Māris Salējs: Laiks (fragments no monogrāfijas par Uldi Bērziņu)

2009. gada 15. septembrī, plkst. 16:09

komentāri (8)

  • kursadarbs 16.09.09 12:48

    garlaicīgs

  • puika 16.09.09 12:51

    uzraksti, kursadarb, kaut ko atjautīgu un ārkārtīgi aizraujošu , un reizē nopietnu, par ko piedevām doktoru dod

  • Ronja 16.09.09 14:15

    Es teiktu, ka nevis garlaicīgs, bet pagaidām pārāk haotisks un pārāk daudz „pašsaprotamību”. Pirmkārt, gribētos rūpīgākus formulējumus un secīgāku argumentāciju. Es saprotu, ka „viss tur ir saistīts ar visu”, taču varbūt var piestrādāt pie nedaudz strukturētākas izteiksmes. Otrkārt, tur ir vienlaikus it kā vispārzināmas, bet tajā pašā laikā – nepietiekami pamatotas – lietas. Es zinu, uz ko Bērziņa dzejā attiecas tas, ko Māris grib pateikt, bet tas mani nepārliecina. Piemēram, attiecībā uz to pašu „mītisko priekšstatu par laika un telpas nedalāmību”. Mēs aptuveni nojaušam, kas tā tāda "mītiskā apziņa". Tipa aptuveni - kaut kādi pirmatnējie cilvēki, kas sacerēja mītus, ikdienā tādā stilā arī domāja, un arī šobrīd mūsos ir kaut kādi pusneapzinātie slāņi, kas ir baigi mītiskie, un tie mīti tipiski izlien ārā visādās mākslas praksēs. Un tad? Šajā gadījumā tas, ka tiek pateikts, ka tās un tās parādības mēs turpmāk sauksim par "mītiskās apziņas" izpausmēm pilnīgi neko mums nedod. Saskaņā ar Māri, ar ko atšķiras "nemītiskā" laika/telpas uztvere? Ar to, ka mums ir atsevišķi laiks un telpa kā abstrakti jēdzieni? Pieņemsim, kaut kādam mītiskajam cilvēkam tādu nebija. Mums it kā ir. Jautājums, vai katru reizi, kad es domāju par konkrētu vietu konkrētā laikā es pieslēdzos kaut kādai arhaiskajai apziņai? Un tad atkal, atgriežoties pie mītiskās apziņas - vai tajā neietilpst arī kādi priekšstati, piem,. par gadalaiku ritumu? Gads iet uz riņķi - kurā vietā tas ir piešūts pie vietas? Visticamāk, es vnk pietiekami neizprotu to jautājumu, bet varbūt ir vēl kādi, kuriem šīs lietas nešķiet pašsaprotamas, tāpēc būtu noderīgi šo jautājumu izvērst mazliet vairāk? Arī kāpēc tad tā ir alternatīva Ņūtona un Hēgeļa modelim, nevis, piem., Einšteina un Huserla modelim? Vai visur citur ārpus Bērziņa dzejas mēs laimīgi dzīvojamies pa Ņūtona un Hēgeļa klasisko modeli? Cita starpā tik pat labi varētu sacīt, piem., ka Bērziņš ir baigais einšteinietis - visa vēsture, redz, viņa dzejā palaikam notiek vienlaikus. Un, ja jau "vēsture" vispār ienāk spēlē, tad, saskaņā ar vēl kādu klišeju par "mītisko apziņu" - mīts beidzas tur, kur sākas vēsture.

  • Ronja 16.09.09 14:16

    Un vispār. Piem., kā jāsaprot frāze, ka laiks ir svarīgs Bērziņa dzejas „struktūrelements”? Viņš to (laiku) piemin - to mēs zinām. Bet kas tā par struktūru, kuras elements ir šis laiks? Struktūru studijā!

  • r.m. 16.09.09 14:22

    jā, vajadzētu gan konkretizēt to "mītisko apziņu". vai tai ir kāds sakars ar junga arhetipiem, vai senlatviešu mitoloģiju vai ko citu - nav precizēts šis nojēgums.

  • ješka 23.09.09 10:02

    žetons Ronjai par komentāru:) , tajā ir krietni vairāk loģikas, analīzes un prāta gaismas nekā pašā apspriežamajā rakstā, kurš būtībā vairāk liecina par autora pirksta zīšanas ieradumiem, nekā par Uldi Bērziņu vai laiku&telpu. tiešām, šādi bezjēdzīgi palagi (diez vai pats Salējs tic, ka kādam ar šo klišeju miksli palīdzēs labāk izprast Bērziņu) laikam top vienīgi tad, ja par to tapšanu samaksā (naudā, prestižā, diplomā). tikai kur var pieteikties uz stipendiju kā tāda lasīšanai?

  • garām 16.12.09 10:16

    Patīk literatūrzinātniskas etīdes. To šeit pietrūkst, jo ir tikai bla - bla - bla patika - nepatika līmenī ar ļoti personīgām interpretācijām. No Salēja gaidīju vairāk, bet diemžēl garlaicīgs darbiņš pag. gs. 70. gadu līmenī.

  • Metallarbeitergewerkschaftler 04.01.11 23:16

    Kaut arī šā pāra locekļi ir viens otram opozicionāri, tie nevar iztikt viens bez otra un komplimentāri viens otru papildina kā gars ([--]) un miesa ([--]).
    /
    1. komplimentāri - jeb vai "komplementāri"?
    2. Ja "komplimentāri", tad nesaprotu domu.
    3. Ja "komplementāri", tad sanāk, ka "papildinādami viens otru papildina". Kaut kas lidzīgs kā ietin iet, mirtin mirst, degtin deg.

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais.  Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.

    Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem