par gaumi nestrīdas"... Būsim godīgi - tieši par to visi vienā laidā strīdas!

  • Dainis G.  

    2012. gada 20. aprīlī, plkst. 23:17

    Prieks, ka LV kino beidzot ir kāda filma par kuru nav kauns. Izskatās, ka ir vienlīdz laba labam franču kino.
    + Belicka ir ģeniāla. :)

  • nah  

    2012. gada 21. aprīlī, plkst. 22:55

    Daini, nopietni? tā filma tak ir mēsls, vienīgi Čaka norisa līdzinieks ir ciešams. Tiem kas domā iet - neiesaku, zemē nomesta nauda

  • Resnais Putns  

    2012. gada 23. aprīlī, plkst. 13:23

    O, nē, viņa ir vairāk kā skaista! Daudz, daudz vairāk! Tas skaistums no iekšienes nāk. Un filmā to spējuši ļoti labi parādīt.

  • kelle  

    2012. gada 23. aprīlī, plkst. 14:15

    "Mona" ir tāds īsts, lētiem simboliem (asins, sarkanās kurpes, ķiršu ēšana, ziedoši koki...) pārbagāts vidusmēra kino produkts. ....nu labi...pliki dupši cilājās...un?..erotika??? KUR??? Pat ja brīžiem ir jutekliskas noskaņas, tad tās neizaug līdz kulminācijai...nekādi nevaru pieņemt to homevideo (tas nav apvainojums operatoram) beidzamo aktu uz trepēm kā sprādzienu (kuru, pēc vairākas reizes nenotikušā akta, prasījās).
    Milzīgs paldies filmas māksliniekam par peldošo kuģi uz rūtainās grīdas un vīrieti...tas bija skaisti.

  • Resnais Putns  

    2012. gada 24. aprīlī, plkst. 14:39

    Redz, kelle, ja filmā būtu vien divi trīs lēti simboli, tas tiešām liktu domāt par filmas veidotāju ne-īpaši-bagāto fantāziju un intelekta līmeni. Bet šai gadījumā simbolu ir tik daudz, ka tas kļūst par gaumīgu ogu mērci, kas pārlieta iespējams ikdienišķam desertam - stāstam.
    Un kulminācija vairs nav erotika, bet gan pornogrāfija - gan runājot par jutekliskām iniņām, gan par visa venmēr pateikšanu līdz galam, sagremošanu un skatītājam mutē iebāšanu.

  • view  

    2012. gada 26. aprīlī, plkst. 11:39

    Skaņas operatoru darbs nebija no labākajiem. Tieši tas aktieriem laupīja dabiskumu.
    Vēl gribētos piebilst, ka filmas veidotāji, nebija pamanījušies radīt spriedzes momentus - brīžus, kuros skatītājs gaidītu, kas nu būs, un viņa sirds sistos straujāk. Tā vietā nepārtraukti kaut kas notika, visu laiku tādi kā bliezieni ar āmuru - bam! bam! bam! Nav atelpas, līdz ar to nav arī pārsteiguma momentu.

  • vk  

    2012. gada 30. aprīlī, plkst. 13:09

    ja filmā nav redzams krāns, tas vispār nav nekāds kino.

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 2. maijā, plkst. 13:56

    Šī ir latviešu nācijas vēsturē pirmā mākslas filma ar erotiskiem (subjektīvi) kailskatiem (objektīvi). Un Belicka kā aktrise vispār latviešu nācijas vēsturē pirmā aktrikse ar kailskatiem. Patīk vai nepatīk, bet jāatzīst: ja šī vispār ir mākslas filma, tad nevar noliegt, ka tas

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 2. maijā, plkst. 13:58

    Šī ir latviešu nācijas vēsturē pirmā mākslas filma ar erotiskiem (subjektīvi) kailskatiem (objektīvi). Un Belicka kā aktrise vispār latviešu nācijas vēsturē ir pirmā aktrise ar kailskatiem. Patīk vai nepatīk, bet jāatzīst: ja šī vispār ir mākslas filma, tad tas IR kas jauns, nekad nebijis. Un par to šī filma turpmāk būtu jāpiemin. Kritizēt šos kailskatus - tā jau ir cita lieta. Tikai jāatceras, ka citu nekad nav bijis, nav un diez vai drīzumā būs.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Nav jēgas noskaidrot, ko vēlas pircēji, lai viņiem to piedāvātu. Tiklīdz tu būsi to izgatavojis, viņi jau vēlēsies kaut ko jaunu.

    Stīvs Džobss

Iesakām

  • 2015. gada 20. aprīlī, plkst. 6:04

    Māris Zanders: Eiropa ieskatās spogulī (3)

    Atļaušos apgalvot, ka politika as usual Eiropā tuvojas savam noslēgumam un arī visaugstākajā politiskajā līmenī mēs redzēsim, pieklājīgi izsakoties, ļoti interesantus tipāžus.

  • 2015. gada 12. februārī, plkst. 6:02

    Dāvis Kaņepe: Mēs spējam ietekmēt procesus

    Mēs tikāmies ar Kaņepes kultūras centra dibinātāju Dāvi Kaņepi, lai parunātu par trīs gadu laikā piedzīvoto, izcīnīto un radīto pamestā koka mājā Rīgas centrā, kurā izdevies iekopt neformālu kultūras namu.

  • 2016. gada 16. jūnijā, plkst. 9:41

    Elīna Lībiete: 6 baltas kārbas un viens kronis visam

    Jaunajam muzejam būs jākļūst par vietzīmi, identitātes veidotāju un atpazīstamu objektu, kas daļēji ir arī iemesls, kāpēc slēgtajā arhitektūras metu konkursā netika uzaicināts neviens latviešu birojs.

  • 2014. gada 8. septembrī, plkst. 7:09

    Pauls Bankovskis: Valodas mazspēja (15)

    Dzejas dienas ir pateicīgs laiks pārdomām par valodu. Dzeju allaž esmu uzskatījis par praktisku pielietojumu un aprēķinu neapgrūtinātu valodas patvērumu, tādu kā neaizstājamo rezervi, dabas liegumu.

  • 2015. gada 9. janvārī, plkst. 6:01

    Paula: Pilsētas klasika (1)

    kad ej miglā pār tiltu, neatskaties. aiz tevis paliek torņi un pilis, lampas un sestdienu rītu mēslaine. bet priekšā migla un tu pats.

  • 2014. gada 5. februārī, plkst. 7:02

    Vilis Lācītis: Nesmuku sieviešu nav (7)

    Kāda maza krūma ērkšķaino lapotni rotā vēja uzmests plastmasas maisiņš ar uzrakstu "Iceland". Pie krūmā gandrīz ieauguša gaismas staba ar uzlīmi "Neighbourhood watch" piestāj melns BMW, no kura izkāpj noputējis celtnieks.

  • 2014. gada 5. martā, plkst. 1:48

    Ivars Neiders: Patriotisms kā tikums (6)

    Patriotisma jūtas neizbēgami ģenerē karu. Valstis uzvedas kā egoistiski indivīdi, kuriem rūp tikai viņu intereses, bet, pateicoties iespējai aizbildināties ar patriotisma jūtām, šāda veida rīcība tiek akceptēta.

  • 2015. gada 9. oktobrī, plkst. 6:10

    Patrīcija M. Keiša: Domāšana – līdz 18 gadu vecumam neiesakām (10)

    Lamuvārdi pasprūk gan pieaugušajiem, gan bērniem, taču labais tonis nosaka, ka bērni vecāku priekšā izliekas, ka nelamājas, un vecāki bērnu priekšā tāpat.



Kultūras Ministrija
vkkf