Inga Gaile: atvest donaldu pilnu somu
2009. gada 16. oktobrī, plkst. 15:10
komentāri (42)
Kultūras un patstāvīgas domas portāls
Atbalsta
Redaktora sleja
Dienas citāts
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
16.10.09 16:41
Tādas sāpīgās lietiņas. Agrāk vispār nespēju palasīt Ingas darbus, bet sākot ar Kūku Mariju esmu pasācis,turklāt ķeros arī pie vecajiem hitiem.Paldies!
Artūrs 16.10.09 20:11
Man šķiet par liekvārdīgu, par daudz, par daudz nekā.
nu 16.10.09 20:58
nekad nav bijušas saprotamas tās slavas dziesmas šai autorei. ja nav, ta nav. mamma droši vien laba. bērns ir dzeja un sieviete ir dzeja, bet šajos tekstos dzejas nav.
no-one 16.10.09 22:10
Es tagad klausos alright.
pg 16.10.09 22:20
Patīkami
nedzeja 16.10.09 22:23
man gan ir saprotamas (līdz šim) slavas dziesmas šai autorei
/m. 16.10.09 23:03
pievienojos nedzejai
murga 16.10.09 23:49
esmu pārsteigta. ne par ingu, dzejoļi kā vienmēr - baudāmi. vairāk par sevi pārsteigta - ka tik ļoti uzķēros uz pēdējā dzejoļa, bet otro dzejoli jutos kā pati rakstījusi.
es biju dzejniece 17.10.09 0:48
Es domāju par šīm bērna dusmām –
mani neviens nemīl.
Un smēķēju vienu cigareti jau kuro dienu,
Man ienāk prātā uzrakstīt didaktisku dzejoli,
Par mīlestību, kas rodas tikai tad, kad tu mīli.
Bet man nav tik daudz humora izjūtas,
Lai nodarītu to kaut cik gaumīgi.
Un tāpēc es atslīgstu krēslā,
Paņemu meitu uz ceļiem,
Un mēs braucam dipada dapada,
Starp ziedošiem kartupeļiem.
būt mammai tomēr svētīgāk
bet man patika!
Janis 17.10.09 10:30
Mīlestība plēš pušu.
No visiem caurumiem pūš.
Kas tas tāds?
hiacinte 17.10.09 14:43
nebaudāmi kā vienmēr.
tikai pēdējā dzejoļa pēdējās rindiņas "paņēma".
nu ko, arī tas ir daudz
puk puk 17.10.09 16:16
ļaudis uzķeras uz vienkāršas teksts+foto+tekstā minētais semiotikas - un apmaldās. viens, divi.
vienkāršais mirstīgais 17.10.09 17:32
Kruta, tie par sociālo tematiku vispār bija labie. Tie, kam šķiet, ka nav labi: simbolisms laikam tomēr nav priekš visiem, bet ja raksta tik labi, tad gribot negribot paņem arī ne ļubiteļei. Personiski man simbolisms patīk tikai dēļ Ingas Gailes.
ohO! 17.10.09 17:43
kāds simbolisms, cienītais mirstīgais?
lai nu kā, bet simbolisma Gailes dzejā nav. Ja mēs ar šo vārdu saprotam to, ko ar to pieņemts saprast.
to Oho 17.10.09 21:31
Kas tad tas ir?
mira 17.10.09 22:56
patika peedeejaas rindas. labu redaktoru, un uz priekshu, Inga!
lietus sargs 17.10.09 23:14
Manuprāt, šī dzeja ir pārsātināta ar tādiem vārdiem kā dusmas, sajūtas... kā arī tiešuma. Tā drīzāk ir uzruna tautai nekā dzeja. Man joprojām dzeja asociējas ar paslēptu burvību un kodolīgumu. Diemžēl to te nemanīju. Bet "Kūku Marija" man patika. Ir vērts turpināt!
, 18.10.09 1:52
> lietus sargs
Kas nu kuram... man tiešums patīk - tāda pamatīga atkailināšanās, kā piemēram, tajos pašos fs dzejoļos... tur vajag drosmi.
. 18.10.09 1:56
> nu
nekad nav bijušas saprotamas tās slavas dziesmas šai autorei. ja nav, ta nav. mamma droši vien laba. bērns ir dzeja un sieviete ir dzeja, bet šajos tekstos dzejas nav.
Nu, tad pastāsti, kas ir dzeja? Kādam jābūt tekstam, lai tas pārietu dzejas pakāpē?
Mani vienmēr ir mulsinājuši tie "tā nav dzeja"...
aija 18.10.09 10:34
shausmigi patika! sen nebija lasits kaut kas tik sakarigs.