Marta Krivade: Kareņins. Ne Anna. Meikšāns.
2012. gada 10. februārī, plkst. 14:02
komentāri (12)
2012. gada 10. februārī, plkst. 14:02
komentāri (12)
"Mākslinieks nekad nav apsteidzis savu laiku, tā ir lielākā daļa cilvēku, kas atpalikusi no savējā."
Edgars Varēze
Andra 10.02.12 16:23
Tu esi iemācījusies rakstīt brīnišķīgas recenzijas. Ļoti gribētos redzēt to izrādi Rīgā.
Mams 10.02.12 16:43
Piekrītu Andrai. Pa kuru laiku...?
10.02.12 17:16
Kamēr skatītāji smejas man nav iebildumu ;)
Agnese Rutkēviča 10.02.12 19:15
braukšu martā uz Maskavu. redzēšu arī izrādi. :)
Dace Rukšāne 11.02.12 13:53
Uff. Pirmo reizi pa ilgiem, ilgiem laikiem ar tādu aizrautību lasīju recenziju par izrādi, kuru neesmu redzējusi. Recenzija, kuras tekstam un tajā paustajām domām ir vērtība pašam par sevi.
Marta 11.02.12 18:33
paldies!
dogvila 11.02.12 19:48
punduris, marta, punduris nevis liliputs
Marta 11.02.12 20:07
būtu rakstījis ar savu vārdu, būtu ātrāk noticējusi. eju labot. Čau:)
dogvila 11.02.12 21:26
te sigarevs
http://www.tvkultura.ru/video.html?id=333950&doc_type=rnews&doc_id=918530
agnese 12.02.12 12:33
es gribētu piebilst to, ka rakstā pieminēto problēmu dēļ nav īsti iespējams saprast, par ko izrāde ir, lai arī tas, ka kruta, ir skaidrs visu laiku. bet tā jau laikam vispāŗ ir postmodernās mākslas pamatproblēma.
dogvila 14.02.12 11:06
http://users.livejournal.com/_arlekin_/2203304.html
rals 14.02.12 13:06
Ļoti smuki: dzīvi un skaidri. Tikai teātris tagad ir MHT (kā sākotnēji) un pašrefleksija ir vienkārši refleksija...