Andra Manfelde: Dzejoļi

2005. gada 16. februārī, plkst. 18:56

komentāri (7)

• ... 01.09.05 19:03

  ir patiikamaak tureet sho graamatu rokaas.tad visi vaardi piestaav.tad visi vaardi, daudz vai maz, garsho. sheit-var paarskriet paari un taapeec nesaprast. shii dzeja-mana ikdienas pasaka. ljoti skaisti, ljoti. apbriinoju dzejnieci.paldies vinjai,ka ir daavajusi man sho saatu.

• anee 03.12.05 18:12

  Ir maakslinieciska sajutglezna,bet- nez,kapeec jau ir skaidrs- ir maakslinieki- izlecoshie, un ir maakslinieki- elitaarie; tad nu- elitaarie neizveelas "parastos" burtus,papiiru, dizainu- savai graamatai,visbiezhaak- "labaak" skaitaas- bruunie tonji(arii apgjeerbaa),vizuaali neuzkriitoshi apavi, kas patiesiibaa- ljoti daargi,bet ar efektu " man ir gaume,tapec tie ir pieklusinaataa kraasaa,bet lielu ciparu uz cenaspeedas"...nu, vienvaardsakot,elitaaraa maaksla juutama.Patiikami.Bet skaidrs jo skaidrs- maaksla maaksla.Vai labaakajaa noziimee, vai jau apnikushajaa,bet labajaa...

• dunduks 20.02.06 13:09

  māksla mākslas dēļ. brīžiem patīk ļooooooooooooooooooooooti, bet par dzeju negribās dēvēt, tā ir bišķīt ritmiska proza.

• pusnakts 25.02.07 23:38

  es redzu tajaa dzejaa sevi, juutu. varbuut taapeec man nu tik ljoti. tik ljoti, ka lido gars.

• * * * 23.09.08 10:53

  
  Там, где закат недавно
  В полнеба отпылал,
  Чернеют пепельные тучи,
  В морской воде угрюмо отражаясь.
  Горбуньи - волны с пеной на губах -
  Несутся к берегу, чтоб с грохотом и гулом
  Разбится насмерть о базальтовые камни,
  Фонтаном брызг взметнуться к небосводу
  И, превратившись в белоснежных чаек,
  Тревожным криком проводить бегущие от шторма корабли.
  
  

• P. K. 03.08.09 11:23

  A. M., es gribēju, lai tu rediģē manu otro dzejoļu krājumu, bet RS teica,
  ka nav tavu koordināšu, un rediģē to cits. Žēl!

• A.M. 08.10.10 16:41

  andra.manfelde@gmail.com

Piedalies diskusijā: