Aivars Eipurs: minimas jeb vienā istabā ar Antonu Vēbernu
2009. gada 3. martā, plkst. 19:03
komentāri (8)
2009. gada 3. martā, plkst. 19:03
komentāri (8)
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
izlasītājs 03.03.09 23:59
Brīžiem kafkāniski, brīžiem džoisiski, tā nu rit tie iespaidi...
nūģis bez vārda 04.03.09 9:22
piegriezušies tie eipuri, viguļi, šlāpini, atkal tās minimas... cik var viens otru apzelēt vienā laidā. saksam taisnība.
sniega pele 04.03.09 10:42
nenozīmīgas lietas jāprot ietērpt vārdos tā, lai tās kļūtu nozīmīgas.. manuprāt, autoram tas izdodas.. ar interesi lasu katra nejaušā notikuma sajūtas.. :)
Es 05.03.09 9:26
Man ļoti patika! Liels paldies, par jauko rītu! Jo lasīju no rīta! Super! Smaidu! :)
aija 05.03.09 11:13
kolosali. ta ka blogs, tikai gramata.
nina 26.03.09 20:51
Forši! Žēl, ka tik maz.
chill 13.05.09 10:15
it kā nekas jauns un īpašs nav pateikts, bet... KĀ tas tiek pateikts. man tīk. lasīju ar aizrautību:)
Dāvis Lācis 09.01.10 0:06
patiesi un smaidīgi. :) Paldies!