Anna Auziņa: mani mierina sniegs
2009. gada 11. martā, plkst. 14:03
komentāri (16)
2009. gada 11. martā, plkst. 14:03
komentāri (16)
Kā es esmu atjaunojies
Šinīs baltās ziemas dienās
Ne vairs miglas tālu tālēs,
Ne vairs spoku mājas sienās.
Nezin, kas nu apgaismojis
Manu melno bēdu māju,
Kurā visu savu mūžu
Drūmu dziesmu skandināju
- Vai tā mazā baltā roka,
Kas aiz loga liegi māja?
Vai tā zili zaļā zvaigzne,
Pusnaktī, kas bojā gāja?
Jeb vai zemā ziemas saule
Rudens zeltu sabērusi
Manā dvēselē?
inga gaile 11.03.09 20:21
kruti. visi kruti. uz "mani lini" dzejoli jau līdz sāpēm kruti, kā sen nebija bijis.
uma talla 12.03.09 12:00
neviens neko
sajūsma 12.03.09 12:55
prieks reizēm ir kluss, vai tad ar balsi nepietiek
aija 12.03.09 13:33
loti loti patik viss, ko AA raksta. galvas tiesu parak par citiem. jaunie skribenti, macaties!
667 12.03.09 13:46
un kas tad tieši tev tur patīk ko?
ig 12.03.09 15:30
Man patīk godīgums un jutekliskums, un skumjas. Bet uzruna "jaunajiem skribentiem" gan augstprātīga. Pati AA diez vai tā sacītu:)
dz 12.03.09 16:30
ē, dzeju nelasu. izkasīju no sevis, beigās izlasīju. un uzrunāja
veiksmi
Ivars Polis 12.03.09 19:21
Annai Auziņai ir īpaša dvēseliskā valoda, kas spēj materializēties citu cilvēku prāta dzīļu niansēs, atsaucēs personīgās pieredzes ainas gluži kā realitāti bez aizslietņiem. Viņa nevis raksta, bet apcer.
sm. 13.03.09 11:24
Sajūtama veco laiku kvalitāte. Dzejas izjūta, dzejas skanējuma izjūta. Kaut kas no Čaklā.
Manuprāt, pilnveidojams ir zemteksta dziļums (ļoti labi tas panākts četrrindē par princi, kur ir viss - noskaņa, ideja, pabeigtība) un domas precizitāte, pēc iespējas vairāk atmetot lieko. Vairāk variācijas intonācijās.
zane 13.03.09 11:38
man tik ļoti patika. var vēl?
artis 13.03.09 16:19
Ļoti labi un jauki!
bella 15.03.09 9:45
skumja nostaļģija pēc aizejošā un dziļš sirsnīgums,ļoti jauki!
ashima 15.03.09 15:09
jaukā auziņa.
murga 15.03.09 22:22
izbaudīju lasīdama teksta versiju, dzejoļi spēcīgi un maigi, tomēr autores lasījums gan kaitinoši vienmuļš.
gandrīz vai sāku apšaubīt savu spēju ieraudzīt kādas intonācijas nianses arī rakstītajā, ja reiz lasījumā tās tik ļoti nedzirdamas.
Miss Doherty 30.03.09 22:36
"Kliedēta gaisma pār pļavu"
man patīk fizika dzejā, un ķīmija un visas citas eksaktās lietas. kaut kur, laikam šeit, varbūt arī nē, lasīju, ka dzeja ir ļoti eksakta padarīšana. bet tas laikam bija citā nozīmē.
nu vienalga.
mīlīgi.
vikija 09.04.09 21:59
Paldies, jauki... Mierīgi, pārslaini, samtaini, sentimentāli, īsti... dzejoļi. Paldies!