Liāna Langa: Pagales

2009. gada 20. novembrī, plkst. 16:11

komentāri (11)

• Ihtiandrs 21.11.09 1:16

  Cikls.Nakts.Rīt izlasīšu uzmanīgi.

• plauktu grābslis 21.11.09 13:06

  īpatnējs sīvums. Langas dzejā manīts daudz līdzīgu intonāciju,bet vienmēr tomēr vai nu 20.-21. gs. barokālisms, ar Majevska dzejoļiem salīdzināms smagums un dziļums varbūt, un dažas sasauces ar to pašu Brodski, bet te ir kaut kas cits, ko vēl nevar tā atdalīt nost. Rezignācija? Pāriešana uz citādu poētiku?

• 21.11.09 18:02

  blīva un smaga
  
  grūti lasīt. kā piķis.

• hm 21.11.09 20:48

  daudz laba dzirdēts par Langas dzeju, līdz ar to nav pamata domāt, ka nav laba. bet... manī tā nekādi netrāpa. smagnējība. un pat tā tāda...izmocīta.

• z a 22.11.09 14:14

  vienkārši godīga pozīcija. nekāda populisma, nekādas viltus cerības vai reklāmas saukļu primitīvisma
  Civilizācijas kolektīvās apziņas dabiskais organisms tikpat dabiski noveco, nav jābūt indigo, lai aptvertu, ka bērnisķīgo viduslaiku rotaļas, renesanses studiju karnevāliskums un apgaismības brieduma laiki ir garām.
  bērni dzimst jau novecojuši. katra nākošā " progresa robeža" jautri iezīmē jaunu destrukcijas un nāves gribas tendenci. "jaunās" tehnoloģijas kalpo par brillēm, kruķiem, invalīdu ratiņiem un reanimācijas gultām gurstošās civilizācijas gara jutekļiem, tas viss ir nepieciešami un objektīvi.
  kultūras parādības varas augstumos un sabiedrības līdzenumos tiek noliegtas brīnišķīgā vienpŗātībā - marasma pazīme, kas arī nav nekas nedabisks.
  pieņemt ar izpratni visu šo dabiskās novecošanās stāvokli - lūk, par ko ir jautājums.
  no šejienes arī patiesas dzejas intonācijas. ne labi, ne slikti - DABISKI

• rals 22.11.09 15:10

  Stipri ņipri. Nemaz nezināju.Kas tur tā burza sekundes, minūtes, dzīves?

• z a 22.11.09 16:40

  horācij? tu esi tik pārliecināts, ka esi kaut ko "zinājis"? :))

• prieks 22.11.09 19:40

  Cik lieliski, ka šī dzejniece beidzot lasāma Satori, jo tāpēc tas nepaslīd garām MAN.

• ww 26.11.09 15:08

  šie teksti ir eksistenciāli patiesākais un poētiski vispārliecinošākais pēdējā gada latviešu dzejā, ko esmu paspējis izlasīt. Apsveicu.

• op 27.11.09 23:09

  Īstajā laikā, kad no migām izlien lāči un vadoņi.

• Novērotājs 24.04.11 10:38

  Februāris kurkstēdams
  Silda savas plaukstas manās plaušās.
  "Vilkogas"
  Es domāju, ka L.L. dzeja ir novērojamas dīvainības. Tās it kā
  būtu sekas autores loģisko struktūru zināmajai deformācijai.
  Tāda ir šīs autores dzejas atšifrējums.
  Es nevaru iedomāties, ka L.L. varētu uzrakstīt dzejoli par
  mīlestību (uz dzimteni, vīrieti un tā t.), jo tā prasītu skaidru domu ritumu.

Piedalies diskusijā: