Jans Džonstons: Lekcija par T. S. Eliota „Alfrēda Prufroka mīlas dziesmu” un „Neauglīgo zemi” (1. daļa)
2004. gada 21. novembrī, plkst. 21:20
komentāri (2)
Kultūras un patstāvīgas domas portāls
Atbalsta
Dienas citāts
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
Kārlis Vērdiņš 08.11.04 11:42
Paldies, Harald, ka popularizē man tik mīļo tēmu! Es tomēr domāju, ka vajag nošķirt abus modernistu grupējumus - bija IMAŽISTI (angļu/amerikāņu dzejnieki) un IMAŽINISTI (krievu dzejnieki). Lai gan abām grupām bija nozīmīgas intuitīvistu koncepcijas par tēlu (image), tām savā starpā nekādas īpašas saistības nav. Un, lai gan T.S.Eliots bija imažistu laikabiedrs, pazina tos un cienīja E.Paundu, viņš nekad nav piedalījies imažistu aktivitātēs un nekad nav dēvēts par imažistu. Gaidīšu tulkojuma turpinājumu! Ar cieņu, K.V.
hm 08.11.04 17:11
Thanks. Par terminu tev droshvien taisniiba. Jāatziistas, ka tik dziļi nebiju iedziļinājies un apjautis, ka pastāv krievu 'imažinisti' un angļu 'imažisti' :). Biju domājis, ka tās vien valodnieciskas domstarpības. Kas attiecas uz Eliota piederiibu imažismam - es tik pārtulkoju, ko Džonstons saka, šai sakarā man notūrīga viedokļa nav. See You. h.