Marta Krivade: Kareņins. Ne Anna. Meikšāns. (12)

  • Andra  

    2012. gada 10. februārī, plkst. 16:23

    Tu esi iemācījusies rakstīt brīnišķīgas recenzijas. Ļoti gribētos redzēt to izrādi Rīgā.

  • Mams  

    2012. gada 10. februārī, plkst. 16:43

    Piekrītu Andrai. Pa kuru laiku...?

  • ..  

    2012. gada 10. februārī, plkst. 17:16

    Kamēr skatītāji smejas man nav iebildumu ;)

  • Agnese Rutkēviča  

    2012. gada 10. februārī, plkst. 19:15

    braukšu martā uz Maskavu. redzēšu arī izrādi. :)

  • Dace Rukšāne  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 13:53

    Uff. Pirmo reizi pa ilgiem, ilgiem laikiem ar tādu aizrautību lasīju recenziju par izrādi, kuru neesmu redzējusi. Recenzija, kuras tekstam un tajā paustajām domām ir vērtība pašam par sevi.

  • Marta  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 18:33

    paldies!

  • dogvila  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 19:48

    punduris, marta, punduris nevis liliputs

  • Marta  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 20:07

    būtu rakstījis ar savu vārdu, būtu ātrāk noticējusi. eju labot. Čau:)

  • dogvila  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 21:26

    te sigarevs
    http://www.tvkultura.ru/video.html?id=333950&doc_type=rnews&doc_id=918530

  • agnese  

    2012. gada 12. februārī, plkst. 12:33

    es gribētu piebilst to, ka rakstā pieminēto problēmu dēļ nav īsti iespējams saprast, par ko izrāde ir, lai arī tas, ka kruta, ir skaidrs visu laiku. bet tā jau laikam vispāŗ ir postmodernās mākslas pamatproblēma.

  • dogvila  

    2012. gada 14. februārī, plkst. 11:06

    http://users.livejournal.com/_arlekin_/2203304.html

  • rals  

    2012. gada 14. februārī, plkst. 13:06

    Ļoti smuki: dzīvi un skaidri. Tikai teātris tagad ir MHT (kā sākotnēji) un pašrefleksija ir vienkārši refleksija...

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja tu dzirdi iekšēju balsi, kas saka – "tu nevari gleznot" – , sāc gleznot par katru cenu. Un šī balss apklusīs.

    Vinsents van Gogs

Iesakām

  • 2014. gada 3. februārī, plkst. 7:02

    Ivars Ījabs: Pūpēdis (1)

    Ar skandāliem ir kā ar sēnēm. Katrā mežā ik rudeni izaug tikai ierobežots daudzums sēņu, kuras turklāt nolasa agrākie sēņotāji. Mēdz būt īsti sēņu gadi, kad tās nav īsti kur likt un visiem pietiek atliektiem galiem. Bet ir arī gadi bez sēnēm.

  • 2014. gada 18. oktobrī, plkst. 13:10

    Goro Takano: Tā ir mana angļu valoda (1)

    Ar dzejnieku Goro Takano, kurš Latvijā viesojās Dzejas dienu laikā, sarunājās pats Andris Akmentiņš.

  • 2012. gada 19. septembrī, plkst. 1:09

    Sanita Grīna: Laiks ir krāsaina mozaīka (1)

    Klasisks kino paņēmiens skatītāju uzmanības noturēšanai ir ļaut tiem redzēt un zināt vairāk nekā filmas varoņiem. Tas ir satraucoši ‒ vai varonis pamanīs zem galda novietoto bumbu, pirms tā sprāgs?

  • 2012. gada 18. maijā, plkst. 8:05

    Jana Šakare: Muzeju nakts (9)

    Neesmu masu pasākumu cienītāja, drīzāk jau konsekventi izvairos no lieliem ļaužu pulkiem. Tomēr tieši Muzeju naktīs man vienmēr ir veicies.

  • 2012. gada 2. martā, plkst. 9:03

    Ivars Šteinbergs: Dzejoļi (22)

    kad logs sasitīs plaukstas, tu aizmigsi. tikmēr debesis sabiezēs melnas. kā magnēts. un šonakt attālināsies, liekot tevi beidzot mierā.

  • 2012. gada 9. jūnijā, plkst. 8:06

    Baiba Petrenko: Saldējums Annai (19)

    Dažreiz viņš brīnās, kā viena cilvēka ķermenis var tik ļoti pārvērsties. Tas, kas kādreiz viņam ir licies dievišķs, tagad nereti ir pretīgs. Kad viņa kakā vai apvemjas, viņš elpo caur muti, viņš ir iemācījies.

  • 2015. gada 14. oktobrī, plkst. 5:09

    Andrejs Žagars: Man ir svarīgi, lai skatītājs gūst katarsi (1)

    Bijušais Latvijas Nacionālās operas direktors, aktieris un režisors Andrejs Žagars atgriežas uz Dailes teātra skatuves kā dramatiskas izrādes režisors, iestudējot psiholoģisku trilleri "Ziloņa dziesma".

  • 2015. gada 14. janvārī, plkst. 9:01

    Krista Burāne: Bērns un (nāve) kultūra

    Bērnība un jaunība. Likuma dotie astoņpadsmit gadi, kuros, ja tev ir paveicies, tevi mīl, par tevi rūpējas un tu atrodies nosacītā drošībā. Puse no šiem gadiem obligāti jāpavada skolā.



Kultūras Ministrija
vkkf