Vilis Kasims: Brīvībā

2009. gada 12. maijā, plkst. 18:05

komentāri (11)

• Bens 12.05.09 23:08

  Stāstiem nav ne vainas, bet autora lasījums ir, piedodiet, briesmīgs. Nākamreiz dodiet ierunāt kādam, kam nav dikcijas problēmu, tā kā šis ir viens no tiem gadījumiem, kad paša rakstnieka vokālais sniegums nesniedz nekādu baudījumu.

• s 12.05.09 23:15

  jā, balss ir savdabīga. šļups arī nedaudz. bet kādreiz kļūs slavens un rakstīs vēl labāk, tad šie sīkumi nevienu vairs neinteresēs :)

• murkuuu 13.05.09 14:46

  Visu laiku nepamet sajūta, ka autors ar tekstiem mēģina izteikt ko ļoti nozīmīgu.
  un arī sajūta, ka viņam tas (kaut mazliet nedroši) tomēr ir izdevies!
  

• Koko 14.05.09 0:18

  Man nedodas rokā audio versija.

• Ieva M 14.05.09 0:18

  Forši stāsti - "varavīksnes" alegorija gan varbūt pārāk acīmredzama (bet par to jau vispār grūti smuki uzrakstīt), "bēglis" man šķita labākais.
  
  Ieteikums - turpmāk, pārskatot darbus, pievērst uzmanību apzīmētājiem. Tie izskatās dikti literāriski, bet patiesībā padara stāstu izplūdušāku, ja vien nav atrasti īpaši precīzi apzīmējumi.
  
  > Pirksti pārslīdēja sausajām lapām, un viņš nevilšus pasmaidīja.
  Tas, ka papīra lapas ir sausas, ietilpst definīcijā (neviens negaida "slapjas" lapas), taustes sajūta varētu būt raupjas/smalkas, trauslas, plānas/biezas utt.
  "Nevilšus" - tas ir būtiski? T.i., viņš negribēja smaidīt, bet tā sanāca? Kāpēc?
  
  > Līdz metāliskam spīdumam nopulēta grīda, nesalasāmu hieroglifu noklāti griesti un sienas...
  Nesalasāmu hieroglifu - domāts "nezināmu" hieroglifu? (Lai arī pēc noklusējuma hieroglifi ir nezināmi, uzsvars būtu vajadzīgs, ja varonis pazītu hieroglifu rakstību vai stāsts būtu publicēts Ķīnā.) Vai arī "izplūdušu/izsmērētu" hieroglifu? bez tam - "ar nesalasāmiem hieroglifiem" vai "nesalasāmiem hieroglifiem" (ja vien hieroglifi nav strādnieki, kas grīdu ar kaut ko noklājuši)
  "līdz metāliskam spīdumam" - līdz metāliskam spīdumam var nopulēt vienīgi metālu, tātad "līdz spīdumam nopulēta metāla grīda", ja grīda nav no metāla, tad aprakstam jābūt konkrētākam, nevis jācer, ka lasītājs iztēlosies metālisku spīdumu nemetāliskai grīdai pats
  
  un tā tālāk.
  Jā, piekasos sīkumiem, bet šāda tipa stāstos katram vārdam ir nozīme.

• * 14.05.09 7:20

  Vai neesi mēģinājis rakstīt dzeju?

• VK 14.05.09 13:43

  Liels paldies, Ieva, par aizrādījumiem. It kā cenšos piedomāt pie katra vārda lietojuma, bet brīžiem pārāk pievēršos labskanībai, aizmirstot par tā iespējamo devumu stāsta jēgai vai iekšējo loģiku, tāpēc atgādinājums ir īsti vietā.
  
  * - mēģinājis esmu, jēgas nekādas.

• 14.05.09 22:46

  Tuksnesim ir nozīme

• 16.05.09 1:48

  ambīcijas noteikti ir īstās. kaut kas tāds maģiski, un varbūt nedaudz reālistisks, manuprāt, ir īsti vietā un laikā. vienīgi tas gan, ka rakstīšana šādā stilā uzliek lielas prasības pret valodu, pārdomātību, arī detalizētību, imo. piemēram, "bēglim", kas arī man laikam, vismaz domas līmenī noteikti, patika vislabāk, vismaz man pietrūka - kaut kas. visdrīzāk tieši detaļas - par kameru, grāmatu, raķeti. tagad vienkārši sanāk vairāk iedomāties pašam, kas, protams, arī nav slikti. nezinu, droši vien man aizspriedumi vai kas, no Kortasāra laikiem, kas ar savu "tankš-tankš-tankš, tieši pa seju!" konkrētību un precizitāti spēja panākt diezgan daudz. tā, tīri tehniski un laikam arī noskaņas ziņā visjaudīgākais atkal liekas "beigas".

• morloks 16.05.09 1:48

  ambīcijas noteikti ir īstās. kaut kas tāds maģiski, un varbūt nedaudz reālistisks, manuprāt, ir īsti vietā un laikā. vienīgi tas gan, ka rakstīšana šādā stilā uzliek lielas prasības pret valodu, pārdomātību, arī detalizētību, imo. piemēram, "bēglim", kas arī man laikam, vismaz domas līmenī noteikti, patika vislabāk, vismaz man pietrūka - kaut kas. visdrīzāk tieši detaļas - par kameru, grāmatu, raķeti. tagad vienkārši sanāk vairāk iedomāties pašam, kas, protams, arī nav slikti. nezinu, droši vien man aizspriedumi vai kas, no Kortasāra laikiem, kas ar savu "tankš-tankš-tankš, tieši pa seju!" konkrētību un precizitāti spēja panākt diezgan daudz. tā, tīri tehniski un laikam arī noskaņas ziņā visjaudīgākais atkal liekas "beigas".

• ausainis 01.09.09 17:21

  Dikcija autoru lasījumos nav tas būtiskākais, svarīgāka ir autora klātbūtne un tā vienmēr ir patīkama.

Piedalies diskusijā: