Alise Tīfentāle: Sirreālisms kā fotomākslas “tēvs” un “māte”

2010. gada 9. martā, plkst. 13:03

komentāri (3)

  • jee 09.03.10 14:31

    Iztulkot un atrakstīt jau nav grūti, cerēju vairāk kādu ieguldījumu no pašas autores sagaidīt, raksta struktūra arī pilnīgs haoss. Un vispār, kāda jēga pārpulicēt tādu palagu bez bildēm?

  • jee 09.03.10 14:33

    ..un vēl, par to fotomākslas dzimšanu vispār no pirksta izzīsts un hipotēze, ka fotomāksla sākās ar sirreālismu, uz puņķiem balstīta. Nepārliecinoši.

  • Pola 21.03.10 11:21

    Bet šit's nu gan ir boring. Pavisam, galīgi un neglābjami boring. No paša pirmā burta dveš kāda bezcerīga, ķīseļaina garlaicība bez gala, malas, sāta, mērauklām un dimensijām, boring un viss. Viss... Cik fatāli!

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais.  Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.

    Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem