Laura Brokāne: Dzeja

2005. gada 17. janvārī, plkst. 23:35

komentāri (19)

  • K 18.01.05 14:10

    Ja zini kas ir vadātājs tad zini man taads uzmetās bet loti labdabiigs

  • hetera 18.01.05 15:02

    tik sirsnīgi..

  • Ilze 18.01.05 15:05

    Peedeejais man patika vislabaak, man liekas, es kaut kaa saprotu.

  • indra 18.01.05 15:37

    esmu dzirdeejusi sho to no dzejnieces dziivajaa. man palika iespaids, ka taada ljoti maiga buutne. patika

  • Tavs vārds 18.01.05 17:54

    shie dzejolji ir viegls darbinjsh

  • visa rīga 18.01.05 20:29

    nu tā nekā

  • visa rīga 18.01.05 20:31

    labi vai varētu būt tā, ka Laura (spriežot arī pēc prozas gabala) ir pārāk racionāla un sakārtota, lai uzrakstītu labu jaunības dzeju, bet lai rakstītu labu prāta dzeju (kā Liāna Langa teiksim), viņa vēl ir par jaunu

  • u.c. 19.01.05 11:11

    Man šķiet autore mazliet zaudē izmantojot lakoniskus tēlus un cerot ka ar emocionālās stīgas palīdzību, tie trāpīs lasītājam. Ja tās abas lietas apvienotu, būtu baigi OK.

  • Tavs vārds 19.01.05 15:36

    Kapeec visas jaunaas dzeijnieces raksta tik liidziigi.

  • h 22.01.05 2:28

  • h 22.01.05 2:28

    „Ciktāl ir jūtams, kur pazūd vārdi Un sākas impresionisms?” Un kāpēc ne sireālisms? „Kad atveras strutaina rēta zem blūzītes Skan mūzika burtnīcā.” Blūzīte ir labi, a nafig strutaina rēta? Nesaprotu. Arī atskaņas tak nav. Kas tā pat antisanitāru erotiku? „Fotogēnisks miers. Mēs esam kadrā līdz ausīm. Domu krātiņā šautriņa Sadzeļ pat visizmanīgāko Ezi.” Fotogēnisks miers skan aicinoši, a pričom tur Ezis? Kāds, pie velna, Ezis mūsdienās? „Apgarotās dejās spindz desmitiem svešu dibenu” A kā spindz dibeni? Ķipa ātri rotējot un beržoties pret gaisu? Un arii - neiet kopā: apgaroti, dibeni un spindzeeshana. „Šodien domu plastikāts karājas logos- par laimi nav vinnēts ledusskapis” ledusskapis buutu okei, a pričom domu plastikāts? Kāpēc ne vienkārši domas? Vai vienkārši plastikāts. A ja tik dikti vajag, tad var jau arī lietot salīdzinājumu – domas kā plastikāts karājas logos. Dzejnieces bildīte toties pārliecina, rosina lasīt: „Jaunā Simona Bovuāra nolīkusi pār...”

  • Eklids 23.01.05 18:25

    Vietaam var kaut ko saluukot, cituviet izspraucas vaardu fizkultuura. Akrobaatiski meeghinaajumi liidz cirka kupolam uzmest ljoti smagus, meshanai neparociigus priekshmetus.

  • Mans Vārds 25.01.05 15:33

    Cik smiekliigi, ka {h} tik nopietni ir gatavojis/usi savu komentaaru :). Par darbu man patiik, jaapiekriit, ka vietaam tieshaam teeli dzejaa ir paarlieku sarezhgiiti uztverei.

  • re 25.01.05 20:26

    kāpēc smieklīgi, ka h uzrakstījis nopietnu komentāru? tur nav nekā smieklīga.

  • Mans Vārds---->re 26.01.05 18:14

    Labi. Tur nav nekā smieklīga. Tiešām, [h] komentārs atklāj vismaz ieinteresētību autores darbā- mēģinot pamatot savu viedokli, pasakot vairāk nekā tikai patīk/nepatīk(viedokli, kuram daļēji piekrītu). :))))))))))))))))))))

  • Ilze 28.01.05 19:00

    man praac nesas uz rupjiibaam, ho ho.

  • Ilze 29.01.05 10:51

    Suuda skolas datori, nekaa nejeedz, klab ka shausmas...

  • Andris 01.02.05 16:39

    Kaut kas jau iepatiikas vienmeer. Un tomeer, ceriigi.

  • Tavs vārds 03.02.05 0:03

    Tavs komentārs

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    Kā es esmu atjaunojies
    Šinīs baltās ziemas dienās
    Ne vairs miglas tālu tālēs,
    Ne vairs spoku mājas sienās.
    Nezin, kas nu apgaismojis
    Manu melno bēdu māju,
    Kurā visu savu mūžu
    Drūmu dziesmu skandināju
    - Vai tā mazā baltā roka,
    Kas aiz loga liegi māja?
    Vai tā zili zaļā zvaigzne,
    Pusnaktī, kas bojā gāja?
    Jeb vai zemā ziemas saule
    Rudens zeltu sabērusi
    Manā dvēselē?

    Jānis Jaunsudrabiņš, 1908

Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem