Inga Žolude: Nezinu, no kurienes nāk teksts (19)

  • 3 grāmatu karalis  

    2012. gada 26. martā, plkst. 10:21

    forši, ka Latvijā žvīkš žvākš var kļūt par rakstnieku
    un tad izteikties, izteikties, izteikties

    un meklēt Ideālo Rakstnieka Dzīvi.

  • ...  

    2012. gada 26. martā, plkst. 10:22

    bet saruna sirsnīga

  • Anna  

    2012. gada 26. martā, plkst. 10:25

    ar Ingu ir patiešām kā mēdz būt tikai retajiem:

    cilvēks mainās līdz ar grāmatu un stāstiem.

    paldies! Tu esi īsta!


    veiksmi citiem darbiem!!!

  • džīzas  

    2012. gada 26. martā, plkst. 10:35

    Kādas, cienītā, IZLIETNES koncentrācijas nometnē?
    tas man atgādina paša bērnību, kad pie katra negribēta darba bļāvu - man ir apnikusi šī KATORGA!
    vai abos gadījumos tie ir ehm, "tēlainās izteiksmes līdzekļi"

  • kurvuazjē  

    2012. gada 26. martā, plkst. 11:05

    "Nezinu, no kurienes nāk teksts,.." dienišķie iespaidi, tekstu un bilžu fragmenti utt. psīchē veido rosīgu masu, notiek šīs masas rūgšana, kā biogāzes rūpnīcā, tā ģenerē troksni, t.s. iekšējo dialogu un ja cilvis sevi gana nopietni uztver, viņš šo procesu izliek uz papīra un redaktors saliek komatus. tāda hipotēze par latvju prozu.

  • kārlēns kailajai  

    2012. gada 26. martā, plkst. 13:01

    nabaga bērni, kas pie tevis mācījušies

  • z br  

    2012. gada 26. martā, plkst. 13:02

    Melgalvei, Manfeldei, Ābelei tā pati intonācija, kad lasa - tā mazliet dziedoši, uz aizlūšanas robežas. Nu, tas varbūt gaumes jautājums, no offense.. bet man šķeit, ka labāk lasīt neitrālāk, lai vēstījums pats runā.

  • februāris  

    2012. gada 26. martā, plkst. 19:03

    ir jau ir tas viss tāds pašķidrs teātris, bet rakstu valoda Žoludei gan poētiska, pat sižetu nevajag.

  • z br  

    2012. gada 26. martā, plkst. 21:45

    Gribētos jau izlasīt jauno grāmatu, bet nezinu, kā lai tiek klāt. Par to gleznu, kas tai uz vāka, man pat bail rakstīt, kur nu vēl mājās nest.

  • aija  

    2012. gada 26. martā, plkst. 23:40

    pārnopietnība = boring... 5. minūtē aizmigu. man labāk patīk rakstnieki, kuri jokojas un smejas, vai arī ir piedzērušies, nevis šādi vienmuļi monologi.

  • Kailajai  

    2012. gada 27. martā, plkst. 17:10

    Patiešām, strādajat par skolotāju? Un, kurš teica, ka esat laba? pati teicāt? Vai absolventi ik gadu sveic?
    "Man atkal interesē..." - lūk, šis, liek domāt, ka varbūt tomēr neesat skolotāja....

  • kāds  

    2012. gada 27. martā, plkst. 17:50

    Kailā - ja nejūties novērtēta, varbūt tiešām atgriezies skolā? nedod, dievs, esi sākusi sapņot par rakstnieces karjeru! bet dzīves stāsts labs un pat interesantāks par dažiem labiem zināmu rakstnieku stāstiem...

  • rekā  

    2012. gada 27. martā, plkst. 22:03

    varbūt varam atcelt autortiesības?

  • skolniece  

    2012. gada 27. martā, plkst. 22:17

    Mums arī bija tāda skolotāja, kurai metāmies (na savas, protams naudas, jo mēs taču visi arī paralēli strādājām) visādiem smalkumiem. Un daži pat vēl tagad viņai ziedus nes un dāvina... Taču īsteni laba skolotāja ir tā, kura iemāca saviem audzēkņiem nebraukt uz Īriju. Skeptiskie bērni ir Sarkanie bērni. izlasiet Ingas romānu un jūsgribēsiet, kaut varētu atgriezties pagātnē un mīlēt visus, nevis tikai tos, kas taisni sēž un atdod savu bulciņnaudu tējkannai.
    Varbūt pati varat sākt rakstīt, jo droši vien valodas un literatūras skolotāja bijusi? Uzrakstiet 30 A4 lapas, iesniedziet KKfam, lai atbalsta turpmāko daiļradi un nesūkstieties tad, ja neatbalstīs un teksts izrādīsies par švaku. Rakstīšana ir smags darbs, un, ja neviens nerakstīs, nebūs, ko lasīt. Policijai un ārstiem tad darba būs krietni vairāk, bet atalgojums tas pats. Un skolotāji...uj, par to pat domāt negribas, jo skolotājs jau visu ieliek latvietī...

  • skolniecei  

    2012. gada 28. martā, plkst. 9:33

    Iejusties citā profesijā ir lietderīgi. Pastrādājiet gadu vai trīs par skolotāju, varbūt radīsies izcils darbs par skolu kā rakstniecei, varbūt Jūsu skolnieki uz Īriju nebrauks, bet, ja brauks, tad prasmes būs izrādijušās par vāju.
    Kailās redzeslauks literatūrā ir interesants, tiešs, atklāts.
    Kasims jau arī varētu biežāk kādu vārdu iemest šeit.

  • Ingai Ž  

    2012. gada 28. martā, plkst. 15:07

    Ar ļoti lielu iespējamību saku, ka tā arī paliksi lokālas nozīmes autore, ja nepārvarēsi bailes no nāves.
    Augt vajag, un tad runāt.

  • Rux  

    2012. gada 28. martā, plkst. 15:25

    Man patīk Ingas runas tonis. Tās nomierinošs.

  • lata  

    2012. gada 15. aprīlī, plkst. 0:32

    Izlasīju Adama koku. Bravo, Inga! Lieliski!

  • Novēlots komentārs  

    2012. gada 16. jūlijā, plkst. 17:25

    Grāmata cerīga. Interesantākais - Liesmas tēls. Tikai velk uz mūsu jau bagātīgi apdzīvoto sieviešu literatūras pusi (Repše, Ikstena, citādāk, bet arī - Ābele un Muktupāvela). Nu pietiek jau. Pietrūkst prozā tās līnijas turpinājuma, kuru iezīmē Blaumanis, Jaunsudrabiņš, Ezera.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Kara laikā patiesība ir tik apdraudēta, ka tai vienmēr līdzi nāk melu miesassardze.

    Vinstons Čērčils

Iesakām

  • 2015. gada 2. martā, plkst. 6:03

    Māris Zanders: Ar naudu vien nepietiks (1)

    Kas ar tiem uzņēmuma "Rīgas satiksme" braucamajiem tur patiesībā notika, vairs nav tik būtiski, toties "nosēdās", ka "nanotehnoloģijas" ir kaut kas šaubīgs, piemērots blēdību piesegšanai.

  • 2013. gada 25. aprīlī, plkst. 2:32

    Elīna Cire: Trīs apkopējas-citplanētieši

    Koncertu apmeklētāji pazīst viņus kā paskarbus, melnos sieviešu kostīmos tērptus vīrus, kas ar pašdarinātu instrumentu klāstu auļo starp etniskiem transa ritmiem, industriālas mašinērijas trokšņiem, liriskām Lapzemes melodijām un disko mūziku zinātniskās fantastikas garā.

  • 2014. gada 27. oktobrī, plkst. 6:10

    Pauls Bankovskis: Laidiet bērniņus (1)

    Viens no rotaļāšanās pamatelementiem kopš neatminamiem aizlaikiem ir imitācija – vienalga, vai tā būtu putna dziesmas atdarināšana, iepūšot māla svilpauniekā, vai pieaugušo ikdienas atveidošana, spēlējot "mājās".

  • 2015. gada 16. novembrī, plkst. 6:01

    Māris Zanders: Kolektīvās atmiņas pašcenzūra (4)

    Man konceptuāli nav skaidrs, kur mūsu kolektīvajā atmiņā paliek mūsu kļūdas, vājuma brīži un apkaunojošās epizodes. Rodas sajūta, ka tādu nav.

  • 2015. gada 24. jūlijā, plkst. 6:07

    Aleksandrs Barons: Es rakstu skumjus jokus (3)

    Kad biju mazs, garāmbraucošo mašīnu radītās skaņas, līdzīgas nopūtām, pildīja manas tukšās dienas, tāpēc, mammai beidzot pārrodoties mājās, es ņēmu viņas lielos iepirkumu maisus un lūdzu sev brālīti. Nekas nav īpaši mainījies, kad lūdzu to pašu Chomsky bārmenim.

  • 2015. gada 23. oktobrī, plkst. 6:30

    Didzis Melbiksis: Okupants Fredis (1)

    Fredis skatījās uz Paulu un prātoja, vai Pauls arī viņu uzskata par okupantu. Viņš bija noskaidrojis, ka ar šo vārdu apzīmē kādu, kurš nelikumīgi apmetas svešā teritorijā un cenšas uzspiest pamatiedzīvotājiem savus noteikumus.

  • 2013. gada 23. jūlijā, plkst. 7:07

    Anna Auziņa: Kur palikt māksliniekam jeb rezidences Latvijā (2)

    Mākslinieki, kā zināms, ir kaprīzi ļaudis un ne vienmēr spēj radīt ierastajos mājas apstākļos. Viņiem mēdz traucēt ģimene, naudas darbi un pasākumi. Reizēm viņi traucē sev paši.

  • 2015. gada 4. februārī, plkst. 10:02

    Ilva Skulte: Bērnība digitālajā ekonomikā

    Pazīstamākās satura platformas, kā "Facebook" vai "Youtube", aizsākās tieši kā spēle un bērnišķīga sacelšanās pret pieaugušo biznesa pārņemto un nogurdināto pasauli, bet pāris gadu laikā tika glīti integrētas biznesa modeļos kopā ar visām dumpinieciskajām idejām un milzīgajām saturu ražojošajām auditorijām.



Kultūras Ministrija
vkkf