Inga Žolude: Nezinu, no kurienes nāk teksts (19)

  • 3 grāmatu karalis  

    2012. gada 26. martā, plkst. 10:21

    forši, ka Latvijā žvīkš žvākš var kļūt par rakstnieku
    un tad izteikties, izteikties, izteikties

    un meklēt Ideālo Rakstnieka Dzīvi.

  • ...  

    2012. gada 26. martā, plkst. 10:22

    bet saruna sirsnīga

  • Anna  

    2012. gada 26. martā, plkst. 10:25

    ar Ingu ir patiešām kā mēdz būt tikai retajiem:

    cilvēks mainās līdz ar grāmatu un stāstiem.

    paldies! Tu esi īsta!


    veiksmi citiem darbiem!!!

  • džīzas  

    2012. gada 26. martā, plkst. 10:35

    Kādas, cienītā, IZLIETNES koncentrācijas nometnē?
    tas man atgādina paša bērnību, kad pie katra negribēta darba bļāvu - man ir apnikusi šī KATORGA!
    vai abos gadījumos tie ir ehm, "tēlainās izteiksmes līdzekļi"

  • kurvuazjē  

    2012. gada 26. martā, plkst. 11:05

    "Nezinu, no kurienes nāk teksts,.." dienišķie iespaidi, tekstu un bilžu fragmenti utt. psīchē veido rosīgu masu, notiek šīs masas rūgšana, kā biogāzes rūpnīcā, tā ģenerē troksni, t.s. iekšējo dialogu un ja cilvis sevi gana nopietni uztver, viņš šo procesu izliek uz papīra un redaktors saliek komatus. tāda hipotēze par latvju prozu.

  • kārlēns kailajai  

    2012. gada 26. martā, plkst. 13:01

    nabaga bērni, kas pie tevis mācījušies

  • z br  

    2012. gada 26. martā, plkst. 13:02

    Melgalvei, Manfeldei, Ābelei tā pati intonācija, kad lasa - tā mazliet dziedoši, uz aizlūšanas robežas. Nu, tas varbūt gaumes jautājums, no offense.. bet man šķeit, ka labāk lasīt neitrālāk, lai vēstījums pats runā.

  • februāris  

    2012. gada 26. martā, plkst. 19:03

    ir jau ir tas viss tāds pašķidrs teātris, bet rakstu valoda Žoludei gan poētiska, pat sižetu nevajag.

  • z br  

    2012. gada 26. martā, plkst. 21:45

    Gribētos jau izlasīt jauno grāmatu, bet nezinu, kā lai tiek klāt. Par to gleznu, kas tai uz vāka, man pat bail rakstīt, kur nu vēl mājās nest.

  • aija  

    2012. gada 26. martā, plkst. 23:40

    pārnopietnība = boring... 5. minūtē aizmigu. man labāk patīk rakstnieki, kuri jokojas un smejas, vai arī ir piedzērušies, nevis šādi vienmuļi monologi.

  • Kailajai  

    2012. gada 27. martā, plkst. 17:10

    Patiešām, strādajat par skolotāju? Un, kurš teica, ka esat laba? pati teicāt? Vai absolventi ik gadu sveic?
    "Man atkal interesē..." - lūk, šis, liek domāt, ka varbūt tomēr neesat skolotāja....

  • kāds  

    2012. gada 27. martā, plkst. 17:50

    Kailā - ja nejūties novērtēta, varbūt tiešām atgriezies skolā? nedod, dievs, esi sākusi sapņot par rakstnieces karjeru! bet dzīves stāsts labs un pat interesantāks par dažiem labiem zināmu rakstnieku stāstiem...

  • rekā  

    2012. gada 27. martā, plkst. 22:03

    varbūt varam atcelt autortiesības?

  • skolniece  

    2012. gada 27. martā, plkst. 22:17

    Mums arī bija tāda skolotāja, kurai metāmies (na savas, protams naudas, jo mēs taču visi arī paralēli strādājām) visādiem smalkumiem. Un daži pat vēl tagad viņai ziedus nes un dāvina... Taču īsteni laba skolotāja ir tā, kura iemāca saviem audzēkņiem nebraukt uz Īriju. Skeptiskie bērni ir Sarkanie bērni. izlasiet Ingas romānu un jūsgribēsiet, kaut varētu atgriezties pagātnē un mīlēt visus, nevis tikai tos, kas taisni sēž un atdod savu bulciņnaudu tējkannai.
    Varbūt pati varat sākt rakstīt, jo droši vien valodas un literatūras skolotāja bijusi? Uzrakstiet 30 A4 lapas, iesniedziet KKfam, lai atbalsta turpmāko daiļradi un nesūkstieties tad, ja neatbalstīs un teksts izrādīsies par švaku. Rakstīšana ir smags darbs, un, ja neviens nerakstīs, nebūs, ko lasīt. Policijai un ārstiem tad darba būs krietni vairāk, bet atalgojums tas pats. Un skolotāji...uj, par to pat domāt negribas, jo skolotājs jau visu ieliek latvietī...

  • skolniecei  

    2012. gada 28. martā, plkst. 9:33

    Iejusties citā profesijā ir lietderīgi. Pastrādājiet gadu vai trīs par skolotāju, varbūt radīsies izcils darbs par skolu kā rakstniecei, varbūt Jūsu skolnieki uz Īriju nebrauks, bet, ja brauks, tad prasmes būs izrādijušās par vāju.
    Kailās redzeslauks literatūrā ir interesants, tiešs, atklāts.
    Kasims jau arī varētu biežāk kādu vārdu iemest šeit.

  • Ingai Ž  

    2012. gada 28. martā, plkst. 15:07

    Ar ļoti lielu iespējamību saku, ka tā arī paliksi lokālas nozīmes autore, ja nepārvarēsi bailes no nāves.
    Augt vajag, un tad runāt.

  • Rux  

    2012. gada 28. martā, plkst. 15:25

    Man patīk Ingas runas tonis. Tās nomierinošs.

  • lata  

    2012. gada 15. aprīlī, plkst. 0:32

    Izlasīju Adama koku. Bravo, Inga! Lieliski!

  • Novēlots komentārs  

    2012. gada 16. jūlijā, plkst. 17:25

    Grāmata cerīga. Interesantākais - Liesmas tēls. Tikai velk uz mūsu jau bagātīgi apdzīvoto sieviešu literatūras pusi (Repše, Ikstena, citādāk, bet arī - Ābele un Muktupāvela). Nu pietiek jau. Pietrūkst prozā tās līnijas turpinājuma, kuru iezīmē Blaumanis, Jaunsudrabiņš, Ezera.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Ikkatrs cilvēks reiz mirst, taču ne katrs no tiem ir dzīvojis.

    Quotes_down
    Viljams Volless

Iesakām

  • Image

    2014. gada 22. septembrī, plkst. 6:09

    Ivars Ījabs: Maidans mūža garumā (10)

    Nevienam nepietiks dūšas apgalvot, ka Maidans nebija tā vērts, – tas vienkārši ir tautas pašapziņas jautājums, kurai nepatīk, ka tai kāds deģenerēts valdnieks ķēza uz galvas.

  • Image

    2014. gada 30. janvārī, plkst. 7:01

    "Satori" virtuves saruna: Par dzīvnieku tiesībām (10)

    Diskusija par dzīvnieku tiesībām mūsdienu pasaulē, par attieksmi pret dzīvniekiem kā tiesību subjektiem vēstures gaitā, par to, ko mūsu attieksme pret dzīvniekiem pasaka par mums pašiem.

  • Image

    2014. gada 29. janvārī, plkst. 7:01

    Raitis Iļjenkovs: Par jauno Mingu (7)

    Ir skaidrs, ka bezbudžeta apstākļos ir ļoti grūti radīt kvalitatīvu kino, tomēr no tā neizriet tas, ka slikts kino ir jāvērtē pielaidīgāk, tikai tāpēc, ka filmas autors ir vēl jauns, filmai nav finansējuma un tā ir latviešu valodā.

  • Image

    2013. gada 18. decembrī, plkst. 8:12

    Pauls Bankovskis: Kā slimot (1)

    Kā jau tas mūslaiku korporatīvajā vidē pieņemts, ar visiem puņķiem degunā un dobumā, sāpošu kaklu, aizsmakumu un visu pārējo tu esi gatavs turpināt savu skrējienu pretī dedlainam.

  • Image

    2013. gada 31. janvārī, plkst. 22:01

    Sergejs Timofejevs: Klusais Dievs (3)

    Un šajā mirklī Klusais Dievs mani uzrunāja, viņš teica, lai es necenšos traukties kājās un mesties sāņus, Viņš teica: "Atpūties!" Un es jutu, ka gaisma noguļas man uz pieres kā roka. Un es atcerējos, kā gulēju mammas vēderā, un savilkos līdzīgā kamoliņā un gulēju.

  • Image

    2013. gada 23. decembrī, plkst. 7:09

    Dace Rukšāne: Uguns avotā (5)

    1212. gada septembrī piedzimst Kaijas un Sūnes dvīņi – dēls Ako un meita Gune. 1215. gada ziemā Rīgā plosās ugunsgrēks, kurā nodeg pirmā Doma baznīca un bīskapa sēta. Tajā pašā gadā kaujā ar sāmsaliešiem iet bojā Kaijas dēls Ilo.

  • Image

    2014. gada 12. martā, plkst. 7:03

    Ivars Drulle: Trīs olīvas nopietnā ēkā (3)

    "Pavardiņā" tiek plaši lietots latviešu virtuvē iecienītais deminutīvs. Apkalpotāja piedāvā biezenīti, griķīšus, zivtiņu, bet kādai krievu apmeklētājai pakaļ uzsauc, vai pie zupas smetanočku nevajadzēšot.

  • Image

    2013. gada 30. jūlijā, plkst. 8:07

    Helga Tormane: Laika kavēklis (1)

    Iespējams, ka dienasgrāmatas forma vistuvāk un patiesāk var atklāt pretrunīgos pusaudžu gadu pārdzīvojumus – jaunu draudzību dibināšanu, iekļaušanos jaunā klases kolektīvā, attiecības ar vecākiem, pašapziņas problēmas u.c.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv