Aleksis Zoldners: Politkorektuma diskrētais šarms (34)

  • Jānis Plūme  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 11:07

    Pēdējā rindkopa kailās komentārā liek domāt, ka Hermanis tiek uztverts gluži kā Putins priekšvēlēšanu reklāmās.

  • Pūķis  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 12:55

    "X" diskrētais šarms, - tas varētu pretendēt uz uzvaru konkursā par visnolietotāko nosaukumu.

  • čiepa  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 13:17

    Diskusija izvērsusies ļoti emocionāla! :)
    Kailajai nepatīk resnais Kalvītis, jo viņš nav seksīgs un tādēļ viņam tiek inkriminēta valsts, mūsu nākotnes un mūsu bērnu pārdošana. Viņš tātad ir vepris.
    Turpretī Hermanis ir seksīgs un kā tāds drīkst visu.
    :))

  • Aivars Eipurs  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 13:57

    Interesants raksts. Komentāri gandrīz vai jāsanumurē:
    1) Ir Jēzus, ir problēma. nav Jēzus - nav problēmas. Man Jēzus ir, tātad problēma pastāv.
    2) Gardas meitene strādāja pie Kiršteina - forši.Man patīk Streips, bet TV viņš bija izlaidies. Bez tam reizēm ir vajadzīga arī valodas psiholoģiska zināšana. Kā gandrīz jebkurš latvietis dažus vārdus lieto ar nepareizu intonāciju, tā gandrīz jebkurš klaidā audzis latvietis dažu latviešu valodas vārdu nianses redz savādāk.
    3) Radošajiem slava nozīmē vairāk nekā nauda un vara. Bet ļoti daudz ko nozīmē arī paša daiļrades principi, stils utml. un tad jau eventuālā skaušana atkrīt pati no sevis.
    $) Ir spēle, un ir likmes. Tie cittautieši, kuri izvēlas manipulēt ar Hermaņa "nodevēji", nav viņam līdzvērtīgi partneri. Un tā rodas posts. Ir jau iepriekš jādomā par sekām. Arī Alvim. Ir garlaicība,un ir karš, kas mēdz nodrošināt īslaicību. Es izvēlos aurea mediocritas.

  • Marī  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 13:59

    Vai jums nekad nav licies, ka ļenganie politkorektuma apoliģēti a la Sedlenieks, Kažoka, Muižnieks (sorry nenosauktie - tādu daudz) utmlīdz. nemaz nav dzīvi? Ka ir tikai tāds lellis robotiņš, kuram galvā sastumts sažļembāts politoloģijas literatūras minimums un atkarībā no situācijas vai varbūt riundas kārtībā uzauj tam kažokas, sedlenieka vai muižnieka ādiņu un palaiž izteikties auditorijās, tv, radio.
    Par Hermani nekad nav bijis šaubu, ka viņš ir dzīvs - šeit un tagad. Un politnekorektais Kroders savos 90 ir dzīvāks par jebkuru politkorektuma nolēmētu divdesmitgadnieku.

  • Man  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 14:18

    politkorektuma etalons ir J.Stradiņš. Citam varbūt V.Dūle. tas ir gaumes jautājums.
    Pēc rīkojuma Nr.2 - vēlēšanu un jaunās valdības veidošanas kontekstā J.Stradiņš ļoti uzmanīgi izteicās par SC (īsti nav zināms, kas ir SC), kā arī par ZRP tieši tāpat. Domāju, ka viņa šaubas bija pamatotas.
    100g kultūras raidījumā piedalījās J.Stradiņš. Starp citu, Rīgas Dome atteicās no finansējuma balvām. Kad K.Želve jautāja, kādu J.Stradiņš vēlētos redzēt Rīgu, viņa atbilde bija - latviskāku. Vai arī J.Stradiņam piekārsim kādu birku?

  • bļedovs  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 15:34

    Andresu Breiviku? Kas tas tāds?

  • pol  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 15:38

    Politkorektums ir izteiksmes līdzeklis, kas ļauj ierēdņiem, politiķiem un tamlīdzīgām personām izteikt radikālus, aizskarošus vai rasistiskus uzskatus it kā "korektā", pieņemamā formā. Man nav pieņemams rasisms, bet, ja jāizvēlas starp atklātu, brutālu rasisma un neiecietības sludināšanu vai tām pašām idejām pasniegtām politkorekti veikli nogludinātām, tad otrais variants ir vēl derdzīgāks.

  • andris1946  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 15:46

    labs raksts- ta tas ir- un sakas no inscinetas atmodas----- politkorektums vieniem un makslas korektums citiem----- maukas abi

  • Marī - pol  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 16:08

    Politkorektuma sākotne iespējams bijusi kāda uzskata paušana korektā formā, bet mūsdienās tā visbiežāk ir izvairīšanās no jebkādas faktu analīzes, secinājumu izdarīšanas, savu uzskatu paušanas, tā vietā tiek sarakstīti folianti ar Koelju tipa "kad visa pasaule sadosies rokās" (paskatieties, kā piem. Kažoka ar kaut kādu politoloģisku ezotēriku piesārņojusi politika.lv).
    Citāts no kāda lieliska lasītājas komentāra: "Sabiedrībā, kur valda tik ārkārtīgi liela neiecietība pret viedokļu dažādību, drosmīgs ir katrs, kam ir viedoklis. Nevis aizstāvēšanās vai uzbrukuma vārdu arsenāls, bet viedoklis kā 'patiesība, ko mēs garantējam paši ar savu būtību'(no intervijas ar Havelu,RL1/12). Tā ir sava veida personības pamatu viengabalainība, kas ļauj eksperimentēt ar savām domām un akceptēt citu eksperimentus, kā arī- ar greznības vieglumu palikt pie tiem uzskatiem, kas eksperimentiem nepakļaujas." ©Aija diena.lv

    Tādiem kā Hermanis vai Kroders pieejama tā uzskatu greznība, kura piejama vien dzīvajiem un atbildīgajiem

  • Citāts par diskrēto šarmu  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 16:31

    "Kā sarežģīt vienkāršo? - pa vidu starp savu viedokli ( par/pret) jāievieto kaudze inteleģenta debīlisma un jāgaida kas notiks.
    es vienīgi brīnos -no kurienes mums tā hiperanalītiska domāšana elementāras rīcības vietā.
    vai kad vajag kakāt, tu pārdomā vai iet, vai neiet?,
    hmmm, iespējams ka gājiens uz toleti ir tāda pakaļskriešana...,
    hmmm, bet bikses arī iespējams būs pilnas,
    hmmm, tas ir tik truli, tā vienkārši iet un kakāt..., hmmmm
    - labāk par to uzrakstīšu blogā..., hmm..."

    © Ansis Klintsons
    politika.lv

  • vilnis vējš  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 16:35

    Nepamatoti plašs un putrains termina lietojums. Kur "politkorekti" vietā varētu arī teikt "pieklājīgi". Laikam lamāt politkorektumu ir izdevīgi, lai attaisnotu rupjību, agresiju, tumsonību, neadekvātumu. Kā te viena dāma rakstīja - "dzīvs", paplašināsim - "autentisks", "tā, kā es jūtos" = neizglītots, neracionāls, agresīvs, slikti audzināts, neinteliģents, kašķīgs, rupjš, un ļoti apmierināts ar to visu. Ka tikai interesanti

  • pol  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 17:24

    "Nepamatoti plašs un putrains termina lietojums. Kur "politkorekti" vietā varētu arī teikt "pieklājīgi"."

    Tur jau tā lieta, ka normālam, pieklājīgam cilvēkam bez fašistiskas ievirzes nav nekādas vajadzības būt "politkorektam". Viņš tāds jau ir dabiski.

  • vilnis vējš  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 17:30

    "Interesantāka" komunikācijas forma par lamāšanos, protams, ir tikai kaušanās. Formula "Kā sagribās, tā novelku bikses un diršu" arī ir ļoti... atvieglojoša.

  • vecā labā Džīna Pārtridža  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 17:31

    ("Valsts nodevējs" ir smaga apsūdzība, ar kuru nevajadzētu mētāties. Savā laikā par "valsts nodevību" draudēja nāves sods.
    Piekrītu vilnim vējam, ka "lamāt politkorektumu ir izdevīgi, lai attaisnotu rupjību, agresiju, tumsonību, neadekvātumu"...)

    Latviešu valodas statuss ir nosargāts.
    Ko darīsim tālāk?

  • Stāsts  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 17:41

    Nudien nesaprotu, kāpēc nodevēja nosaukšana par nodevēju ir rupjība. Zinu stāstu par kādu ļoti talantīgu un ne pārāk senu latviešu literātu, kurš izrādījās čekas ziņotājs, neviens viņam pat nepateica: "Tu, cūka tāds", vienkārši kaunīgi pārstāja kontaktēties vai varbūt politkorekti "saprata",vai dzejoli (labu) par viņu uzrakstīja: "Ar ziņu pienesējiem draugos/ Es piedzimu un liela augu..."

  • čiepa  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 19:00

    Politkorektums nav pieklājīga izteiksmes forma, bet savā klasiskajā izpausmē cenzūra, kas atsevišķas domas un idejas pasludina par principā nepieņemamām un neapspriežamām. Tā ir vesela superliekulīga sistēma, kur ir savas aizliegtās tēmas un koda vārdi. Tādēļ nebrīnos, ka politkorektuma sakarā tiek pieminēts Breivīks. Neirožu iedzīšana zemapziņā, problēmu neizrunāšana un nolaķēšana no virspuses ar laiku noved pie ekstrēmām izpausmēm.
    Latvijā jau principā visu laiku ir noticis tas pats. 1940. gada okupācija un tās sekas ir kā karsts kartupelis, ko visi viļā un nevienam politiķim nav bijis dūšas to līdz galam patiesi izrunāt. Problēma ilgstoši ir slaucīta zem paklāja pie mazākā diskomforta, visi izlikušies un turpina izlikties, ka viss ir kārtībā, jāatrisina tikai saimnieciskie jautājumi un kopēja labklājība visu pārkaisīs ar pūdercukuru...
    Nu nav tā!, nekad nav bijis un nebūs! Ir pamatjautājumi, arhetipi, kuri ielikti nācijas pamatos un nekāda politkorekta noklusēšana nelīdz, bet jautājumu atlikšana saasina iespējamās izpausmes nākotnē.

  • Konkrētajā  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 19:35

    gadījumā politkorekti bija iemest baltu lapu?

  • mūķenīte666  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 20:28

    jautājums "Citāts par diskrēto šarmu"

    Tas ir Ansis, kurš spēlēja grupā Logo?? Vismaz vārdu tualete varēja pareizi uzrakstīt :DDDDD FAILED!!

  • dj tiesto  

    2012. gada 27. februārī, plkst. 20:41

    pol, srsly?!!? dabiski?!?!? Ja kaut kas cilvēkos ir dabiski, tad tas ir izdzīvošana pielāgojoties pēc individuālajām iespējām esošajiem apstākļiem, tātad arī tādai hujņai, kā politkorektumam.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Es baidos braukt ātrāk par 80 jūdzēm stundā. Un, jo vairāk es baidos, jo ātrāk es braucu. 

    Orsons Velss

Iesakām

  • 2015. gada 16. februārī, plkst. 6:02

    Māris Zanders: Bezjēdzīgi pavadīta nakts Minskā (2)

    Ja Kremlis netiks ar vēl stingrāku ekonomisku sankciju palīdzību patiešām "nolikts pie vietas", nekāda pamiera, daļēja pamiera, trausla pamiera un velns zina kāda vēl "kompromisa" nebūs.

  • 2016. gada 21. jūnijā, plkst. 15:37

    Dāvis Kaņepe: Mēs ļaujam sev šobrīd sapņot

    Mēs aicinājām uz sarunu Dāvi Kaņepi, lai uzzinātu, ko gaidīt un uz ko cerēt festivāla "Komēta" laikā.

  • 2015. gada 29. jūnijā, plkst. 6:06

    Pauls Bankovskis: Trakums un nelabums (1)

    Kas zina, varbūt arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins savu pārprasto mačo tēlu reiz aizguvis, Austrumvācijā noskatoties kādu "Trakā Maksa" sēriju.

  • 2015. gada 31. augustā, plkst. 6:08

    Marija Assereckova: Antirasisma pote Latvijai (21)

    Uzsverot to, ka bēgļi Latvijā ir mīļi gaidīti, netiek pārrunāts jautājums, kādā vidē viņi nonāks. Diez vai bēgļiem ikdienā nāksies daudz saskarties ar Latvijas liberālajiem intelektuāļiem.

  • 2012. gada 11. septembrī, plkst. 8:09

    Inta Miške-Ezergaile: Kad rakstu kaut ko līdzīgu dzejai (9)

    Atklāju jaunu fizikas likumu: lapa vienmēr nolaižas tur, kur krīt tās ēna – vienalga, no kurienes pūš vējš. Gaisā virpuļo lapas, mēs staigājam pa to ēnu plankumiem. Suns grambā saož pagātni un nākotni. Es atzīstu, ka tas ir laiks.

  • 2012. gada 9. novembrī, plkst. 0:11

    Madara Rutkēviča: Sēklu atmiņa. Pasaka par nelaimīgu mīlestību (77)

    Dārza vakara krēslas un ēnu apņemta, viņai Astra izskatījās kā pārdabiska būtne no pasakām par pūķi ar divām galvām. Un ka tādas būtnes dzīvo tikai tur.

  • 2015. gada 28. janvārī, plkst. 6:01

    Vents Vīnbergs: Kas paliek un kas beidzas reizē ar arhitektu (2)

    Arhitektu nepopularitāte pirmām kārtām saistīta ar to, ka arhitekta profesija visas daudztūkstošgadu kultūras vēstures kontekstā ir pavisam nesena, varbūt vien pārsimt gadu veca parādība, bet arhitekta-autora ideja – vēl jaunāka.

  • 2015. gada 4. martā, plkst. 6:03

    Pauls Bankovskis: Drošības pēc (5)

    Protams, pasaulē mēdza notikt visādas šausmas. Jau bērnudārzā no audzinātājām bijām dzirdējuši, ka esot tāds melnais vīrs, kas noķerot, iebāžot koferī un nezināmā virzienā aiznesot bērnus.



Kultūras Ministrija
vkkf