Rainis: Par attīstību (4)

  • kurvuazjē  

    2012. gada 28. martā, plkst. 11:12

    jā, zinātne savos centienos uz tautu dzīves uzlabošanu iet tālu, bet vai nepastāv briesmas, ka izgudrojumu vispārēja ietekme dara cilvēkus kā dabiskus mehanismus, kā gatavotus pēc viena parauga?

  • .  

    2012. gada 28. martā, plkst. 12:48

    Ceļojums laikā, skaisti.

  • Pusmiegs  

    2012. gada 30. martā, plkst. 21:29

    Tiešām skaisti! Tomēr mazliet pasmieties gribās, šis, kā šķiet, ir tas laiks pirms Pirmā pasaules kara, kad Raiņa kungs bija tais augstajās domās par pasaules attīstību. Kad nāca tie kara upuri, kritušie strēlnieku bataljoni, tad tas skats uz pasauli strauji mainījās visā pasaulē. Un arīdzan tagad pēdīgi redzams, ka tie Raiņa minētie un sajūsmā spiedzošie atklājumi visās civilizācijas jomās tik tādi pusatklājumi ir bijuši — viens attīstības revolūciju cikls, solīdams emocionālu pabeigtības sajūtu, tikai atsaucis gaidas pēc jaunām zinātnes un politikas revolūcijām.
    Un te nu mēs stāvam... Gribās citēt slavenās Ficdžeralda „Lielā Getsbija“ rindas, bet to nedarīšu.

  • Smecernieks  

    2012. gada 2. aprīlī, plkst. 0:35

    Šīs domas lieliski integrējas arī mūsdienās. Un paldies par vārdu Suta, kas man bija piemirsies. Lietošu!

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja visi cilvēki kļūs vienlīdzīgi, nevienu nevarēs piespiest strādāt.

    Sjuņdzi

Iesakām

  • 2015. gada 7. augustā, plkst. 8:08

    Daina Kājiņa: Rindā pēc bērna (1)

    Pirms pārdesmit gadiem rinda pēc pārtikas produktiem, jo īpaši tā saucamās deficīta preces, bija pierasta, varētu pat teikt – pati par sevi saprotama lieta.

  • 2015. gada 16. februārī, plkst. 12:02

    Māris Zanders: Mūsu mūžam pietiks (1)

    Turpinājums sarunai ar politikas komentētāju Māri Zanderu par to, ko un kāpēc viņš mācās, no kā dzīvē baidās un kāpēc politikā ir svarīgākas lietas par PVN pārtikai.

  • 2015. gada 17. martā, plkst. 6:03

    Jānis Taurens: PAr RAini

    Paradoksāli, bet Aijas Zariņas gadījumā "laba glezniecība" tradicionālā nozīmē nāk par sliktu mākslas darbiem, kuru nozīmes svarīgu aspektu veido nopietnais mītiskais vēstījums.

  • 2013. gada 20. februārī, plkst. 8:02

    Ivars Ījabs: Nesēji (5)

    Latvijas politikā ir milzīgs personāla apgrozījums, jo katrās vēlēšanās parādās jauni "tautas glābēji" un "reformisti". Viņi parasti neko daudz nezina par savu elektorātu un tā vajadzībām, tādēļ labprāt inficējas ar birokrātisko žargonu – īpaši tad, ja tas izklausās "advancēts", "eiropeisks" un, galvenais, gudrs.

  • 2012. gada 18. maijā, plkst. 12:05

    Agnese Gusarova: Kā mēs viens otru iztērējam (23)

    Trauslākais kreppapīrs mana āda. Tiecas pēc svešām lūpām. Grib saklausīt debesīs ceļošus vārdus. Un caur laurlapu vainagiem neredz – Starp mācekļiem maskējies Jūda.

  • 2012. gada 21. augustā, plkst. 8:08

    Leonīds Ļipavskis: Sapņi (2)

    Pirmais erotiskais sapnis: mežonis ceļ mani uz rokām augstu gaisā. Bija bailīgi, es jutos mazs un bezpalīdzīgs. Diezgan bieži manos sapņos figurē kāds valsts vadītājs, un nez kāpēc es pret viņu izjūtu maigumu.

  • 2012. gada 11. decembrī, plkst. 1:36

    Žans Antelms Brijā-Savarēns: Par gardēžiem (1)

    Dzimuši gardēži parasti ir vidēja auguma; viņiem ir apaļa vai stūraina seja, mirdzošas acis, maza piere, īss deguns, pilnīgas lūpas un ieapaļš zods. Sievietes ir apaļīgas, drīzāk pievilcīgas nekā skaistas un ar nelielu noslieci uz korpulenci.

  • 2015. gada 14. aprīlī, plkst. 6:04

    LaLiGaBa: Labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem 2014

    Piedāvājam jums sarunas ar Latvijas Literatūras gada balvas nominantiem. Kategorijā "Labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem" nominēti Ieva Samauska, Inga Gaile, Māris Rungulis un Ieva Melgalve.



Kultūras Ministrija
vkkf