Marta Krivade: Kareņins. Ne Anna. Meikšāns. (12)

  • Andra  

    2012. gada 10. februārī, plkst. 16:23

    Tu esi iemācījusies rakstīt brīnišķīgas recenzijas. Ļoti gribētos redzēt to izrādi Rīgā.

  • Mams  

    2012. gada 10. februārī, plkst. 16:43

    Piekrītu Andrai. Pa kuru laiku...?

  • ..  

    2012. gada 10. februārī, plkst. 17:16

    Kamēr skatītāji smejas man nav iebildumu ;)

  • Agnese Rutkēviča  

    2012. gada 10. februārī, plkst. 19:15

    braukšu martā uz Maskavu. redzēšu arī izrādi. :)

  • Dace Rukšāne  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 13:53

    Uff. Pirmo reizi pa ilgiem, ilgiem laikiem ar tādu aizrautību lasīju recenziju par izrādi, kuru neesmu redzējusi. Recenzija, kuras tekstam un tajā paustajām domām ir vērtība pašam par sevi.

  • Marta  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 18:33

    paldies!

  • dogvila  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 19:48

    punduris, marta, punduris nevis liliputs

  • Marta  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 20:07

    būtu rakstījis ar savu vārdu, būtu ātrāk noticējusi. eju labot. Čau:)

  • dogvila  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 21:26

    te sigarevs
    http://www.tvkultura.ru/video.html?id=333950&doc_type=rnews&doc_id=918530

  • agnese  

    2012. gada 12. februārī, plkst. 12:33

    es gribētu piebilst to, ka rakstā pieminēto problēmu dēļ nav īsti iespējams saprast, par ko izrāde ir, lai arī tas, ka kruta, ir skaidrs visu laiku. bet tā jau laikam vispāŗ ir postmodernās mākslas pamatproblēma.

  • dogvila  

    2012. gada 14. februārī, plkst. 11:06

    http://users.livejournal.com/_arlekin_/2203304.html

  • rals  

    2012. gada 14. februārī, plkst. 13:06

    Ļoti smuki: dzīvi un skaidri. Tikai teātris tagad ir MHT (kā sākotnēji) un pašrefleksija ir vienkārši refleksija...

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Es mācos politiku un karu, lai mani dēli varētu mācīties matemātiku un filozofiju.

    Džons Adamss

Iesakām

  • 2015. gada 13. jūlijā, plkst. 6:07

    Ivars Ījabs: Veterāna pārdomas (7)

    Šodienas skolēni ir tie, uz kuriem pēc gadiem desmit vai divdesmit balstīsies Dziesmusvētku tradīcija – un būtu labi, ja viņiem šie svētki jau no bērna kājas nesaistītos ar fizisku diskomfortu, pārpūli, dirnēšanu un ģībšanu.

  • 2015. gada 26. maijā, plkst. 6:05

    Boriss Avramecs: Protams, tā nav nekāda opera

    Sagaidot Rīgā Pekinas operas trupas viesizrādi, mēs tikāmies ar etnomuzikologu Borisu Avramecu, lai parunātu par Pekinas operu kā īpašu mākslas žanru, tā tradīcijām un specifiku.

  • 2014. gada 14. janvārī, plkst. 7:01

    Lāsma Ģibiete: No griestiem lēni snieg

    "Grāmatu zagle" ir darbs par cilvēcību, humānismu un tā nozīmi. Rakstnieks it kā neviļus atgādina – nav ļaunu tautu, briesmas slēpj atsevišķu indivīdu uzskati un rīcība. Īpaši to akcentē Makša liktenis un viņa izglābšanās.

  • 2015. gada 26. augustā, plkst. 6:08

    Ivars Ījabs: Mēs jūs pārspiedīsim (8)

    Nu ir diezgan skaidrs, ka "mūsējie" gatavojas jaunam Aukstajam karam, – kaut arī atklāti par to runāts gluži vēl netiek.

  • 2015. gada 6. martā, plkst. 6:03

    Dana Peļņa: Tu nevarētu būt vēl vairāk atvadas (1)

    atskatoties deg visi septiņi tilti acis grauž maigi snieg pelni mati kļuvuši sirmi jūti tie vairs neelpo septiņi izdeguši sērkociņi duras plaukstā

  • 2012. gada 25. maijā, plkst. 9:05

    Ingus Kniploks: Šmitiņkunga piezīmes (31)

    Izdarījis, kas darāms latvju lielpilsētā, un iesēdies autobusā, kas viņu smuki aizvizinās līdz pilsētai pie Gaujs, Šmitiņkungs bija gatavs nākošās divs stunds pavadīt, lasot grāmat par kādu tip, kuru regulāri kāds sauc pa idiot.

  • 2012. gada 7. decembrī, plkst. 7:12

    Satori aptauja: Mans Ziemassvētku stāsts (12)

    Jo tuvāk pusnaktij, jo reibinošāk. Bet visvairāk reibst no mums, no manis un pārējiem. Vistumšākajā naktī mēs gribam redzēt viens otra acis. Un noticēt, ka mēs neesam tāpat vien. Un es esmu pavisam tuvu.

  • 2016. gada 10. februārī, plkst. 6:24

    Aiga Dzalbe: Katram savu Marta Zaķi!

    Kā jau pēdējos gados konstatēts, mūsdienīgai ilustrācijai tekstu pienākas uztvert kā saturisku impulsu vizuālam vēstījumam. Attēlam ir jārada papildu stāsts, nevis "jāvelkas pakaļ" tekstam vai rakstītie vārdi burtiski jāpārtulko attēlu valodā.



Kultūras Ministrija
vkkf