Klāss Vāvere: Es arī spēlēju bītlos

2009. gada 30. novembrī, plkst. 22:11

komentāri (16)

  • Meitene ar suni! 30.11.09 22:29

    Man savukārt daudz prieka caur vecu plastmasas radio kasti iedeva Klāss Vāvere ar Šūpuļdziesmām pieaugušajiem.. droši vien, zem šī parakstīsies ļoti daudzi (pat ja neparakstīsies).

  • no-one 01.12.09 0:25

    Nu re, cik forši! :)

  • reality 01.12.09 1:28

    '' Un es ļoti ceru, ka šī grāmata var palīdzēt atklāt, saprast un iemīlēt mūziku, kura – es nešaubos – ir tā vērta.'' - ja vismaz vienu šodienas ' Mensona tipa mūzikas' fanu pārliecinās - tad tiešām varēs teikt, ka - vērta (šķiet, Paulītis kā līdzīgi izteicās - sacerēšu&spēlēšu, kamēr būs vismaz 1, kas klausās).
    Kaut gan pesimistiskais variants ir vairāk iespējams - kā nekā ' Mensona mūzikas' fani domā/jūt stipri atšķirīgāk par Klasa Vāveres paaudzi - daudzi no kuriem kaifoja ne tikai par Modern Talking (kuru K.V norakstīja jau 1987.g.), bet arī par 'vabolēm/the Beatles' - kā nekā 'dziesmotās revolūcijas' laiks tas bija.....

  • . 01.12.09 12:12

    meitenei ar suni!

    O, jā, tādas grupas un izpildītājus kā Bovijs, The Band, Veitss, Dilans, Ginsbūrs, Clash, Lambchop u.t.t. esmu iepazinis tieši ar KV raidījuma gādību. Paldies viņam par to.

  • lt 01.12.09 12:22

    Viens no aizkustinošākajiem jelkad lasītajiem stāstiņiem par popmūziku. Pateicos autoram.

  • žoržs 01.12.09 13:38

    Tas ir interesanti, ka latviešu valodā nevienas cita grupas nosaukums nav kļuvis par tādu kā sugas vārdu: The Beatles - bītli.

    Vāvere raksta jauki. Uz tās populārās mūzikas viļņa - kā viņš sacīja "spēja, reizē vēršoties pie miljoniem, katram pateikt kaut ko ļoti personīgu", arī viņš pats savu karjeru un biznesu veidojis. Mani gan pārsteidzis allaž, cik ļoti gan daudz ir cilvēku, kuri gatavi klausīties un sajūsmināties par kāda cita gaumē izveidotu mūzikas izlasi. bet nu - laikam tā ar mūsu dienu iezīme - vieglāk nevis pašam kaut ko atklāt vai meklēet, bet nu - paņemt gatavu, sagremotu cita gaumi, jo tāda mode - visi klausās.

    Un Vāverem tas, savukārt nebeidzams un neizsmeļams biznesa avots - jo taču dziesmu savirknejumus, pievienojot 2 vārdu nosaukumu, kur otrais vārds būtu "šupuaļdziesmas"- tos var taču izdomāt vēl simtiem - daudziem gadiem pietiek.

    Un kā redams - daudzi no ši izlasītēm tieši tā ar veido savus mūzikas apvāršnus. Seviški laikam sievietes - nu, atceros vienā darbā bija tāds mazs bariņš sieviešu, kas tiešām pirka katru šito štrunta šūpuldziesmu plati un tad drillēja sajūsmā.

    Bet raksta viņš patīkami.

  • edgars 01.12.09 16:50

    Žorž, tu šķieti tik zinošs. Cik tad Vāvere ir nopelnījis ar šo "biznesu"?
    Fantastiski, ne? Visas pasaules mūzikas industrija jūk un brūk, vienīgi Klāss Vāvere, tāds latviešu Ričards Brensons, uztaisījis neizsmeļamu mūzikas biznesu.

  • santa 01.12.09 17:13

    klās------paldies:)
    tu forši raksti,tev forši sanāk tas,ko dari,tev forša gaume un tu forši trāpi sirdī,vismaz manā noteikti:)

  • Krišjānis 01.12.09 22:18

    Klāsa Vāveres patīkamo balsi atminos ļoti labi no SWH raidījuma,kas man sākumā likās visai svešāds, bet augot lielākam arī raidījums ''ienācās''.

  • all you need is 01.12.09 22:56

    klausos bītlus un lēkāju pa māju.

    ir
    ir
    ir

  • Zinfandels 01.12.09 23:31

    Klāsam jāpiešķir šeit savs blogs. Varētu būt interesanti.

  • Miss Doherty 01.12.09 23:58

    visi mīl klāsu. nu labi, nebūšu nemierinieciskā pusaudžu opozīcijā, un atzīšos - es arī.

  • ØØ 02.12.09 14:36

    hmm. es nemaz ar nezinaaju, ka klaasam ir bijis kaads legjendaars radioraidiijums.

    ko gan veel dziivee es vareetu nokaveet?

  • RK 02.12.09 17:44

    Interesanti, ka Vāvere laikam ir vienīgais mūzikas kritiķis Latvijā, ar kuru praktiski ikviens, pat vērotāji no malas, ir uz first-name basis.

  • Uldis Kociņš 04.12.09 23:16

    gribu pateikt ko sliktu, nevaru izdomāt - lai būtu slikts vārds un reizē eleganti.

  • goša 08.12.09 14:02

    puisēns no labas ģimenes, samuģīts vārdiņš, vecākiem laikam sakari ārzemēs.

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    Kā es esmu atjaunojies
    Šinīs baltās ziemas dienās
    Ne vairs miglas tālu tālēs,
    Ne vairs spoku mājas sienās.
    Nezin, kas nu apgaismojis
    Manu melno bēdu māju,
    Kurā visu savu mūžu
    Drūmu dziesmu skandināju
    - Vai tā mazā baltā roka,
    Kas aiz loga liegi māja?
    Vai tā zili zaļā zvaigzne,
    Pusnaktī, kas bojā gāja?
    Jeb vai zemā ziemas saule
    Rudens zeltu sabērusi
    Manā dvēselē?

    Jānis Jaunsudrabiņš, 1908

Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem