Osvalds Zebris: Pieci pie tiesas
2009. gada 27. aprīlī, plkst. 12:04
komentāri (11)
2009. gada 27. aprīlī, plkst. 12:04
komentāri (11)
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
fe 27.04.09 15:34
jautājums: vai te publicē tikai tos, kas piedalījušies kādās literārās darbnīcās? vai arī tikai tos, kam ir tā saucamās rekomendācijas?
brīnos es - 27.04.09 17:05
kāds šai publikācijai sakars ar jautājumiem? turklāt uz abiem atbildes ir - nē.
pesimists 27.04.09 17:42
interesanti, kaa autors redz dazadas beigas. Es vienmer biju domajis, ka beigaas ir daudz vairak bailu. man loti patika tas vietas par pieredzi. tas skiet interesants koncepts, ko autors piemin,,
skaluguns 28.04.09 0:17
tieshi vakaram piemeerots staasts. aiznes tik daudzos celjos,ka pats var izveeleeties atpakalj naakamo.
sigh 28.04.09 9:21
Garda vardu un telu izvele.
tavs 29.04.09 10:51
Smalki, ar garšu un par sajūtu. Es klausījos un ticēju.
Nasmork 29.04.09 11:23
Rūpīgs darbs. Autors būtisksi atšķiras no citiem pēdējā laikā lasītajiem t.s. "jaunajiem autoriem". Jūtams, ka autors, pirms sākt rakstīt, arī pats ir nodevies lasīšanai. Kas, protams, nāk tikai par labu!
Vija Freimane 29.04.09 17:15
Paldiies par iespēju pabūt neikdienišķā pasaulē ! Darbs prasa darbu no lasītāja .DARBS ceļ !
LK 29.04.09 23:02
Interesantākais un skaistākais stāsts par pieredzi un nāvi, ko nācies pēdējā laikā lasīt. Daudzslāņains, noslēpumains, skumīgs, bet tajā pašā laikā arī nedaudz smieklīgs šis stāsts. Labi vizualizējas gan milzīgā tiesas zāle, gan tas vīrs ar tām trennuškām, vispār labas detaļas. Jā, un vienmēr klātesošais Mihails. Nu lieliski, Osvald. Tiešām prieks, ka parādās nobriedušu cilvēku proza.
Novelotais komentars 29.04.09 23:20
hmmmm.....domaju rakstit kaut ko uzreiz.., bet tad nolemu pagaidit..pagaidit pecgarsu..un ir! Lasot, es kaut kur nokluvu... isti nesapratu kur, bet man tur patika!
Tajas vietas kur aizmirsos, zinaju, ka autors bija vins pats.
Tajas vietas kur paraleli analizeju - radas sajuta, ka autors vel dalas starp sevi un savu ka "lasitaja" pieredzi.
Cels ir pareizais.
Drosi, ka nakotne gaidams kas loti baudams!
17.08.09 1:00
Es arī tā domāju