Inga Žolude: Nezinu, no kurienes nāk teksts (19)

  • 3 grāmatu karalis  

    2012. gada 26. martā, plkst. 10:21

    forši, ka Latvijā žvīkš žvākš var kļūt par rakstnieku
    un tad izteikties, izteikties, izteikties

    un meklēt Ideālo Rakstnieka Dzīvi.

  • ...  

    2012. gada 26. martā, plkst. 10:22

    bet saruna sirsnīga

  • Anna  

    2012. gada 26. martā, plkst. 10:25

    ar Ingu ir patiešām kā mēdz būt tikai retajiem:

    cilvēks mainās līdz ar grāmatu un stāstiem.

    paldies! Tu esi īsta!


    veiksmi citiem darbiem!!!

  • džīzas  

    2012. gada 26. martā, plkst. 10:35

    Kādas, cienītā, IZLIETNES koncentrācijas nometnē?
    tas man atgādina paša bērnību, kad pie katra negribēta darba bļāvu - man ir apnikusi šī KATORGA!
    vai abos gadījumos tie ir ehm, "tēlainās izteiksmes līdzekļi"

  • kurvuazjē  

    2012. gada 26. martā, plkst. 11:05

    "Nezinu, no kurienes nāk teksts,.." dienišķie iespaidi, tekstu un bilžu fragmenti utt. psīchē veido rosīgu masu, notiek šīs masas rūgšana, kā biogāzes rūpnīcā, tā ģenerē troksni, t.s. iekšējo dialogu un ja cilvis sevi gana nopietni uztver, viņš šo procesu izliek uz papīra un redaktors saliek komatus. tāda hipotēze par latvju prozu.

  • kārlēns kailajai  

    2012. gada 26. martā, plkst. 13:01

    nabaga bērni, kas pie tevis mācījušies

  • z br  

    2012. gada 26. martā, plkst. 13:02

    Melgalvei, Manfeldei, Ābelei tā pati intonācija, kad lasa - tā mazliet dziedoši, uz aizlūšanas robežas. Nu, tas varbūt gaumes jautājums, no offense.. bet man šķeit, ka labāk lasīt neitrālāk, lai vēstījums pats runā.

  • februāris  

    2012. gada 26. martā, plkst. 19:03

    ir jau ir tas viss tāds pašķidrs teātris, bet rakstu valoda Žoludei gan poētiska, pat sižetu nevajag.

  • z br  

    2012. gada 26. martā, plkst. 21:45

    Gribētos jau izlasīt jauno grāmatu, bet nezinu, kā lai tiek klāt. Par to gleznu, kas tai uz vāka, man pat bail rakstīt, kur nu vēl mājās nest.

  • aija  

    2012. gada 26. martā, plkst. 23:40

    pārnopietnība = boring... 5. minūtē aizmigu. man labāk patīk rakstnieki, kuri jokojas un smejas, vai arī ir piedzērušies, nevis šādi vienmuļi monologi.

  • Kailajai  

    2012. gada 27. martā, plkst. 17:10

    Patiešām, strādajat par skolotāju? Un, kurš teica, ka esat laba? pati teicāt? Vai absolventi ik gadu sveic?
    "Man atkal interesē..." - lūk, šis, liek domāt, ka varbūt tomēr neesat skolotāja....

  • kāds  

    2012. gada 27. martā, plkst. 17:50

    Kailā - ja nejūties novērtēta, varbūt tiešām atgriezies skolā? nedod, dievs, esi sākusi sapņot par rakstnieces karjeru! bet dzīves stāsts labs un pat interesantāks par dažiem labiem zināmu rakstnieku stāstiem...

  • rekā  

    2012. gada 27. martā, plkst. 22:03

    varbūt varam atcelt autortiesības?

  • skolniece  

    2012. gada 27. martā, plkst. 22:17

    Mums arī bija tāda skolotāja, kurai metāmies (na savas, protams naudas, jo mēs taču visi arī paralēli strādājām) visādiem smalkumiem. Un daži pat vēl tagad viņai ziedus nes un dāvina... Taču īsteni laba skolotāja ir tā, kura iemāca saviem audzēkņiem nebraukt uz Īriju. Skeptiskie bērni ir Sarkanie bērni. izlasiet Ingas romānu un jūsgribēsiet, kaut varētu atgriezties pagātnē un mīlēt visus, nevis tikai tos, kas taisni sēž un atdod savu bulciņnaudu tējkannai.
    Varbūt pati varat sākt rakstīt, jo droši vien valodas un literatūras skolotāja bijusi? Uzrakstiet 30 A4 lapas, iesniedziet KKfam, lai atbalsta turpmāko daiļradi un nesūkstieties tad, ja neatbalstīs un teksts izrādīsies par švaku. Rakstīšana ir smags darbs, un, ja neviens nerakstīs, nebūs, ko lasīt. Policijai un ārstiem tad darba būs krietni vairāk, bet atalgojums tas pats. Un skolotāji...uj, par to pat domāt negribas, jo skolotājs jau visu ieliek latvietī...

  • skolniecei  

    2012. gada 28. martā, plkst. 9:33

    Iejusties citā profesijā ir lietderīgi. Pastrādājiet gadu vai trīs par skolotāju, varbūt radīsies izcils darbs par skolu kā rakstniecei, varbūt Jūsu skolnieki uz Īriju nebrauks, bet, ja brauks, tad prasmes būs izrādijušās par vāju.
    Kailās redzeslauks literatūrā ir interesants, tiešs, atklāts.
    Kasims jau arī varētu biežāk kādu vārdu iemest šeit.

  • Ingai Ž  

    2012. gada 28. martā, plkst. 15:07

    Ar ļoti lielu iespējamību saku, ka tā arī paliksi lokālas nozīmes autore, ja nepārvarēsi bailes no nāves.
    Augt vajag, un tad runāt.

  • Rux  

    2012. gada 28. martā, plkst. 15:25

    Man patīk Ingas runas tonis. Tās nomierinošs.

  • lata  

    2012. gada 15. aprīlī, plkst. 0:32

    Izlasīju Adama koku. Bravo, Inga! Lieliski!

  • Novēlots komentārs  

    2012. gada 16. jūlijā, plkst. 17:25

    Grāmata cerīga. Interesantākais - Liesmas tēls. Tikai velk uz mūsu jau bagātīgi apdzīvoto sieviešu literatūras pusi (Repše, Ikstena, citādāk, bet arī - Ābele un Muktupāvela). Nu pietiek jau. Pietrūkst prozā tās līnijas turpinājuma, kuru iezīmē Blaumanis, Jaunsudrabiņš, Ezera.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Brīvība nozīmē atbildību. Tāpēc lielākā daļa cilvēku no tās cenšas izvairīties.

    Quotes_down
    Džordžs Bernards Šovs

Iesakām

  • Image

    2014. gada 10. martā, plkst. 1:40

    Ivars Ījabs: Mēs viņiem vēl parādīsim (17)

    Atcerēsimies, kā jauni cilvēki brauc prom no Latvijas, kādā stāvoklī ir augstākā izglītība un zinātne, cik atbildīgi ir mūsu lēmumu pieņēmēji – un sapratīsim, ka iespēja pārvērsties par быдло valsti ir visnotaļ reāla.

  • Image

    2014. gada 17. janvārī, plkst. 7:01

    Agita Cāne: Sākas "Lielā lasīšana"

    19. janvārī LTV1 sāk jaunu televīzijas šovu ar nosaukumu "Lielā lasīšana". Šī šova laikā līdz 16. novembrim publiskā balsojumā, strīdos un viedokļu apmaiņā tiks noskaidrota latviešu lasītāju mīļākā grāmata.

  • Image

    2013. gada 8. septembrī, plkst. 23:09

    Marta Martinsone: Pasaule ir neērta, neērta vieta

    Pirmā doma, kas man iešāvās prātā pēc izrādes "Serža efekts" noskatīšanās, bija: pilnīgs mīļums. Tiešām – sēdēju un visu izrādi smaidīju tā, it kā būtu tikko iemīlējusies. Bija smiekli, bet ne tie skaļie un nebeidzamie, kad nevar elpu ievilkt, bet tie klusie, smaidīgie smiekli.

  • Image

    2012. gada 20. martā, plkst. 8:03

    Artis Kritums: Mūžīgie grāmatu kari (26)

    Drukātās grāmatas var aptaustīt, sajust papīra faktūru, smaržu, var priecāties par izsmalcināto noformējumu un ilustrācijām. Skaidrs, ka ar to vien nepietiek.

  • Image

    2013. gada 25. novembrī, plkst. 7:11

    Bez vārdiem (1)

    Šajās dienās ir lasīts tik daudz sāpju, izmisuma, bezpalīdzīgu dusmu un baiļu, taču aizvien vēl trūkst vārdu, lai pateiktu ko tādu, kas spētu mierināt cilvēkus, kuri zaudējuši tuviniekus. Un mūs visus – kas ieraudzījuši nāvi, tik tuvu pienākušu līdzās.

  • Image

    2012. gada 9. novembrī, plkst. 0:11

    Madara Rutkēviča: Sēklu atmiņa. Pasaka par nelaimīgu mīlestību (77)

    Dārza vakara krēslas un ēnu apņemta, viņai Astra izskatījās kā pārdabiska būtne no pasakām par pūķi ar divām galvām. Un ka tādas būtnes dzīvo tikai tur.

  • Image

    2013. gada 17. decembrī, plkst. 8:09

    Armands Znotiņš: Divi skatījumi uz seno mūziku

    Lai arī ikkatrā no aizvadītajiem gadiem Latvijas koncertdzīvē sagaidīti spoži, iepriekš neparedzēti pārsteigumi, šo gadu tomēr var uzskatīt par sevišķi krāšņu.

  • Image

    2013. gada 20. novembrī, plkst. 8:11

    Solvita Lazdiņa: Jautājumu (ne)uzdošana mācoties

    Tātad orientēšanās uz paredzētā mācību satura pietiekamu apgūšanu varētu būt viens no iemesliem, kāpēc jautājumus skolā nevēlas dzirdēt. Iedomājieties, ja visi trīsdesmit sadomās ko pajautāt.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv