Ināra un Arvis Kolmaņi: Esam ienesuši latviešu kino ko jaunu (10)

  • mūzikas pavadībā..  

    2012. gada 20. aprīlī, plkst. 14:03

    Atkal jau[sarunā] nākts klajā ar "par gaumi nestrīdas"... Būsim godīgi - tieši par to visi vienā laidā strīdas!

  • Dainis G.  

    2012. gada 20. aprīlī, plkst. 23:17

    Prieks, ka LV kino beidzot ir kāda filma par kuru nav kauns. Izskatās, ka ir vienlīdz laba labam franču kino.
    + Belicka ir ģeniāla. :)

  • nah  

    2012. gada 21. aprīlī, plkst. 22:55

    Daini, nopietni? tā filma tak ir mēsls, vienīgi Čaka norisa līdzinieks ir ciešams. Tiem kas domā iet - neiesaku, zemē nomesta nauda

  • Resnais Putns  

    2012. gada 23. aprīlī, plkst. 13:23

    O, nē, viņa ir vairāk kā skaista! Daudz, daudz vairāk! Tas skaistums no iekšienes nāk. Un filmā to spējuši ļoti labi parādīt.

  • kelle  

    2012. gada 23. aprīlī, plkst. 14:15

    "Mona" ir tāds īsts, lētiem simboliem (asins, sarkanās kurpes, ķiršu ēšana, ziedoši koki...) pārbagāts vidusmēra kino produkts. ....nu labi...pliki dupši cilājās...un?..erotika??? KUR??? Pat ja brīžiem ir jutekliskas noskaņas, tad tās neizaug līdz kulminācijai...nekādi nevaru pieņemt to homevideo (tas nav apvainojums operatoram) beidzamo aktu uz trepēm kā sprādzienu (kuru, pēc vairākas reizes nenotikušā akta, prasījās).
    Milzīgs paldies filmas māksliniekam par peldošo kuģi uz rūtainās grīdas un vīrieti...tas bija skaisti.

  • Resnais Putns  

    2012. gada 24. aprīlī, plkst. 14:39

    Redz, kelle, ja filmā būtu vien divi trīs lēti simboli, tas tiešām liktu domāt par filmas veidotāju ne-īpaši-bagāto fantāziju un intelekta līmeni. Bet šai gadījumā simbolu ir tik daudz, ka tas kļūst par gaumīgu ogu mērci, kas pārlieta iespējams ikdienišķam desertam - stāstam.
    Un kulminācija vairs nav erotika, bet gan pornogrāfija - gan runājot par jutekliskām iniņām, gan par visa venmēr pateikšanu līdz galam, sagremošanu un skatītājam mutē iebāšanu.

  • view  

    2012. gada 26. aprīlī, plkst. 11:39

    Skaņas operatoru darbs nebija no labākajiem. Tieši tas aktieriem laupīja dabiskumu.
    Vēl gribētos piebilst, ka filmas veidotāji, nebija pamanījušies radīt spriedzes momentus - brīžus, kuros skatītājs gaidītu, kas nu būs, un viņa sirds sistos straujāk. Tā vietā nepārtraukti kaut kas notika, visu laiku tādi kā bliezieni ar āmuru - bam! bam! bam! Nav atelpas, līdz ar to nav arī pārsteiguma momentu.

  • vk  

    2012. gada 30. aprīlī, plkst. 13:09

    ja filmā nav redzams krāns, tas vispār nav nekāds kino.

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 2. maijā, plkst. 13:56

    Šī ir latviešu nācijas vēsturē pirmā mākslas filma ar erotiskiem (subjektīvi) kailskatiem (objektīvi). Un Belicka kā aktrise vispār latviešu nācijas vēsturē pirmā aktrikse ar kailskatiem. Patīk vai nepatīk, bet jāatzīst: ja šī vispār ir mākslas filma, tad nevar noliegt, ka tas

  • Jau izbanotais  

    2012. gada 2. maijā, plkst. 13:58

    Šī ir latviešu nācijas vēsturē pirmā mākslas filma ar erotiskiem (subjektīvi) kailskatiem (objektīvi). Un Belicka kā aktrise vispār latviešu nācijas vēsturē ir pirmā aktrise ar kailskatiem. Patīk vai nepatīk, bet jāatzīst: ja šī vispār ir mākslas filma, tad tas IR kas jauns, nekad nebijis. Un par to šī filma turpmāk būtu jāpiemin. Kritizēt šos kailskatus - tā jau ir cita lieta. Tikai jāatceras, ka citu nekad nav bijis, nav un diez vai drīzumā būs.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Nevienam idiotam nepatīk, ja viņu nosauc par idiotu.

    Džeroms D. Selindžers

Iesakām

  • 2013. gada 28. janvārī, plkst. 7:47

    Edmunds Cepurītis: Paldies, nē! (4)

    Lai arī reklāma jau ļoti sen bijusi būtiska ekonomiskās sistēmas daļa, diez vai ir nopietns pamats domāt, ka bez tās pēkšņi izzustu cilvēku spēja pirkt un pārdot lietas, kad tas ir abpusēji izdevīgi.

  • 2012. gada 27. jūlijā, plkst. 7:07

    Diskusija: Kam mums neatkarīgs teātris? (13)

    Tas ir jautājums par to, kas vajadzīgs valstij. Ja valstij vajadzīgi teātris un mākslinieki, kas šo mākslu rada, tad ir jādotē process, nevis atsevišķas institūcijas.

  • 2015. gada 2. janvārī, plkst. 6:12

    Aivars Madris: Ideālā recepte

    Pavļikovskis ir radījis tik formāli precīzu un sterilu filmu, ka tā kļūst garlaicīga savā "pareizumā". Nebūšu pārsteigts, ja nākamajā gadā Pavļikovska rokās ieguls arī kino pasaulē visaugstāk vērtētā zeltītā vīriņa statuete.

  • 2013. gada 22. aprīlī, plkst. 7:04

    Pauls Bankovskis: Ātrvārāmais katls (3)

    Atšķirībā no laikiem, kad cilvēki mira kā spaļi no slimībām un sērgām, vai mira no vecuma, nesasnieguši 30-40 gadu vecumu, mēs dzīvojam ilgi, pieveicam slimības, ceram uz saulainām vecumdienām un pensiju sistēmu.

  • 2014. gada 10. oktobrī, plkst. 5:10

    Jānis Tomašs: Es esmu tējkannas snīpis (1)

    es esmu uz ielas atņemts mobilais telefons pēc stundas man izņems iekšas izraus SIM karti sirdi izdzēsīs atmiņu un atkal viss sāksies no gala

  • 2013. gada 15. novembrī, plkst. 7:11

    Jevgeņijs Zamjatins: Acis (3)

    Piespiedis purnu pie zemes un iebāzis asti starp kājām, tu līdi pa dubļiem saimniekam pretī, luncinot pēcpusi, tu laizīji viņam roku. Un, kad viņš žēlīgi pabužināja tev skaustu, tu priecīgi vēlies uz muguras – apžēlots!

  • 2012. gada 21. decembrī, plkst. 1:38

    Vai jums ir bail no nākotnes? (11)

    Tuvojas noslēgumam 2012. gads - brīnišķīgs gads, kura laikā mums bija iespēja darīt visu to, ko mēs vienmēr esam vēlējušies darīt - rakstīt, lasīt un sarunāties, tikties ar fantastiskiem cilvēkiem un domāt kopā ar viņiem. Kopā ar jums, mīļie.

  • 2014. gada 11. aprīlī, plkst. 7:04

    Ilmārs Šlāpins: Nepareizie dzīvesstāsti (6)

    Ādolfs grūbu putru neieredzēja vairāk par visu pasaulē, tāpēc centās to nobīdīt nost no šķīvja un paslēpt zem galdauta. Mamma to vienmēr pamanīja un dusmojās: "Āfrikā bērni mirst badā, bet tu te ņergājies kā tāds!"



Kultūras Ministrija
vkkf