Arvis Viguls: nesaprastie šedevri

2010. gada 5. februārī, plkst. 20:02

komentāri (43)

• Krišjānis 06.02.10 0:04

  Arvi, ir labi, tikai pēdējais klibs.

• Skujiņa 06.02.10 1:25

  Arvi, pirmais vienkārši spārda. Patīk Tava pievēršanās elegantai ironijai. Pēdējais ir odziņa dēļ tā "pat vairs nerunā ar tevi tavas draudzenes dvīnes"...

• Franzio La Pero 06.02.10 8:04

  Ofēlija.. ? tā ir tā Ofēlija?

• punktiņa 06.02.10 10:47

  durvis - !!! pilnīgi neticami trāpīja zem ādas.
  gribētos vēlreiz dzirdēt/lasīt to dzejoli par sievietes miesu kā baznīcas detaļām (? ja pareizi atceros)

• gudrinieks 06.02.10 12:07

  fantastisks blīvums. precīzi izsvērts smaguma centrs. sabalansētas skumjas, bēdas un citāda patība. lieliski!

• hm 06.02.10 13:43

  Neapšaubāmi spēcīgi (izņemot pēdējo). Turklāt Viguls nav palicis Istabā, ir iets plašumā, turpinājumos. Tomēr... jau atkal tā pati sajūta, ka tais rindās ir pārsteidzoši spēcīgs stila meistars, bet... pats Viguls-cilvēks ir palicis kaut kur citur, atstatus, drošībā. Man pašam tas paliek vienīgais, lai gan diezgan nozīmīgais šīs dzejas "-".

• hm 06.02.10 13:44

  un vēl. vairākiem dzejoļiem nosaukumi šķiet gluži lieki, radot kaut kādu nevajadzīgu centrējumu, uzsvaru, sašaurinājumu.

• d. 06.02.10 20:02

  "I'm John Clare now,"
  "I was Byron and Shakespeare formerly."
  
  I Am
  
  I am: yet what I am none cares or knows,
  My friends forsake me like a memory lost;
  I am the self-consumer of my woes,
  They rise and vanish in oblivious host,
  Like shades in love and death’s oblivion lost;
  And yet I am! and live with shadows tost
  
  Into the nothingness of scorn and noise,
  Into the living sea of waking dreams,
  Where there is neither sense of life nor joys,
  But the vast shipwreck of my life’s esteems;
  And e’en the dearest–that I loved the best–
  Are strange–nay, rather stranger than the rest.
  
  I long for scenes where man has never trod;
  A place where woman never smil’d or wept;
  There to abide with my creator, God,
  And sleep as I in childhood sweetly slept:
  Untroubling and untroubled where I lie;
  The grass below–above the vaulted sky.
  
  un varbūt kādu dienu, kas zin, varbūt, mums lemts būs lasīt -
  es esmu Arvis Viguls,
  bet šodien ir kā ir...

• Jānis 06.02.10 20:57

  Baigi labi. Klasikas un dekadences saplūsme.

• Žizele 06.02.10 21:57

  Bilde arī laba :)

• Jan 07.02.10 1:33

  Nu nesaprotu es. Tā būtu dzeja? Pieliec pāris vārdus un tikpat nesaprotamas prozas murgojumi sanāks, kāda tad ir starpība dzeja vai proza?
  
  Un ne šis vienīgais, mūsdienās no dzejas vispār nav vairs ko lasīt un tad vēl šādi tiek ieteikti kā jaunie radošie ģēniji?? Visiem viss ir kārtībā? Šitas būtu 21.g.s jaunais meistars?

• Skujiņa 07.02.10 4:49

  Kas tur nesaprotams? Viņa sižetiskās līnijas ir ļoti skaidras, metaforas asprātīgas un svaigas, taču ļoti viegli uztveramas un cilvēciskas. Viņu, cik esmu novērojusi, vienlīdz labi spēj uztvert pusmūža literatūras skolotājas, jaunas meitenes un 18 gadus veci čaļi, kas piespēlē smagā metāla grupās.
  
  Komentāru laikam rakstījis aizvainots atskaņu pantiņu kaldinātājs vai tā ir paša Arvja provokācija.

• Arvīds 07.02.10 11:39

  tāda sajūta rodas, ka nebūtu ko rakstīt un tad raksta , jo ir jāraksta, nevis raksta tāpēc, ka ir ko teikt. liekvārdība un teikumi sprūst rīklē, vāji. izskatās, ka centies pārlekt jau uzceltajai laktiņai un kad neizdodas, tad ir vien ... kas ir.

• Skujiņai 07.02.10 13:07

  Santa, lūdzu, pārstāj būt visu apvainoto aizstāve! Es zinu,ka tu nevari gulēt, ja kaut kur pasaulē ir netaisnība, bet lūdzu saņemies!
  Naktī piecos bija tieši kā Arvja dzejolī-diezgan nepatīkami.
  Dzejoļi lasās viegli un kaut kur mazajās smadzenītēs trīsas.
  

• Marits 07.02.10 14:21

  komunists un buržuji

• Jan 07.02.10 17:36

  Un kas tur ir saprotams? Kā jau teicu - dzeja tā nav - vienīgais kas atšķir no prozas ir tas ka centīgi sadalījis pa rindiņām un arī tad sanāk kaut kāds murgs.
  Un kas tev pret pantiņu kaldinātājiem? Ziedonis nabadziņš, savā laikā, nevarēja uzspēt, kad bij jau izpirkts un uz viņa lasījumiem vienmēr vietas nebija kur pagriezties cik pilns bija.
  Tad vēlreiz jautāju - šis un citi viņam līdzīgie būtu tie jaunie meistari? Kautkā nespēju iedomāties, ka šito tautā uz rokām nēsās.
  
  Un tikai nevajag teikt tagad, ka esmu kaut kāda konservatīvās dzejas mīļotāja un ka šis tagad būtu "jaunās dzejas laiks" kuram nu jāpielāgojas un ka atpaklieku no laika - patīk šis tas no Šlāpina, Lipsbergam ar šis tas bijis sarakstīts lasāms, Vērdiņam.
  
  Bet ja par šitādiem nekā labāka nav, tad es labāk žurnālus lasu un spļauju virsū visiem Viguļiem.

• >Jan 07.02.10 19:04

  Gramatiski pareizi būtu Viguliem dārgā žurnālu mīļotāja.

• aija 07.02.10 20:22

  beidzot ir kaut kas skaists, ko palasit.

• Edvīns 07.02.10 20:37

  kas tur skaists ?

• Jan 07.02.10 21:16

  Un ja uzvārds būtu Andžulis, tad būtu jāsaka Andžuliem vai Andžuļiem?
  Vispār vienalga, tāpat es atbildi nesaņēmu ne uz vienu jautājumu, tikai kautkādu strīdīgu komentāru par gramatiku, kaut gan ne jau es te esmu tas lielais meistars. Un žurnālus lasu reti. Un cilvēks, kas atbildēja uz komentāru laikam ir ar šauru pierīti, ja dzirdot, ka labāk izvēlētos žurnālu kā šos "sacerējumus" uzreiz pieņem, ka šie ir vienīgie divi varianti.
  
  Un ja Skujiņa ir Santa Skujiņa (kā es te sapratu) tad nebrīnos ka aizstāv un ka viņai patīk, jo pašas dzeja jau arī nav izturama (es lūdzu neapvainoties, jo viedoklis ir subjektīvs, varbūt kādam tomēr patīk).
  un piekrītu Edvīnam - kas tur skaists?

• 1-20
• 21-40
• 41-60

Piedalies diskusijā: