Inese Zandere: Stārķis un vardulēns

2009. gada 20. decembrī, plkst. 14:12

komentāri (8)

• :) 21.12.09 11:02

  nosmējos. labi, ka rakstnieki bez liekas manierības spēj sasniegt tādu Lafontēna līmeni tekstā un bērna prieku stāstījumā.

• Krišjānis 21.12.09 12:37

  Superīgas bildes arī turklāt.

• jolanta 21.12.09 19:18

  gribu šo grāmatu!!

• punktiņa 22.12.09 10:04

  bravo!!!

• plēsoņa 26.12.09 0:46

  Un tad pienāk diena, kad latviešu bērns uzzina - latviešu stārķim latviešu vardulēns ir tikai un vienīgi garda uzkoda. Tāpat kā latviešu vardulēnam latviešu skudra un citi latviešu kukaiņi. Latviešu ilūzijas ir skaistas, vispasaules realitāte - ļauna. Cilvēka saskaņa ar dabu, kur visi ar visiem dzīvotu sadraudzībā, ir tikai fantāzija, kristiešu paradīze. Dabā dzīvības sadraudzība notiek caur nemitīgu, nebeidzamu nogalināšanu un rīšanu, tikai izretis caur sadarbību uz izdevīguma "es tev, tu man" pamatiem. Daba ir pārpilna ar ciešanām un nāvi. Visa cilvēciskā empātija, visa līdzjūtība dzimst tikai tad, kad mēs ar dabas likumībām tiekam konfrontēti un vismaz iztēlē izdzīvojam tās uz savas ādas. Lūdzu piedošanu, man Zanderes teksts patika.

• ai 26.12.09 11:07

  jau biju noilgojusies peec Zanderes. paldies!

• Ieva 29.12.09 15:53

  Man vislabāk patīk Zanderes grāmtas šogad, jo piedzima bērns, kam tās lasīt. Sirsnīgs paldies! Un Plēsoņa gan jau pats zina, ka ir gan tā, kā viņš raksta, gan arī tā, kā raksta Zandere. Kā katram ir, tā viņš raksta. Vai otrādi.

• Kleopatra Vienreizējā 30.12.09 16:06

  Un tomēr - ir vērts padomāt par plēsoņas rakstīto !

Piedalies diskusijā: