Marta Krivade: Kareņins. Ne Anna. Meikšāns. (12)

  • Andra  

    2012. gada 10. februārī, plkst. 16:23

    Tu esi iemācījusies rakstīt brīnišķīgas recenzijas. Ļoti gribētos redzēt to izrādi Rīgā.

  • Mams  

    2012. gada 10. februārī, plkst. 16:43

    Piekrītu Andrai. Pa kuru laiku...?

  • ..  

    2012. gada 10. februārī, plkst. 17:16

    Kamēr skatītāji smejas man nav iebildumu ;)

  • Agnese Rutkēviča  

    2012. gada 10. februārī, plkst. 19:15

    braukšu martā uz Maskavu. redzēšu arī izrādi. :)

  • Dace Rukšāne  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 13:53

    Uff. Pirmo reizi pa ilgiem, ilgiem laikiem ar tādu aizrautību lasīju recenziju par izrādi, kuru neesmu redzējusi. Recenzija, kuras tekstam un tajā paustajām domām ir vērtība pašam par sevi.

  • Marta  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 18:33

    paldies!

  • dogvila  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 19:48

    punduris, marta, punduris nevis liliputs

  • Marta  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 20:07

    būtu rakstījis ar savu vārdu, būtu ātrāk noticējusi. eju labot. Čau:)

  • dogvila  

    2012. gada 11. februārī, plkst. 21:26

    te sigarevs
    http://www.tvkultura.ru/video.html?id=333950&doc_type=rnews&doc_id=918530

  • agnese  

    2012. gada 12. februārī, plkst. 12:33

    es gribētu piebilst to, ka rakstā pieminēto problēmu dēļ nav īsti iespējams saprast, par ko izrāde ir, lai arī tas, ka kruta, ir skaidrs visu laiku. bet tā jau laikam vispāŗ ir postmodernās mākslas pamatproblēma.

  • dogvila  

    2012. gada 14. februārī, plkst. 11:06

    http://users.livejournal.com/_arlekin_/2203304.html

  • rals  

    2012. gada 14. februārī, plkst. 13:06

    Ļoti smuki: dzīvi un skaidri. Tikai teātris tagad ir MHT (kā sākotnēji) un pašrefleksija ir vienkārši refleksija...

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Kad tu nomirsti, tu esi miris. Tas arī viss.

    Quotes_down
    Marlēna Dītriha

Iesakām

  • Image

    2013. gada 29. aprīlī, plkst. 2:34

    Ivars Ījabs: Galva cilpā (28)

    Strādājot par 200 latiem konservu fabrikā un pa starpām nokrītot miegā kopmītnē, kaut kā nenesas prāts nedz uz "postmateriālajām vērtībām", nedz uz Kārli – Katrīnu, nedz uz demokrātisku līdzdalību 3. paaudzes cilvēktiesību aizsardzības vārdā.

  • Image

    2013. gada 2. septembrī, plkst. 7:09

    Kristīne un Katrīna: Zudušie dārzi Bolderājā (4)

    Redzēt to, kā tiek nocirsti koki un nodedzināta māja, ko tu esi būvējis... tas ir ļoti nežēlīgi. Tā ir kolektīva trauma, ko pārdzīvojuši visi mazdārziņu īpašnieki. Visi, kas zaudējuši kaut ko tādu, ko tie ir mīlējuši.

  • Image

    2012. gada 13. decembrī, plkst. 8:12

    Santa Remere: Miķeļa Fišera vieldienas (9)

    Tu apstājies gleznas priekšā, tev tā it kā patīk vai uzjautrina, vai arī tev šķiet, ka to saproti, bet, mēģinot tikt galā ar savu attieksmi pret to, sajūties kā idiots, kam izrauts pamats zem kājām, jo nav skaidrs, cik lielā mērā Fišers trollē.

  • Image

    2013. gada 5. jūnijā, plkst. 7:06

    Baiba Baltruka: Par sarunas nozīmi

    Līdzīgi kā smēķēšanu vai kāri uz kokakolu, sekošanu līdzi slavenību kultūrai vienmēr esmu uzskatījusi par savu slikto ieradumu. Kā jau visi sliktie ieradumi, tas būtu jāiznīdē, bet vienmēr pietrūcis motivācijas.

  • Image

    2013. gada 9. septembrī, plkst. 7:09

    Dragana Tripkoviča: No Vidusjūras cikla un citi dzejoļi (4)

    Viņš smaržoja tik savādi, nepavisam pēc visuma, un skatījās lielām, sarkanām acīm. Viņas rokas pārslīdēja pār viņa lielo galvu, ko klāja spīdoši sari. Viņas rokas viņu raudzīja, un viņai aizrāvās elpa.

  • Image

    2014. gada 28. martā, plkst. 1:49

    Inga Pizāne: Atmiņu nogulsnes (5)

    Paņēmusi līdzi savu dzelteno pidžamu ar Viniju Pūku, es skaidri liku manīt, ka nekam nopietnam neesmu gatava. Bet tavus pieskārienus uz savas muguras es joprojām atceros – tie dzīvo uz manas ādas.

  • Image

    2014. gada 12. jūnijā, plkst. 6:06

    Vents Sīlis: Kam vajadzīgas humanitārās zinātnes? (11)

    Kamēr vieni taisa mikroprocesorus, "iPhone", meklē vakcīnu pret AIDS un būvē tiltus, otri dara kaut ko pilnīgi nejēdzīgu – lasa, tulko un raksta kaut kādus sev vien saprotamus un nevienam nevajadzīgus tekstus.

  • Image

    2013. gada 21. martā, plkst. 8:03

    Santa Remere: Bikibuks bezmiega naktīm (3)

    "A" ir pirmā skaņa, kuru saka cilvēks, kas tikko ieguvis runas spējas, "M" ir aizvērtas mutes skaņa, aizturēts vaids un kurlmēmā mokas. Sulīgais "A" plašums un apspiestais "M" – kopā veido vārdu "mamma".



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv