Aleksis Zoldners: Politkorektuma diskrētais šarms (34)

  • Jānis Plūme  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 11:07

    Pēdējā rindkopa kailās komentārā liek domāt, ka Hermanis tiek uztverts gluži kā Putins priekšvēlēšanu reklāmās.

  • Pūķis  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 12:55

    "X" diskrētais šarms, - tas varētu pretendēt uz uzvaru konkursā par visnolietotāko nosaukumu.

  • čiepa  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 13:17

    Diskusija izvērsusies ļoti emocionāla! :)
    Kailajai nepatīk resnais Kalvītis, jo viņš nav seksīgs un tādēļ viņam tiek inkriminēta valsts, mūsu nākotnes un mūsu bērnu pārdošana. Viņš tātad ir vepris.
    Turpretī Hermanis ir seksīgs un kā tāds drīkst visu.
    :))

  • Aivars Eipurs  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 13:57

    Interesants raksts. Komentāri gandrīz vai jāsanumurē:
    1) Ir Jēzus, ir problēma. nav Jēzus - nav problēmas. Man Jēzus ir, tātad problēma pastāv.
    2) Gardas meitene strādāja pie Kiršteina - forši.Man patīk Streips, bet TV viņš bija izlaidies. Bez tam reizēm ir vajadzīga arī valodas psiholoģiska zināšana. Kā gandrīz jebkurš latvietis dažus vārdus lieto ar nepareizu intonāciju, tā gandrīz jebkurš klaidā audzis latvietis dažu latviešu valodas vārdu nianses redz savādāk.
    3) Radošajiem slava nozīmē vairāk nekā nauda un vara. Bet ļoti daudz ko nozīmē arī paša daiļrades principi, stils utml. un tad jau eventuālā skaušana atkrīt pati no sevis.
    $) Ir spēle, un ir likmes. Tie cittautieši, kuri izvēlas manipulēt ar Hermaņa "nodevēji", nav viņam līdzvērtīgi partneri. Un tā rodas posts. Ir jau iepriekš jādomā par sekām. Arī Alvim. Ir garlaicība,un ir karš, kas mēdz nodrošināt īslaicību. Es izvēlos aurea mediocritas.

  • Marī  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 13:59

    Vai jums nekad nav licies, ka ļenganie politkorektuma apoliģēti a la Sedlenieks, Kažoka, Muižnieks (sorry nenosauktie - tādu daudz) utmlīdz. nemaz nav dzīvi? Ka ir tikai tāds lellis robotiņš, kuram galvā sastumts sažļembāts politoloģijas literatūras minimums un atkarībā no situācijas vai varbūt riundas kārtībā uzauj tam kažokas, sedlenieka vai muižnieka ādiņu un palaiž izteikties auditorijās, tv, radio.
    Par Hermani nekad nav bijis šaubu, ka viņš ir dzīvs - šeit un tagad. Un politnekorektais Kroders savos 90 ir dzīvāks par jebkuru politkorektuma nolēmētu divdesmitgadnieku.

  • Man  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 14:18

    politkorektuma etalons ir J.Stradiņš. Citam varbūt V.Dūle. tas ir gaumes jautājums.
    Pēc rīkojuma Nr.2 - vēlēšanu un jaunās valdības veidošanas kontekstā J.Stradiņš ļoti uzmanīgi izteicās par SC (īsti nav zināms, kas ir SC), kā arī par ZRP tieši tāpat. Domāju, ka viņa šaubas bija pamatotas.
    100g kultūras raidījumā piedalījās J.Stradiņš. Starp citu, Rīgas Dome atteicās no finansējuma balvām. Kad K.Želve jautāja, kādu J.Stradiņš vēlētos redzēt Rīgu, viņa atbilde bija - latviskāku. Vai arī J.Stradiņam piekārsim kādu birku?

  • bļedovs  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 15:34

    Andresu Breiviku? Kas tas tāds?

  • pol  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 15:38

    Politkorektums ir izteiksmes līdzeklis, kas ļauj ierēdņiem, politiķiem un tamlīdzīgām personām izteikt radikālus, aizskarošus vai rasistiskus uzskatus it kā "korektā", pieņemamā formā. Man nav pieņemams rasisms, bet, ja jāizvēlas starp atklātu, brutālu rasisma un neiecietības sludināšanu vai tām pašām idejām pasniegtām politkorekti veikli nogludinātām, tad otrais variants ir vēl derdzīgāks.

  • andris1946  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 15:46

    labs raksts- ta tas ir- un sakas no inscinetas atmodas----- politkorektums vieniem un makslas korektums citiem----- maukas abi

  • Marī - pol  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 16:08

    Politkorektuma sākotne iespējams bijusi kāda uzskata paušana korektā formā, bet mūsdienās tā visbiežāk ir izvairīšanās no jebkādas faktu analīzes, secinājumu izdarīšanas, savu uzskatu paušanas, tā vietā tiek sarakstīti folianti ar Koelju tipa "kad visa pasaule sadosies rokās" (paskatieties, kā piem. Kažoka ar kaut kādu politoloģisku ezotēriku piesārņojusi politika.lv).
    Citāts no kāda lieliska lasītājas komentāra: "Sabiedrībā, kur valda tik ārkārtīgi liela neiecietība pret viedokļu dažādību, drosmīgs ir katrs, kam ir viedoklis. Nevis aizstāvēšanās vai uzbrukuma vārdu arsenāls, bet viedoklis kā 'patiesība, ko mēs garantējam paši ar savu būtību'(no intervijas ar Havelu,RL1/12). Tā ir sava veida personības pamatu viengabalainība, kas ļauj eksperimentēt ar savām domām un akceptēt citu eksperimentus, kā arī- ar greznības vieglumu palikt pie tiem uzskatiem, kas eksperimentiem nepakļaujas." ©Aija diena.lv

    Tādiem kā Hermanis vai Kroders pieejama tā uzskatu greznība, kura piejama vien dzīvajiem un atbildīgajiem

  • Citāts par diskrēto šarmu  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 16:31

    "Kā sarežģīt vienkāršo? - pa vidu starp savu viedokli ( par/pret) jāievieto kaudze inteleģenta debīlisma un jāgaida kas notiks.
    es vienīgi brīnos -no kurienes mums tā hiperanalītiska domāšana elementāras rīcības vietā.
    vai kad vajag kakāt, tu pārdomā vai iet, vai neiet?,
    hmmm, iespējams ka gājiens uz toleti ir tāda pakaļskriešana...,
    hmmm, bet bikses arī iespējams būs pilnas,
    hmmm, tas ir tik truli, tā vienkārši iet un kakāt..., hmmmm
    - labāk par to uzrakstīšu blogā..., hmm..."

    © Ansis Klintsons
    politika.lv

  • vilnis vējš  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 16:35

    Nepamatoti plašs un putrains termina lietojums. Kur "politkorekti" vietā varētu arī teikt "pieklājīgi". Laikam lamāt politkorektumu ir izdevīgi, lai attaisnotu rupjību, agresiju, tumsonību, neadekvātumu. Kā te viena dāma rakstīja - "dzīvs", paplašināsim - "autentisks", "tā, kā es jūtos" = neizglītots, neracionāls, agresīvs, slikti audzināts, neinteliģents, kašķīgs, rupjš, un ļoti apmierināts ar to visu. Ka tikai interesanti

  • pol  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 17:24

    "Nepamatoti plašs un putrains termina lietojums. Kur "politkorekti" vietā varētu arī teikt "pieklājīgi"."

    Tur jau tā lieta, ka normālam, pieklājīgam cilvēkam bez fašistiskas ievirzes nav nekādas vajadzības būt "politkorektam". Viņš tāds jau ir dabiski.

  • vilnis vējš  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 17:30

    "Interesantāka" komunikācijas forma par lamāšanos, protams, ir tikai kaušanās. Formula "Kā sagribās, tā novelku bikses un diršu" arī ir ļoti... atvieglojoša.

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 17:31

    ("Valsts nodevējs" ir smaga apsūdzība, ar kuru nevajadzētu mētāties. Savā laikā par "valsts nodevību" draudēja nāves sods.
    Piekrītu vilnim vējam, ka "lamāt politkorektumu ir izdevīgi, lai attaisnotu rupjību, agresiju, tumsonību, neadekvātumu"...)

    Latviešu valodas statuss ir nosargāts.
    Ko darīsim tālāk?

  • Stāsts  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 17:41

    Nudien nesaprotu, kāpēc nodevēja nosaukšana par nodevēju ir rupjība. Zinu stāstu par kādu ļoti talantīgu un ne pārāk senu latviešu literātu, kurš izrādījās čekas ziņotājs, neviens viņam pat nepateica: "Tu, cūka tāds", vienkārši kaunīgi pārstāja kontaktēties vai varbūt politkorekti "saprata",vai dzejoli (labu) par viņu uzrakstīja: "Ar ziņu pienesējiem draugos/ Es piedzimu un liela augu..."

  • čiepa  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 19:00

    Politkorektums nav pieklājīga izteiksmes forma, bet savā klasiskajā izpausmē cenzūra, kas atsevišķas domas un idejas pasludina par principā nepieņemamām un neapspriežamām. Tā ir vesela superliekulīga sistēma, kur ir savas aizliegtās tēmas un koda vārdi. Tādēļ nebrīnos, ka politkorektuma sakarā tiek pieminēts Breivīks. Neirožu iedzīšana zemapziņā, problēmu neizrunāšana un nolaķēšana no virspuses ar laiku noved pie ekstrēmām izpausmēm.
    Latvijā jau principā visu laiku ir noticis tas pats. 1940. gada okupācija un tās sekas ir kā karsts kartupelis, ko visi viļā un nevienam politiķim nav bijis dūšas to līdz galam patiesi izrunāt. Problēma ilgstoši ir slaucīta zem paklāja pie mazākā diskomforta, visi izlikušies un turpina izlikties, ka viss ir kārtībā, jāatrisina tikai saimnieciskie jautājumi un kopēja labklājība visu pārkaisīs ar pūdercukuru...
    Nu nav tā!, nekad nav bijis un nebūs! Ir pamatjautājumi, arhetipi, kuri ielikti nācijas pamatos un nekāda politkorekta noklusēšana nelīdz, bet jautājumu atlikšana saasina iespējamās izpausmes nākotnē.

  • Konkrētajā  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 19:35

    gadījumā politkorekti bija iemest baltu lapu?

  • mūķenīte666  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 20:28

    jautājums "Citāts par diskrēto šarmu"

    Tas ir Ansis, kurš spēlēja grupā Logo?? Vismaz vārdu tualete varēja pareizi uzrakstīt :DDDDD FAILED!!

  • dj tiesto  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 20:41

    pol, srsly?!!? dabiski?!?!? Ja kaut kas cilvēkos ir dabiski, tad tas ir izdzīvošana pielāgojoties pēc individuālajām iespējām esošajiem apstākļiem, tātad arī tādai hujņai, kā politkorektumam.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Īstā apziņas vēsture sākas ar pirmajiem meliem.

    Quotes_down
    Josifs Brodskis

Iesakām

  • Image

    2012. gada 21. februārī, plkst. 12:02

    Margarita Perveņecka: Pišu latviski (78)

    Valstij vislabāk patīk tāda ‘kultūra’, kas jau ir mirusi. Visi labākie latviešu rakstnieki ir jau miruši vai, cerams, tūlīt pēc iespējas ātrāk nomirs.

  • Image

    2013. gada 13. septembrī, plkst. 2:07

    Zvjads Ratiani: Piedodiet, meitenes, viņš ir precējies

    Atceraties "Bītlu" pirmo koncertu Salivana šovā 1964. gadā? Kad kamera pietuvina Polu, apakšā ir rakstīts "Pols", kad tā pavēršas pret Džordžu vai Ringo – ir redzami viņu vārdi, bet, kad tuvplāns tiek līdz Džonam, apakšā ir ne tikai viņa vārds, bet arī "Piedodiet, meitenes, viņš ir precējies".

  • Image

    2012. gada 7. februārī, plkst. 16:02

    Dace Bargā: Par to, kāpēc ir vērts atcerēties. (5)

    Mārtiņa Eihes iestudētajā Beketa lugā „Krapa pēdējā lenta” Leons Lesčinskis skatītāju acu priekšā pārtop par stāsta galveno un vienīgo varoni, nojaucot robežu starp teātri un dzīvi.

  • Image

    2013. gada 5. martā, plkst. 7:03

    Pauls Bankovskis: Vārds man leģions (6)

    Kādubrīd Padomju Savienībā vecāki, lai izceltu savu patriotismu, darināja bērnu vārdus no dažādām valstsvīru pirmo zilbju, aktuālu zinātnes vai tehnikas sasniegumu un politisku frāžu kombinācijām.

  • Image

    2013. gada 13. septembrī, plkst. 1:09

    Amirs Ors: Nemirstība un citi dzejoļi

    Divi kaķi pie krējuma poda: viens mielojas, otrs vēro. Ņaudēt nevajag. Vienīgi kaķis un aizrautība. Aizrautība teica: kaķis. Divi kaķi pie krējuma poda. Ņaudēšana atšķir kaķi no krējuma. Klusums atšķir kaķi no kaķa.

  • Image

    2013. gada 30. janvārī, plkst. 7:27

    Valters Benjamins: Nezināmās anekdotes par Kantu (7)

    "Skolotām sievietēm," atzīmē Kants, "viņu grāmatas ir vajadzīgas tādā pašā mērā kā pulkstenis; viņas to nēsā līdzi, lai citi redzētu, ka viņām tāds vispār ir."

  • Image

    2012. gada 6. novembrī, plkst. 8:11

    Toms Ķencis: Sniegbaltīte dzīvo laimīgi vēl šobaltdien (13)

    Galvenā varone uzņemas mājas darbus, popularizē higiēnu, pirms miega skaita lūgšanu, bet uz nakti piesavinās visas septiņas gultas, kaut gan 1812. gadā viņai pietika ar vienu.

  • Image

    2013. gada 16. jūlijā, plkst. 8:07

    Trīs jautājumi Jurim Zvirgzdiņam

    Kā rakstīt bērniem? Atbild latviešu bērnu rakstnieki – šāgada Jāņa Baltvilka balvas nominanti.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv