Kaspars Vanags: Drupu valdzinājums Eiropas kultūrā. Sākums.
2010. gada 26. aprīlī, plkst. 23:24
komentāri (5)
2010. gada 26. aprīlī, plkst. 23:24
komentāri (5)
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
tepat 27.04.10 11:24
Oho, šodien vienota diena, iet kopā ar dienas tekstu Brūveŗa Mirabo tiltu... Vanags tā raksta, ka jāgaida vien tas turpinājums. Priecīgi.
Edijs 27.04.10 12:27
Nu, beidzot... Viens no aizraujošākajiem un profesionālākajiem tekstiem par mākslu, ko pēdējā laikā esmu dzirdējis/lasījis latviešu valodā. Iespējams, ka maz lasu... :)
KV vajag uzrakstīt kādu grāmatu, ne tikai par drupām.
v. 27.04.10 14:17
piekrītu. paldies par rakstu un arī tiem, kas pagājšgad RLaikā!
DienviduUpe 27.04.10 19:24
Aizraujoši lasīt, skatīties un iepazīt. Daudz jaunu vārdu un faktu, prieks par jēdzieniem, kuri lasot pārvēršas ļoti īstos redzējumos - "tīksma melanholija", "Pievilcīgas šausmas", kalnu līdzība ar drupām (un daudz citu). Bija interesanti domāt līdzi par skaistumu. Gaidu turpinājumu. Paldies!
dzimmijs13 04.05.10 7:44
Paldies, tiešām interesanti! Starp citu, vai nebūtu par skādi arī mums ne tikai priecāties par Cosmo vai Kluba glancētajiem jaunās miesas attēliem, bet ko līdzīgu, kas liktu aizdomāties, ka šī miesa vienalga nav pastāvīga?