Laura Brokāne: Māja bez durvīm
2005. gada 24. martā, plkst. 1:13
komentāri (36)
2005. gada 24. martā, plkst. 1:13
komentāri (36)
Kā es esmu atjaunojies
Šinīs baltās ziemas dienās
Ne vairs miglas tālu tālēs,
Ne vairs spoku mājas sienās.
Nezin, kas nu apgaismojis
Manu melno bēdu māju,
Kurā visu savu mūžu
Drūmu dziesmu skandināju
- Vai tā mazā baltā roka,
Kas aiz loga liegi māja?
Vai tā zili zaļā zvaigzne,
Pusnaktī, kas bojā gāja?
Jeb vai zemā ziemas saule
Rudens zeltu sabērusi
Manā dvēselē?
dumais vecis zenons 24.03.05 3:01
Jūs rakstiet brīnišķi, skaisti, jauki, raiti, koši, krāsaini. bet - es Jums neticu, mazā. Nu Jūs jau saprotiet.
krivade 24.03.05 9:12
es gan ticu, forši. kaut kā visu laiku grassu atgādina.
kr 24.03.05 9:57
p.s. vēl viena bildīte ko pievienot manai ievērojamajai no periodikas izgriezto fotoattēlu kolekcijai "jaunais literāts ar cigareti", ap jāņiem plānoju izlaist albumu :)
Ilze 24.03.05 10:34
oo, man visumaa patika, cool, tikai beigas gribeejaas konkreetaakas, nesaprotu kur pazuda Marta...un vai vinjsh sagaaja tuutee?? :))
ainaars 24.03.05 15:25
ljoti atgaadina Andreju Upiiti. buutu vel piemineets salu krogs, es domaatu, ka tas tieshaam ir Andrejs Upiitis, kas tikai maskeejas.
S.T. 24.03.05 15:42
pozitīvisms
Simors Langs 24.03.05 15:58
Jap... "Mājai nebija durvju. Es biju ieslēgts pats sevis radītā sērkociņa kastītē. Es biju sajūsmā, nu, jūs jau saprotiet." Tieshaam reaalistisks atspogulojums dziives ieslogojumam... :)
Ilze 24.03.05 20:30
Man nepatiik shitie gudrie komentari, upiits shitaa un upiits taa....lasa taa kaa ar lupu..
jezups 24.03.05 23:31
ļoti jauks stāsts. es pat teiktu, ka labākais, ko no latvju prozistiem nācies lasīt pēdējā (pailgā) laikā. tikai drusku tādas kā drukas kļūdiņas, kā valodas negludumiņi, bet tāpat skaisti un iedarbīgi. žēl, ka tevi nepazīstu, un lai tev sapnī tiek pasniegts virtuālais klēpjdators..
Eiklids 25.03.05 9:41
:) Ljoti labs. Aplam jauki saliidzinaajumi un taadaa garaa.
klusi ciešot 25.03.05 12:08
Esmu pilnvarojis Jūs mīlēt.
Menips 25.03.05 22:05
Pamosties un konstatēt, ka tavai mājai pazuduši logi.. Varbūt, ne jau vienā rītā visi, bet pa vienam tie zūd. Uz katru dzimšanas dienu. Pa vienam. Nenovēršami. Tik paspēt izkļūt, kamēr tās durvis..
šaktī 25.03.05 23:43
skaisi. prieks, ka ir vēl kāds, kam ir ko teikt.
xxx 26.03.05 0:50
Sarjezgjiitas lietas var buut tik vienkaarshas... Iznjemot dazas valodas nepilniibas, ljoti baudaams darbs.
kants 26.03.05 1:49
vienkaarsho ljauzhu literatūra:)) bet, starp citu, atgaadina Rammstein - vinjiem ir viena dziesma par maaju bez durviim, laikam Stein um Stein vai kaut kas taads.
re: 26.03.05 11:30
kantam - žēl tikai, ka tie "sarežģītie ļauži" raksta vienas vienīgas cūcības. stāsts man likās pat izcili sakarīgs -
kants 26.03.05 17:13
-->re - es par lasiitaajiem kaa tautu.
; 26.03.05 20:07
man tiešām patika!!!
amadeus 26.03.05 22:51
klēpjdatoru laurai brokānei!
re: 27.03.05 21:03
-> kants: ..tātad tu prognozē laurai arī popularitāti? ...? :))