Kristaps Pētersons: Muzikālā botānika XXIII - levitācija
2010. gada 3. martā, plkst. 2:03
komentāri (2)
2010. gada 3. martā, plkst. 2:03
komentāri (2)
Kā es esmu atjaunojies
Šinīs baltās ziemas dienās
Ne vairs miglas tālu tālēs,
Ne vairs spoku mājas sienās.
Nezin, kas nu apgaismojis
Manu melno bēdu māju,
Kurā visu savu mūžu
Drūmu dziesmu skandināju
- Vai tā mazā baltā roka,
Kas aiz loga liegi māja?
Vai tā zili zaļā zvaigzne,
Pusnaktī, kas bojā gāja?
Jeb vai zemā ziemas saule
Rudens zeltu sabērusi
Manā dvēselē?
ops 04.03.10 21:45
Botānika, botānika,
Lieliem bērniem nepatika...
Bet ģeniāla ir reklāmfrāze par Jaunās mūzikas dienām `tas NAV tas, ko Jūs domājat` (kaut gan tss ir tieši TAS!)>
05.03.10 16:21
Paldies Kristapam par Muzikālo botāniku! Raksti ir asprātīgi, tieši, interesanti.......Lai izdodas Latvijas Jaunās Mūzikas dienas!