Isadora Dankana: Mana dzīve (autobiogrāfijas fragments) (8)

  • jelsberx  

    2012. gada 13. martā, plkst. 21:26

    Vispār jau šitā grāmata labi sen latviski iznākusi, pirms kara esot bijis bestsellers. Aisedora Dunkane, tā viņu tolaik dēvēja. Pirms dažiem gadiem Antēra pārizdeva, to gan neesmu rokās turējis, redzējis, vai ir rediģēts, vai tāpat pārdriķēts.

  • Antonija  

    2012. gada 13. martā, plkst. 21:58

    Deisona tulkojumam piemīt vecmodīgs šarms, taču diemžēl tas ir ļoti aptuvens.

  • Marī  

    2012. gada 13. martā, plkst. 23:43

    Vecajam Dunkanes autobiogrāfijas tulkojumam piemīt ne tikai vecmodīgs šarms, bet šarms šī vārda plašā nozīmē, ko par šeit ievietoto fragmentu nav iemesla teikt.

  • Guna  

    2012. gada 14. martā, plkst. 11:21

    "Mana dzīve" izdota 1927., latviski 1934. LPE, kur tas ir minēts un kur šķirklis ir Dunkane, aiz komata dots arī uzvārda otrs atveides variants - Dankane.

  • paula pie pults  

    2012. gada 14. martā, plkst. 17:25

    Tulkojums neveikls (piem.: tās morāle bija, ka...; citviet vienā rindkopā te pagātne, te tagadne..), konteksta maz, bet kopumā - jā gan, arī Dankane zina par Dižo kliedzienu..

  • Saule  

    2012. gada 14. martā, plkst. 22:48

    Skaisti vārdi. Un skaisti iztulkots. Kad būs visa grāmata?

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 18. martā, plkst. 2:48

    Izadora Dunkane (vai Dankane).
    Vai latviski pirms otrā pasaules kara izdotā grāmata nesaucās "Mana dzīve mīlā un mākslā"? Vai to pašu nevar pārpublicēt?

  • gita  

    2012. gada 20. martā, plkst. 15:20

    Isidora bija brīnišķīga dejotāja un viņas devums kust;ibu mākslā ir ļoti liels, bet kā rakstniece nu gan nē.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja gribat zināt manu viedokli, būt par jebkura dzimuma pārstāvi ir vienlīdz draņķīgi.

    Patija Smita

Iesakām

  • 2016. gada 10. augustā, plkst. 5:16

    Svens Kuzmins: Kā šokēt publiku informācijas laikmetā (1)

    Ņemot vērā, ka Aleksandrs Makvīns jau kādu laiku ir miris, rodas jautājums, ar ko viņa āda ir labāka un dārgāka nekā jebkura cita. Man, piemēram, arī ir āda.

  • 2015. gada 4. novembrī, plkst. 6:10

    Toms Treibergs: Varbūt tā ir kaut kāda veida pravietošana

    Mēs tikāmies ar dzejnieku Tomu Treibergu, lai parunātu par to, kā rakstās dzeja un kāpēc ir svarīgi, lai to kāds lasītu.

  • 2016. gada 18. februārī, plkst. 9:08

    Alise Zariņa: Berlināles pieraksti. Ceturtais (2)

    Skandināvu režisoriem bieži piemīt kāda īpaša cietsirdības forma. Viņi uzjautrina savu skatītāju, pārspīlēti trivializējot ciešanas un nekad neļaujot līdz galam saprast, vai tā ir cilvēkmīlestība vai tomēr brutāla ņirgāšanās.

  • 2015. gada 18. maijā, plkst. 6:05

    Māris Zanders: Līķu skaitīšana (3)

    Laiku pa laikam publiskajā telpā saskaramies ar strīdiņu, kurš režīms bijis "asiņaināks" – nacistu vai komunistu. Mani vairāk interesē jautājums, vai šāda ciešanu kārtošana "topos" ietekmē mūsu vēsturisko atmiņu.

  • 2012. gada 2. jūnijā, plkst. 10:06

    Ilmārs Šlāpins: Kad tu aizej (13)

    Te esmu es, bet te – cits priekšmets. Cits cilvēks. Daudz cilvēku. Cilvēku pūlis. Gājēji uz ielas, un tevis nav to vidū. Es skatos uz garām ejošajiem cilvēkiem un neko neredzu. Es neredzu tevi.

  • 2012. gada 21. martā, plkst. 10:03

    Uģis Jansons: Personīgā revolūcija (16)

    Es joprojām uzskatu, ka sīpoli ir negaršīgākā lieta pasaulē. Neviens un nekas līdz šim nav spējis mani pārliecināt par pretējo, lai gan daudzi ir centušies.

  • 2016. gada 20. oktobrī, plkst. 3:17

    Anna Žabicka: Meitenes, kuras iznīcināja feminismu (12)

    Viens no visbiežāk lietotajiem antifeministu smagsvara "argumentiem" ir šāds: ja reiz feminisms iestājas par dzimumu vienlīdzību, tad to nevajadzētu saukt par feminismu, bet gan par egalitārismu.

  • 2014. gada 23. maijā, plkst. 8:05

    Inga Žolude: Muzejs bērnam vai muzejs bez bērna? (4)

    Muzeju nakts ir viens no festivāliem, viena no disnejlendizācijas fenomena izpausmēm, kuras mērķauditorijas lielu daļu sastāda tieši ģimenes.



Kultūras Ministrija
vkkf