Marta Krivade: Kareņins. Ne Anna. Meikšāns. (12)

  • Andra  

    2012. gada 10. februārī, plkst. 16:23

    Tu esi iemācījusies rakstīt brīnišķīgas recenzijas. Ļoti gribētos redzēt to izrādi Rīgā.

  • Mams  

    2012. gada 10. februārī, plkst. 16:43

    Piekrītu Andrai. Pa kuru laiku...?

  • ..  

    2012. gada 10. februārī, plkst. 17:16

    Kamēr skatītāji smejas man nav iebildumu ;)

  • Agnese Rutkēviča  

    2012. gada 10. februārī, plkst. 19:15

    braukšu martā uz Maskavu. redzēšu arī izrādi. :)

  • Dace Rukšāne  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 13:53

    Uff. Pirmo reizi pa ilgiem, ilgiem laikiem ar tādu aizrautību lasīju recenziju par izrādi, kuru neesmu redzējusi. Recenzija, kuras tekstam un tajā paustajām domām ir vērtība pašam par sevi.

  • Marta  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 18:33

    paldies!

  • dogvila  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 19:48

    punduris, marta, punduris nevis liliputs

  • Marta  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 20:07

    būtu rakstījis ar savu vārdu, būtu ātrāk noticējusi. eju labot. Čau:)

  • dogvila  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 21:26

    te sigarevs
    http://www.tvkultura.ru/video.html?id=333950&doc_type=rnews&doc_id=918530

  • agnese  

    2012. gada 12. februārī, plkst. 12:33

    es gribētu piebilst to, ka rakstā pieminēto problēmu dēļ nav īsti iespējams saprast, par ko izrāde ir, lai arī tas, ka kruta, ir skaidrs visu laiku. bet tā jau laikam vispāŗ ir postmodernās mākslas pamatproblēma.

  • dogvila  

    2012. gada 14. februārī, plkst. 11:06

    http://users.livejournal.com/_arlekin_/2203304.html

  • rals  

    2012. gada 14. februārī, plkst. 13:06

    Ļoti smuki: dzīvi un skaidri. Tikai teātris tagad ir MHT (kā sākotnēji) un pašrefleksija ir vienkārši refleksija...

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Tas, kurš nezina, ko iesākt ar sievieti, kas guļ viņa gultā, diez vai zinās, ko rakstīt uz viņa priekšā esošās papīra lapas.

    Dž. M. Kutzē

Iesakām

  • 2015. gada 20. aprīlī, plkst. 6:04

    Ivars Ījabs: Nelaime un tās dubultnieki (11)

    Saeimas deputātus, kas ālējas dzērumā, vilto ienākumu deklarācijas vai nodarbojas ar parlamenta sēžu sabotāžu, nav amatā iecēlis neviens oligarhs, ļaunprātīgs shēmotājs vai Kremlis.

  • 2015. gada 16. februārī, plkst. 12:02

    Māris Zanders: Mūsu mūžam pietiks (1)

    Turpinājums sarunai ar politikas komentētāju Māri Zanderu par to, ko un kāpēc viņš mācās, no kā dzīvē baidās un kāpēc politikā ir svarīgākas lietas par PVN pārtikai.

  • 2015. gada 9. decembrī, plkst. 7:41

    Zane Zajančkauska: Nesenās pagātnes uzirdināšana (1)

    "Tulkojot atsauces" nav gluži rokasgrāmata. Taču izdevums, kas veltīts nesenās pagātnes apjēgšanai, izrādās parocīgs šodienas notikumu izprašanai.

  • 2012. gada 17. maijā, plkst. 9:05

    Kristaps Dzens: Kas notiek rakstniekmājā (13)

    Ar rakstniekmājā mītošo felis ģints pārstāvi ātri beznaidojām telepātisku saikni, nospraužot abpusējas komunikācijas robežas. Sarežģītāk attiecības veidot ar primātu kārtu.

  • 2013. gada 22. februārī, plkst. 8:02

    Jana Egle: Bet miers ar tevi mīļā (8)

    Naktīs kad tevis nav blakus viņa kā zaķis nedroši iemieg atvērtiem plakstiem acis kalst un smaragda zibšņi no nevienādajām zīlītēm tukšas istabas pelēkzaļos nospiedumus uz tīklenes atstāj

  • 2012. gada 6. decembrī, plkst. 0:18

    Rihards Bargais: Tenkas. Fragmenti (63)

    Piedzērušās meitenes iespundēja ledusskapī jauno dzejnieku krišjāni zeļģi, tas ledusskapī sēdēdams saēdās krabju salātus un, kad meitenes atvēra ledusskapja durvis, no tā izkāpa jaunais dzejnieks artis ostups.

  • 2012. gada 16. novembrī, plkst. 18:11

    Kimmo Pohjonens: Izgudrošana ir tas, ko es daru (5)

    Dzīve ir īsa, izlieto to prātīgi, atrodi savu personīgo ceļu, klausi pats sev, nevis vecākiem vai sabiedrībai, vai skolotājiem – dari to, ko tu pats vēlies darīt.

  • 2013. gada 24. aprīlī, plkst. 8:04

    Līga Ulberte: Lai viņi izvēlas paši

    Bērni piesavinās mūsu, vecāku, paradumus. Gan labos, gan sliktos. Ja mammas profesijas dēļ mājās grāmatas atrodas pat visneiespējamākajās vietās, savukārt pati mamma katru trešo vakaru ir teātrī, diez vai iespējams bērnus no tā pasargāt. Tomēr izvēlas viņi paši.



Kultūras Ministrija
vkkf