Kultūras un patstāvīgas domas portāls
Atbalsta
Redaktora sleja
Dienas citāts
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
Zīle. 29.03.10 2:49
Tik noslīpētas šķiet šīs Ziņas no..,
paldies autoram,
tik tiešām bija vērts gaidīt vēl un vairāk.
J.V. 29.03.10 10:34
ir labi.
LL 29.03.10 13:36
briedums tāds, ka gribas AO grāmatu turēt rokā
Mumuks 29.03.10 13:37
Drusku patika. Patika – var redzēt, ka redzīgs cilvēks domas domā, bet, drusku, jo vel no tā iespaidu mudžekļa savu domu nav izdomājis... Es, protams, varu izdomāt savas, bet tad man pietiek arī ar saviem iespaidu mirkļiem... Par māti patika ļoti, te sajutu viedokli, kas rosina uz sarunām... Paldies!
dukts 29.03.10 13:54
biežais rugāju pieminējums mudina domāt, ka bārda beidzot sākusi augt riktīgi! ;)
murga 29.03.10 15:33
der.
paldies.
ceru uz grāmatai labvēlīgiem apstākļiem.
J.V. 29.03.10 15:56
jā, starp citu, kad grāmata [beidzot]?
artis 29.03.10 16:22
Cerams, uz rudens pusi manuskripts būs gatavs, par tālāko pagaidām tumša bilde.
annuška 29.03.10 16:28
ļ. jauki dzejoļi :)
Fr.le.dr. 29.03.10 16:38
Arti, super. un bezgala patīkami, ka acīmredzamajam briedumam nevelkas līdzi kaut kāda tipa eksistenciāla nopietnība.
mani pirmie pavasara dzejoļi, starp citu. bučas, gaidām grāmatu!
ze 29.03.10 20:22
Nudien ļoti skaisti. Tie jaunie apzīmējumi ikdienas lietām, kas raksturīgi dzejai, šeit ir nenolietoti un veido to īsto dzejas lasījuma prieku. Izteiksme precīza, bez liekiem vārdiem - var just, ka šajos pantos ir tas kvalitātes apsvērumu kopums, kas raksturo tiešām labu dzeju. Pat Rīgas vietu poetizācijai, kas bieži jauno dzejnieku pantos sanāk diezgan garlaicīga, šajās rindās izdodas radīt arvien jaunu pasauli tur kur ikdienas vērojums jau visu ir fiksējis, nolietojis un izsaucis pagurumu.
Un tas pants par māti, kura smagnēji pieceļas un iet apliet puķes, dažos teikumos implicē veselu kaudzi kultūras vēstures materiālu par attiecīgo cilvēka stāvokli. Laikam dzejas jēga arī ir radīt stāvokli, kad pārdzīvojums tā koncentrēti izskrien cauri ķermenim, radot psihosomātisku saviļņojumu. Šķiet, ka, lasot prozu un dzīvojot dzīvi, uzkrājas sajūtas, un tad, izlasot kādu mazu labas dzejas pantu, viss tas materiāls satricina pirmsreflektīvā līmenī, radot laikam to pieredzi, kuru cilvēks meklē dzejā.
Achernar Wendener 29.03.10 21:31
29. martā, plkst. 1:03
-
Kamdēļ datumā līdzās mēnesim, dienai, stundai (kādai - pēc Griničas, Ljas vasarlaika?), minūtei neierakstīt vēl GADU? Ieraksts, gribētos cerēt, glabāsies ne vienu gadu vien...
brīnos es 29.03.10 21:35
kam šis īpatnais jautājums, AW?
Harijs Kā. 29.03.10 22:20
līmenis!
herta 29.03.10 23:02
nu jā..rugāji, bet no lekcijām nāk mājās.
fenomens, tas artis un tas pants. tu šarmē kā puzle.
jes.
žu 30.03.10 0:05
man lieksa, ka tas nav viņš, kas atgriežas mājās pēc lekcijām.
oo, bet smaržo viss patiešām šrmanti
DienviduUpe 30.03.10 0:13
Paldies! Ļoti - dzeja. Palika tēls - nākamā diena - pus tabletes saules. Tagad to kādu laiku saukšu tā. (Dienu.) Lai labvēlīgs ceļš grāmatai!
r.m. 30.03.10 0:36
tiešām labi.
Māra 31.03.10 2:12
es visu laiku viļos mūsdienu dzejā. gan jau mana vaina.
Krišjānis 31.03.10 11:53
Jau vairākas dienas pa vienam dzejolītim dienā izlasu- kā tādu kārumiņu lēnām baudu. Ir arī grūtāk sakožami cietumiņi, bet pēcgarša ir pat ļoti patīkama.