Snorre Karkonens-Svensons: Ticība dzīvei pirms nāves
2010. gada 31. maijā, plkst. 9:05
komentāri (5)
2010. gada 31. maijā, plkst. 9:05
komentāri (5)
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
gevorderde anderstalige 25.06.10 16:54
brīnišķīgs raksts! paldies, Snorre.
agne 05.08.10 22:41
tā viegli un rāmi tas viss, it kā, patiešām, nekad nekādas agresīvas domas nemocītu autoru.
Pēteris 18.09.10 12:51
Pēc psihoanalītiķu uzskatiem cilvēka dzīvē ir trīs ievērības cienīgi notikumi - piedzimšana, pirmais dzimumakts un nāve.
jauki,jauki 26.09.10 19:04
Kamēr reliģija sniedz atbildes, kuras bieži vien nedrīkst pat apstrīdēt, humānētiķiem galvenais ir jautājumus vispār uzdot. Jo tā cilvēkam jādzīvo – neziņā. Un ar to jāsamierinās.
:))) Smaidu izraisa fakts,ka bez savas "Baznīcas"tomēr neiztiek arī humānētiķi.Viņi ir neticīgie? :)) Atkal smaids. No reliģijām,kuras nepieļauj diskusijas par atbildēm,gan vajag turēties pa gabalu. Tas tā kā būtu skaidrs.Vai cilvēka uzdevums ir dzīvot neziņā? Aizdomīgs un,maigi sakot,ne visai pamatots pieņēmums.
Janka 25.12.10 13:04
Un tā pavisam neviļus salīdzina homoseksuālismu ar nodokļu nemaksāšanu - lūk pret tādiem garīgiem kropļiem "gaismas nesējiem" gan vajag cīnīties kas nespēj pirkstu no p**** atšķirt!