Ilmārs Šlāpins: Filozofs izbēdzis. Filma par smēķēšanas kaitīgumu

2005. gada 19. maijā, plkst. 12:05

komentāri (16)

• jezups 19.05.05 23:15

  ļoti gribu redzēt to filmu un gribu dzirdēt, kā gatavoties nāvei un tad izlemt, vai gribu to darīt vai nē

• lola 20.05.05 9:00

  Patieshaam buutu bijis labi par Pjatagorski uznjemt "normaalu" filmu. Varbuut tas es vareetu atmudzinaat savus prieshstatus par sho cilveeku.

• Tavs vārds 20.05.05 13:15

  vai var varenam vīram vāju kino kā vāku? nevar. vai var vājam vīram varenu kino kā vāku? var. vai varens vīrs ir varens kino. jaa. vai kino ir kino vai kino ir varens vīrs. vai varens ir varens. jā. vajag tikai runāt. pa kino

• K 20.05.05 17:56

  Filma nav par to!

• Stunt 21.05.05 13:06

  OK OK, aiziešu paskatīties, tad jau redzēs kas beigās sanāks...

• Tavs vārds 21.05.05 17:46

  Tiirons nav rezhisors un Patigorskis nav filozofs. par to arii ir filma. Vieniigi skaisti un intresanti ir tas viss paareejais - nu taas vaardu speeles, jautaajumi, domas, vietas, cilveeki un dziive caur sho prizmu.

• tēja 27.05.05 12:15

  Bet tomēr, ļoti garda un dzīvi apliecinoša filma. Rekomendēju!

• putns 28.05.05 22:09

  :) es ar... protams, var gribēties vēl visādus filosofus pie tējas, bet filma tiešām nav par to. Drīzāk par to, kā, ejot laukā no kadra, neiziet no kadra.

• simamura 29.05.05 14:55

  es, piem., priecājos par to vien, ka apmeklēju kino. Bet publika seansā tādi gurmāni, tā itkā jau iepriekš būtu izlasījuši Naumaņa recenziju KD. Bet ārā nākot, visiem cigaretes pirkstos.

• F dejavu 28.09.05 11:01

  Tavs komentārs Dokumentālais kino ir sociālo, sabiedrisko, individuālo jautājumu vizuāli, faktoloģisks redzējums. Šis kino atzars atspoguļo un palīdz izprast kāda notikuma vai parādības anatomiju daudz filigrānākā škērsgriezumā nekā to piedāvā bezkaislīga reportāža. Tas paceļ faktu tēlaina vispārinājuma līmenī, atsedzot parādības iekšējo būtību. Ja pieņem, ka dokumentālā kino priekšmets ir notikums, parādība vai tendence, tas arī šajā, šķietami racionālā un ierobežotā žanrā ļauj izvērst dažādus stilistiskos virzienus un mākslinieciskās strāvas, kā piemēram, problēmfilma, socioloģiska pētijuma filma, kino portrets, psiholoģiskais portrets, kinovērojums, ikonogrāfija! Tāpat kā mākslas kino, arī dokumentālais kino sevī paredz māksliniecisku pilnvērtību, morāli un filozofiju! Dokumentālā filma, lai kāda tā būtu - pat pilnīgi melīga, acīmredzama propoganda vai arī ļoti neinteresants un neveiksmīgs darbs -, tomēr vienmēr satur kādu reālās dzīves fragmentu - kādu reālu cilvēku, notikumu vai kādu ģeogrāfisku punktu. Un parasti tas izraisa jaunas domas un asociācijas atšķirībā no aktierkino, kas arvien vairāk balstās uz labi zināmām shēmām, kā uzrunāt skatītāja jutekļus - kā likt baidīties, raudāt vai manipulēt ar cilvēka trauslo, ietekmējamo psiholoģiju. Realitāte ir kļuvusi par nosacītu un pamatoti diskutējamu jautājumu, pateicoties mākslas kino dominantei. Tēlaini runājot, ekrāna otrā pusē ir vēl viena dzīve, un jo vairāk mēs tajā iedziļinamies, jo vairāk tas liek aizdomāties. Cilvēce ir saskārusies ar sapņu pasauli, pārnestu nomodā, ar pasauli, kurā var eksistēt, neietekmējot savu ikdienas dzīvi. Pasauli, kas pazūd kā bez pēdām, to pametot. Pasauli, kurā cilvēks vairs neriskē zaudēt vai iegūt, kuras tēli un notikumi ir materializējusies iedoma. Šī vilinošā bezrūpība liek aizvien vairāk un vairāk tajā atgriezties, bet jo vairāk tu iesaisties tur notiekošajā, jo vairāk prāts sliecas šīs ne-realitātes virzienā. Režisors, ar savu ideju pieļauj, ka prāts ir šķērsojis šo robežu un abas pasaules ir mainītas vietām. Dokumentālais kino piedāvā identisku sajūtu spektru kā mākslas kino, taču ar būtisku atšķirību – darbojošās personas, vārdi un vietas ir absolūta realitāte…Dokumentālais kino savā iespējamo risinājumu daudzveidībā ir milzu spēks kā uzrunāt auditoriju! Fakts, pasniegts estētiski-mākslinieciskā formā ir daudz spēcīgāks rupors kā jebkurš cits! DOKUMENTĀLAIS KINO UN TELEVĪZIJA ŠODIEN Dokumentālās filmas bieži finansē lielā ekrāna vajadzībām, un tās demonstrē festivālos. Bet tieši televīzijā tās atrod savu sabiedrisko kontekstu. Tajā pašā laikā televīzija ir tuvu tam, lai iznīcinātu dažas no dokumentālā kino izpausmēm. Šī joma ir pakļauta masu kultūras vidējam standartam, populāram formātam, tēmu izvēlei un sabiedsriskās televīzijas izdevīgākajiem raidlaikiem, pamazām pārvēršoties par tīrradnīgu “faktu izklaidi”. Mārketinga pētijumi vienmēr pierāda, ka dot cilvēkiem to, ko viņi grib ir mazāk riskanti . Tematiskais klāsts ir šaurs: policija, cietumi, glābšana, pedofīlija, citplanētieši, delfīni! Un tikai tāpēc, ka šādas tēmas garantē augstus reitingus. Neatkarīgie dokumentālisti ir mūsdienu ubagojošo mūku ordenis. Viņi klaiņo pa pasauli, meklējot ciešanas, domājot, ka pasaule atrodas pagrimuma stāvoklī un paredz dokumentālā kino galu, jo vidēja pilsoņu interese sniedzas līdz “ātrās ēdināšanas ziņām”. Cilvēki, kas uzņem un pārdot to, ko varētu nosaukt par nespēles filmām dalās divās atšķirīgās kategorijās - komerciālo televīzijas projektu veidotāji un lielajam ekrānam paredzēto materiālu autori. Pirmajā gadijumā tās ir augstākminēto tēmu variācijas, dokumentālas ziepju operas, kur bieži vein “īsti” cilvēki kameras priekšā rīkojas pēc režisora instrukcijām, konstruētā reālitāte…Un otra grupa, kas savām idejām rod rezonansi komerciāli neizdevīgā skatītāju skaitā…Jo ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē valsts dokumentālo kino finansē skopi. Gan ASV, gan Lielbritānijā dokumentālais kino nav prioritāšu sarakstā kultūrpolitikas kontekstā. Sponsoru un fondu līdzekļus var piesaistīt, veidojot filmas par valsti kā tādu, karu, sociālām postažām, vēsturiskām personām un tautas vēsturiskajām traģēdijām.

• Ilze 17.10.05 16:09

  Es jau no pirmajiem kadriem zināju, ka tas būs par Pjatigorski. Jo bildēs, kuras šķirstīja melnīgsnēja roka, bija redzami ebreji. Par kuru ebreju latvietis taisītu filmu? Tikai par viņu. Un tad bij skaidrs ka autors ir Tīrons. Ļoti prognozējami :) bet jauki.. kā atgriešanās bērnībā..

• gotfrīds 01.11.05 19:19

  Šlāpinam cemme?

• clementine 29.11.05 17:13

  filma - kaut kas nedefineejams, vismaz shajaa gadiijumaa. taada apcere par kino, bet ne kino. skaisti un smaids garanteets veel uz ilgu laiku :)

• Panikowsky 24.01.06 22:47

  Filmu uztaisīt nav tas pats, kas fixēt impresijas "Rīgas laikā",, vai ceļojumu apraxtus. Garām, Tīron!

• san chan 21.08.06 21:37

  mans dators deformee burtus ar garumziimeem - sh mainaas uz p, ii uz o.. un sanaak ka tekstu uzrakstiijis Plepins par Toronu plapam skatiitaaju lokam.. nevareeju saprast, kas ir "opapi". izraadiijaas - iipashi..

• Mija 23.09.06 18:26

  to san chan ceru, pareizi tevi uzrakstīju:D:D:D Izsmējos par commentu:)

Piedalies diskusijā: